Vārda dienu 22. Februārī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Adreans, Adria, Adriana, Adrianna, Adriāns, Adris, Areta, Aretijs, Arets, Ariana, Ariāna,
Arianda, Ariandra, Arianna, Arians, Arida, Arīda, Arija, Arika, Ārika, Arimanda, Arimands, Ārīte, Rigonds
Rigonda - Nervoza un satraukta, mazliet nevarīga un tāpēc šķiet sevišķi valdzinoša. Mīl maigumu un seksā lidinās pa mākoņiem.
Adrians - Intelekts un jūtas viņā ir ideālā līdzsvarā, viņš atzīst burvīgas un neaptumšotas attiecības. Ir labsirdīgs, smalkjūtīgs, filozofiski noskaņots.
1857 - Heinrihs Rudolfs Hercs (Heinrich Rudolf Hertz, m. 1894.) - vācu fiziķis.
1900 - Luijs Bunjuels (Luis Buñuel, m. 1983.) - spāņu kinorežisors.
1903 - Frenks Ramzejs (Frank P. Ramsey, m. 1930.) - britu matemātiķis.
Vārdu skaidrojumi.
Ārija - Pirmais tips. Saimnieciska, dzīvesgudra, viņai piemīt māka neiet cilvēkos, kad grūtums māc sirdi. Saka vārdu tad, kad zina: mani klausās. Dzīvē ir racionāla un prot sevi iegrožot. Otrais tips. Savrupniece, kurai nav tieksme «čupoties». Kaut ļoti ilgojas pēc draudzības. Prot izdomāt savu stilu. Reta īpašība piemīt Ārijai - pasmaidīt par sevi. Dārgākais - tā ir māju izjūta.Rigonda - Nervoza un satraukta, mazliet nevarīga un tāpēc šķiet sevišķi valdzinoša. Mīl maigumu un seksā lidinās pa mākoņiem.
Adrians - Intelekts un jūtas viņā ir ideālā līdzsvarā, viņš atzīst burvīgas un neaptumšotas attiecības. Ir labsirdīgs, smalkjūtīgs, filozofiski noskaņots.
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
22. Februārī pasaules un Latvijas svētki:
- Sentlūsijas Neatkarības diena
Sentlūsija ieguva neatkarību no Lielbritānijas 1979. gada 22. februārī.
22. Februārī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:
1788 - Artūrs Šopenhauers (Arthur Schopenhauer, m. 1860.) - vācu filozofs.1857 - Heinrihs Rudolfs Hercs (Heinrich Rudolf Hertz, m. 1894.) - vācu fiziķis.
1900 - Luijs Bunjuels (Luis Buñuel, m. 1983.) - spāņu kinorežisors.
1903 - Frenks Ramzejs (Frank P. Ramsey, m. 1930.) - britu matemātiķis.
Valsts svētki
Šo pašu svētāko tu neaizmirsti:
Vai celies debesīs,
Vai jūras dzīlēs nirsti,
Vai draugu pulkā dali savu prieku,
Vai viens pats satiecies ar pretinieku-
Tu esi Latvija!
(O. Vācietis)
Vai celies debesīs,
Vai jūras dzīlēs nirsti,
Vai draugu pulkā dali savu prieku,
Vai viens pats satiecies ar pretinieku-
Tu esi Latvija!
(O. Vācietis)
Jaunais gads
Lai jautra atnāk gadu mija,
Lai laime kausam pāri plūst,
Lai bēdas zūd, ja tādas bija,
Lai sveces svētku priekā kūst.
Lai laime kausam pāri plūst,
Lai bēdas zūd, ja tādas bija,
Lai sveces svētku priekā kūst.
Rupjie pantiņi (18+)
Ai, āziti murmuliti,
Nepis kazu vakarā,
Pis rītā saulitē,
Tad būs balti kazlēniņi.
Nepis kazu vakarā,
Pis rītā saulitē,
Tad būs balti kazlēniņi.
Dzimšanas diena
Kādu laimi, lai mēs vēlam,
Lai tā spoži viz un mirdz?
Ne no vārdu plūdiem cēliem,-
Tik no mūsu siltās sirds.
Lai tā spoži viz un mirdz?
Ne no vārdu plūdiem cēliem,-
Tik no mūsu siltās sirds.
Jāņi / Līgo svētki
Labvakaru, Jāņa māte,
Vai tu mūsu gaidījusi?
Mīkstu sieru sasējusi,
Saldu alu darījusi.
Vai tu mūsu gaidījusi?
Mīkstu sieru sasējusi,
Saldu alu darījusi.
Bērniņa piedzimšana
Bērniņš ir tik vēlīgs stādīņš,
Kas bez saules nevar augt.
Saule, mīlestība-abas ļauj tam atraisīties, plaukt.
Tēvs, māte-otra saule.
Lai tā ilgi nenoriet, un, lai mīlestības radīts, bērniņš gaismas ceļu iet.
(Paulīne Bārda)
Kas bez saules nevar augt.
Saule, mīlestība-abas ļauj tam atraisīties, plaukt.
Tēvs, māte-otra saule.
Lai tā ilgi nenoriet, un, lai mīlestības radīts, bērniņš gaismas ceļu iet.
(Paulīne Bārda)
Vēlējumi
No rasas izaug saule,
No sēkliņas krāšņākais zieds.
Tā es Tev novēlu izaugt,
Par viss krāšņāko cilvēku.
No sēkliņas krāšņākais zieds.
Tā es Tev novēlu izaugt,
Par viss krāšņāko cilvēku.
Kāzas un kāzu jubilejas
Mirkli padomājiet, pirms kausus pilnus lejat.
Mirkli padomājiet, pirms tālāk ejat.
Tālāk - kopējas takas, kopēja laiva un irkļi,
Tālāk - kopēja bēda un kopēji laimes mirkļi.
(A. Vejāns)
Mirkli padomājiet, pirms tālāk ejat.
Tālāk - kopējas takas, kopēja laiva un irkļi,
Tālāk - kopēja bēda un kopēji laimes mirkļi.
(A. Vejāns)
Ziemassvētki
Jūs bērniņi nāciet ar priecīgu prāt;
Pie silītes Bētlemē visi nu klāt:
To prieku lai katrs lai sirsniņā jūt,
Kā debesu tēvs savu dēlu mums sūt.
Pie silītes Bētlemē visi nu klāt:
To prieku lai katrs lai sirsniņā jūt,
Kā debesu tēvs savu dēlu mums sūt.
Valentīndiena / Mīlestība
Vakarā, kad saule riet,
Vēlos es pie tevis iet.
Vēlos mīlēt, skūpstīt, glāstīt
Un par sevi blēņas stāstīt.
Un tad vienīgais tu būsi,
Kas par mīļāko man kļūsi!
Vēlos es pie tevis iet.
Vēlos mīlēt, skūpstīt, glāstīt
Un par sevi blēņas stāstīt.
Un tad vienīgais tu būsi,
Kas par mīļāko man kļūsi!
Jāņi / Līgo svētki
Nāc nākdama, Jāņu diena,
Mēs jau tevi gaidījuši;
Mīkstu sieru sasējuši,
Saldu alu darījuši.
Mēs jau tevi gaidījuši;
Mīkstu sieru sasējuši,
Saldu alu darījuši.
Rupjie pantiņi (18+)
Ribas manā pakaļā,
tukšums manā saprātā,
nāves bailes pameklē,
nokrīti un izdupsē.
tukšums manā saprātā,
nāves bailes pameklē,
nokrīti un izdupsē.
Vēlējumi
Laimi kā zilu pasaku,
Smieklus kā pavasara lietutiņu,
Spītību kā ūdens burbuli,
Savaldību kā akmens krūzi,
Burvību kā pasakās,
Bet pāri visam mīlestību kā varavīksni!
Smieklus kā pavasara lietutiņu,
Spītību kā ūdens burbuli,
Savaldību kā akmens krūzi,
Burvību kā pasakās,
Bet pāri visam mīlestību kā varavīksni!
Draudzība
Kad vējš uz vakariem pūtīs
Un rožu pumpuri plauks
Pie Tevis daudz sveicienu sūtīs
Tavs bijušais jaunības draugs!
Un rožu pumpuri plauks
Pie Tevis daudz sveicienu sūtīs
Tavs bijušais jaunības draugs!
Ziemassvētki
Kad egles zaros sveces degs
Un teiksmains sapnis zemi segs,
Tad acīs lai Jums laime mirdz
Un visu rūgto aizmirst sirds.
Un teiksmains sapnis zemi segs,
Tad acīs lai Jums laime mirdz
Un visu rūgto aizmirst sirds.
Smieklīgie pantiņi
Lieli meži, mazi meži
Tajos mežos dzīvo eži
Staigā tie pa taciņām,
Pliki un bez jaciņām!
Tajos mežos dzīvo eži
Staigā tie pa taciņām,
Pliki un bez jaciņām!
Draudzība
Pirmie kopīgi sagaidītie saules rieti,
Pirmie sāļu asaru lieti,
Pirmie pieskārieni, skūpsti,
tik strauji sirds puksti.
Pirmie sāļu asaru lieti,
Pirmie pieskārieni, skūpsti,
tik strauji sirds puksti.
Kāzas un kāzu jubilejas
Un tas vislielākais guvums
Kopīgā mūžā tavā un manā
Ir divu cilvēku tuvums,
Uzticība un saprašanās.
Kopīgā mūžā tavā un manā
Ir divu cilvēku tuvums,
Uzticība un saprašanās.
Ziemassvētki
Salatētim gara bārda
Vairāk neteikšu ne vārda
Un par šito pantiņu
Dod man lūdzu mantiņu..
Vairāk neteikšu ne vārda
Un par šito pantiņu
Dod man lūdzu mantiņu..
Dzimšanas diena
Katrai apsviedīgai sievai
Jāsaplāno dzimumdiena:
Šodienu - svinēt,
Rītdien - lāpīt,
Vakarpusē – gultā trāpīt.
Trešā dienā skaitīt naudu,
Atceroties gūto baudu.
Pārrunāt - kurš cēlies, kritis,
Dancojis, zem galda mitis.
Beidzot plānošanu šo -
Apsvērt balli nākošo!
Jāsaplāno dzimumdiena:
Šodienu - svinēt,
Rītdien - lāpīt,
Vakarpusē – gultā trāpīt.
Trešā dienā skaitīt naudu,
Atceroties gūto baudu.
Pārrunāt - kurš cēlies, kritis,
Dancojis, zem galda mitis.
Beidzot plānošanu šo -
Apsvērt balli nākošo!
Dzimšanas diena
Dzimšans dienā vēlu Tev
To,ko pati vēlos sev.
Naudu,laimi,puķu vāzi,
Pudeli un lielu glāzi!
To,ko pati vēlos sev.
Naudu,laimi,puķu vāzi,
Pudeli un lielu glāzi!
Dzimšanas diena
Rīta rasā smeltas krāsas,
Varavīkšņu celtas sētas.
Pāri tikt un neapstāties,
Paveikt visu, pilnveidoties!
Varavīkšņu celtas sētas.
Pāri tikt un neapstāties,
Paveikt visu, pilnveidoties!
Valentīndiena / Mīlestība
Man tev jāsaka tik milzīgs mīļums,
ka man kauns par viņa milzīgumu.
Es nevaru pierunāt lūpas,
lai viņas to pasaka.
Es nevaru salīgt ar papīru,
lai tas viņu paņem.
Un neizsacīts
tas nevar palikt.
Ar katru sekundi
vairāk plīst kapilāri,
kamēr saplīsīs pavisam.
Laikam tas viss
mēmi krājies pa gadiem,
apvārtījies ziedputekšņos
pa priekiem un bēdām
un tagad pieprasa
savu reizi un tiesu.
Un stāv tā reize
pār mani kā šķīlies
un tagad vairs nedziestošs
zibens.
Cik negaisiem bija jānāk,
cik zibeņiem bija jāšķiļas,
lai beidzot tie kļūtu
nedziestoši!
/Ojārs Vācietis/
ka man kauns par viņa milzīgumu.
Es nevaru pierunāt lūpas,
lai viņas to pasaka.
Es nevaru salīgt ar papīru,
lai tas viņu paņem.
Un neizsacīts
tas nevar palikt.
Ar katru sekundi
vairāk plīst kapilāri,
kamēr saplīsīs pavisam.
Laikam tas viss
mēmi krājies pa gadiem,
apvārtījies ziedputekšņos
pa priekiem un bēdām
un tagad pieprasa
savu reizi un tiesu.
Un stāv tā reize
pār mani kā šķīlies
un tagad vairs nedziestošs
zibens.
Cik negaisiem bija jānāk,
cik zibeņiem bija jāšķiļas,
lai beidzot tie kļūtu
nedziestoši!
/Ojārs Vācietis/