Vārda dienu 15. Februārī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Alodija, Aloida, Aloīda, Aloiza, Aloizija, Aloizijs, Aloīzijs, Aloizis, Aloīzs, Alvids, Olands, Olārs, Olavi, Olevs
Olafs - Cilvēks ar vērienu gan biznesā, gan sabiedrībā, gan saskarsmē ar sievietēm. Racionāls un praktisks, ātri izvirzās stabilu materiālo vērtību vairotāju pulkā. Neatzīst gurķošanos un slaistīšanos. Prot pulcēt ap sevi arī uzticamus komandas līdzbiedrus. Savas likstas likvidē viegli un ir veiksminieks. Ar Olafu dāmas nekad nepazūd! Viņš turklāt ir arī izvēlīgs partneres meklējumos. Pa gaisu nelido, jo stāv uz paša iecementēta pamata. Žēl, ka Olafā ar laiku iezogas nevērība pret pabērniem. Olafam vienkārši nav laika iztirzāt apkārtējo problēmas. Ne dienu bez stingra plāna un darījumiem - tāda ir dzīves devīze!
Olavs - Vilnis nāk un iet, bet Olavam vienmēr paliek iespēja "neitrālā" brīdī kaut ko izzvejot no ūdens, nesaslapinot kājas. Māk atturēties no impulsīviem spriedumiem. Zvaigznes ieteic Olavam savrupināties, it kā paiet sāņus no notikumu jūkļa.
Aloizs - Neglābjams optimists, katru dienu apbrīno un priecājas par itin visu: rīta blāzmu, straujiem lēcieniem, sievietēm un bērniem, jo Aloizu nekad nebiedē doma, ko viņš darīs rīt. Viņš apbrīnojami asprātīgi veido savu karjeru un zina, ka ar pārgalvīgu drosmi var vairāk panākt nekā ar smīkņāšanu vai pukstēšanu.
Vārdu skaidrojumi.
Alvils - Precīzs un cenšas uzlikt punktu uz "i" tāpēc viņu var ierindot analītiķu rubrikā. Bet Alvilā ir arī spriedze un apslēpts temperaments, un uzliesmojuma brīžos viņš cīnās pats ar sevi. Vēršas pret šablonu, inertumu. Katrā ziņā Alvils nav viegli atšifrējams.Olafs - Cilvēks ar vērienu gan biznesā, gan sabiedrībā, gan saskarsmē ar sievietēm. Racionāls un praktisks, ātri izvirzās stabilu materiālo vērtību vairotāju pulkā. Neatzīst gurķošanos un slaistīšanos. Prot pulcēt ap sevi arī uzticamus komandas līdzbiedrus. Savas likstas likvidē viegli un ir veiksminieks. Ar Olafu dāmas nekad nepazūd! Viņš turklāt ir arī izvēlīgs partneres meklējumos. Pa gaisu nelido, jo stāv uz paša iecementēta pamata. Žēl, ka Olafā ar laiku iezogas nevērība pret pabērniem. Olafam vienkārši nav laika iztirzāt apkārtējo problēmas. Ne dienu bez stingra plāna un darījumiem - tāda ir dzīves devīze!
Olavs - Vilnis nāk un iet, bet Olavam vienmēr paliek iespēja "neitrālā" brīdī kaut ko izzvejot no ūdens, nesaslapinot kājas. Māk atturēties no impulsīviem spriedumiem. Zvaigznes ieteic Olavam savrupināties, it kā paiet sāņus no notikumu jūkļa.
Aloizs - Neglābjams optimists, katru dienu apbrīno un priecājas par itin visu: rīta blāzmu, straujiem lēcieniem, sievietēm un bērniem, jo Aloizu nekad nebiedē doma, ko viņš darīs rīt. Viņš apbrīnojami asprātīgi veido savu karjeru un zina, ka ar pārgalvīgu drosmi var vairāk panākt nekā ar smīkņāšanu vai pukstēšanu.
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
15. Februārī pasaules un Latvijas svētki:
- Kunga Satikšana Templī
Pareizticīgo svētki.
Rupjie pantiņi (18+)
Trīs reizītes cīrulītis
Lec uz augšu dziedādams,
Ieraudzījis cielaviņai
Zem ļipiņas melnumiņu.
Lec uz augšu dziedādams,
Ieraudzījis cielaviņai
Zem ļipiņas melnumiņu.
Vēlējumi
Glabā savā sirdī vienu mierīgu, apslēptu vietu, kur dzīvot sapņiem.
