Vārda dienu 21. Janvārī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Agna, Agnars, Agnārs, Agnesa, Agnesija, Agneška, Agņeška, Urdze, Urdziņa
Agnija - Vienmēr ir ceļā, darbībā, sabiedrībā. Nenogurdināma un precīza, sirsnīga un arī skarba patiesības izpausmē.
Agne - Ar mīlestības degvielu rīkojas saprātīgi, savā cerību mašīnā brauc apdomīgi. Viņu vilina neaizsniedzamais. Dzīves vētrās krietni šūpota. Uz savām vājībām Agne skatās caur pirkstiem.
1908 - dzejnieks Pērteris Atspulgs
1924 - Benijs Hils (Benny Hill) - britu komiķis
Vārdu skaidrojumi.
Agnese - Diplomāte; prāts un jūtas viņai līdzsvarā. Grib saglabāt savu fizisko un garīgo formu. Zina, ko grib no dzīves un partneriem. Agnesei patīk dažādas nejaušības. Sirdī deg apvaldīta mīlas uguns - kā ar delnu aizklāta svece. Un Agnesei šūpulī ielikta laime — pakāpties uz augšu. Dzīve viņai piedāvā varenus pārsteigumus (dvīņus, labus ceļojumus, slavu un atzīšanu). Ja arī kāja dažkārt aizķeras aiz akmens, tad, Agnese, nevajag kurnēt, bet iet apkārt!Agnija - Vienmēr ir ceļā, darbībā, sabiedrībā. Nenogurdināma un precīza, sirsnīga un arī skarba patiesības izpausmē.
Agne - Ar mīlestības degvielu rīkojas saprātīgi, savā cerību mašīnā brauc apdomīgi. Viņu vilina neaizsniedzamais. Dzīves vētrās krietni šūpota. Uz savām vājībām Agne skatās caur pirkstiem.
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
21. Janvārī pasaules un Latvijas svētki:
- Ukrainas valsts svētki – Vienotības diena
1918. gadā divas valstis, kas izveidojās pēc Krievijas cara impērijas sabrukuma – Ukrainas Tautas Republika un Rietumu Ukrainas Tautas Republika – parakstīja apvienošanas aktu. Neraugoties uz faktu, ka pirmā neatkarīgā ukraiņu valsts nepastāvēja pat gadu, šajos svētkos tiek uzsvērta nacionālās vienotības ideja.
21. Janvārī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:
1898 - kinorežisors, scenārists, mākslas teorētiķis Sergejs Eizenšteins1908 - dzejnieks Pērteris Atspulgs
1924 - Benijs Hils (Benny Hill) - britu komiķis
Katrai dienai
Dakteris teica ka varu dzert vienu dienu nedēļā
Bet neteica kuru dienu
Tapēc dzēru katru dienu
Lai nepalaistu garām īsto dienu...!
Bet neteica kuru dienu
Tapēc dzēru katru dienu
Lai nepalaistu garām īsto dienu...!
Dzimšanas diena
Par tiem gadiem neteiksim nevienam,
Tikai sapņos pastāvēsim klāt.
Lai Tu pati vari šajā dienā
Apsnigušos mirkļus pārcilāt.
Tikai sapņos pastāvēsim klāt.
Lai Tu pati vari šajā dienā
Apsnigušos mirkļus pārcilāt.
Lieldienas
Kad pūpoli sāk ziedēt,
Tad jāsāk visas bēdas kliedēt,
Jo Lieldienas drīz būs klāt,
Aiz kalna tās sāk jau māt.
Tad jāsāk visas bēdas kliedēt,
Jo Lieldienas drīz būs klāt,
Aiz kalna tās sāk jau māt.
Ziemassvētki
Lai sasildās sirds tai baltajā dziesmā,
Ko šovakar zeme ar debesīm dzied.
Lai saglabā sirds to svecīšu liesmu,
Ar kuru droši caur puteņiem iet.
Ko šovakar zeme ar debesīm dzied.
Lai saglabā sirds to svecīšu liesmu,
Ar kuru droši caur puteņiem iet.
