Vārda dienu 22. Februārī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Adreans, Adria, Adriana, Adrianna, Adriāns, Adris, Areta, Aretijs, Arets, Ariana, Ariāna,
Arianda, Ariandra, Arianna, Arians, Arida, Arīda, Arija, Arika, Ārika, Arimanda, Arimands, Ārīte, Rigonds
Rigonda - Nervoza un satraukta, mazliet nevarīga un tāpēc šķiet sevišķi valdzinoša. Mīl maigumu un seksā lidinās pa mākoņiem.
Adrians - Intelekts un jūtas viņā ir ideālā līdzsvarā, viņš atzīst burvīgas un neaptumšotas attiecības. Ir labsirdīgs, smalkjūtīgs, filozofiski noskaņots.
1857 - Heinrihs Rudolfs Hercs (Heinrich Rudolf Hertz, m. 1894.) - vācu fiziķis.
1900 - Luijs Bunjuels (Luis Buñuel, m. 1983.) - spāņu kinorežisors.
1903 - Frenks Ramzejs (Frank P. Ramsey, m. 1930.) - britu matemātiķis.
Vārdu skaidrojumi.
Ārija - Pirmais tips. Saimnieciska, dzīvesgudra, viņai piemīt māka neiet cilvēkos, kad grūtums māc sirdi. Saka vārdu tad, kad zina: mani klausās. Dzīvē ir racionāla un prot sevi iegrožot. Otrais tips. Savrupniece, kurai nav tieksme «čupoties». Kaut ļoti ilgojas pēc draudzības. Prot izdomāt savu stilu. Reta īpašība piemīt Ārijai - pasmaidīt par sevi. Dārgākais - tā ir māju izjūta.Rigonda - Nervoza un satraukta, mazliet nevarīga un tāpēc šķiet sevišķi valdzinoša. Mīl maigumu un seksā lidinās pa mākoņiem.
Adrians - Intelekts un jūtas viņā ir ideālā līdzsvarā, viņš atzīst burvīgas un neaptumšotas attiecības. Ir labsirdīgs, smalkjūtīgs, filozofiski noskaņots.
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
22. Februārī pasaules un Latvijas svētki:
- Sentlūsijas Neatkarības diena
Sentlūsija ieguva neatkarību no Lielbritānijas 1979. gada 22. februārī.
22. Februārī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:
1788 - Artūrs Šopenhauers (Arthur Schopenhauer, m. 1860.) - vācu filozofs.1857 - Heinrihs Rudolfs Hercs (Heinrich Rudolf Hertz, m. 1894.) - vācu fiziķis.
1900 - Luijs Bunjuels (Luis Buñuel, m. 1983.) - spāņu kinorežisors.
1903 - Frenks Ramzejs (Frank P. Ramsey, m. 1930.) - britu matemātiķis.
1. septembris
Jau atkal pīlādži sārto
un dzērves aizbēg no salnām.
Bet mums vēl daudz jāsakārto,
lai kāpt varam zinību kalnā.
Un ejam mēs septembrim pretī
pārpilni vasaras spara.
Un skola mums panāks pretim,
lai ātrāk satikties varam.
un dzērves aizbēg no salnām.
Bet mums vēl daudz jāsakārto,
lai kāpt varam zinību kalnā.
Un ejam mēs septembrim pretī
pārpilni vasaras spara.
Un skola mums panāks pretim,
lai ātrāk satikties varam.
Ziemassvētki
Velk ragaviņas Vectētiņš
Sēž iekšā maita Zirgs
Viņš eglīti ir nograuzis
Un tagad skaļi ņirdz!
Sēž iekšā maita Zirgs
Viņš eglīti ir nograuzis
Un tagad skaļi ņirdz!
Lieldienas
Cālis saka čiep, čiep, čiep,
Man šī ola nepatīk.
Ož pēc krāsas, ož pēc lakas
Un no vistas nav ne smakas!
Man šī ola nepatīk.
Ož pēc krāsas, ož pēc lakas
Un no vistas nav ne smakas!
8. marts
Ak sieviete, ak sieviete -
Tu esi mana dieviete!
Klēpjiem tulpītes Tev sūtu,
Lai šai dienā prieks Tev būtu!
Tu esi mana dieviete!
Klēpjiem tulpītes Tev sūtu,
Lai šai dienā prieks Tev būtu!
Lieldienas
Lieldieniņas sanākušas,
Daudzas olas sadējušas;
Ķeriet Jūs to zaķi ciet,
Lai Jums arī olas tiek!
Daudzas olas sadējušas;
Ķeriet Jūs to zaķi ciet,
Lai Jums arī olas tiek!
Ziemassvētki
Sniegmātes maisam vīle ira,
Sniega pārsliņas bira, bira,
Sniegmāte ķēra,
Pārslas bēra
Atpakaļ maisā, - Visas visapkārt izskrēja gaisā.
Ķer! ķer! ķer! ķer!
Ber! ber! ber! ber!
Ak, tas ir grūt'!
Vējiņ, ko pūt?
Kurš sniegmātei palīdzēs tvarstīt?
Kurš vējam pārsliņas bārstīt?
/Rainis/
Sniega pārsliņas bira, bira,
Sniegmāte ķēra,
Pārslas bēra
Atpakaļ maisā, - Visas visapkārt izskrēja gaisā.
Ķer! ķer! ķer! ķer!
Ber! ber! ber! ber!
Ak, tas ir grūt'!
Vējiņ, ko pūt?
Kurš sniegmātei palīdzēs tvarstīt?
Kurš vējam pārsliņas bārstīt?
/Rainis/
Dzimšanas diena
Šie ir gaismas gadi,
Katram vienreiz doti,
Grūti, labi nodzīvoti,
Ar sāpēm, laimi savienoti,
Šie visi mūža gadi.
Katram vienreiz doti,
Grūti, labi nodzīvoti,
Ar sāpēm, laimi savienoti,
Šie visi mūža gadi.
Jaunais gads
Gads aizgājis kā daudzi simti,
Tam nespējam mēs ceļu liegt.
Bet katru Jauno sveicam silti
Un ceram laimei roku sniegt !
Tam nespējam mēs ceļu liegt.
Bet katru Jauno sveicam silti
Un ceram laimei roku sniegt !
Vārda diena
Katram ir savs vārdiņš dots
Un vārda dienā rādīts gods.
Arī mēs no savas saimes novēlam
Tev daudz, daudz laimes.
Bet aiz sārto rožu vāzes,
Pielej pilnas arī glāzes.
Un vārda dienā rādīts gods.
Arī mēs no savas saimes novēlam
Tev daudz, daudz laimes.
Bet aiz sārto rožu vāzes,
Pielej pilnas arī glāzes.
Kāzas un kāzu jubilejas
Kā dārzniekam, kas ziedus audzē,
Tos, vētras skartus, saudzēt jāmāk,
Tā jāprot Jums šo mīlu audzēt,
Jo dzīvē tā vairs otreiz neatnāks!
Tos, vētras skartus, saudzēt jāmāk,
Tā jāprot Jums šo mīlu audzēt,
Jo dzīvē tā vairs otreiz neatnāks!
Vārda diena
Mīļš sveiciens tavam vārdiņam.
Daudz bučas tavam vaidziņam!
Daudz bučas tavam vaidziņam!
Skumjās
Es alku atgūties, lai varu tālāk iet -
Tik daudz ir velti cerēts, sāpēts.
Ar varu pie šīs dzīves neturiet.
Man citur jābūt. Nevaicājiet - "kāpēc?".
Tik daudz ir velti cerēts, sāpēts.
Ar varu pie šīs dzīves neturiet.
Man citur jābūt. Nevaicājiet - "kāpēc?".
Dzimšanas diena
Nav nozīmes kāds galds ir klāts
Tu vienmēr tiksi sumināts!
Jo jauku draugu tā kā tu
Ik vienam dzīvē novēlu.
Tu vienmēr tiksi sumināts!
Jo jauku draugu tā kā tu
Ik vienam dzīvē novēlu.
Ziemassvētki
Salatētim draugu daudz,
Katrā mājā viņu sauc.
Salatētim virsū brauc
Un dāvanas no viņa šmauc.
Katrā mājā viņu sauc.
Salatētim virsū brauc
Un dāvanas no viņa šmauc.
Draudzība
Kad vējš uz vakariem pūtīs
Un rožu pumpuri plauks
Pie Tevis daudz sveicienu sūtīs
Tavs bijušais jaunības draugs!
Un rožu pumpuri plauks
Pie Tevis daudz sveicienu sūtīs
Tavs bijušais jaunības draugs!
Valsts svētki
Šo pašu svētāko tu neaizmirsti:
Vai celies debesīs,
Vai jūras dzīlēs nirsti,
Vai draugu pulkā dali savu prieku,
Vai viens pats satiecies ar pretinieku-
Tu esi Latvija!
(O. Vācietis)
Vai celies debesīs,
Vai jūras dzīlēs nirsti,
Vai draugu pulkā dali savu prieku,
Vai viens pats satiecies ar pretinieku-
Tu esi Latvija!
(O. Vācietis)
Vārda diena
Tavai vārda dienai rudens nepiedien,
Jo kā liesma kūlā lietiem cauri švirksti.
Tava valoda un smiekli šķiļ katrā bezcerībā spožu dzirksti.
Tavai vārda dienai rudens nepiedien,
Jo ar dvēseli, kam saules pirksti,
Pelēcīgu dienu sudrabā Spilgtu rozi iesiesi arvien.
Jo kā liesma kūlā lietiem cauri švirksti.
Tava valoda un smiekli šķiļ katrā bezcerībā spožu dzirksti.
Tavai vārda dienai rudens nepiedien,
Jo ar dvēseli, kam saules pirksti,
Pelēcīgu dienu sudrabā Spilgtu rozi iesiesi arvien.
Ziemassvētki
Lai laime Tev kā milzu kupena pār galvu brāžas,
Lai prieks tik liels, ka kalni gāžas,
Lai svētkos maltīte un svētku dzēriens salds,
Lai līksmo dvēsele un nelūzt galds!
Lai prieks tik liels, ka kalni gāžas,
Lai svētkos maltīte un svētku dzēriens salds,
Lai līksmo dvēsele un nelūzt galds!
1. septembris
Rīt uz skolu jāiet man.
Gribu labas sekmes gūt.
gribu dabūt 8. 9.
Lai es varu tālāk iet...
Gribu labas sekmes gūt.
gribu dabūt 8. 9.
Lai es varu tālāk iet...
Ziemassvētki
Vējš logos sniegpārslu
mežģīnes kar,
Uz galda vāzē līkst
egles zars,
Un klusiem soļiem,
rāms un gaidīts,
Pār slieksni kāpj
Svētvakars.
mežģīnes kar,
Uz galda vāzē līkst
egles zars,
Un klusiem soļiem,
rāms un gaidīts,
Pār slieksni kāpj
Svētvakars.
Jāņi / Līgo svētki
Jāņu māte sieru sēja
Deviņiemi stūrīšiem,
Jāņu tēvs alu dara
No saldiem miezīšiem.
Deviņiemi stūrīšiem,
Jāņu tēvs alu dara
No saldiem miezīšiem.
Draudzība
Var strautiņš izšķirt divus kokus,
Bet viņu saknes kopā būs,
Var liktens izšķirt divus draugus,
Bet viņu sirdis nespēs šķirt.
Bet viņu saknes kopā būs,
Var liktens izšķirt divus draugus,
Bet viņu sirdis nespēs šķirt.
Jāņi / Līgo svētki
Īsa, īsa Jāņu nakts
Par visām naksniņām,
Te satumsa, te uzausa,
Te saulīte gabalā.
Par visām naksniņām,
Te satumsa, te uzausa,
Te saulīte gabalā.