20. Janvārī vārda dienu svin


Oļģerts
Orests
Aļģirds
Aļģis

Vārda dienu 20. Janvārī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Algarts, Algers, Algirds, Alģirds, Alģirts, Aļģerts, Aļģimants, Aļģirts, Odisejs, Olgerts, Oļģerds, Orfejs, Orīda

Vārdu skaidrojumi.

Oļģerts – Pirmais tips. Laba gaume, nopietna iedziļināšanās darāmajā. Oļģerts ir godīgs, varbūt mazliet neizlēmīgs, taču viņa rīcība ir liels krājums sirsnības. Otrais tips. Dzīvē izsities tikai pats ar savu darbu, vēlāk tik ļoti apaug ar avantūrām un fantāzijām, ka sapņu būdai vējš norauj jumtu. Ir sabiedrības dvēsele, uzstājīgs, plātīgs, talantīgs „fleitētājs”. Tikpat kā neredz sevī ne kripatiņas egoisma. Neizsamist, ja arī pārrēķinās, jo visos laikmetos prot iekārtoties. No šī Oļģerta tipa der mācīties, cik lielas priekšrocības pašpārliecinātībai: jo nav taču tāda stāvokļa, ko sauc par bezizeju.

Aļģirts – Bez vīrišķīgām virtuozitātēm klusi tver parādības un prot novērtēt, kas viņam pieder.

Orests – Apzinās mirkļa vērtību. Analītiķis, taču nav sausiņš. Izceļas ar smalku izpratni un gaumes izjūtu.

Aļģis – Parasti uzvar ar prātu nevis ar spēku. Nekad neļauj intelektam iesūnot. Dažs romantisks aicinājums tiek atstāts bez atbildes. Viņam veicas, slēdzot līgumus un uzstājoties debatēs.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


20. Janvārī pasaules un Latvijas svētki:

  • 1991. gada barikāžu aizstāvju atceres diena
  • Prezidenta inaugurācijas diena (ASV)
  • Bašķu diena
    Bašķu diena latviešu tautai ir bijusi, diezgan sveša. Tie bija svētki visiem mājlopiem, visvairāk govīm. Lopi šajā dienā bija jākopj un jābaro sevišķi labi. Zirgus vispār nedrīkstēja nodarbināt, tiem bija jādod atpūta. Stendes apvidū šo dienu sauca par govju dienu. Bašķu vakarā jāvāra govs gaļa ar kāpostiem, tad govis paliek ļoti treknas un dod daudz piena.

20. Janvārī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

1878 - jurists, rakstnieks Kārlis Dišlers

Jāņi / Līgo svētki Sit Jāniti vara bungas,
Sakur vara uguntiņu.
Lai sanāk Jāņa bērniņi
Jāņa svētkus nosvinēt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Ar egļu čiekuriem brūniem
Un pārslām, kas virpuļos skrien,
Ar patiesu laimi un skanīgu prieku
Pie tevis mans Ziemsvētku vēlējums brien. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Kāds iemet sirdī
Klēpi baltu zvaigžņu
Un tas ir Jaunais gads
Un tas ir prieks. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Ar karstām asarām raud sveces,
Par aizejošo gadu skumst.
Pie durvīm klauvē Salavecis,
Kā ilgi gaidīts noslēpums.

Mēs lūdzam Balto Tēvu iekšā,
No senas, labas pasakas.
Tas laimi nevar ienest iekšā,
Bet prieku var un tas nav mazs.

Ar karstām asarām raud sveces,
Par aizejošo gadu skumst,
Bet visu varošs Laika vecis
Dod atkal Jaunu Gadu mums! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Lai dienas kā bagātas vārpas krājas,
Lai sirdī silti un labi klājas! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Smejot, guļot, mīlot, ejot
Šodien mīlēties un dejot.
Tev šai jaukā, mīļā dienā,
Mīlēties kā Jāņu sienā.
Sirdī siltums, lejā mitrums
Tavas dzīves ceļā stiprums. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Lieldienas klāt jau,
Lieldien zaķis klāt!
Nāc ārā meklēt olas,
Lieldien zaķis priecīgs būs! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Silti vārdi no siltas sirds
šovakar lai sasilda tevi;
Svētku vakars, gaidīts ilgs
Lai iedvesmo ar smaidu tevi

Sapņi lai par īstenību kļūst
Vakarā, kas ar mīlestību pildīts
Svētku aura lai tevī plūst
Sirdī ik stūris lai tiek sildīts

Piparkūku smarža saldā
Piepilda lai mājas mīļās;
Svētku mielasts, kas celts galdā,
Baudā notiesāts lai tiek...

