Vārda dienu 29. Janvārī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Aivalds, Aivārs, Billijs, Bils, Valerians, Valeriāns, Valerijans, Valerijāns, Valerijs, Valerjans, Valerjāns, Velerjans
Valērijs - Izvairās no konfliktsituācijām, alkst pārmaiņu. Viņam patīk grezns dzīvesveids. Taču materiālo labumu alkas atduras pret dzīves īstenību, un tad Valērija haotiskā rosīšanās iet tukšgaitā. Tāpēc viņam jābūt noteiktam līdzekļu izvēlē.
1862. - žurnālists un dramaturgs Teodors Hāns
1866. - franču rakstnieks, Nobela prēmijas laureāts Romēns Rolāns
1936. - latviešu rakstnieks Valdis Indrups
1972. - latviešu aktieris Edgars Lipors
Vārdu skaidrojumi.
Aivars - Pirmais tips. Enerģijas, veiklības un prāta apvienojums. Ar plašu vērienu apveltīts darbonis. Ir piesardzīgs un prot rēķināt. Otrais tips. Egoistisks; nenoteikts cilvēks, daudz sola, maz izdara. Trešais tips. Māksliniecisks, iejūtīgs, ļoti gaumīgs, apveltīts ar erudīciju. Nebaidās riskēt. «fisku» ideju cilvēks. Zināms egoisms ir nenoliedzams. Par niekiem negremžas. Mīl sievietes un prot būt džentlmenis. Ceturtais tips. Mūžīgi trenkāts no vienas nemiera šalts otrā, pārāk pakļaujas alkohola varai. Šis Aivars ar savas ievainotās dvēseles rūgtumu ģimenei sagādā daudz sāpju.Valērijs - Izvairās no konfliktsituācijām, alkst pārmaiņu. Viņam patīk grezns dzīvesveids. Taču materiālo labumu alkas atduras pret dzīves īstenību, un tad Valērija haotiskā rosīšanās iet tukšgaitā. Tāpēc viņam jābūt noteiktam līdzekļu izvēlē.
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
29. Janvārī pasaules un Latvijas svētki:
- Ukrainas ugunsdzēsēju diena
- Konstitūcijas diena Gibraltārā
29. Janvārī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:
1860. - krievu rakstnieks un dramaturgs Antons Čehovs1862. - žurnālists un dramaturgs Teodors Hāns
1866. - franču rakstnieks, Nobela prēmijas laureāts Romēns Rolāns
1936. - latviešu rakstnieks Valdis Indrups
1972. - latviešu aktieris Edgars Lipors
Dzimšanas diena
Pie laimes kalēja par mācekli
Tu steidzies solī ašā,
Jo atceries ko mācīja,
Ir laime jākaļ pašam.
Tu steidzies solī ašā,
Jo atceries ko mācīja,
Ir laime jākaļ pašam.
Jāņi / Līgo svētki
Tur man tika Jāņos ieti,
Kur priecīga Jāņa māte,
Kur priecīga Jāņa māte,
Tur priecīga dzīvošana.
Kur priecīga Jāņa māte,
Kur priecīga Jāņa māte,
Tur priecīga dzīvošana.
Bērniņa piedzimšana
Tev rūpēties vajadzēs,
Tev pieskatīt vajadzēs,
Par dieva dāvanu un svētību,
Par bērniņu Tavu.
Tev pieskatīt vajadzēs,
Par dieva dāvanu un svētību,
Par bērniņu Tavu.
Lieldienas
Skrienu pie tevis olas plēst,
Un ar tevi tās kopā ēst.
Tad ātri ārā tipināsim,
Olas kopā ripināsim.
Un ar tevi tās kopā ēst.
Tad ātri ārā tipināsim,
Olas kopā ripināsim.
Draudzība
Draugs tu esi labākais,
Humorā visforšākais!
Draugi būsim mūžu ilgu,
Nebūs mūsu starpā ķildu!
Humorā visforšākais!
Draugi būsim mūžu ilgu,
Nebūs mūsu starpā ķildu!
Jaunais gads
Lai Jaunajā gadā piepildās
Skaistākie Ziemassvētku sapņi!
Daudz gaišu dienu gaidīt un sveikt,
Daudz labu darbu plānot un veikt,
Daudz mīļu vārdu dzirdēt un teikt!
