Vārda dienu 22. Februārī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Adreans, Adria, Adriana, Adrianna, Adriāns, Adris, Areta, Aretijs, Arets, Ariana, Ariāna,
Arianda, Ariandra, Arianna, Arians, Arida, Arīda, Arija, Arika, Ārika, Arimanda, Arimands, Ārīte, Rigonds
Rigonda - Nervoza un satraukta, mazliet nevarīga un tāpēc šķiet sevišķi valdzinoša. Mīl maigumu un seksā lidinās pa mākoņiem.
Adrians - Intelekts un jūtas viņā ir ideālā līdzsvarā, viņš atzīst burvīgas un neaptumšotas attiecības. Ir labsirdīgs, smalkjūtīgs, filozofiski noskaņots.
1857 - Heinrihs Rudolfs Hercs (Heinrich Rudolf Hertz, m. 1894.) - vācu fiziķis.
1900 - Luijs Bunjuels (Luis Buñuel, m. 1983.) - spāņu kinorežisors.
1903 - Frenks Ramzejs (Frank P. Ramsey, m. 1930.) - britu matemātiķis.
Vārdu skaidrojumi.
Ārija - Pirmais tips. Saimnieciska, dzīvesgudra, viņai piemīt māka neiet cilvēkos, kad grūtums māc sirdi. Saka vārdu tad, kad zina: mani klausās. Dzīvē ir racionāla un prot sevi iegrožot. Otrais tips. Savrupniece, kurai nav tieksme «čupoties». Kaut ļoti ilgojas pēc draudzības. Prot izdomāt savu stilu. Reta īpašība piemīt Ārijai - pasmaidīt par sevi. Dārgākais - tā ir māju izjūta.Rigonda - Nervoza un satraukta, mazliet nevarīga un tāpēc šķiet sevišķi valdzinoša. Mīl maigumu un seksā lidinās pa mākoņiem.
Adrians - Intelekts un jūtas viņā ir ideālā līdzsvarā, viņš atzīst burvīgas un neaptumšotas attiecības. Ir labsirdīgs, smalkjūtīgs, filozofiski noskaņots.
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
22. Februārī pasaules un Latvijas svētki:
- Sentlūsijas Neatkarības diena
Sentlūsija ieguva neatkarību no Lielbritānijas 1979. gada 22. februārī.
22. Februārī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:
1788 - Artūrs Šopenhauers (Arthur Schopenhauer, m. 1860.) - vācu filozofs.1857 - Heinrihs Rudolfs Hercs (Heinrich Rudolf Hertz, m. 1894.) - vācu fiziķis.
1900 - Luijs Bunjuels (Luis Buñuel, m. 1983.) - spāņu kinorežisors.
1903 - Frenks Ramzejs (Frank P. Ramsey, m. 1930.) - britu matemātiķis.
Vēlējumi
Gavilē, raudi, skūpsti un dziedi
Pie joda, kas līksmību beidz.
Nelaid garām laimīgu brīdi
Izmanto visu, ko dzīve Tev sniedz!
Pie joda, kas līksmību beidz.
Nelaid garām laimīgu brīdi
Izmanto visu, ko dzīve Tev sniedz!
Vārda diena
Es jau sen šo dienu gaidu,
Lai ar vienu platu smaidu,
Teiktu vienā paņēmienā
Sveicu tevi vārda dienā!
Lai ar vienu platu smaidu,
Teiktu vienā paņēmienā
Sveicu tevi vārda dienā!
Vārda diena
Savs vārds ir katram jānes,
Tu skaisti viņu nes -
Kā trauku, pilnu gaismas
Un pilnu - pasaules.
Tu skaisti viņu nes -
Kā trauku, pilnu gaismas
Un pilnu - pasaules.
Valsts svētki
Dievs, svētī Latviju:
Zemi, cilvēkus, valodu,
Dziesmu un ticību,
Godaprātu un darba tikumu;
uzturi mūs dzīvus,
Dari mūs brīvus-
Garā un pateicībā,
Cilvēka vārda cienīgus
Latviešus
Tēvzemē un pasaulē.
