Vārda dienu 5. Janvārī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Amrita, Amunds, Anarita, Saimona, Saimons, Seimanis, Semions, Semjons, Simeons, Simions, Simons, Zintauts, Zinturs
Zintis – Labs organizators, lietišķs saimnieks, principiāls politiķis, arī nelabojams romantiķis. Ātri piemērojas pārmaiņām, mīl ceļot un seksā ieguvējs.
1900 - Īvs Tangī (Yves Tanguy, † 1955) - franču mākslinieks
1903 - dramaturgs MĀRTIŅŠ ZĪVERTS
1932 - RAISA GORBAČOVA
1932 - itāļu rakstnieks UMBERTO EKO
1950 - KRISS STAINS no BLONDIE
1969 - amerikāņu rokmūziķis MERILINS MENSONS
1978 - Franks Montaņī (Franck Montagny) - franču autosportists
Vārdu skaidrojumi.
Sīmanis – Viņam piemīt zemnieka viltība un prasme ieklausīties arī otrā. Dažkārt viņš kļūst nikns, bet tad atkal saņemas un iesākto mierīgi pabeidz. Raksturīga iedzimta vairīšanās no riska. Nīst pārspīlēti izrādītas jūtas. Nav tas cilvēks, kurš kaut ko darīs bez nolūka.Zintis – Labs organizators, lietišķs saimnieks, principiāls politiķis, arī nelabojams romantiķis. Ātri piemērojas pārmaiņām, mīl ceļot un seksā ieguvējs.
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
5. Janvārī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:
1855 - izgudrotājs KINGS KEMPS ŽILETS1900 - Īvs Tangī (Yves Tanguy, † 1955) - franču mākslinieks
1903 - dramaturgs MĀRTIŅŠ ZĪVERTS
1932 - RAISA GORBAČOVA
1932 - itāļu rakstnieks UMBERTO EKO
1950 - KRISS STAINS no BLONDIE
1969 - amerikāņu rokmūziķis MERILINS MENSONS
1978 - Franks Montaņī (Franck Montagny) - franču autosportists
Rupjie pantiņi (18+)
Zirgi zviedz un govis mauj
Ganiņš priecīgs plaukstā rauj
Strauji "beidzot" kāja slīd
Puika slapjā zālē krīt,
Māsa vēl ar dēļa malu
Ierauj šim pa pimpja galu!
Ganiņš priecīgs plaukstā rauj
Strauji "beidzot" kāja slīd
Puika slapjā zālē krīt,
Māsa vēl ar dēļa malu
Ierauj šim pa pimpja galu!
Jāņi / Līgo svētki
Ar kauniņu vakar biju,
Ar kauniņu rītā būšu.
Bez kauniņa vien tik biju
Pašā Jāņu naksniņā.
Ar kauniņu rītā būšu.
Bez kauniņa vien tik biju
Pašā Jāņu naksniņā.
Skumjās
Ir viena sirds, kas tevi mīl,
Ir viena sirds, kas tevi nespēj aizmirst.
Ir viena sirds, kas tev var visu piedot.
Vissdārgāko no dzīves ziedot.
Ir viena sirds, kas tevi nespēj aizmirst.
Ir viena sirds, kas tev var visu piedot.
Vissdārgāko no dzīves ziedot.
Draudzība
Cik svarīgs, Draugs,
Tu manā dzīvē esi!
Vai Tu maz zini to?
Bez Taviem smiekliem
Nobāl manējie;
Bez Taviem darbiem
Pazūd manējie;
Bez mūsu sarunām
Man vakars atnāk pārāk kluss
Un daudz lēnāk dienas iet!
Katru dienu gaidu brīdi,
Kad nejauši sastapšu Tevi..
Tu manā dzīvē esi!
Vai Tu maz zini to?
Bez Taviem smiekliem
Nobāl manējie;
Bez Taviem darbiem
Pazūd manējie;
Bez mūsu sarunām
Man vakars atnāk pārāk kluss
Un daudz lēnāk dienas iet!
Katru dienu gaidu brīdi,
Kad nejauši sastapšu Tevi..
Vēlējumi
Tūkstoš dzidru saules staru
Lai vēl ilgi dzīvē mirdz.
Prieku, laimi, veselību
Vēlējām no visas sirds!
Lai vēl ilgi dzīvē mirdz.
Prieku, laimi, veselību
Vēlējām no visas sirds!
Dzimšanas diena
Aizzied ziedi un virpuļo sniegi.
Gadi tāpat.
Plīvo pavardā silta guns.
Atmiņas arī tāpat.
Paldies tev, dzīve, par to, kas bija.
Par to, kas būs - tāpat.
Gadi tāpat.
Plīvo pavardā silta guns.
Atmiņas arī tāpat.
Paldies tev, dzīve, par to, kas bija.
Par to, kas būs - tāpat.
Valsts svētki
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.
Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
/Alfrēds Krūklis/
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.
Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
/Alfrēds Krūklis/
Dzimšanas diena
Atkal gadiņš plecos vēlies,
Arī tas vēl nav nekas,
Ja ir darbs un dzīvesprieks,
Tev šie gadi tīrais nieks.
Arī tas vēl nav nekas,
Ja ir darbs un dzīvesprieks,
Tev šie gadi tīrais nieks.
Katrai dienai
Ir jāprot atrast un nepagurt,
No slapjiem žagariem uguni kurt,
No nespodra krama liesmu šķilt,
Gan sasildīt citus, gan pašam silt.
No slapjiem žagariem uguni kurt,
No nespodra krama liesmu šķilt,
Gan sasildīt citus, gan pašam silt.