Skaistākie Ziemassvētku sapņi!
Daudz gaišu dienu gaidīt un sveikt,
Daudz labu darbu plānot un veikt,
Daudz mīļu vārdu dzirdēt un teikt!
Lieldienas
Nepadodies tautu meita,
Vīru svētkus svinēdama.
Sit tautieša olas pušu,
Lai plīst čaula brakšķēdama.
Vīru svētkus svinēdama.
Sit tautieša olas pušu,
Lai plīst čaula brakšķēdama.
Ziemassvētki
Mežā auga eglīte
Citam eglēm blakus.
Tur mēs viņu atradām,
Brienot sniega taku.
Jauka bija eglīte,
Baltā sagšā tīta.
Zara galā šūpojās
Brūna vāverīte.
Egli līdz ar vāveri
Dzīrāmies nest mājas.
Kuplaste — žēl! — aizskrēja
Vieglām, žiglām kājām.
Ko var darīt — pārnesām
Eglīti vien mājās.
Izrotājām svecītēm,
Jaungadā kā klājas.
Tagad viss te jauks un skaists —
Skujas smaržo, sveces laistās.
Tikai vienu teikšu es:
Žēl, ka nav še vāveres!
/P. Sils/
Citam eglēm blakus.
Tur mēs viņu atradām,
Brienot sniega taku.
Jauka bija eglīte,
Baltā sagšā tīta.
Zara galā šūpojās
Brūna vāverīte.
Egli līdz ar vāveri
Dzīrāmies nest mājas.
Kuplaste — žēl! — aizskrēja
Vieglām, žiglām kājām.
Ko var darīt — pārnesām
Eglīti vien mājās.
Izrotājām svecītēm,
Jaungadā kā klājas.
Tagad viss te jauks un skaists —
Skujas smaržo, sveces laistās.
Tikai vienu teikšu es:
Žēl, ka nav še vāveres!
/P. Sils/
Valentīndiena / Mīlestība
Viens zelta stars
Lai tieši tavā sirdī krīt,
Jo sirds ir tā vieta
Kur MĪLESTĪBA mīt.
Lai tieši tavā sirdī krīt,
Jo sirds ir tā vieta
Kur MĪLESTĪBA mīt.
Ziemassvētki
Kalns ir sapūsts baltiem sniegiem,
Laiks ir īstiem ziemas priekiem.
Meža zvēri prieka smaida,
Centies, dāvanas jau gaida!
Laiks ir īstiem ziemas priekiem.
Meža zvēri prieka smaida,
Centies, dāvanas jau gaida!
Lieldienas
Svētkos olas katrā stūrī:
Gultā, dārzā, putnubūrī.
Kas mums tās ir atnesis?
Tas jau mūsu garausis!
Gultā, dārzā, putnubūrī.
Kas mums tās ir atnesis?
Tas jau mūsu garausis!
Lieldienas
Klausījos, brīnījos,
Kas aiz kalna gavilēja.
Lieldieniņa braukšus brauca
Asnus veda vezumā.
Kas aiz kalna gavilēja.
Lieldieniņa braukšus brauca
Asnus veda vezumā.
Ziemassvētki
Sniegbaltīte rūķus meklē,
Sēž tie augstu, augstu eglē,
Sadzērušies sarkanvīnu,
Prāto eglē iespraust mīnu!
Sēž tie augstu, augstu eglē,
Sadzērušies sarkanvīnu,
Prāto eglē iespraust mīnu!
Dzimšanas diena
Mīļā {vārds}, dzīvo priekā,
Tā kā peles miltu sienā,
Ja tev kādreiz skumīgs prāts,
Tad pie manis ciemos nāc!
Tā kā peles miltu sienā,
Ja tev kādreiz skumīgs prāts,
Tad pie manis ciemos nāc!
Izlaidums
Beidzām skolu beidzām skolu,
Lieli esam izauguši,
Skolotāja galvu ķer,
Kā šie gudri palikuši!
Lieli esam izauguši,
Skolotāja galvu ķer,
Kā šie gudri palikuši!
Jaunais gads
Kad pārtop par dzejoli eglīte sniegā
Un dziesma jau lāstekās spēlē,
Uz brīdi piestāsim darbdienas steigā,
Balts miers, lai mums cerēt un ilgoties liek.