/Velta Toma/
Zemi, cilvēkus, valodu,
Dziesmu un ticību,
Godaprātu un darba tikumu;
uzturi mūs dzīvus,
Dari mūs brīvus-
Garā un pateicībā,
Cilvēka vārda cienīgus
Latviešus
Tēvzemē un pasaulē.
/Velta Toma/
Kāzas un kāzu jubilejas
Ej, laimīte, vedējos.
Jaunas dzīves sācējiem!
Lai netrūka laimes dienu,
Visu mūžu dzīvojot.
Jaunas dzīves sācējiem!
Lai netrūka laimes dienu,
Visu mūžu dzīvojot.
Smieklīgie pantiņi
Salatēvs ar krutu bembi,
Notēloja baigo lempi.
Bērnim dala mantiņas,
Baida vecas tantiņas..
Notēloja baigo lempi.
Bērnim dala mantiņas,
Baida vecas tantiņas..
Smieklīgie pantiņi
Ja tev kādreiz paliek grūti,
Tad pie velna bēdas sūti,
Un ar draugiem iedzer šņabi,
Gan jau atkal viss būs labi!
Tad pie velna bēdas sūti,
Un ar draugiem iedzer šņabi,
Gan jau atkal viss būs labi!
Jāņi / Līgo svētki
Ja būs laba Jāņa māte,
Ar ziediemi kaisīsim,
Ja būs slikta, ja būs barga,
Ar dadžiem badīsim.
Ar ziediemi kaisīsim,
Ja būs slikta, ja būs barga,
Ar dadžiem badīsim.
Skumjās
Roze mūžam nav bez ērkšķiem,
Gads bez dienām lietainām;
Dzīve mūžam nav bez sāpēm,
Laime nav bez asarām.
Gads bez dienām lietainām;
Dzīve mūžam nav bez sāpēm,
Laime nav bez asarām.
Ziemassvētki
Svētvakars stāv nama logā
pārslām apadīts.
Sakopts, kur bij steigā kaisīts,
laiks, māt, lampu degt.
Mēness jumta korē stājies,
tumsības nekur.
Diestēs mūsu tēva mājas
elkonī sev tur.
/E. Mārtuža/
pārslām apadīts.
Sakopts, kur bij steigā kaisīts,
laiks, māt, lampu degt.
Mēness jumta korē stājies,
tumsības nekur.
Diestēs mūsu tēva mājas
elkonī sev tur.
/E. Mārtuža/
Katrai dienai
Būtu labi? Bet ir? Tā, kā ir,
Un ko es tur varu padarīt!
Bet? Kaut arī smaids neko neizšķir
Ir labi, ja var kādreiz pasmaidīt!
Un ko es tur varu padarīt!
Bet? Kaut arī smaids neko neizšķir
Ir labi, ja var kādreiz pasmaidīt!
Izlaidums
Ej, nešaubies, ceļš labi sācies,
No Tevis dzīve prasīs daudz.
Ej, mūžu dzīvo, mūžu mācies,
Un visu mūžu audz.
No Tevis dzīve prasīs daudz.
Ej, mūžu dzīvo, mūžu mācies,
Un visu mūžu audz.
Smieklīgie pantiņi
Zvaniņš skan, zvaniņš skan,
Ziemasvētki brauc.
Nazis nierē,lode pierē,
Visi bērni raud.
Ziemasvētki brauc.
Nazis nierē,lode pierē,
Visi bērni raud.
Ziemassvētki
Pieminēt labo un jauko
Ziemassvētki mums liek;
Zvaigžņu lukturi laukā,
Egles - svecīšu prieks.
Ziemas saulgriežu dzīlēs
Gaismas sēkliņas dīgst, -
Gādāsim mīlestībā,
Lai viņas neiznīkst.
***
Zvaigznes - svecītes debesu eglē -
Dievišķu gaismu pāri mums met,
Svētījot tos, kuri nerimstot meklē
Ceļu, kas dvēseli mūžībā ved.
Ziemassvētki mums liek;
Zvaigžņu lukturi laukā,
Egles - svecīšu prieks.
Ziemas saulgriežu dzīlēs
Gaismas sēkliņas dīgst, -
Gādāsim mīlestībā,
Lai viņas neiznīkst.