Jaunais gads
No tālā krievu ciema,
kur valda aukstums, bads,
Šurp atvilkusies ziema,
tai līdzi Jaunais gads.
kur valda aukstums, bads,
Šurp atvilkusies ziema,
tai līdzi Jaunais gads.
Katrai dienai
Milestiba ir ka akmens,
Milestiba mila tur,
Milestiba mila maiga,
Milestiba laba lieta.
Milestiba mila tur,
Milestiba mila maiga,
Milestiba laba lieta.
Lieldienas
Gailītim raibas olas,
Kurmītim iepelēkas,
Vai bij baltas, vai bij melnas,
Ka tik lepni karājās!
Kurmītim iepelēkas,
Vai bij baltas, vai bij melnas,
Ka tik lepni karājās!
Ziemassvētki
Balts sniedziņš snieg uz skujiņām,
Un, maigi dziedot, pulksten's skan;
Mirdz šur tur ciemos ugunis,
Un sirds tā laimīgi pukst man.
Man ir, it kā kad paceltos
Gars augstumos, kur debess telts
Ir pulcējusi eņģeļus,
Kur āres spīd kā spožais zelts.
Es saprotu, es sajūtu,
Ka šeit uz zemes spodrība –
Tas augstākais, ko mums var dot,
Un skaidram būt ir godība.
Ai, māmiņa, cik laba tu,
Tu mani baltu mazgāji,
No acīm skūpstot asaras,
Man svētku drānas uztērpi.
Ai, māmiņa, vai mūžīgi
Es varēšu tāds skaidr(i)s būt,
Jeb vai būs likten's nolēmis
Man citādam virs zemes kļūt?
Balts sniedziņš snieg uz skujiņam,
Un, maigi dziedot, pulksten's skan;
Mirdz šur tur ciemos ugunis,
Un sirds pukst aplaimota man.
/J.Poruks/
Un, maigi dziedot, pulksten's skan;
Mirdz šur tur ciemos ugunis,
Un sirds tā laimīgi pukst man.
Man ir, it kā kad paceltos
Gars augstumos, kur debess telts
Ir pulcējusi eņģeļus,
Kur āres spīd kā spožais zelts.
Es saprotu, es sajūtu,
Ka šeit uz zemes spodrība –
Tas augstākais, ko mums var dot,
Un skaidram būt ir godība.
Ai, māmiņa, cik laba tu,
Tu mani baltu mazgāji,
No acīm skūpstot asaras,
Man svētku drānas uztērpi.
Ai, māmiņa, vai mūžīgi
Es varēšu tāds skaidr(i)s būt,
Jeb vai būs likten's nolēmis
Man citādam virs zemes kļūt?
Balts sniedziņš snieg uz skujiņam,
Un, maigi dziedot, pulksten's skan;
Mirdz šur tur ciemos ugunis,
Un sirds pukst aplaimota man.
/J.Poruks/
Rupjie pantiņi (18+)
Ribas manā pakaļā,
tukšums manā saprātā,
nāves bailes pameklē,
nokrīti un izdupsē.
tukšums manā saprātā,
nāves bailes pameklē,
nokrīti un izdupsē.
Katrai dienai
Kā rudzu lauks, kam gala nav un malas,
Ir darbs, kas katram dzīvē dots,-
Tas neskaitāmās sirdīs gaismu dala,
Tas mūža stūrakmens un gods.
Ir darbs, kas katram dzīvē dots,-
Tas neskaitāmās sirdīs gaismu dala,
Tas mūža stūrakmens un gods.
Ziemassvētki
Aiz kalniņa dūmi kūp,
Kas tos dūmus kūpināja?
Salavecis briedi cepa,
Ar rūķiem šņabi dzēra.
Kas tos dūmus kūpināja?
Salavecis briedi cepa,
Ar rūķiem šņabi dzēra.
Vēlējumi
Lai Tev milestibas pietiek,
Lai veiksme ir ar Tevi.
Nelauj skumjam sevi dzesēt
Esi laimigs katru dienu!
Lai veiksme ir ar Tevi.
Nelauj skumjam sevi dzesēt
Esi laimigs katru dienu!
Jāņi / Līgo svētki
Viena pate Jāņa zāle
Brīžam gulu, brīžam stāvu;
Kad ierauga jaunas meitas,
Stāvu vien slaistijās.
