20. Janvārī vārda dienu svin


Oļģerts
Orests
Aļģirds
Aļģis

Vārda dienu 20. Janvārī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Algarts, Algers, Algirds, Alģirds, Alģirts, Aļģerts, Aļģimants, Aļģirts, Odisejs, Olgerts, Oļģerds, Orfejs, Orīda

Vārdu skaidrojumi.

Oļģerts – Pirmais tips. Laba gaume, nopietna iedziļināšanās darāmajā. Oļģerts ir godīgs, varbūt mazliet neizlēmīgs, taču viņa rīcība ir liels krājums sirsnības. Otrais tips. Dzīvē izsities tikai pats ar savu darbu, vēlāk tik ļoti apaug ar avantūrām un fantāzijām, ka sapņu būdai vējš norauj jumtu. Ir sabiedrības dvēsele, uzstājīgs, plātīgs, talantīgs „fleitētājs”. Tikpat kā neredz sevī ne kripatiņas egoisma. Neizsamist, ja arī pārrēķinās, jo visos laikmetos prot iekārtoties. No šī Oļģerta tipa der mācīties, cik lielas priekšrocības pašpārliecinātībai: jo nav taču tāda stāvokļa, ko sauc par bezizeju.

Aļģirts – Bez vīrišķīgām virtuozitātēm klusi tver parādības un prot novērtēt, kas viņam pieder.

Orests – Apzinās mirkļa vērtību. Analītiķis, taču nav sausiņš. Izceļas ar smalku izpratni un gaumes izjūtu.

Aļģis – Parasti uzvar ar prātu nevis ar spēku. Nekad neļauj intelektam iesūnot. Dažs romantisks aicinājums tiek atstāts bez atbildes. Viņam veicas, slēdzot līgumus un uzstājoties debatēs.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


20. Janvārī pasaules un Latvijas svētki:

  • 1991. gada barikāžu aizstāvju atceres diena
  • Prezidenta inaugurācijas diena (ASV)
  • Bašķu diena
    Bašķu diena latviešu tautai ir bijusi, diezgan sveša. Tie bija svētki visiem mājlopiem, visvairāk govīm. Lopi šajā dienā bija jākopj un jābaro sevišķi labi. Zirgus vispār nedrīkstēja nodarbināt, tiem bija jādod atpūta. Stendes apvidū šo dienu sauca par govju dienu. Bašķu vakarā jāvāra govs gaļa ar kāpostiem, tad govis paliek ļoti treknas un dod daudz piena.

20. Janvārī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

1878 - jurists, rakstnieks Kārlis Dišlers

Smieklīgie pantiņi Aizbraucu uz džungļiem es,
Redzēju tur kaķenes,
Redzēju es ziloņus
Un vēl kokā tukānus Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Vai tu zini, eglīte,
Cik tu tomēr neglita!
Neskūta, ar vienu kāju,
Skujām pieber visu māju. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Bērniņa piedzimšana Augstu ļaužu es bērniņš,
Augstu nesu vaiņadziņu;
Kam bij augstas nama durvis,
Lai nāk mani bildināt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Skumjās Tā jau tāda niecība,
Milestība - sāpes lielas...
Acu gaišums atņemtais,
Visdargākais ir pazaudēts!!!

Līga Spole Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Ar gadiem mainās viss uz zemes,
Tas savādāks un skaistāks kļūst.
Vērš visu apkārt laika lemess,
Tik mīlestība ir un būs. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Mirdz zvaigznes pusnaktī vēlā,
Šalc eglēs puteņa vējš,
Un sīksīkiem soļiem pa taciņu šauru
Pie jums atnāk svētku prieks. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Prieku kā rasa lāsi
Ik rītu no jauna rast,
Prieku ikdienas ritmā
Nosargāt prast! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Salatēvs pa lauku brien,
Krievu kedas kājās.
Skriesim visi skatīties,
Vai tam visi mājās Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Ak, cik mūsu laiks ir īss -
Smilgas skarā rasa trīs...
Ak, cik mūsu laiks ir garš -
Vēl un vēl būs pavasars.
Varbūt tālē aizvīsies kāds stars,
Kuru laiks vēl ilgi neaizskars? Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Gailim šorīt bēdīgs prāts,
Nestrādā šim aparāts.
Vistiņas tik saldi smej,
Zaķi šodien olas dēj! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valsts svētki Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.

Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.

Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.

Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.

/Alfrēds Krūklis/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Skumjās Cik žēl, ka pasaules telpās
Tik ātri ziemelis dvešs.
Cik žēl, ka draugu vidū
Draugs draugam reiz kļūst svešs! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Lai Vecais gads aiziet
Ar sāpēm un bēdām,
Un Jaunais lai atnāk
Ar laimi pa pēdām. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Skali grab, skali grab,
Kas tos skalus grabināja?
Ziemassvētki grabināja,
Speķa raušus gaidīdami. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Ilgus, ilgus skaistus gadus
Tev dzīvot, priecāties un smiet!
Vel daudzas, daudzas vardadienas
Tev saldu vīnu glāzēs liet! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Ja tev kādreiz paliek grūti,
Tad pie velna bēdas sūti,
Un ar draugiem iedzer šņabi,
Gan jau atkal viss būs labi! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Ai bagāti lieldiensvētki,
Lieli olu gribētāji:
trīs dieniņas, trīs naksniņas
Zaga olas vistiņām. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Es ticu, ka ir debesis,
Kur laimes bērni mīt,
Kur saulīte daudz spožāki
Un mīlīgāki spīd.

Es ticu, ka ir brīnumi,
Kas necerēti nāk
Un daiļu sapņu pasauli
Ap sevi radīt sāk.

Es ticu, ka ir laimība,
Kas svētās liesmās mirdz;
Un, ja tā visa nebūtu,
Vai justu mums tad sirds?

/J.Poruks/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Gada slieksni pārkāpjot,
Jaunus sapņus sirds lai rod!
Degsmes pilns ja būsi pats,
Laimīgs būs tev Jaunais Gads! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Salatēti dod man tūti,
jo bez tūtas man ir grūti.
Ja tu tūti nedosi,
pats tu skaitīt dabūsi! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Met projām šodien rūpes,
Kā vīns, lai dzirkstī
Vārda dienas prieks!
Lai dziesmas plūst
No draugu lūpām
Un līdz pat rītam
Nenāk miegs! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Pārvārīta ola zila
Laikam tapec ka ta sila
Bet kad olu nevāra
Tad tā ir tik dzeltena.
Tāpēc sāli netaupiet
Olu ar to noberiet. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Kā rīta rasa dzīve šķiet.
Kā spoža rīta rasa.
Kā sapnis jauks,kas neaiziet.
Kā grāmata, ko never ciet.
Ko mūžam neizlasa. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Jānīšam brālīšam
Zila pumpa vēderā(i).
Tālab zila pumpa bija,
Ka meitiņas nemīlēja. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Kas tur svilst aiz mūsu kūts?
Ak, tu dieviņ, vecīts kūst!
Briedis sēru saēdies,
Nespēja vairs nociesties. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Pie labām domām gribas atgriezties,
Un vēlreiz visu izdomāt no gala,
Jo, kur ar gaismu esi saticies,
Tur mākonim būs vienmēr zelta mala.
/Ojārs Vācietis/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu