Vārda dienu 1. Janvārī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Afra, Afrodīte, Agunda, Agurs, Januārija, Laimstars, Soleda, Solita, Solveta
Solvita – Jaunā gada noskaņa Solvitai liek vienmēr bēgt no vienmuļības, būt uzpostai un skaistai un izvairīties arī no ķildām un rutīnas. Solvitai ir tendence sasteigt notikumu gaitu. Viņa paļaujas tikai uz sevi un pagājību neuztver traģiski. Solvita uzloka piedurknes un sirsnīgi metas darījumos. Var arī no torņa ielēkt ūdenī, jo alkst asu izjūtu.
Solvija – Māk celt savu pašapziņu, novērtēt, ka arī „es kaut ko varu un spēju”. Un vienmēr gaida, ja kaut kas izdevies, lai kāds paglauda galviņu, pasaka labu vārdu. Ja nesamais šķiet pārāk smags, Solvijai jāskatās, vai ceļasomā nav kas lieks. Mērena slodze var būt pat tīkama.
1714 - lietuviešu luterāņu mācītājs KRISTIJONAS DONELAITIS
1752 - amerikāņu šuvēja BETSIJA ROSA
1467 - Zigismunds I - Polijas karalis, Lietuvas hercogs.
1484 - Ulrihs Cvinglijs - Šveices reformācijas dalībnieks
1714 - Kristijonas Donelaitis - prūšu-lietuviešu dzejnieks.
1863 - franču sportists barons PJĒRS DE KUBERTĒNS
1863 - rakstnieks RŪDOLFS BLAUMANIS
1981 - Žolts Baumgartners - ungāru sacīkšu braucējs
1895 - EDGARS HŪVERS
1919 - amerikāņu rakstnieks DŽEROMS DEIVIDS SELINDŽERS
1929 - aktieris EDGARS LIEPIŅŠ
1948 - aktieris, dziedātājs IVARS KALNIŅS
Vārdu skaidrojumi.
Laimnesis – Avangardists, enerģisks vadonis. Vienīgi nenosvērts, jo, ko nesīs mums Jaunais gads, pat Laimnesis īsti nevar pareģot. Laimnesim ik gadu jāmeklē neordināra pieeja visam jaunajam.Solvita – Jaunā gada noskaņa Solvitai liek vienmēr bēgt no vienmuļības, būt uzpostai un skaistai un izvairīties arī no ķildām un rutīnas. Solvitai ir tendence sasteigt notikumu gaitu. Viņa paļaujas tikai uz sevi un pagājību neuztver traģiski. Solvita uzloka piedurknes un sirsnīgi metas darījumos. Var arī no torņa ielēkt ūdenī, jo alkst asu izjūtu.
Solvija – Māk celt savu pašapziņu, novērtēt, ka arī „es kaut ko varu un spēju”. Un vienmēr gaida, ja kaut kas izdevies, lai kāds paglauda galviņu, pasaka labu vārdu. Ja nesamais šķiet pārāk smags, Solvijai jāskatās, vai ceļasomā nav kas lieks. Mērena slodze var būt pat tīkama.
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
1. Janvārī pasaules un Latvijas svētki:
- Jaungada diena
- Jēzus Vārda svētki
Anglikāņu svētki. - Kubas atbrīvošanas diena
- Slovākijas valsts svētki
- Vispasaules lūgšanu par mieru diena
Katoļu svētki. Tiek atzimēta kopš 1968. gada.
1. Janvārī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:
1618 - spāņu gleznotājs Bartolomē Estebanam Muriljo1714 - lietuviešu luterāņu mācītājs KRISTIJONAS DONELAITIS
1752 - amerikāņu šuvēja BETSIJA ROSA
1467 - Zigismunds I - Polijas karalis, Lietuvas hercogs.
1484 - Ulrihs Cvinglijs - Šveices reformācijas dalībnieks
1714 - Kristijonas Donelaitis - prūšu-lietuviešu dzejnieks.
1863 - franču sportists barons PJĒRS DE KUBERTĒNS
1863 - rakstnieks RŪDOLFS BLAUMANIS
1981 - Žolts Baumgartners - ungāru sacīkšu braucējs
1895 - EDGARS HŪVERS
1919 - amerikāņu rakstnieks DŽEROMS DEIVIDS SELINDŽERS
1929 - aktieris EDGARS LIEPIŅŠ
1948 - aktieris, dziedātājs IVARS KALNIŅS
Ziemassvētki
Šai brīnumstundā
Caur balto pārslu deju
Mēs cits pie cita domās ciemos ejam
Un roku sniedzam -
Laimei,priekam,veselībai,labestībai.
Caur balto pārslu deju
Mēs cits pie cita domās ciemos ejam
Un roku sniedzam -
Laimei,priekam,veselībai,labestībai.
Ziemassvētki
Pūti, pūti, ziemelīti,
Ziemassvētku vakarā:
Klētī pūti rudzus, kviešus,
Stallī bērus kumeliņus!
Ziemassvētku vakarā:
Klētī pūti rudzus, kviešus,
Stallī bērus kumeliņus!
Mātes diena
Cik pasaulē māmiņas skaistas ir daudzas
Ar sirsnīgu skatienu, saulainu smaidu-
Par skaitāko savējo katrs mēs saucam
Kas ceļā mūs pavada, mājās mūs gaida
Cik reti mēs māmiņām dāvājam ziedus
Cik bieži mēs māmiņām nodarām gauži,
Bet māmiņas labās it visu prot piedot
Vien sirmāks kāds pavedien deniņos aužas...
To maigumu jūtot ,ko bērnībā guvām
Mēs lielāki augsim un gudrāki kļūsim -
Vien nebēdā ,māmiņ, ka vecums nāk tuvāk
Tu mūžam man pati visskaistākā būsi!
Ar sirsnīgu skatienu, saulainu smaidu-
Par skaitāko savējo katrs mēs saucam
Kas ceļā mūs pavada, mājās mūs gaida
Cik reti mēs māmiņām dāvājam ziedus
Cik bieži mēs māmiņām nodarām gauži,
Bet māmiņas labās it visu prot piedot
Vien sirmāks kāds pavedien deniņos aužas...
To maigumu jūtot ,ko bērnībā guvām
Mēs lielāki augsim un gudrāki kļūsim -
Vien nebēdā ,māmiņ, ka vecums nāk tuvāk
Tu mūžam man pati visskaistākā būsi!
Vēlējumi
Gadu skrējiens nav apturams,
Visu ar laiku klāj sniegs.
Paliek vien citu dvēselēs
Tevis atdotais prieks.
Visu ar laiku klāj sniegs.
Paliek vien citu dvēselēs
Tevis atdotais prieks.
Katrai dienai
Par to, ko zvaigznes cita citai saka -
Vai starp tām ir arī kāda mana?
Par to kā rodas Piena Ceļš -
Varbūt tas nav Piena, bet gan sapņu ceļš?
Par to, kā lapas dzenā rudens vējš,
Par to, kā salnas sirdi nesaplēš,
Par sapņiem un ilgām,
Par sauli un mājām siltām,
Par zvaigznēm un debesīm zilām.
Pa svaigu rīta rasu
Tā lēni nāks uz pusi manu,
Ne jautās man, ne prasīs,
Esmu klāt! tā klusi sacīs.
Vai starp tām ir arī kāda mana?
Par to kā rodas Piena Ceļš -
Varbūt tas nav Piena, bet gan sapņu ceļš?
Par to, kā lapas dzenā rudens vējš,
Par to, kā salnas sirdi nesaplēš,
Par sapņiem un ilgām,
Par sauli un mājām siltām,
Par zvaigznēm un debesīm zilām.
Pa svaigu rīta rasu
Tā lēni nāks uz pusi manu,
Ne jautās man, ne prasīs,
Esmu klāt! tā klusi sacīs.
Lieldienas
Vēju šūpoles augšā un lejā
Līdz pat galotnēm sirdi nes līdz.
Tai caur Lieldienu gaismu no jauna
Atkal dāvāts tiek cerību rīts.
Līdz pat galotnēm sirdi nes līdz.
Tai caur Lieldienu gaismu no jauna
Atkal dāvāts tiek cerību rīts.
Jāņi / Līgo svētki
Kas mirdzēja, kas spīdēja,
Augsta kalna galiņā,
Jānīts kala kumeliņu,
Ar sidraba pakaviem.
Augsta kalna galiņā,
Jānīts kala kumeliņu,
Ar sidraba pakaviem.
Rupjie pantiņi (18+)
Kamēr meža vecim miegs,
Mežā valda seksa prieks!
Eži pisās ļoti glīti,
Āpsis varo rudmiesīti,
Kamēr zaķis alnim bāž,
Lācis vāverīti drāž.
Citi nepisās nemaz,
Meža cūkai ir par maz.
Lapsai noiet neparasti,
Viņa masturbē ar asti!
Viss kā porno pasakā,
Tikai vilks rauj kulakā...
Mežā valda seksa prieks!
Eži pisās ļoti glīti,
Āpsis varo rudmiesīti,
Kamēr zaķis alnim bāž,
Lācis vāverīti drāž.
Citi nepisās nemaz,
Meža cūkai ir par maz.
Lapsai noiet neparasti,
Viņa masturbē ar asti!
Viss kā porno pasakā,
Tikai vilks rauj kulakā...
Katrai dienai
No mākoņa balti pūkainā vai draudīgi dārdošā
Tev ikdienas pretī daudz enģeļu smaida.
Bet neskaties tikai zemē,
Pacel acis un noķer sniegbalto debesu skūpstu!
Tev ikdienas pretī daudz enģeļu smaida.
Bet neskaties tikai zemē,
Pacel acis un noķer sniegbalto debesu skūpstu!
Draudzība
Kad vēji vakardziesmu čukst,
Un tālē zvaigznes mirdz,
Tad atceries, ka kaut kur pukst
Tev mīļa drauga sirds.
Un tālē zvaigznes mirdz,
Tad atceries, ka kaut kur pukst
Tev mīļa drauga sirds.
Dzimšanas diena
Šie ir gaismas gadi,
Katram vienreiz doti,
Grūti, labi nodzīvoti,
Ar sāpēm, laimi savienoti,
Šie visi mūža gadi.
Katram vienreiz doti,
Grūti, labi nodzīvoti,
Ar sāpēm, laimi savienoti,
Šie visi mūža gadi.
Kāzas un kāzu jubilejas
Balta, balta atnāk mīlestība,
Saudzējama,lolojama nāk.
Visiem tādas mīlestības gribas,
Tik ne katrs nosargāt to māk.
Saudzējama,lolojama nāk.
Visiem tādas mīlestības gribas,
Tik ne katrs nosargāt to māk.
Dzimšanas diena
Visi vel tev šo un to,
Mēs tev vēlam visu labāko,
Ar torti pieesties,
Un ar šņabi piedzerties!!!
Mēs tev vēlam visu labāko,
Ar torti pieesties,
Un ar šņabi piedzerties!!!
Lieldienas
Kalna galā balts un tīrs,
Lieldienās stāv sniegavīrs.
Acu vietā olas baltas,
Bet uz galvas ausis staltas!
Lieldienās stāv sniegavīrs.
Acu vietā olas baltas,
Bet uz galvas ausis staltas!
Smieklīgie pantiņi
Kas tur guļ aiz kalniem saldi,
Mētels apvemts, slapjš.
Tas no polšiem daudziem, daudziem,
Atrubijies Jaunais gads.
Mētels apvemts, slapjš.
Tas no polšiem daudziem, daudziem,
Atrubijies Jaunais gads.
Kāzas un kāzu jubilejas
Es šodien tevi vedīšu pie rokas,
Tu vaļā nelaid, stingri turi ciet,
Pa diviem tomēr gaita vieglāk sokas,
Jo vajag ilgi, ļoti tālu iet.
Tu vaļā nelaid, stingri turi ciet,
Pa diviem tomēr gaita vieglāk sokas,
Jo vajag ilgi, ļoti tālu iet.
Dzimšanas diena
Pie laimes kalēja par mācekli
Tu steidzies solī ašā,
Jo atceries ko mācīja,
Ir laime jākaļ pašam.
