Vārda dienu 15. Februārī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Alodija, Aloida, Aloīda, Aloiza, Aloizija, Aloizijs, Aloīzijs, Aloizis, Aloīzs, Alvids, Olands, Olārs, Olavi, Olevs
Olafs - Cilvēks ar vērienu gan biznesā, gan sabiedrībā, gan saskarsmē ar sievietēm. Racionāls un praktisks, ātri izvirzās stabilu materiālo vērtību vairotāju pulkā. Neatzīst gurķošanos un slaistīšanos. Prot pulcēt ap sevi arī uzticamus komandas līdzbiedrus. Savas likstas likvidē viegli un ir veiksminieks. Ar Olafu dāmas nekad nepazūd! Viņš turklāt ir arī izvēlīgs partneres meklējumos. Pa gaisu nelido, jo stāv uz paša iecementēta pamata. Žēl, ka Olafā ar laiku iezogas nevērība pret pabērniem. Olafam vienkārši nav laika iztirzāt apkārtējo problēmas. Ne dienu bez stingra plāna un darījumiem - tāda ir dzīves devīze!
Olavs - Vilnis nāk un iet, bet Olavam vienmēr paliek iespēja "neitrālā" brīdī kaut ko izzvejot no ūdens, nesaslapinot kājas. Māk atturēties no impulsīviem spriedumiem. Zvaigznes ieteic Olavam savrupināties, it kā paiet sāņus no notikumu jūkļa.
Aloizs - Neglābjams optimists, katru dienu apbrīno un priecājas par itin visu: rīta blāzmu, straujiem lēcieniem, sievietēm un bērniem, jo Aloizu nekad nebiedē doma, ko viņš darīs rīt. Viņš apbrīnojami asprātīgi veido savu karjeru un zina, ka ar pārgalvīgu drosmi var vairāk panākt nekā ar smīkņāšanu vai pukstēšanu.
Vārdu skaidrojumi.
Alvils - Precīzs un cenšas uzlikt punktu uz "i" tāpēc viņu var ierindot analītiķu rubrikā. Bet Alvilā ir arī spriedze un apslēpts temperaments, un uzliesmojuma brīžos viņš cīnās pats ar sevi. Vēršas pret šablonu, inertumu. Katrā ziņā Alvils nav viegli atšifrējams.Olafs - Cilvēks ar vērienu gan biznesā, gan sabiedrībā, gan saskarsmē ar sievietēm. Racionāls un praktisks, ātri izvirzās stabilu materiālo vērtību vairotāju pulkā. Neatzīst gurķošanos un slaistīšanos. Prot pulcēt ap sevi arī uzticamus komandas līdzbiedrus. Savas likstas likvidē viegli un ir veiksminieks. Ar Olafu dāmas nekad nepazūd! Viņš turklāt ir arī izvēlīgs partneres meklējumos. Pa gaisu nelido, jo stāv uz paša iecementēta pamata. Žēl, ka Olafā ar laiku iezogas nevērība pret pabērniem. Olafam vienkārši nav laika iztirzāt apkārtējo problēmas. Ne dienu bez stingra plāna un darījumiem - tāda ir dzīves devīze!
Olavs - Vilnis nāk un iet, bet Olavam vienmēr paliek iespēja "neitrālā" brīdī kaut ko izzvejot no ūdens, nesaslapinot kājas. Māk atturēties no impulsīviem spriedumiem. Zvaigznes ieteic Olavam savrupināties, it kā paiet sāņus no notikumu jūkļa.
Aloizs - Neglābjams optimists, katru dienu apbrīno un priecājas par itin visu: rīta blāzmu, straujiem lēcieniem, sievietēm un bērniem, jo Aloizu nekad nebiedē doma, ko viņš darīs rīt. Viņš apbrīnojami asprātīgi veido savu karjeru un zina, ka ar pārgalvīgu drosmi var vairāk panākt nekā ar smīkņāšanu vai pukstēšanu.
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
15. Februārī pasaules un Latvijas svētki:
- Kunga Satikšana Templī
Pareizticīgo svētki.
Katrai dienai
Ja dāmu spiež pie vestes
Vai gultā kvēlu skauj,
Tam protams nedraud restes
Ja dāma pati ļauj!
Vai gultā kvēlu skauj,
Tam protams nedraud restes
Ja dāma pati ļauj!
Jaunais gads
Jaunā gadā jaunu laimi,
Naudu pagrābties ar spaini,
Veselība ar lai tiek,
Draugu pulks lai neizpaliek!
Naudu pagrābties ar spaini,
Veselība ar lai tiek,
Draugu pulks lai neizpaliek!
Vārda diena
Tavam vārdam ziemas dvaša,
Tā kā zvaigžņu nakts mirdz gaiša.
Sniega pārsla nokrīt aša,
Sveicienam no manis paša.
Tā kā zvaigžņu nakts mirdz gaiša.
Sniega pārsla nokrīt aša,
Sveicienam no manis paša.
