Vārda dienu 5. Janvārī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Amrita, Amunds, Anarita, Saimona, Saimons, Seimanis, Semions, Semjons, Simeons, Simions, Simons, Zintauts, Zinturs
Zintis – Labs organizators, lietišķs saimnieks, principiāls politiķis, arī nelabojams romantiķis. Ātri piemērojas pārmaiņām, mīl ceļot un seksā ieguvējs.
1900 - Īvs Tangī (Yves Tanguy, † 1955) - franču mākslinieks
1903 - dramaturgs MĀRTIŅŠ ZĪVERTS
1932 - RAISA GORBAČOVA
1932 - itāļu rakstnieks UMBERTO EKO
1950 - KRISS STAINS no BLONDIE
1969 - amerikāņu rokmūziķis MERILINS MENSONS
1978 - Franks Montaņī (Franck Montagny) - franču autosportists
Vārdu skaidrojumi.
Sīmanis – Viņam piemīt zemnieka viltība un prasme ieklausīties arī otrā. Dažkārt viņš kļūst nikns, bet tad atkal saņemas un iesākto mierīgi pabeidz. Raksturīga iedzimta vairīšanās no riska. Nīst pārspīlēti izrādītas jūtas. Nav tas cilvēks, kurš kaut ko darīs bez nolūka.Zintis – Labs organizators, lietišķs saimnieks, principiāls politiķis, arī nelabojams romantiķis. Ātri piemērojas pārmaiņām, mīl ceļot un seksā ieguvējs.
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
5. Janvārī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:
1855 - izgudrotājs KINGS KEMPS ŽILETS1900 - Īvs Tangī (Yves Tanguy, † 1955) - franču mākslinieks
1903 - dramaturgs MĀRTIŅŠ ZĪVERTS
1932 - RAISA GORBAČOVA
1932 - itāļu rakstnieks UMBERTO EKO
1950 - KRISS STAINS no BLONDIE
1969 - amerikāņu rokmūziķis MERILINS MENSONS
1978 - Franks Montaņī (Franck Montagny) - franču autosportists
Lieldienas
Zaķis raibo vistu pļaukā,
jo tā olu nedēj laukā.
Tupi pats un acis boli,
ne tik visiem olas soli!
jo tā olu nedēj laukā.
Tupi pats un acis boli,
ne tik visiem olas soli!
Mātes diena
No saknītes lazda zieda,
Sarkaniem ziediņiem.
No sirsniņas es mīlēju-
Savu tēvu māmuliņ!
Sarkaniem ziediņiem.
No sirsniņas es mīlēju-
Savu tēvu māmuliņ!
Ziemassvētki
Salavecim gara bārda
Neteikšu vairs ne vārda
Un par šito pantiņu
Dod man vienu mandiņu!
Neteikšu vairs ne vārda
Un par šito pantiņu
Dod man vienu mandiņu!
Valentīndiena / Mīlestība
Tu esi tāda, kāda nav neviena,
Tu esi tāda, kādu vēlētos ikviens!
Tu esi mana mūza un mans prieks,
Tu esi mana mīlestība!
Tu esi tāda, kādu vēlētos ikviens!
Tu esi mana mūza un mans prieks,
Tu esi mana mīlestība!
Rupjie pantiņi (18+)
Pisies, meitiņ, kad tu gribi,
Jāņu nakti nepisies:
Tad aug dēli zemi resni,
Uz meitām piseligi.
Jāņu nakti nepisies:
Tad aug dēli zemi resni,
Uz meitām piseligi.
Jāņi / Līgo svētki
Līgo skaņi, līgo saldi,
Līgo karotes un galdi,
Priecīgi, lai svētki Jums,
Galdam īstais servējums.
Līgo karotes un galdi,
Priecīgi, lai svētki Jums,
Galdam īstais servējums.
Ziemassvētki
Uz egļu zariem lēni sasnieg sniegs,
Katrs kaut ko cer un kaut ko gaida.
Nāk Ziemassvētki, klusi atnāk prieks,
Sirds paliek gaišāka, un acis smaida.
Katrs kaut ko cer un kaut ko gaida.
Nāk Ziemassvētki, klusi atnāk prieks,
Sirds paliek gaišāka, un acis smaida.
Skumjās
Paskaties, kā garām aiziet dzīve,
Kā garām aizslīd tas, kas bijis skaists.
Paskaties, un nesaki nevienam,
Kā sāp, kad projām aiziet draugs...
