20. Janvārī vārda dienu svin


Oļģerts
Orests
Aļģirds
Aļģis

Vārda dienu 20. Janvārī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Algarts, Algers, Algirds, Alģirds, Alģirts, Aļģerts, Aļģimants, Aļģirts, Odisejs, Olgerts, Oļģerds, Orfejs, Orīda

Vārdu skaidrojumi.

Oļģerts – Pirmais tips. Laba gaume, nopietna iedziļināšanās darāmajā. Oļģerts ir godīgs, varbūt mazliet neizlēmīgs, taču viņa rīcība ir liels krājums sirsnības. Otrais tips. Dzīvē izsities tikai pats ar savu darbu, vēlāk tik ļoti apaug ar avantūrām un fantāzijām, ka sapņu būdai vējš norauj jumtu. Ir sabiedrības dvēsele, uzstājīgs, plātīgs, talantīgs „fleitētājs”. Tikpat kā neredz sevī ne kripatiņas egoisma. Neizsamist, ja arī pārrēķinās, jo visos laikmetos prot iekārtoties. No šī Oļģerta tipa der mācīties, cik lielas priekšrocības pašpārliecinātībai: jo nav taču tāda stāvokļa, ko sauc par bezizeju.

Aļģirts – Bez vīrišķīgām virtuozitātēm klusi tver parādības un prot novērtēt, kas viņam pieder.

Orests – Apzinās mirkļa vērtību. Analītiķis, taču nav sausiņš. Izceļas ar smalku izpratni un gaumes izjūtu.

Aļģis – Parasti uzvar ar prātu nevis ar spēku. Nekad neļauj intelektam iesūnot. Dažs romantisks aicinājums tiek atstāts bez atbildes. Viņam veicas, slēdzot līgumus un uzstājoties debatēs.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


20. Janvārī pasaules un Latvijas svētki:

  • 1991. gada barikāžu aizstāvju atceres diena
  • Prezidenta inaugurācijas diena (ASV)
  • Bašķu diena
    Bašķu diena latviešu tautai ir bijusi, diezgan sveša. Tie bija svētki visiem mājlopiem, visvairāk govīm. Lopi šajā dienā bija jākopj un jābaro sevišķi labi. Zirgus vispār nedrīkstēja nodarbināt, tiem bija jādod atpūta. Stendes apvidū šo dienu sauca par govju dienu. Bašķu vakarā jāvāra govs gaļa ar kāpostiem, tad govis paliek ļoti treknas un dod daudz piena.

20. Janvārī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

1878 - jurists, rakstnieks Kārlis Dišlers

Kāzas un kāzu jubilejas Viens otru saudzējiet,
Viens otram uzticību dāvājiet,
Tad mēģiniet nu abi kopā
Uz priekšu, plecs pie pleca
Skaisti traukt,
Veidot gaišo sapni,
Ko ļaudis mēdz par dzīvi saukt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Tik ļoti gribas gaismu saskatīt,
Kad spožas ugunis garām spīd.
To kluso gaismu, ko Ziemassvētki nes,
Kas atspīd dvēselēs.
Gaismu un mieru no debesu ārēm
Ielej man sirdī pār pārēm,
Lai tā top dziļa kā aka,
Kas sevī uzņem un uzglabā vārdus,
Ko mīlestība tai saka...
Iededz sveces savā logā vienkārši tāpat,
Varbūt gribēs kāds ar tevi šonakt parunāt...
Iededz gaismu savā sirdī, lai tā spīd.
Katram spēsi labus vārdus pasacīt... Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Lai Lieldienu rītiņš
Tev oliņā pārvēršās,
Un mazi zaķēni
Ap tevi ālējās. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Bērniņa piedzimšana Varavīksnes košās krāsas
Šodien katrā sirdī mīt,
Jo pie mums tu atnākusi
Esi, mazā, dvēselīt!
Atnākusi, iesējusi
Cerību, kam lielai augt,
Ka tu mūsu vidū spēsi,
Tā kā ozols plaukt,
Darot gaišas mūsu dienas,
Visu saviem smaidiem vīt,
Augot lielākam, bez ēnām,
Lai tavs ceļš ir, mazulīt! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
1. septembris Jau atkal pīlādži sārto
un dzērves aizbēg no salnām.
Bet mums vēl daudz jāsakārto,
lai kāpt varam zinību kalnā.

