Vārda dienu 30. Janvārī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Biminita, Binija, Binnija, Bivšaka, Pārsliņa, Stīna, Stīne, Tiāre, Tina, Tīne, Valentija, Valentina, Valentine, Valentīne, Vaļa
Valentīna - rafinēta, viltīga, uzstājīga, bet zinoša. Tiecas pēc ārējas spozmes un iekaro pirmās pozīcijas. Vienmēr zina, ka piesardzība sagādās panākumus. Augstu tur savas profesijas godu. Vienīgi mīlestībā viņai var rasties dažādi sarežģījumi. Taču arī tad viņa atrod izeju un dodas kaut vai ceļojumā. Valentīnas plašo vērienu daudzi apskauž, bet viņa tik pasmaida un ir situācijas noteicēja.
Pārsla - darot smagu darbu, saglabā sievišķību. Ir nevis stipra, bet sīksta sieviete. Viegli ievainojama. Tomēr pārsla vairāk patur prātā labo un nezīlē, kas būs rīt. Aizsargās no dzīves skarbumiem un zina iecietības lietderīgumu.
Vārdu skaidrojumi.
Tīna - sieviete ar vērienu. Enerģiska, talantīga, ir fantāzijas varā. Nebaidās no paša velna. Lai kā spiež kurpe, Tīna smaida; vienīgi pārāk liela juteklība var radīt konfliktus. Izturīga kā krams.Valentīna - rafinēta, viltīga, uzstājīga, bet zinoša. Tiecas pēc ārējas spozmes un iekaro pirmās pozīcijas. Vienmēr zina, ka piesardzība sagādās panākumus. Augstu tur savas profesijas godu. Vienīgi mīlestībā viņai var rasties dažādi sarežģījumi. Taču arī tad viņa atrod izeju un dodas kaut vai ceļojumā. Valentīnas plašo vērienu daudzi apskauž, bet viņa tik pasmaida un ir situācijas noteicēja.
Pārsla - darot smagu darbu, saglabā sievišķību. Ir nevis stipra, bet sīksta sieviete. Viegli ievainojama. Tomēr pārsla vairāk patur prātā labo un nezīlē, kas būs rīt. Aizsargās no dzīves skarbumiem un zina iecietības lietderīgumu.
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
Ziemassvētki
Tek rūķim siekala gar kāju,
Un Salatētis rokas priekā trin,
Kad Sniegbaltīte gandrīz kaila
Ap egli draiski svētkus svin.
Un Salatētis rokas priekā trin,
Kad Sniegbaltīte gandrīz kaila
Ap egli draiski svētkus svin.
Bērniņa piedzimšana
Es nelauzu liepu ziedus
Ne ieviņas baltus ziedus,
Lai izaugu kā liepiņa,
Kā ieviņa noziedēju.
Ne ieviņas baltus ziedus,
Lai izaugu kā liepiņa,
Kā ieviņa noziedēju.
Jaunais gads
Vienu gaišu saules staru,
Vienu zaļu egles zaru,
Mīļus sveicienus no manis
Jaunais gads lai aiznes tev!
Vienu zaļu egles zaru,
Mīļus sveicienus no manis
Jaunais gads lai aiznes tev!
Jaunais gads
Sniega pārslas lido lēni,
Vecās pēdas aizklājot.
Gribas laimi visiem vēlēt,
Jauno gadu iesākot!
Vecās pēdas aizklājot.
Gribas laimi visiem vēlēt,
Jauno gadu iesākot!
Mātes diena
Gluži kā sniedziņš, kas ziemu krīt,
Tu esi tik gaiša un maiga,
Māmiņa, mīļā, tev saku labrīt
Un pieglaužu vaigu pie vaiga.
Tu esi tik gaiša un maiga,
Māmiņa, mīļā, tev saku labrīt
Un pieglaužu vaigu pie vaiga.
Ziemassvētki
Sala vecis baigais gnīda,
Kakāt mežiņā viņš līda.
Uzvedās viņš neglīti -
Apkakāja eglīti!
Kakāt mežiņā viņš līda.
Uzvedās viņš neglīti -
Apkakāja eglīti!
Vārda diena
Vārda dienā saki tā:
"Tā ir tikai manējā!"
Lai šai dienā jautri iet -
Vajag glāzē šampi liet!