Kā garām aizslīd tas, kas bijis skaists.
Paskaties, un nesaki nevienam,
Kā sāp, kad projām aiziet draugs...
Jāņi / Līgo svētki
Smaržos zāle,glāstīs vējš,
Dabu pāršalks lietus spējš.
Vienreiz gadā varam mēs
Ziedu meklēt papardēs!!!
Dabu pāršalks lietus spējš.
Vienreiz gadā varam mēs
Ziedu meklēt papardēs!!!
Smieklīgie pantiņi
Sniegbaltīte iet pie ārsta,
Ginekalogam bēdu stāsta:
salavecis vecais āzis
Eglē pakāries un drāzis,
Čiekuri un skujas bira
Rūķi vai aiz smiekliem mira.
Ginekalogam bēdu stāsta:
salavecis vecais āzis
Eglē pakāries un drāzis,
Čiekuri un skujas bira
Rūķi vai aiz smiekliem mira.
Vēlējumi
Lai dzīves lielumam ir Tavā sirdī daļa
Pat tad, kad kājas asi dzelkšņi dur!
Tev dzīvei atrast laimes atslēdziņu,
Lai kādi spēki viņas durvis tur!
Pat tad, kad kājas asi dzelkšņi dur!
Tev dzīvei atrast laimes atslēdziņu,
Lai kādi spēki viņas durvis tur!
Kāzas un kāzu jubilejas
Sakļaujas priedes un vējā šalc:-
Esiet laimīgi abi!
Jūrā atsaucas vilnis balts:
Diviem kopā būt labi.
Esiet laimīgi abi!
Jūrā atsaucas vilnis balts:
Diviem kopā būt labi.
Valentīndiena / Mīlestība
Eņģelis pa gaisu trauc
Visus šodien mīlēt sauc,
Mīlestības bultas saldās,
Lai Tev garām neaiztraucas.
Visus šodien mīlēt sauc,
Mīlestības bultas saldās,
Lai Tev garām neaiztraucas.
Vēlējumi
Kādu laimi, lai mēs Tev vēlam,
Lai tā spoži viz un mirdz?
Ne no vārdu plūdiem cēliem,
Tik no mūsu siltās sirds.
Lai tā spoži viz un mirdz?
Ne no vārdu plūdiem cēliem,
Tik no mūsu siltās sirds.
Katrai dienai
Cik labi sajust brīdi šo
Un neaizmirst no tā neko,
Jo laiks, kas ātri pagājis,
Ir tik daudz laba atstājis.
Un neaizmirst no tā neko,
Jo laiks, kas ātri pagājis,
Ir tik daudz laba atstājis.
Vārda diena
Šodien Tava vārda diena!
Sveicēja,no daudzām,viena.
Lai rokā glāzīte un sejā smaids
Un nezūdošais draugu skaits.
Sveicēja,no daudzām,viena.
Lai rokā glāzīte un sejā smaids
Un nezūdošais draugu skaits.
Skumjās
Mums palikuši tavi vārdi,
Mums palikusi tava sirds.
Un liekas, ka ikvienā zvaigznē
Vēl tavas acis pretī mirdz.
Mums palikusi tava sirds.
Un liekas, ka ikvienā zvaigznē
Vēl tavas acis pretī mirdz.
Ziemassvētki
Sniegbaltīte pirtī gāja,
uz lāviņas nopērties,
Rūķi gāja nopakaļ,
grupenieku grupēdami.
uz lāviņas nopērties,
Rūķi gāja nopakaļ,
grupenieku grupēdami.
Izlaidums
Lai bij prieki, kam bij prieki,
Skolēniemi, tiem bij prieki,
Sniedziņš sniga, putināja
Bērni uz skolu neaizgāja!
Skolēniemi, tiem bij prieki,
Sniedziņš sniga, putināja
Bērni uz skolu neaizgāja!
Ziemassvētki
Nāk ziema saltajā gadskārtā
Sniegbalti mirdzošā uzvalkā
Man ziema patīk, man viņa laba
Vai tiešām tik barga ir viņas daba?
Gan sniegi snieg un putina,
Gan sals aiz ausīm plucina,
Bet skatat, cik skaista nāk ziema pa āri
Vai paļājot nedarat tai pāri?
Lai skan, kā sprakt- tas man tik nieks
Braukt ragutiņām jo lielāks prieks
Kā puteņu putenīšus tā kaisa
Kā bērniem sudraba taciņas taisa
Nē, mīļā ziema, es neļaušu,
Ka tevi par bargu kāds pataisa.