Jāņi / Līgo svētki
Tās vien bija Jāņu zāles,
Ko plūc jāņu vakarā;
Plūks rīta, saulītē,
Nebūs vairs Jāņu zāles.
Ko plūc jāņu vakarā;
Plūks rīta, saulītē,
Nebūs vairs Jāņu zāles.
Jaunais gads
Lai pār zvaigžņu ceļiem klusi
Sirdī ienāk svētvakars,
Un lai Jaunā gadā prieku
Nes ikkatrs saules stars!
Sirdī ienāk svētvakars,
Un lai Jaunā gadā prieku
Nes ikkatrs saules stars!
Skumjās
Manas lūpas piekusušas
Bez Taviem skūpstiem...
Man ķermenis atdzisis
Bez Taviem apskāvieniem un glāstiem...
Manas acis aizvērās,
Neredzot Tevi -
Es skumstu bez Tevis!
Bez Taviem skūpstiem...
Man ķermenis atdzisis
Bez Taviem apskāvieniem un glāstiem...
Manas acis aizvērās,
Neredzot Tevi -
Es skumstu bez Tevis!
Valentīndiena / Mīlestība
Cik labi, ar tevi var neizlikties,
Es tikai ar tevi gribu tikties,
Es gribu, lai tikai tu manī skaties, -
Kad tu manī skaties, es esmu patiess.
Kad tu manī skaties, es esmu patiess,
Mūsu dzīvē vēl simtiem vilcienu aties
Un tūkstošiem jūdžu būs jāiet vēl kājām
Un varbūt bez ūdens, bez sāls un bez mājām.
Bez ceļa, bez ūdens, bez sāls un bez mājām
Man liekas, mēs tūkstošiem jūdžu jau gājām.
Tavs skatiens bij traks, un tavs skatiens bij prātīgs,
Tavs augums kā rudzu maize bij sātīgs.
Tavs augums kā rudzu maize ir sātīgs,
Ta zeme, ko min tavas kājas, man patiks,
Pat sviedriem un asinīm saindēta
Tā zeme, ko min tavas kājas, būs svēta.
Šī zeme, ko min tavas kājas būs svēta.
Balti ķirši un sarkanas rozes zied sētā.
Kā laiku un telpu, un bezgalību
Es tevi gribu.
/Imants Ziedonis/
Es tikai ar tevi gribu tikties,
Es gribu, lai tikai tu manī skaties, -
Kad tu manī skaties, es esmu patiess.
Kad tu manī skaties, es esmu patiess,
Mūsu dzīvē vēl simtiem vilcienu aties
Un tūkstošiem jūdžu būs jāiet vēl kājām
Un varbūt bez ūdens, bez sāls un bez mājām.
Bez ceļa, bez ūdens, bez sāls un bez mājām
Man liekas, mēs tūkstošiem jūdžu jau gājām.
Tavs skatiens bij traks, un tavs skatiens bij prātīgs,
Tavs augums kā rudzu maize bij sātīgs.
Tavs augums kā rudzu maize ir sātīgs,
Ta zeme, ko min tavas kājas, man patiks,
Pat sviedriem un asinīm saindēta
Tā zeme, ko min tavas kājas, būs svēta.
Šī zeme, ko min tavas kājas būs svēta.
Balti ķirši un sarkanas rozes zied sētā.
Kā laiku un telpu, un bezgalību
Es tevi gribu.
/Imants Ziedonis/
Ziemassvētki
Mantiņu spīdums,
Egļu smarža,
Un sniegpārsliņu vesels vezums,
Lai kaķītis mīkstās ķepiņās jums laimi Atnestu.
Egļu smarža,
Un sniegpārsliņu vesels vezums,
Lai kaķītis mīkstās ķepiņās jums laimi Atnestu.
Dzimšanas diena
Lai tev vienmēr jautra oma,
Priecīgs prāts un gudra doma,
Lai tev vienmēr pietiek spara
Darīt to, ko jāpadara!
Priecīgs prāts un gudra doma,
Lai tev vienmēr pietiek spara
Darīt to, ko jāpadara!
Mātes diena
Skaista roze mirdz man logā
Kā puķīte, māmulīte
Tā kā liela zvaigznīte
Tā kā liela puķīte!
Kā puķīte, māmulīte
Tā kā liela zvaigznīte
Tā kā liela puķīte!
Lieldienas
Lieldienas kad tuvāk nāk,
Laiks uz šūpolēm tad kāpt.
Laiks ir olas ripināt
Un uz ciemiem tipināt.
Laiks uz šūpolēm tad kāpt.
Laiks ir olas ripināt
Un uz ciemiem tipināt.
Ziemassvētki
Nāk ziemassvētki ar svētvakaru,
Kā sudraba svečturis pasaule šķiet,
Kur ticība labajam, gaismojot garu,
Šai naktī gan pilīs, gan būdiņās zied.
Kā sudraba svečturis pasaule šķiet,
Kur ticība labajam, gaismojot garu,
Šai naktī gan pilīs, gan būdiņās zied.
Vēlējumi
Lai Tavām dienām rožu smarža,
Kas dzīves steigā nepazūd.
Un arī rūgtos brīžos proti
Ar rožu dvesmu kopā būt.
Kas dzīves steigā nepazūd.
Un arī rūgtos brīžos proti
Ar rožu dvesmu kopā būt.
Bērniņa piedzimšana
Palaid mani, māmuliņa,
Brūklenīšu palasīt,
Lai es augu tik sarkana,
Cik sarkana brūklenīte.
Brūklenīšu palasīt,
Lai es augu tik sarkana,
Cik sarkana brūklenīte.
Ziemassvētki
Sidraba mēnestiņš
Veļas pa gaisu,
Sētā nāk rūķīt's
Ar dāvanu maisu.
Atnāca, nolika
Priekšnamā klusi
Un aizgāja tālāk
Uz kaimiņu pusi.
Ne manīja sētnieks,
Ne ierējās suns,
Bet kur bija tas bijis,
Gaiši iedegās guns.
/V.Plūdonis/
Veļas pa gaisu,
Sētā nāk rūķīt's
Ar dāvanu maisu.
Atnāca, nolika
Priekšnamā klusi
Un aizgāja tālāk
Uz kaimiņu pusi.
Ne manīja sētnieks,
Ne ierējās suns,
Bet kur bija tas bijis,
Gaiši iedegās guns.
/V.Plūdonis/
Valentīndiena / Mīlestība
Atnāk meitenes mazas pasaulē lelles auklēt,
atnāk puikas, runā par makšķeru auklām
un par mašīnām, un par lidmašīnām.
Jaunieši runā par mīlestību.
Ievu un ceriņu baltajos puteņos,
decembra puteņos, janvāra puteņos
bieži ar vārdiem, visbiežāk bez vārdiem,
jaunie runā par mīlestību.
/L. Brīdaka/
atnāk puikas, runā par makšķeru auklām
un par mašīnām, un par lidmašīnām.
Jaunieši runā par mīlestību.
Ievu un ceriņu baltajos puteņos,
decembra puteņos, janvāra puteņos
bieži ar vārdiem, visbiežāk bez vārdiem,
jaunie runā par mīlestību.
/L. Brīdaka/
Dzimšanas diena
Mīļā {vārds}, dzīvo priekā,
Tā kā peles miltu sienā,
Ja tev kādreiz skumīgs prāts,
Tad pie manis ciemos nāc!
Tā kā peles miltu sienā,
Ja tev kādreiz skumīgs prāts,
Tad pie manis ciemos nāc!
Dzimšanas diena
Dzimšansdiena vienreiz gadā,
Neļauj draugiem nomirt badā,
Uzliec galdā torti, šņabi,
Lai var palustēties labi!
Neļauj draugiem nomirt badā,
Uzliec galdā torti, šņabi,
Lai var palustēties labi!
Bērniņa piedzimšana
Bērniņš ir tik vēlīgs stādīņš,
Kas bez saules nevar augt.
Saule, mīlestība-abas ļauj tam atraisīties, plaukt.
Tēvs, māte-otra saule.
Lai tā ilgi nenoriet, un, lai mīlestības radīts, bērniņš gaismas ceļu iet.
(Paulīne Bārda)
Kas bez saules nevar augt.
Saule, mīlestība-abas ļauj tam atraisīties, plaukt.
Tēvs, māte-otra saule.
Lai tā ilgi nenoriet, un, lai mīlestības radīts, bērniņš gaismas ceļu iet.
(Paulīne Bārda)
Dzimšanas diena
Dzīve nepiestāj ostā kā kuģis
Aicinot līdzi kur Dienvidi zied,
Dzīve ir kā iela un bruģis,
Kas jāuzceļ pašam, lai tālāk var iet.
Aicinot līdzi kur Dienvidi zied,
Dzīve ir kā iela un bruģis,
Kas jāuzceļ pašam, lai tālāk var iet.
Ziemassvētki
Caur dārziem aizmigušiem,
Ko mīkstas pārsalas sedz,
Aiz logiem aizsnigušiem
Kāds gaišas sveces dedz.
Ko mīkstas pārsalas sedz,
Aiz logiem aizsnigušiem
Kāds gaišas sveces dedz.
Jāņi / Līgo svētki
Par papardes ziedu dainots
Un stāstīts tik daudz.
Bet tikai vienureiz gadā
To cilvēkam ieraudzīt ļauts.
Un stāstīts tik daudz.
Bet tikai vienureiz gadā
To cilvēkam ieraudzīt ļauts.
Valsts svētki
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.
Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
/Alfrēds Krūklis/
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.
Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
/Alfrēds Krūklis/
Dzimšanas diena
Sirsnīgs sveiciens vairs nav modē,
Pārdevu to krāmu bodē,
Tagad jauna mode valda,
Tev no manis buča salda.
Pārdevu to krāmu bodē,
Tagad jauna mode valda,
Tev no manis buča salda.