"Tā ir tikai manējā!"
Lai šai dienā jautri iet -
Vajag glāzē šampi liet!
Valentīndiena / Mīlestība
Man tev jāsaka tik milzīgs mīļums,
ka man kauns par viņa milzīgumu.
Es nevaru pierunāt lūpas,
lai viņas to pasaka.
Es nevaru salīgt ar papīru,
lai tas viņu paņem.
Un neizsacīts
tas nevar palikt.
Ar katru sekundi
vairāk plīst kapilāri,
kamēr saplīsīs pavisam.
Laikam tas viss
mēmi krājies pa gadiem,
apvārtījies ziedputekšņos
pa priekiem un bēdām
un tagad pieprasa
savu reizi un tiesu.
Un stāv tā reize
pār mani kā šķīlies
un tagad vairs nedziestošs
zibens.
Cik negaisiem bija jānāk,
cik zibeņiem bija jāšķiļas,
lai beidzot tie kļūtu
nedziestoši!
/Ojārs Vācietis/
ka man kauns par viņa milzīgumu.
Es nevaru pierunāt lūpas,
lai viņas to pasaka.
Es nevaru salīgt ar papīru,
lai tas viņu paņem.
Un neizsacīts
tas nevar palikt.
Ar katru sekundi
vairāk plīst kapilāri,
kamēr saplīsīs pavisam.
Laikam tas viss
mēmi krājies pa gadiem,
apvārtījies ziedputekšņos
pa priekiem un bēdām
un tagad pieprasa
savu reizi un tiesu.
Un stāv tā reize
pār mani kā šķīlies
un tagad vairs nedziestošs
zibens.
Cik negaisiem bija jānāk,
cik zibeņiem bija jāšķiļas,
lai beidzot tie kļūtu
nedziestoši!
/Ojārs Vācietis/
Valentīndiena / Mīlestība
Kad mani tu skūpsti, man liekas,
Ka sirdī kāds vīraku lej,
Ka zeme ar debesīm tiekas,
Un velni ar eņģeļiem dej!
Ap mani viss griežas un grīļo,
Viss smaržo un reibumu dveš,
Te laistās, te mirgo, te zvīļo,
Te satumst kā pusnaktī mežs.
(E. Zālīte)
Ka sirdī kāds vīraku lej,
Ka zeme ar debesīm tiekas,
Un velni ar eņģeļiem dej!
Ap mani viss griežas un grīļo,
Viss smaržo un reibumu dveš,
Te laistās, te mirgo, te zvīļo,
Te satumst kā pusnaktī mežs.
(E. Zālīte)
Dzimšanas diena
Lai veselība, priecīgs prāts
Gan tev, gan visai dzimtai!
Lai glāzes šķind un galds ir klāts
Līdz jubilejai simtai!
Gan tev, gan visai dzimtai!
Lai glāzes šķind un galds ir klāts
Līdz jubilejai simtai!
Ziemassvētki
Lai naskais rūķis laimi nes,
Līdz malām pilnu maisu.
Un pajūk visas nelaimes
Kā putekļi pa gaisu!
Līdz malām pilnu maisu.
Un pajūk visas nelaimes
Kā putekļi pa gaisu!
Valentīndiena / Mīlestība
Tu steidzies
Apskaut mani lietū,
Kamēr vēl vasara,
Kamēr vēl bites spieto...
Tu paver vaļā
Savu jūtu slūžas...
Nesteidzies...
Mēs būsim kopā
Mūžos!
R.Andersone
Apskaut mani lietū,
Kamēr vēl vasara,
Kamēr vēl bites spieto...
Tu paver vaļā
Savu jūtu slūžas...
Nesteidzies...
Mēs būsim kopā
Mūžos!
R.Andersone
Mātes diena
Ko gan lai šodien vēlam tev,
Kad ceļš tik garš ir nostaigāts?
Paldies par visu, ko mums devi,
Par to, ka vienmēr biji klāt,
Mūs mīlēji tu, nesaudzējot sevi,
Paldies par visu, visu, māt!
Kad ceļš tik garš ir nostaigāts?
Paldies par visu, ko mums devi,
Par to, ka vienmēr biji klāt,
Mūs mīlēji tu, nesaudzējot sevi,
Paldies par visu, visu, māt!