Un ja tev ar jāiet, kad ziedonis smaida
Nāc atkal, uz tevi bērniņi gaida.
/Rainis/
Sniegbalti mirdzošā uzvalkā
Man ziema patīk, man viņa laba
Vai tiešām tik barga ir viņas daba?
Gan sniegi snieg un putina,
Gan sals aiz ausīm plucina,
Bet skatat, cik skaista nāk ziema pa āri
Vai paļājot nedarat tai pāri?
Lai skan, kā sprakt- tas man tik nieks
Braukt ragutiņām jo lielāks prieks
Kā puteņu putenīšus tā kaisa
Kā bērniem sudraba taciņas taisa
Nē, mīļā ziema, es neļaušu,
Ka tevi par bargu kāds pataisa.
Un ja tev ar jāiet, kad ziedonis smaida
Nāc atkal, uz tevi bērniņi gaida.
/Rainis/
Vārda diena
Ja vārda dieniņas nebūtu Tev,
Tad kā gan Tu vārdiņu zinātu sev?
Bet tā kā tas ir un laimi tev nes,
Daudz prieka un saules Tev novēlu es.
Tad kā gan Tu vārdiņu zinātu sev?
Bet tā kā tas ir un laimi tev nes,
Daudz prieka un saules Tev novēlu es.
Rupjie pantiņi (18+)
Ribas manā pakaļā,
tukšums manā saprātā,
nāves bailes pameklē,
nokrīti un izdupsē.
tukšums manā saprātā,
nāves bailes pameklē,
nokrīti un izdupsē.
Valentīndiena / Mīlestība
Kad mani tu skūpsti, man liekas,
Ka sirdī kāds vīraku lej,
Ka zeme ar debesīm tiekas,
Un velni ar eņģeļiem dej!
Ap mani viss griežas un grīļo,
Viss smaržo un reibumu dveš,
Te laistās, te mirgo, te zvīļo,
Te satumst kā pusnaktī mežs.
(E. Zālīte)
Ka sirdī kāds vīraku lej,
Ka zeme ar debesīm tiekas,
Un velni ar eņģeļiem dej!
Ap mani viss griežas un grīļo,
Viss smaržo un reibumu dveš,
Te laistās, te mirgo, te zvīļo,
Te satumst kā pusnaktī mežs.
(E. Zālīte)
Ziemassvētki
Balts sniedziņš snieg uz skujiņām,
Un, maigi dziedot, pulksten's skan;
Mirdz šur tur ciemos ugunis,
Un sirds tā laimīgi pukst man.
Man ir, it kā kad paceltos
Gars augstumos, kur debess telts
Ir pulcējusi eņģeļus,
Kur āres spīd kā spožais zelts.
Es saprotu, es sajūtu,
Ka šeit uz zemes spodrība –
Tas augstākais, ko mums var dot,
Un skaidram būt ir godība.
Ai, māmiņa, cik laba tu,
Tu mani baltu mazgāji,
No acīm skūpstot asaras,
Man svētku drānas uztērpi.
Ai, māmiņa, vai mūžīgi
Es varēšu tāds skaidr(i)s būt,
Jeb vai būs likten's nolēmis
Man citādam virs zemes kļūt?
Balts sniedziņš snieg uz skujiņam,
Un, maigi dziedot, pulksten's skan;
Mirdz šur tur ciemos ugunis,
Un sirds pukst aplaimota man.
/J.Poruks/
Un, maigi dziedot, pulksten's skan;
Mirdz šur tur ciemos ugunis,
Un sirds tā laimīgi pukst man.
Man ir, it kā kad paceltos
Gars augstumos, kur debess telts
Ir pulcējusi eņģeļus,
Kur āres spīd kā spožais zelts.
Es saprotu, es sajūtu,
Ka šeit uz zemes spodrība –
Tas augstākais, ko mums var dot,
Un skaidram būt ir godība.
Ai, māmiņa, cik laba tu,
Tu mani baltu mazgāji,
No acīm skūpstot asaras,
Man svētku drānas uztērpi.
Ai, māmiņa, vai mūžīgi
Es varēšu tāds skaidr(i)s būt,
Jeb vai būs likten's nolēmis
Man citādam virs zemes kļūt?
Balts sniedziņš snieg uz skujiņam,
Un, maigi dziedot, pulksten's skan;
Mirdz šur tur ciemos ugunis,
Un sirds pukst aplaimota man.
/J.Poruks/