Un dziesma jau lāstekās spēlē,
Uz brīdi piestāsim darbdienas steigā,
Balts miers, lai mums cerēt un ilgoties liek.
Vārda diena
Lai sit bungas pūš un spēlē,
Urā sauc un laimes vēlē,
Visa pasaule jau zina -
(vārds) vārda dienu svin!
Urā sauc un laimes vēlē,
Visa pasaule jau zina -
(vārds) vārda dienu svin!
Ziemassvētki
Istabā koša eglīte mirdz,
Zem eglītes salavecis ņirdz.
Viņš dāvanas ir aizmirsis
Un kaut ko stipru ierāvis!
Zem eglītes salavecis ņirdz.
Viņš dāvanas ir aizmirsis
Un kaut ko stipru ierāvis!
Ziemassvētki
Caur Ziemassvētku puteņiem saltiem,
Kur sniegi kā dimanti mirdz,
Pāri klajumiem vizošiem baltiem,
Mīļus sveicienus sūtu no sirds!
Mirdz svecītes un lēnām dziest,
Bet krūtīs siltas jūtas briest.
Trīs klusā laimē mūsu sirds,
Šai pasaulē viss kluss un tīrs.
Kur sniegi kā dimanti mirdz,
Pāri klajumiem vizošiem baltiem,
Mīļus sveicienus sūtu no sirds!
Mirdz svecītes un lēnām dziest,
Bet krūtīs siltas jūtas briest.
Trīs klusā laimē mūsu sirds,
Šai pasaulē viss kluss un tīrs.
Smieklīgie pantiņi
Salatēvs ar krutu bembi,
Notēloja baigo lempi.
Bērnim dala mantiņas,
Baida vecas tantiņas..
Notēloja baigo lempi.
Bērnim dala mantiņas,
Baida vecas tantiņas..
Katrai dienai
Lai asaras no acīm krīt
Un šodien būtu labāk nekā vakar!
Lai jauna laime atnāk rīt,
Un neklausies ko citi saka!
No laimes nebēdz -
pieņem to!
Ko acis neredz -
sajust centies!
Lai asaras no acīm krīt,
Lai visi zina, ka Tu esi.
Un nebaidies no vārda RĪT!
Viss labi būs, ja ticēt spēsi!
Un šodien būtu labāk nekā vakar!
Lai jauna laime atnāk rīt,
Un neklausies ko citi saka!
No laimes nebēdz -
pieņem to!
Ko acis neredz -
sajust centies!
Lai asaras no acīm krīt,
Lai visi zina, ka Tu esi.
Un nebaidies no vārda RĪT!
Viss labi būs, ja ticēt spēsi!
Lieldienas
Lieldiena aust un staro,
No trejdeviņām šūpolēm.
Tālās bērnu dienās
Debesīs sviestām -
Augstu, līdz pašai saulītei.
No trejdeviņām šūpolēm.
Tālās bērnu dienās
Debesīs sviestām -
Augstu, līdz pašai saulītei.
Valentīndiena / Mīlestība
Ceriņi smaržo caur stiklu,
un es tevi mīlu - tevi aiz stikla.
Ne es esmu iestiklojis šo stiklu,
Ne es esmu izdomājis to lietu,
Kas izšķiedies violets krāso rūti.
Ne es esmu izdomājis šos ceriņus,
Ne es esmu izdomājis mīlestību.
Viss ir atnācis pats no sevis -
Ceriņi, lietus, tu
Un stikls tam visam priekšā,
caurspīdīgs, tomēr - stikls, stikls, stikls.
Stikls, caur kuru ceriņi smaržo.
/Māris Čaklais/
un es tevi mīlu - tevi aiz stikla.
Ne es esmu iestiklojis šo stiklu,
Ne es esmu izdomājis to lietu,
Kas izšķiedies violets krāso rūti.
Ne es esmu izdomājis šos ceriņus,
Ne es esmu izdomājis mīlestību.
Viss ir atnācis pats no sevis -
Ceriņi, lietus, tu
Un stikls tam visam priekšā,
caurspīdīgs, tomēr - stikls, stikls, stikls.
Stikls, caur kuru ceriņi smaržo.
/Māris Čaklais/