Kaut ar sniega sega baltā
Top plānāka gadu no gada;
Tomēr lai top Tev balti
Svētki, kas šis rindas rada.... Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Negriezies vēlreiz atpakaļ,
Viens mirklis tikko aizgāja garām,
Viena stunda bez skaņas, bez garšas aizlidoja
Un sekundes zuda - nebrīdināja.
Negriezies, neelpo mirušos ziedus,
Tver nākamo mirkli,
Dzīvo tajā! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Mātes diena Es jūtu, Māt, tev manis allaž pietrūkst,
Bet zini, man jau arī ir tāpat.
Un atkal pienākusi ir tā diena,
Kad pieņemts visas Mātes godināt,

Bet es par tevi domāju ik brīdi,
Un domās tu man vienmēr esi klāt,
Tā esi tu, kas dāvāja man dzīvi...
Ar tevi vienmēr gribu parunāt...

Un atcerēties manas bērnu dienas,
Kad nesapratu vēl, ka ziedi vīst,
Kad reizēm kāds man nodarīja pāri,
Es zināju – pie Mammas sāpes dzīst...

Es jūtu, Māt, tev manis allaž pietrūkst,
Bet zini, man jau arī ir tāpat...
Es gribu šajā pavasara dienā,
Kā bērnībā, pie tevis glausties klāt.
R.Andersone Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Tavos svētkos novēlu Tev,
To ko savos vēlējos sev!
Prieku, naudu, puķu vāzi,
Pudeli un lielu glāzi! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Šīs dienas pirms Ziemassvētkiem
ved mūs pretim kādam baltam
klusumam, aiz kura ir
kaut kas mīļs, sen aizmirsts
un pazaudēts, kas mums
atkal no jauna jāatrod...
/K.Skalbe/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Vecam būt-tā nav nekāda māka.
Un vēl mazāks nopelns jaunam būt.
Māka ir-kad mūža rudens sākas,
Jaunākajam ar katru gadu kļūt! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Draudzība Skaisti gan ir dārgakmeņi,
Kad tie vizuļo un mirdz.
Tomēr dzīvē vairāk vērta
Kāda laba drauga sirds. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Zaķīts paklupis un kritis,
Vienu kāju stipri sitis,
Tomēr laimīgs ir nu tas -
Olas dzīvas, tas ir fakts! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Tu noteikti tad uzvarēsi,
Ja, cietis sakāvi, tu nezaudēsi,
Ja pašlabumam pāri celties spēsi
Un spēku savā sirdī saredzēsi. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Atmiņas
nav atvilkšanās atpakaļ,
atmiņas ir-
atvēršanās
tikšanai uz priekšu,
glāstam,
sitienam
un visam kam.
cik stipras atmiņas,
tik stipra saredzēšana,
cik tās dziļas,
tik ir asa paredzēšana.
/O. Vācietis/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Sakļaujas priedes un vējā šalc:-
Esiet laimīgi abi!
Jūrā atsaucas vilnis balts:
Diviem kopā būt labi. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Mīlestību vairāk kā vakar,
Sapņus, kas piepildās,
Torti, kas nesakalst
un draugus, kuri vienkārši ir! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Tie gadiņi,tie gadiņi,
Nāk nelūgti kā radiņi.
Viens projām, otrs klātu jau,
Pat atvadīties neatļauj.
Bet tas nekas, lai gadi nāk,
Tie nekait tam, kas dzīvot māk! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Mātes diena Mana mīļa māmuliņa,
Mani mīļi audzināja.
Pienu,desu,medu deva
Pati krumta garoziņu. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Lieldiena, māmulīt,
Kur kārsim šūpulīt`?
Kar priedei, kar eglei,
Kar mazai bērziņai. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Ar eglīti jauns gads jums iesākas,
Deg priecīgas un gaišas visas liesmas;
Un Sala tētis lūdz, lai piesakās,
Kas skandē dzejoļus, prot dziedāt dziesmas.



Viņš atnācis kā vienmēr — savādāks,
Mums katrs jaunais gads nes savu prieku,
Bez pārmetumiem veco pavadām,
Viņš citu gadu pulkā nebūs liekais.

/Jeronīms Stulpāns/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Mātes diena Tā kā gara saules diena
Esi, mūsu, māmulīt.
Tava siltā, jaukā gaisma
Devīgi mums ceļā krīt.
Mīļāko no visiem paldies
Vēlas sirds tev pasacīt.
Un bieži aizmirsdama sevi,
Tu visu spēji atdot mums,
Kas tādu spēku Tev, māt, ir devis,
Mums paliks mūžīgs jautājums! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
8. marts Sieviete — tu esi trausla puķe,
kuru mīlestības reibons šūpo
smaržīgos un siltos tumšos viļņos,
galvā mirdzinājot zelta kroni.
Sieviete - tu skaistākā starp puķēm —

Tava zieda kausā ģifts un medus,
un pat eņģelim, kas sniedzas dzert to,
dziļi ceļos vajadzētu pakrist,
gaišo pieri trīs reiz pīšļus skarot,
Sieviete — tu esi skaistākā starp puķēm!
/Fricis Bārda/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Es katrā maija asnā skatos un priecājos,
Ka esmu jauns,
Kaut ievu zars krīt tieši matos,
Es neesmu uz viņu ļauns. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu