Vārda dienu 22. Februārī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Adreans, Adria, Adriana, Adrianna, Adriāns, Adris, Areta, Aretijs, Arets, Ariana, Ariāna,
Arianda, Ariandra, Arianna, Arians, Arida, Arīda, Arija, Arika, Ārika, Arimanda, Arimands, Ārīte, Rigonds
Rigonda - Nervoza un satraukta, mazliet nevarīga un tāpēc šķiet sevišķi valdzinoša. Mīl maigumu un seksā lidinās pa mākoņiem.
Adrians - Intelekts un jūtas viņā ir ideālā līdzsvarā, viņš atzīst burvīgas un neaptumšotas attiecības. Ir labsirdīgs, smalkjūtīgs, filozofiski noskaņots.
1857 - Heinrihs Rudolfs Hercs (Heinrich Rudolf Hertz, m. 1894.) - vācu fiziķis.
1900 - Luijs Bunjuels (Luis Buñuel, m. 1983.) - spāņu kinorežisors.
1903 - Frenks Ramzejs (Frank P. Ramsey, m. 1930.) - britu matemātiķis.
Vārdu skaidrojumi.
Ārija - Pirmais tips. Saimnieciska, dzīvesgudra, viņai piemīt māka neiet cilvēkos, kad grūtums māc sirdi. Saka vārdu tad, kad zina: mani klausās. Dzīvē ir racionāla un prot sevi iegrožot. Otrais tips. Savrupniece, kurai nav tieksme «čupoties». Kaut ļoti ilgojas pēc draudzības. Prot izdomāt savu stilu. Reta īpašība piemīt Ārijai - pasmaidīt par sevi. Dārgākais - tā ir māju izjūta.Rigonda - Nervoza un satraukta, mazliet nevarīga un tāpēc šķiet sevišķi valdzinoša. Mīl maigumu un seksā lidinās pa mākoņiem.
Adrians - Intelekts un jūtas viņā ir ideālā līdzsvarā, viņš atzīst burvīgas un neaptumšotas attiecības. Ir labsirdīgs, smalkjūtīgs, filozofiski noskaņots.
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
22. Februārī pasaules un Latvijas svētki:
- Sentlūsijas Neatkarības diena
Sentlūsija ieguva neatkarību no Lielbritānijas 1979. gada 22. februārī.
22. Februārī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:
1788 - Artūrs Šopenhauers (Arthur Schopenhauer, m. 1860.) - vācu filozofs.1857 - Heinrihs Rudolfs Hercs (Heinrich Rudolf Hertz, m. 1894.) - vācu fiziķis.
1900 - Luijs Bunjuels (Luis Buñuel, m. 1983.) - spāņu kinorežisors.
1903 - Frenks Ramzejs (Frank P. Ramsey, m. 1930.) - britu matemātiķis.
Katrai dienai
Dzīvē mums ikvienam jāmin sava taka,
Kaut tā ērkšķota vai līkumota šķiet.
Nenoklīst un nesaļimt ir liela māka,
Jo ne katram līdzi Laimes māte iet.
Kaut tā ērkšķota vai līkumota šķiet.
Nenoklīst un nesaļimt ir liela māka,
Jo ne katram līdzi Laimes māte iet.
Jāņi / Līgo svētki
Ai, Jānīša vakariņi,
Ozoliņa tērētāji,
Grib dārziņi, tīrumiņi,
Grib meitiņu vainadziņi.
Ozoliņa tērētāji,
Grib dārziņi, tīrumiņi,
Grib meitiņu vainadziņi.
Lieldienas
Lieldienās, kad saule lēca,
Zvēri modās, gailis rēca.
Visi stāv un stulbi bolās,
Zaķis tetovē sev olas!
Zvēri modās, gailis rēca.
Visi stāv un stulbi bolās,
Zaķis tetovē sev olas!
Katrai dienai
Katru rītu esi Tu pats,
Bet nākošajā saules stars.
Nu esi mākonīts reizi nedēļā,
Bet Tu paliec vin tu pati.
Bet nākošajā saules stars.
Nu esi mākonīts reizi nedēļā,
Bet Tu paliec vin tu pati.
Dzimšanas diena
Veselību stipru, Allaž gaitu ņipru,
Brīnišķīgu omu, tūkstoš labu domu.
Garlaicību nepazīt, visus darbus padarīt,
Izklaidēties arī prast, visur dzīvē prieku rast.
Brīnišķīgu omu, tūkstoš labu domu.
Garlaicību nepazīt, visus darbus padarīt,
Izklaidēties arī prast, visur dzīvē prieku rast.
Rupjie pantiņi (18+)
Viss ir izdzerts, nav ne piles,
Sēžu es kā lops pie siles,
Tā nav proza, tā nav dzeja,
Kāda dirsa, tāda seja,
Visām meičām nevar ticēt,
Virsū kāpt un iekšā spricēt.
Sēžu es kā lops pie siles,
Tā nav proza, tā nav dzeja,
Kāda dirsa, tāda seja,
Visām meičām nevar ticēt,
Virsū kāpt un iekšā spricēt.
Mātes diena
Tēt, tēti paskaties māmiņai vaigi zied! Tēti, tēti paskaties māmiņai acis zied!
Tēti, tēti paskaties mamiņai rokas zied!
Tēti, tēti ļoti gribu lai māmiņa vienmēr
zied!
Tēti, tēti paskaties mamiņai rokas zied!
Tēti, tēti ļoti gribu lai māmiņa vienmēr
zied!
Rupjie pantiņi (18+)
Zirgi zviedz un govis mauj
Ganiņš priecīgs plaukstā rauj
Strauji "beidzot" kāja slīd
Puika slapjā zālē krīt,
Māsa vēl ar dēļa malu
Ierauj šim pa pimpja galu!
Ganiņš priecīgs plaukstā rauj
Strauji "beidzot" kāja slīd
Puika slapjā zālē krīt,
Māsa vēl ar dēļa malu
Ierauj šim pa pimpja galu!
Ziemassvētki
Pie labām domām gribas atgriezties,
Un vēlreiz visu izdomāt no gala,
Jo, kur ar gaismu esi saticies,
Tur mākonim būs vienmēr zelta mala.
/Ojārs Vācietis/
Un vēlreiz visu izdomāt no gala,
Jo, kur ar gaismu esi saticies,
Tur mākonim būs vienmēr zelta mala.
/Ojārs Vācietis/
Lieldienas
Zaķis raibo vistu pļaukā,
Ka tā olu nedēj laukā.
Tupi pats un acis boli,
Nevis visiem olas soli
Ka tā olu nedēj laukā.
Tupi pats un acis boli,
Nevis visiem olas soli
Ziemassvētki
Tici stipri, tici cieši,
Tici savam brīnumam.
Un reiz Ziemassvētku naktī
Redzēsi tu rozes uzziedam.
Tici savam brīnumam.
Un reiz Ziemassvētku naktī
Redzēsi tu rozes uzziedam.
Dzimšanas diena
Dzīve ir kā svārki šauri.
Grūti ir, bet jātiek cauri.
Alus, vīns, lai galdā plūst,
Jubilārs, lai pirmais lūst.
Grūti ir, bet jātiek cauri.
Alus, vīns, lai galdā plūst,
Jubilārs, lai pirmais lūst.
Lieldienas
Zeme klāta baltiem autiem,
Garausītis raibiem pautiem.
Lec pa sniegu, olas svaida,
Zin jau, ka to ciemos gaida!
Garausītis raibiem pautiem.
Lec pa sniegu, olas svaida,
Zin jau, ka to ciemos gaida!
Ziemassvētki
Svētki nāk, svētki nāk,
Ko tie svētki atnesīs?
Cūkas ausi, tauku gaļu,
Baltas maizes kukulīti.
Ko tie svētki atnesīs?
Cūkas ausi, tauku gaļu,
Baltas maizes kukulīti.
Vēlējumi
Aizsūti pasaulē gaišu domu
un nedomā par tās ceļu!
Tā, aizies, apies pasaulei apkārt
un atgriezīsies pie Tevis.
un nedomā par tās ceļu!
Tā, aizies, apies pasaulei apkārt
un atgriezīsies pie Tevis.
Valentīndiena / Mīlestība
Elpot bez tevis var,
Var gausi, kā svece plīvot.
Bet nevar degt,
Nevar dzīvot.
Var gausi, kā svece plīvot.
Bet nevar degt,
Nevar dzīvot.
Valentīndiena / Mīlestība
Ņem manu prieku un atpakaļ nenes,
Atpakaļ nestais dzīvei ir lieks,
Neņem pa daļai, paņem it visu,
Es būšu stipra, jo tevī mans prieks.
Atpakaļ nestais dzīvei ir lieks,
Neņem pa daļai, paņem it visu,
Es būšu stipra, jo tevī mans prieks.
Jāņi / Līgo svētki
Nevienam tāda "boze"
Kā tam mūsu Jānīšam:
Liela galva,ruda spalva;
Allaž stalta stāvēšana.
Kā tam mūsu Jānīšam:
Liela galva,ruda spalva;
Allaž stalta stāvēšana.
Katrai dienai
Par to, ko zvaigznes cita citai saka -
Vai starp tām ir arī kāda mana?
Par to kā rodas Piena Ceļš -
Varbūt tas nav Piena, bet gan sapņu ceļš?
Par to, kā lapas dzenā rudens vējš,
Par to, kā salnas sirdi nesaplēš,
Par sapņiem un ilgām,
Par sauli un mājām siltām,
Par zvaigznēm un debesīm zilām.
Pa svaigu rīta rasu
Tā lēni nāks uz pusi manu,
Ne jautās man, ne prasīs,
Esmu klāt! tā klusi sacīs.
Vai starp tām ir arī kāda mana?
Par to kā rodas Piena Ceļš -
Varbūt tas nav Piena, bet gan sapņu ceļš?
Par to, kā lapas dzenā rudens vējš,
Par to, kā salnas sirdi nesaplēš,
Par sapņiem un ilgām,
Par sauli un mājām siltām,
Par zvaigznēm un debesīm zilām.
Pa svaigu rīta rasu
Tā lēni nāks uz pusi manu,
Ne jautās man, ne prasīs,
Esmu klāt! tā klusi sacīs.
Smieklīgie pantiņi
Salatēti lūdz tūti,
Man bez tūtes dzīvot grūti.
Ja Tu tūti nedosi,
Tad par rīkli dabūsi.
Man bez tūtes dzīvot grūti.
Ja Tu tūti nedosi,
Tad par rīkli dabūsi.
Jāņi / Līgo svētki
Jāņu nakti mucas dega,
Augsta kalna galiņā.
Ciema puiši sanākuši,
Jāņu nakti priecāties.
Augsta kalna galiņā.
Ciema puiši sanākuši,
Jāņu nakti priecāties.
Kāzas un kāzu jubilejas
Laime toreiz vārtus vēra
Kad jums kāra šūpulīti
Ver, Laimīte, šodien vārtus
Kopā dzīvi iesākot.
Kad jums kāra šūpulīti
Ver, Laimīte, šodien vārtus
Kopā dzīvi iesākot.
Bērniņa piedzimšana
Jau pirmajam gadiņam ir beigas,
Bet otrs nāk bez lielas steigas.
Nu jāmācās ir runāt,staigāt
Un savu reizi arī klaigāt,
Lai mammai,tētim tiek savs prieks,
Ka dēliņš ir mazs negantnieks.
Bet otrs nāk bez lielas steigas.
Nu jāmācās ir runāt,staigāt
Un savu reizi arī klaigāt,
Lai mammai,tētim tiek savs prieks,
Ka dēliņš ir mazs negantnieks.
Dzimšanas diena
Dzimenīti viegli svinēt,
Otrā dienā grūti minēt,
Kāpēc šausmīgi sāp galva
Un es atrodos zem galda!
Otrā dienā grūti minēt,
Kāpēc šausmīgi sāp galva
Un es atrodos zem galda!
Lieldienas
Vēju šūpoles augšā un lejā
Līdz pat galotnēm sirdi nes līdz.
Tai caur Lieldienu gaismu no jauna
Atkal dāvāts tiek cerību rīts.
Līdz pat galotnēm sirdi nes līdz.
Tai caur Lieldienu gaismu no jauna
Atkal dāvāts tiek cerību rīts.