(L.Driskoula)
(L.Driskoula)
Dzimšanas diena
Daudz laimītes es tev veltu
Prieku, laimi un galvenais veselību
Tu mani audzināji no zīdaiņa pēdiņām
Tu mana mīļā māmulīte esi un vienmēr būsi
Daudz mīļu sveicienu dzimšanas dienā
Prieku, laimi un galvenais veselību
Tu mani audzināji no zīdaiņa pēdiņām
Tu mana mīļā māmulīte esi un vienmēr būsi
Daudz mīļu sveicienu dzimšanas dienā
Jaunais gads
Apkārt balti sniega blāķi.
Iet pa mežu vīrs ar zāģi.
Vai viņš taisās egli gāzt?
Nē, bet vai tad slikts bij’ stāsts?
Iet pa mežu vīrs ar zāģi.
Vai viņš taisās egli gāzt?
Nē, bet vai tad slikts bij’ stāsts?
Jāņi / Līgo svētki
Papardēs pa jāņu nakti,
Notiek neplānoti akti.
Jānim knišļi uzbrukuši,
Drošu seksu izjaukuši.
Notiek neplānoti akti.
Jānim knišļi uzbrukuši,
Drošu seksu izjaukuši.
Skumjās
Es atnācu pateikt,
ka tev viss būs labi.
Nemierinu
un nemāžojos -
"būs labi" ir tas tukšais pūslis,
ar kuru mēs jautrinām
nelaimīgos.
Es zinu -
ap tevi ir tumsa
tā savilkusies,
ka neredzi izstieptu roku.
Man ir ticībai līdzīga
nojauta,
ka viss būs labi.
Pie manis
to pasacīt atnāca stariņš,
kas jau ir pārcirtis
tavu tumsu.
Ar savu ticību
tev ir jāpalīdz viņam
no iekšas
atliekt tās
šausmīgās knaibles.
Stariņš noputas -
tu vairs neticot,
ka ir ticība.
Stariņš sūtīja mani
parādīt tev,
ka ticība
pastāv.
/O. Vācietis/
ka tev viss būs labi.
Nemierinu
un nemāžojos -
"būs labi" ir tas tukšais pūslis,
ar kuru mēs jautrinām
nelaimīgos.
Es zinu -
ap tevi ir tumsa
tā savilkusies,
ka neredzi izstieptu roku.
Man ir ticībai līdzīga
nojauta,
ka viss būs labi.
Pie manis
to pasacīt atnāca stariņš,
kas jau ir pārcirtis
tavu tumsu.
Ar savu ticību
tev ir jāpalīdz viņam
no iekšas
atliekt tās
šausmīgās knaibles.
Stariņš noputas -
tu vairs neticot,
ka ir ticība.
Stariņš sūtīja mani
parādīt tev,
ka ticība
pastāv.
/O. Vācietis/
Vēlējumi
Kādu laimi, lai mēs Tev vēlam,
Lai tā spoži viz un mirdz?
Ne no vārdu plūdiem cēliem,
Tik no mūsu siltās sirds.
Lai tā spoži viz un mirdz?
Ne no vārdu plūdiem cēliem,
Tik no mūsu siltās sirds.
Vārda diena
Sveicu tevi vārdadienā.
Tikai neslīcinies pienā,
Lai varu tevi apsveikt
Un daudz laimes pateikt.
Tikai neslīcinies pienā,
Lai varu tevi apsveikt
Un daudz laimes pateikt.
Vārda diena
No pirmām dzīves dienām
Kad šūpulis ir kārts,
Tiek cilvēkam ikvienam
Uz mūžu iedots vārds!
Kad šūpulis ir kārts,
Tiek cilvēkam ikvienam
Uz mūžu iedots vārds!
Lieldienas
Kā šūpoles ceļ,
Ceļ Lieldienās ik sirdi,
Un, ja vēl neizplaucis
Tajā pumpurs kāds,
Ar augšāmcelšanos,
Ko zvanos dzirdam,
Liek plaukt un zaļot
Dieva viedais prāts.
Ceļ Lieldienās ik sirdi,
Un, ja vēl neizplaucis
Tajā pumpurs kāds,
Ar augšāmcelšanos,
Ko zvanos dzirdam,
Liek plaukt un zaļot
Dieva viedais prāts.
Skumjās
Es eju pa lauku un meklēju draugu
Tādu kas nagribētu tikai manu naudu,
Tādu kas nespēlētos ar mani kā mantu,
Tādu kas netaisītu man kaunu,
Tādu lai sauktu, es to par draugu.
Tādu kas nagribētu tikai manu naudu,
Tādu kas nespēlētos ar mani kā mantu,
Tādu kas netaisītu man kaunu,
Tādu lai sauktu, es to par draugu.
Kāzas un kāzu jubilejas
Pavadi mani no ausmas līdz rietam,
Nezūdi naktī, kas spītīgi tumst.
Paliec pie manis par mūžīgo zvaigzni,
Bezgalīgs plašums ir jāapgūst mums.