Katrai dienai
Vakarā kad jūra šalko
Un saulīte aiz jūras riet
Manas domas klusi klusi
Tālumā pie tevis iet
Un saulīte aiz jūras riet
Manas domas klusi klusi
Tālumā pie tevis iet
Ziemassvētki
Kad Ziemassvētku miers,
Lai dvēselē mājo prieks;
Kad klāt ir Jaunais gads,
Lai esi laimīgs pats!
Balti nāca Ziemassvētki,
Dimantiņus kaisīdami;
Lai tā nāktu katra diena,
Sudrabā vizēdama.
Lai dvēselē mājo prieks;
Kad klāt ir Jaunais gads,
Lai esi laimīgs pats!
Balti nāca Ziemassvētki,
Dimantiņus kaisīdami;
Lai tā nāktu katra diena,
Sudrabā vizēdama.
Jāņi / Līgo svētki
Līgodama vien atnāca
Tā līksmā Jāņu diena:
Pār siliem, pār mežiem
Ienāk manā sētiņā.
Tā līksmā Jāņu diena:
Pār siliem, pār mežiem
Ienāk manā sētiņā.
Jāņi / Līgo svētki
Gaida gani, gaida govis
Jāņa dienas atnākam;
Gani gaida siera, piena,
Govis bērza vainadziņa.
Jāņa dienas atnākam;
Gani gaida siera, piena,
Govis bērza vainadziņa.
Lieldienas
Klausījosi, brīnījosi,
Kas aiz kalna gavilēja.
Lieldieniņa braukšus brauca
Asnus veda vezumā.
Kas aiz kalna gavilēja.
Lieldieniņa braukšus brauca
Asnus veda vezumā.
Dzimšanas diena
Būt vienmēr veselam un jaunam,
Un just, ka spēks pār malām iet,
Aiz laimes pārpilnības raudāt,
Aiz spēka pārpilnības smiet.
Un just, ka spēks pār malām iet,
Aiz laimes pārpilnības raudāt,
Aiz spēka pārpilnības smiet.
Vārda diena
Būs brīnumi, ja vien tiem noticēsim,
Būs laime tad, ja pratīsim to dot.
Būs prieks, ja protam citus ielīksmot.
Un nevajag nemaz tik daudz-
Pavisam maz,
Pavisam nieku,
Lai mirdzošs mirklis nestu prieku!
Būs laime tad, ja pratīsim to dot.
Būs prieks, ja protam citus ielīksmot.
Un nevajag nemaz tik daudz-
Pavisam maz,
Pavisam nieku,
Lai mirdzošs mirklis nestu prieku!
Vēlējumi
Trīs laimes lai tev mūžam midz:
Saule, ziedi un laba sirds.
Saule, ziedi un laba sirds.
Rupjie pantiņi (18+)
Sniegi un raķetes jaucas pa gaisu,
Salatēvs padirsa dāvanu maisu.
Sniegbaltīte uzmācās visiem kā mauka,
Re cik mums Jaungada ballīte jauka!
Salatēvs padirsa dāvanu maisu.
Sniegbaltīte uzmācās visiem kā mauka,
Re cik mums Jaungada ballīte jauka!
Valentīndiena / Mīlestība
Ceriņi smaržo caur stiklu,
un es tevi mīlu - tevi aiz stikla.
Ne es esmu iestiklojis šo stiklu,
Ne es esmu izdomājis to lietu,
Kas izšķiedies violets krāso rūti.
Ne es esmu izdomājis šos ceriņus,
Ne es esmu izdomājis mīlestību.
Viss ir atnācis pats no sevis -
Ceriņi, lietus, tu
Un stikls tam visam priekšā,
caurspīdīgs, tomēr - stikls, stikls, stikls.
Stikls, caur kuru ceriņi smaržo.
/Māris Čaklais/
un es tevi mīlu - tevi aiz stikla.
Ne es esmu iestiklojis šo stiklu,
Ne es esmu izdomājis to lietu,
Kas izšķiedies violets krāso rūti.
Ne es esmu izdomājis šos ceriņus,
Ne es esmu izdomājis mīlestību.
Viss ir atnācis pats no sevis -
Ceriņi, lietus, tu
Un stikls tam visam priekšā,
caurspīdīgs, tomēr - stikls, stikls, stikls.
Stikls, caur kuru ceriņi smaržo.
/Māris Čaklais/