Brīžam gulu, brīžam stāvu;
Kad ierauga jaunas meitas,
Stāvu vien slaistijās.
Ziemassvētki
Visskaistākā laikam ir ziema, kad
Uzsnidzis sidrabains sniegs.
Visskaistākā laikam ir diena, kad
Tevi neatstāj prieks!
Uzsnidzis sidrabains sniegs.
Visskaistākā laikam ir diena, kad
Tevi neatstāj prieks!
Lieldienas
Zeme klāta baltiem autiem,
Garausītis raibiem pautiem.
Lec pa sniegu, olas svaida,
Zin jau, ka to ciemos gaida!
Garausītis raibiem pautiem.
Lec pa sniegu, olas svaida,
Zin jau, ka to ciemos gaida!
Draudzība
Draugs tu esi labākais,
Humorā visforšākais!
Draugi būsim mūžu ilgu,
Nebūs mūsu starpā ķildu!
Humorā visforšākais!
Draugi būsim mūžu ilgu,
Nebūs mūsu starpā ķildu!
Draudzība
Tā ir draudzība, kas Tev acīs spīd,
Kas kā matu sprogas Tev uz kakla slīd...
Kas kā asaru pērles uz taviem vaigiem mirdz,
Kas kā klinšu akmens Tev guļ uz sirds,
Kas kā rozes dvašā plūst uz tavas krūts,
Kas kā zieds maigs priecāties man lūdz,
Kas kā noziegumi sirsniņā sāk spiest,
Kas kā debesu gaisma...
ataust....spīd....un dziest.....!!!!
Kas kā matu sprogas Tev uz kakla slīd...
Kas kā asaru pērles uz taviem vaigiem mirdz,
Kas kā klinšu akmens Tev guļ uz sirds,
Kas kā rozes dvašā plūst uz tavas krūts,
Kas kā zieds maigs priecāties man lūdz,
Kas kā noziegumi sirsniņā sāk spiest,
Kas kā debesu gaisma...
ataust....spīd....un dziest.....!!!!
Draudzība
Lieliska dzīve ir tad, kad tu daudz smaidi,
Sapņo lielus sapņus,
Smejies no sirds
Un saproti, cik laimīgs esi ar to, kas tev ir.
Sapņo lielus sapņus,
Smejies no sirds
Un saproti, cik laimīgs esi ar to, kas tev ir.
Smieklīgie pantiņi
Dus Rīga paģirainā snaudā -
Nav tautas laime, tikai naudā.
Es novēlu Tev spirgtai mosties,
Un šodien atkal nepiekosties!
Nav tautas laime, tikai naudā.
Es novēlu Tev spirgtai mosties,
Un šodien atkal nepiekosties!
Jāņi / Līgo svētki
Līgodama vien atnāca
Tā līksmā Jāņu diena
Pār siliem, pār mežiem,
Pār miezīšu tīrumiem.
Tā līksmā Jāņu diena
Pār siliem, pār mežiem,
Pār miezīšu tīrumiem.
Vēlējumi
Vienmēr tik smaidīt, kaut asaras birst,
Vienmēr tik smaidīt, kaut sāp arī sirds.
Un, ja no krūtīm izlaužas vaids,
Tomēr no sejas lai nenodziest smaids.
Vienmēr tik smaidīt, kaut sāp arī sirds.
Un, ja no krūtīm izlaužas vaids,
Tomēr no sejas lai nenodziest smaids.
Dzimšanas diena
Cik maz mums pieder mūsu laiks!
Vēl gribas pagulēt, bet pulksten’s zvana.
Vēl gribas pasēdēt, bet darbs liek celties.
vēl gribas ciemoties, bet vilciens aiziet…
Vien šūpulī un agrās bērnu dienās
Mēs varam laiku saukt par savu.
Vēl gribas pagulēt, bet pulksten’s zvana.
Vēl gribas pasēdēt, bet darbs liek celties.
vēl gribas ciemoties, bet vilciens aiziet…
Vien šūpulī un agrās bērnu dienās
Mēs varam laiku saukt par savu.