Nezūdi naktī, kas spītīgi tumst.
Paliec pie manis par mūžīgo zvaigzni,
Bezgalīgs plašums ir jāapgūst mums.
Vārda diena
Vārda dienā strādāts gana,
Jāsāk jautra svinēšana.
Iedzer, uzkod, jūties brīvi,
Kritizē vai slavē dzīvi!
Jāsāk jautra svinēšana.
Iedzer, uzkod, jūties brīvi,
Kritizē vai slavē dzīvi!
Lieldienas
Zaķis raibo vistu pļaukā,
Ka tā olu nedēj laukā.
Tupi pats un acis boli,
Nevis visiem olas soli
Ka tā olu nedēj laukā.
Tupi pats un acis boli,
Nevis visiem olas soli
Rupjie pantiņi (18+)
Zvaniņš skan, zvaniņš skan
Teroristi brauc
Lode pierē duncisi nierā
Visis bērni kauc!!!
Teroristi brauc
Lode pierē duncisi nierā
Visis bērni kauc!!!
Ziemassvētki
Velk ragaviņas Vectētiņš
Sēž iekšā maita Zirgs
Viņš eglīti ir nograuzis
Un tagad skaļi ņirdz!
Sēž iekšā maita Zirgs
Viņš eglīti ir nograuzis
Un tagad skaļi ņirdz!
Ziemassvētki
Mēnestiņšs kā podziņa,
Zvaigznītes kā odziņas,
Klusītēm pie lodziņa,
Ziemassvētki zogas.
Zvaigznītes kā odziņas,
Klusītēm pie lodziņa,
Ziemassvētki zogas.
Mātes diena
Un bieži aizmirsdama sevi,
Tu visu spēji atdot mums,
Kas tādu spēku Tev, māt, ir devis,
Mums paliks mūžīgs jautājums!
Tu visu spēji atdot mums,
Kas tādu spēku Tev, māt, ir devis,
Mums paliks mūžīgs jautājums!
Katrai dienai
Ikkatru mirkli - lielu, mazu,
Ietin dzīves kamolā,
Lai tie, kad tālāk dzīvē iesi,
Vērptos lielā paklājā.
Ietin dzīves kamolā,
Lai tie, kad tālāk dzīvē iesi,
Vērptos lielā paklājā.
Lieldienas
Zaķis ausis gaisā slējis,
Olām pilnus krūmus dējis,
Lepns lec gar lauka malu,
Priecājas par darbu savu!
Olām pilnus krūmus dējis,
Lepns lec gar lauka malu,
Priecājas par darbu savu!
Ziemassvētki
Kā pastkartē senā
Pāri sniegotiem kokiem
Uz mijkrēšļa samta
Spīd pilnmēness,
Un zvaigznes ar ābelēm
Sadodas rokās
Un pasauli debesu
klusumā nes.
Kā pastkartē senā
Viz mirdzošā rotā
Gan smildziņa sīka,
Gan čiekurots zars,
Ak, Ziemassvētki,
Jūs tāpēc mums doti,
Uz labo lai mainītos
Cilvēka gars.
/Kornēlija Apšukrūma/
Pāri sniegotiem kokiem
Uz mijkrēšļa samta
Spīd pilnmēness,
Un zvaigznes ar ābelēm
Sadodas rokās
Un pasauli debesu
klusumā nes.
Kā pastkartē senā
Viz mirdzošā rotā
Gan smildziņa sīka,
Gan čiekurots zars,
Ak, Ziemassvētki,
Jūs tāpēc mums doti,
Uz labo lai mainītos
Cilvēka gars.
/Kornēlija Apšukrūma/
Skumjās
Nu jau ir par vēlu skriet pakaļ,
Nu jau ir par vēlu Tev kaut ko teikt
Nu jau ir par vēlu Tev atzīties
Nu jau ir par vēlu, jo Tu aizej…
Nu jau ir par vēlu Tev kaut ko teikt
Nu jau ir par vēlu Tev atzīties
Nu jau ir par vēlu, jo Tu aizej…
Jaunais gads
Kad pienāk vakars, apklust vēji kokā,
Nāk sētā rūķīši, tie turas roku rokā.
Tiem rozā vaigi, dāvaniņas plecā.
Viens tērpts ir jaunā, otrs mētelītī vecā.
Tos nerej suņi, neredz ļauna acs,
Jo tur nāk kopā – Vecs un Jaunais gads!
Nāk sētā rūķīši, tie turas roku rokā.
Tiem rozā vaigi, dāvaniņas plecā.
Viens tērpts ir jaunā, otrs mētelītī vecā.
Tos nerej suņi, neredz ļauna acs,
Jo tur nāk kopā – Vecs un Jaunais gads!