Tu steidzies solī ašā,
Jo atceries ko mācīja,
Ir laime jākaļ pašam.
Dzimšanas diena
Neskumsti, neskumsti
Dienas ko pašreiz tu vadi
Tās tavas skaistākās dienas ir
Tie tavi labākie gadi.
Dienas ko pašreiz tu vadi
Tās tavas skaistākās dienas ir
Tie tavi labākie gadi.
Jaunais gads
Kad pārtop par dzejoli eglīte sniegā
Un dziesma jau lāstekās spēlē,
Uz brīdi piestāsim darbdienas steigā,
Balts miers, lai mums cerēt un ilgoties liek.
Un dziesma jau lāstekās spēlē,
Uz brīdi piestāsim darbdienas steigā,
Balts miers, lai mums cerēt un ilgoties liek.
Katrai dienai
Līksmai dienai - putnu dziesmu,
Aukstai - ugunskura liesmu,
Labam miegam - jūras šalku,
Lielām slāpēm - rasas malku,
Karstai dienai - vēju lēnu,
Nogurumam - vēsu ēnu,
Skumjām - pūpolmīkstu glāstu,
Tukšiem brīžiem - brīnumstāstu,
Tumšai naktij - zvaigžņu lietu,
Sirdī mīlai - siltu vietu!
Aukstai - ugunskura liesmu,
Labam miegam - jūras šalku,
Lielām slāpēm - rasas malku,
Karstai dienai - vēju lēnu,
Nogurumam - vēsu ēnu,
Skumjām - pūpolmīkstu glāstu,
Tukšiem brīžiem - brīnumstāstu,
Tumšai naktij - zvaigžņu lietu,
Sirdī mīlai - siltu vietu!
Izlaidums
Ar ticību brīnumam
Pasaulē ieej kā pļavā,
Un kļūsti par biti,
Kam augstākā dievība – zieds!
Jo ticība brīnumam –
Vienīgā asinsrite,
Kas liek virsotnēm
Sevis tapšanā iet.
/K.Apšukrūma/
Pasaulē ieej kā pļavā,
Un kļūsti par biti,
Kam augstākā dievība – zieds!
Jo ticība brīnumam –
Vienīgā asinsrite,
Kas liek virsotnēm
Sevis tapšanā iet.
/K.Apšukrūma/
Vārda diena
Vārda dienā strādāts gana,
Jāsāk jautra svinēšana.
Iedzer, uzkod, jūties brīvi,
Kritizē vai slavē dzīvi!
Jāsāk jautra svinēšana.
Iedzer, uzkod, jūties brīvi,
Kritizē vai slavē dzīvi!
Skumjās
Es eju pa lauku un meklēju draugu
Tādu kas nagribētu tikai manu naudu,
Tādu kas nespēlētos ar mani kā mantu,
Tādu kas netaisītu man kaunu,
Tādu lai sauktu, es to par draugu.
Tādu kas nagribētu tikai manu naudu,
Tādu kas nespēlētos ar mani kā mantu,
Tādu kas netaisītu man kaunu,
Tādu lai sauktu, es to par draugu.
Mātes diena
Ai, māmulīt, māmiņ, par ceriņa zaru
Es gribētu šorīt pie loga tev plaukt
Kļūt vēlētos ļoti par saullēkta staru,
Kas pirmais pie tevis jo agri grib nākt
Varbūt pat vēl labāk,
Ja šorīt es būtu
Par dziedoni cīruli pārvērties jau
Tad skaistākās dziesmas
Tu, māmiņ, sev gūtu,
Kas teiktu bez vārdiem - Cik laba Tu man.
Es gribētu šorīt pie loga tev plaukt
Kļūt vēlētos ļoti par saullēkta staru,
Kas pirmais pie tevis jo agri grib nākt
Varbūt pat vēl labāk,
Ja šorīt es būtu
Par dziedoni cīruli pārvērties jau
Tad skaistākās dziesmas
Tu, māmiņ, sev gūtu,
Kas teiktu bez vārdiem - Cik laba Tu man.