Ziemassvētki
Pēc piparkūku mīklas zemeslode smaržo
Un katrā mājā svētku galdauts klāts.
Ir egles zaros sveces jādedz,
Lai Ziemassvētku brīnums ceļu redz.
Un katrā mājā svētku galdauts klāts.
Ir egles zaros sveces jādedz,
Lai Ziemassvētku brīnums ceļu redz.
Ziemassvētki
Ir pārtraukts garais tumsas pakāpiens,
Lūk, Saulgrieži jau atver vārtus,
Lai katrā Jūsu dvēselē
Nāk saule rādīt ceļa vārtus!
Lūk, Saulgrieži jau atver vārtus,
Lai katrā Jūsu dvēselē
Nāk saule rādīt ceļa vārtus!
Lieldienas
Vistas dārzā acis bola,
Tai ir pazudusi ola.
Zaķis laimīgs, labu omu,
Lec ar lielu, pilnu somu!
Tai ir pazudusi ola.
Zaķis laimīgs, labu omu,
Lec ar lielu, pilnu somu!
Valentīndiena / Mīlestība
Kā dziesma,
Mana un tava liesma
Tā nedrīkst nodzist,
Jo tad viss nomirst.
Es gribu būt tev blakus,
Un teikt tev mīļus vārdus.
Bet šķēršļu tik daudz
Par meliem ko sauc
Tas neļauj mums kopā būt
Un laimi no mīlas gūt
Mana un tava liesma
Tā nedrīkst nodzist,
Jo tad viss nomirst.
Es gribu būt tev blakus,
Un teikt tev mīļus vārdus.
Bet šķēršļu tik daudz
Par meliem ko sauc
Tas neļauj mums kopā būt
Un laimi no mīlas gūt
Jāņi / Līgo svētki
Visiem vārti appušķoti,
Kaimiņiemi nepušķoti,
Kaimiņiemi laiski puiši,
Savus vārtus nepušķoja.
Kaimiņiemi nepušķoti,
Kaimiņiemi laiski puiši,
Savus vārtus nepušķoja.
Draudzība
Aizaug ceļi ar garu zāli,
Uzsnieg sniegs un nokūst tas.
Aiziet draugs no drauga tālu,
Paliek tikai atmiņas.
Uzsnieg sniegs un nokūst tas.
Aiziet draugs no drauga tālu,
Paliek tikai atmiņas.
Dzimšanas diena
Ja pats esi labs, ja pats esi īsts,
Ja pelēko ikdienu pratīsi nīst,
Tad mūžīgi jauna būs dvēsele tava,
Un nieks - tās grumbiņas sejā.
Par gadiem nav jāskumst,
Lai jau tie vīst kā magones ziedlapas vējā.
Ja pelēko ikdienu pratīsi nīst,
Tad mūžīgi jauna būs dvēsele tava,
Un nieks - tās grumbiņas sejā.
Par gadiem nav jāskumst,
Lai jau tie vīst kā magones ziedlapas vējā.
Rupjie pantiņi (18+)
Sniegbaltīte klusi, klusi
Visu šņabi izdzērusi,
visus rūķus izpisusi
un zem egles atlūzusi!
Visu šņabi izdzērusi,
visus rūķus izpisusi
un zem egles atlūzusi!
Jāņi / Līgo svētki
Prieku, līksmi Līgo svētkos
Veiksmi saldos papardgrēkos
Tad vēl šasliks, uguns liesmas -
Draugu pulkā līksmas dziesmas!
Veiksmi saldos papardgrēkos
Tad vēl šasliks, uguns liesmas -
Draugu pulkā līksmas dziesmas!
Smieklīgie pantiņi
Sniegbaltīte iet pie ārsta,
Ginekalogam bēdu stāsta:
salavecis vecais āzis
Eglē pakāries un drāzis,
Čiekuri un skujas bira
Rūķi vai aiz smiekliem mira.
Ginekalogam bēdu stāsta:
salavecis vecais āzis
Eglē pakāries un drāzis,
Čiekuri un skujas bira
Rūķi vai aiz smiekliem mira.
Draudzība
Nejauši mēs tikāmies,
Nejauši mēs šķīrāmies,
Nejauši var gadīties,
Ka mēs atkal tiekamies!
Nejauši mēs šķīrāmies,
Nejauši var gadīties,
Ka mēs atkal tiekamies!
Ziemassvētki
Te viņš bija, te viņš zuda,
Sidrabkaltais mēnestiņš;
Un te atkal spožs no jauna
Parādās pie debess viņš.
Miglas tēli mēnestiņam
Viegli, balti garām slīd:
Brīžam aizsedz seju viņam,
Brīžam ļauj tam pasmaidīt.
Ietīts sidrabsarmas tvaikā,
Daiļi, daiļi viz viss ārs,
Tā kā daždien ziedu laikā
Baltos ziedos ābeļdārzs.
Eju, eju, lūkodamies
Āra ainā brīnišķā,
Un kā ziemas pasaciņa
Manām acīm liekas tā.
/V. Plūdonis/
Sidrabkaltais mēnestiņš;
Un te atkal spožs no jauna
Parādās pie debess viņš.
Miglas tēli mēnestiņam
Viegli, balti garām slīd:
Brīžam aizsedz seju viņam,
Brīžam ļauj tam pasmaidīt.
Ietīts sidrabsarmas tvaikā,
Daiļi, daiļi viz viss ārs,
Tā kā daždien ziedu laikā
Baltos ziedos ābeļdārzs.
Eju, eju, lūkodamies
Āra ainā brīnišķā,
Un kā ziemas pasaciņa
Manām acīm liekas tā.
/V. Plūdonis/