***
Zvaigznes - svecītes debesu eglē -
Dievišķu gaismu pāri mums met,
Svētījot tos, kuri nerimstot meklē
Ceļu, kas dvēseli mūžībā ved.
Ziemassvētki
Istabā koša eglīte mirdz,
Zem eglītes salavecis ņirdz.
Viņš dāvanas ir aizmirsis
Un kaut ko stipru ierāvis!
Zem eglītes salavecis ņirdz.
Viņš dāvanas ir aizmirsis
Un kaut ko stipru ierāvis!
Jāņi / Līgo svētki
Stalti vectēvi, skaistas vecmammas
Mūsu ciema lepnumiņš.
Ekstāzē dziesmas skandināja
Jāņu dienu gaidīdami.
Mūsu ciema lepnumiņš.
Ekstāzē dziesmas skandināja
Jāņu dienu gaidīdami.
Katrai dienai
Katrai upītei sava straume,
Katrai meitenei sava gaume.
Katrai dienai savs ritums,
Katrai sievietei savs tikums.
Katrai varai savs likums,
Bet citiem tikai sīkums.
/I.Zaļuma/
Katrai meitenei sava gaume.
Katrai dienai savs ritums,
Katrai sievietei savs tikums.
Katrai varai savs likums,
Bet citiem tikai sīkums.
/I.Zaļuma/
Vārda diena
Mīļš sveiciens tavam vārdiņam.
Daudz bučas tavam vaidziņam!
Daudz bučas tavam vaidziņam!
Dzimšanas diena
Prieku, laimi, puķu vāzi,
Un lielu, lielu šņabja glāzi.
Priekos traki piedzerties
Un uz poda aizsnausties.
Tādā omā pamosties,
Lai var atkal piedzerties!
Un lielu, lielu šņabja glāzi.
Priekos traki piedzerties
Un uz poda aizsnausties.
Tādā omā pamosties,
Lai var atkal piedzerties!
Ziemassvētki
Til baltu kā ziemas sniegu,
Tik siltu kā saules dienu,
Lai rūķīši atnes jums prieku,
Kas svētkos nekad nav par lieku!
Tik siltu kā saules dienu,
Lai rūķīši atnes jums prieku,
Kas svētkos nekad nav par lieku!
Katrai dienai
Zelta laikus gaidīt velti,
Tie aiz mūžibas ir celti
Tukša tāda cerība!
Bet ik katru brīdi saprast
Dzīves zeltu rakt un atrast-
Tā ir īsta gudrība.
/M. Kaudzīte/
Tie aiz mūžibas ir celti
Tukša tāda cerība!
Bet ik katru brīdi saprast
Dzīves zeltu rakt un atrast-
Tā ir īsta gudrība.
/M. Kaudzīte/
Bērniņa piedzimšana
Gaiši, gaiši uguns dega
Tumšajā kaktiņā;
Tur Laimiņa mūžu raksta
Mazajam bērniņam.
Tumšajā kaktiņā;
Tur Laimiņa mūžu raksta
Mazajam bērniņam.
Ziemassvētki
Mežus pārklāj sniegs,
Lāčiem ziemas miegs,
Gaiss tik skanīgs, salts
Viss tik tīrs un balts.
Tālu ziemeļos,
pārslu puteņos,
Tur kur slejas kupenas
tur zvani iešķindas.
Zvani skan,zvani skan
Ziemassvētki brauc,
Dāvanas būs tev un man
Visi bērni sauc!
Lāčiem ziemas miegs,
Gaiss tik skanīgs, salts
Viss tik tīrs un balts.
Tālu ziemeļos,
pārslu puteņos,
Tur kur slejas kupenas
tur zvani iešķindas.
Zvani skan,zvani skan
Ziemassvētki brauc,
Dāvanas būs tev un man
Visi bērni sauc!
Jāņi / Līgo svētki
Visa laba Jāņu zāle,
Ko plūc Jāņu vakarā.
Kas to zāli uzpīpēja-
Guļ trīs dienas bezfilmā!
Ko plūc Jāņu vakarā.
Kas to zāli uzpīpēja-
Guļ trīs dienas bezfilmā!