Un ejam mēs septembrim pretī
pārpilni vasaras spara.
Un skola mums panāks pretim,
lai ātrāk satikties varam. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Izlaidums Tev ir simtiem iespēju šodien
nezināmās virsotnēs kāpt,
dzīves ziedošās galotnēs,
kuras liek pēc zvaigžņotām debesīm slāpt.
Tev ir simtiem iespēju šodien
mainot pasauli, avotam būt,
savu gaitu kurš neraksta smiltīs,
bet prot gaismas dzintaru gūt.
Tev ir simtiem iespēju šodien
savas nākotnes durvis vērt,
var aiz kurām lāsi pa lāsei
savu laimi un likteni svērt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Noplūc kā puķes tās dienas,
Laiks ko dāvina Tev,
Skaistākās ziedlapiņas
Paņem vienīgi sev.
Noplūc kā puķi ik dienu,
Apkārt lai starotu prieks,
Plauksti tam vidū kā roze,
Pirms Tavas jaunības krāsas
Balinās salnas un sniegs. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Draudzība Kad liesmiņa maza
No svecītes kvēl,
Tad atceries mani,
Kas labu tev vēl! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Necenties par agru mīlēt,
Necenties mīļotā kļūt.
Jo tikai iegūsi sāpes
Un nespēsi laimīga būt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Kas ta, velns, par puķi auga
Jāņa tēva dārziņā:
Kāts pipeles resnumā,
Lapa pežas platumā. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas No vizbulītēm ,pūpoliem un zālēm,
No bērzu pumpuriem šis laiks ir austs,
Ko Lieldienas ir atnesušas plaukstās,
Mūs aicinot gan priecāties ,gan mīlēt,
Un pašiem mīlestību paust. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Tas nāk no sliktām mājām
Kas lien uz poda abām kājām
Tas sliktā nāvē mirs
Kas nemāk kulturāli dirst! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Katru rītu sagaidīt ar prieku,
Katru vakaru - ar gandarījumu,
Būt drošam par rītdienu,
Bet veselam un laimīgam katru dienu. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Ēd, vistiņa, kviešu graudus,
Dēj oliņas Lieldienām:
Daudz bij manim bāleliņu,
Baltu olu ēdājiņu. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Pīrāgam, nabagam,
Krāsnī kājas nosvilušas;
Ejat, bērni, ķerat ciet,
Ēdat viņu dziedādami. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Dziļā mežā pašā vidū
Rūķis Ziemassvētkus svin,
Sniegbaltīte pušķo čožu,
Salavecis daiktu trin. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Ne sniegputeņi,nedz ar' aukstie vēji,
Lai nespēj tavu smaidu sejā dzēst.
Jo visam, kam tu prieku sirdī sēji,
Pat leduspuķei, ziedos uzziedēt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Dus Rīga paģirainā snaudā -
Nav tautas laime, tikai naudā.
Es novēlu Tev spirgtai mosties,
Un šodien atkal nepiekosties! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Pavasari ievas zieda,
Pa visiemi krūmiņiemi,
Jāņu nakti gunis dega,
Pa visāmi sētiņāmi. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Mātes diena Ak,māmiņ,kaut tavā labā
Tik čakli es mācētu skriet,
Kad tavi solīši kādreiz
Sāks gausāki,gurdāki iet. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Draudzība Būsim šai pašā vietā,
Virs galvas būs tas pats jumts.
Mēs piesiesim mūžibas govi,
Lai ganās tepat, starp mums.
/M. Zālīte/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Svētvakars stāv nama logā
pārslām apadīts.
Sakopts, kur bij steigā kaisīts,
laiks, māt, lampu degt.
Mēness jumta korē stājies,
tumsības nekur.
Diestēs mūsu tēva mājas
elkonī sev tur.
/E. Mārtuža/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Mātes diena Lai visu maigumu, ko devi,
Tev dienās atdod mana sirds,-
Kā dzīva saulīte pār Tevi,
Lai vienmēr glāstoša tā mirdz! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Nāc ar mani zemi art,
Nāc ar mani maizi ēst,
Puķes sēt un bērnus gaidīt.
Nāc ar mani bēdu noburt,
Kopā mosties, kopā nogurt.
Nāc ar mani - es ar tevi.
/M. Kuliņa/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Man mana mēle mīksta lēpe.
Kas esi tu? Kas esmu es?
Tavs augums - rožu koka slēpe,
Kas mani aizmirstībā nes.

/A. Čaks/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Balts gaišums mirdz no svecītēm,
Dzied koris seno dziesmu svētu,
Un bērni nāk ar svecītēm,
Lai Ziemassvētkus nosvinētu. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu