Vārda dienu 1. Februārī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Inda, Birgita, Briāna, Bridžeta, Bridžita, Brikena, Brita, Britānija
Indris - Mīl deklamēt, it kā dzīve visos tās reibinošajos pagriezienos būtu komēdija. Var būt arī skeptiķis pēc pirmās neveiksmes ar sievieti. Taču zināms romantisms vijas ap Indra vārdu.
Brigita - Pirmais tips. Viņai raksturīga cenšanās pēc iespējas sekmīgāk veidot ģimeni; ar romantisku noslieci Brigita labprāt brīvos brīžus vada mākslas sfērās, neprasot par to pat mantisku labumu. Otrais tips. Lepna, valdonīga, kaprīza būtne, kas necieš konkurenci un ļoti alkst greznības. Varbūt šai Brigitai dzīve atmet ari pa godkārības druskai. Taču vecumā viņa kļūst morāliste. Brigita var paveikt visu un nekad nelūst.
Indars - Nolien kaktiņā, līdz norimst dzīves vētras. Meklē patvērumu četrās sienās. Klusie ūdeņi ir dziļi. Pie tādiem pieder Indars.
1901. – Klārks Geibls (Clark Gable), ASV aktieris (miris 1960.)
1902. – Lengstons Hjūzs (Langston Hughes), ASV rakstnieks (miris 1967.)
Vārdu skaidrojumi.
Indra - Pirmais tips. Fascinējoša būtne. Viss, ko Indra dara, ir darīts ar simtprocentīgu atdevi, nenovirzoties no mērķa. Viņa nomierina, uzbrūk, glāsta, ar plašu vērienu kārto darba un mājas dzīves jautājumus. Indrai piemīt skaidrs saprāts, stingra apņēmība, tieksme pēc neparastā. Spuraini izturēsies pret tiem, kuri necienīs spēka triumfu. Otrais tips. Mazliet rezignētāka būtne, kura var pat apraudāties, ja kas neizdodas. Taču arī šī Indra neizrāda gurdumu vai apātiju. Viņai nepieciešams vairāk paļāvības un atbalsta. Tāpēc Indra baidās no agresivitātes.Indris - Mīl deklamēt, it kā dzīve visos tās reibinošajos pagriezienos būtu komēdija. Var būt arī skeptiķis pēc pirmās neveiksmes ar sievieti. Taču zināms romantisms vijas ap Indra vārdu.
Brigita - Pirmais tips. Viņai raksturīga cenšanās pēc iespējas sekmīgāk veidot ģimeni; ar romantisku noslieci Brigita labprāt brīvos brīžus vada mākslas sfērās, neprasot par to pat mantisku labumu. Otrais tips. Lepna, valdonīga, kaprīza būtne, kas necieš konkurenci un ļoti alkst greznības. Varbūt šai Brigitai dzīve atmet ari pa godkārības druskai. Taču vecumā viņa kļūst morāliste. Brigita var paveikt visu un nekad nelūst.
Indars - Nolien kaktiņā, līdz norimst dzīves vētras. Meklē patvērumu četrās sienās. Klusie ūdeņi ir dziļi. Pie tādiem pieder Indars.
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
1. Februārī pasaules un Latvijas svētki:
- Nikaragvas gaisa spēku diena
- Imbolc (Irija)
Pirmā pavasara diena pēc īru kalendāra.
1. Februārī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:
1900. – Žanis Lipke, ebreju glābējs Latvijā (miris 1987.)1901. – Klārks Geibls (Clark Gable), ASV aktieris (miris 1960.)
1902. – Lengstons Hjūzs (Langston Hughes), ASV rakstnieks (miris 1967.)
Ziemassvētki
Sniega māte pūkas mētā
Svētki ienāk katrā sētā
Galdā karsti pīrādziņi
Zirnīši un kāpostiņi
Svētki ienāk katrā sētā
Galdā karsti pīrādziņi
Zirnīši un kāpostiņi
Vārda diena
Šodien ziņu Tev rakstu
Datoram pogas bakstu.
Gribu Vārda dienā sveikt,
Kaut ko gudru arī teikt.
Lasi ziņu un smaidi
Un no citiem ziņu gaidi!
Datoram pogas bakstu.
Gribu Vārda dienā sveikt,
Kaut ko gudru arī teikt.
Lasi ziņu un smaidi
Un no citiem ziņu gaidi!
Jāņi / Līgo svētki
Visu gadu naudu krāju,
Jāņu dienas gaidīdams:
Nu atnāca Jāņu diena,
Nu naudiņa jātērē.
Jāņu dienas gaidīdams:
Nu atnāca Jāņu diena,
Nu naudiņa jātērē.
Smieklīgie pantiņi
Dus Rīga paģirainā snaudā -
Nav tautas laime, tikai naudā.
Es novēlu Tev spirgtai mosties,
Un šodien atkal nepiekosties!
Nav tautas laime, tikai naudā.
Es novēlu Tev spirgtai mosties,
Un šodien atkal nepiekosties!
Lieldienas
Olas krāsojam mēs labi,
Galdā liksim lielu krabi,
Šūpoles jau pakārām,
Lielās sienas apkārām.
Galdā liksim lielu krabi,
Šūpoles jau pakārām,
Lielās sienas apkārām.
Lieldienas
Pūpolīt, pūpolīt-
Pirmais pavasara vēstnesīt,
Tavs pelēkais kažoks
Tik biezs un maigs.
Tādēļ tevi nebaida
Saltais ziemas laiks.
Bet, kad saule zemi
Mīlestībā sildīt nāk,
Tavs kažoks dzeltenā
Krāsā krāsoties sāk.
Un pats kā saule
Savus starus izstaro,
Bites ar nektāru pabaro.
Nu - tava diena-
Katrā mājā tu godā celts,
Lai pāri nedienām
Liesmotu saules zelts.
Pirmais pavasara vēstnesīt,
Tavs pelēkais kažoks
Tik biezs un maigs.
Tādēļ tevi nebaida
Saltais ziemas laiks.
Bet, kad saule zemi
Mīlestībā sildīt nāk,
Tavs kažoks dzeltenā
Krāsā krāsoties sāk.
Un pats kā saule
Savus starus izstaro,
Bites ar nektāru pabaro.
Nu - tava diena-
Katrā mājā tu godā celts,
Lai pāri nedienām
Liesmotu saules zelts.
Draudzība
Pasmaidi, lai skumjas zūd,
Pasmaidi, lai īgnums rimst,
Pasmaidot tu jutīsi laimi,
Pasmaidot pat draudzība dzimst!
Pasmaidi, lai īgnums rimst,
Pasmaidot tu jutīsi laimi,
Pasmaidot pat draudzība dzimst!
Valentīndiena / Mīlestība
Skaisti tie ziedi,
Kas nav vēl plūkti.
Saldi tie skūpsti,
Kas nav vēl gūti!
Kas nav vēl plūkti.
Saldi tie skūpsti,
Kas nav vēl gūti!
Valsts svētki
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.
Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
/Alfrēds Krūklis/
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.
Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
/Alfrēds Krūklis/
Ziemassvētki
Kad svētvakars pār zemi staigā
Tik tīrs un gaišs top tevī viss-
Kā asara no Dieva vaiga,
Ko viņš pār tevi raudājis.
Tik tīrs un gaišs top tevī viss-
Kā asara no Dieva vaiga,
Ko viņš pār tevi raudājis.
Katrai dienai
Nekas nav atgriežams,
Lai arī cik skaists ir bijis,
Jo mirklis aiziedams,
Ir sevi piepildījis.
Lai arī cik skaists ir bijis,
Jo mirklis aiziedams,
Ir sevi piepildījis.
Vēlējumi
Lai Tev vienmēr Laime smaida
un aiz stūra čaļi gaida!
un aiz stūra čaļi gaida!
Ziemassvētki
Lai salavectēvs savā tarbā
Nes lielus panākumus darbā,
Lai veselība kaulus vīlē,
Dod laimi personīga dzīvē.
Nes lielus panākumus darbā,
Lai veselība kaulus vīlē,
Dod laimi personīga dzīvē.
Jaunais gads
Kad pienāk vakars, apklust vēji kokā,
Nāk sētā rūķīši, tie turas roku rokā.
Tiem rozā vaigi, dāvaniņas plecā.
Viens tērpts ir jaunā, otrs mētelītī vecā.
Tos nerej suņi, neredz ļauna acs,
Jo tur nāk kopā – Vecs un Jaunais gads!
Nāk sētā rūķīši, tie turas roku rokā.
Tiem rozā vaigi, dāvaniņas plecā.
Viens tērpts ir jaunā, otrs mētelītī vecā.
Tos nerej suņi, neredz ļauna acs,
Jo tur nāk kopā – Vecs un Jaunais gads!
Valentīndiena / Mīlestība
Viens zelta stars
Lai tieši tavā sirdī krīt,
Jo sirds ir tā vieta
Kur MĪLESTĪBA mīt.
Lai tieši tavā sirdī krīt,
Jo sirds ir tā vieta
Kur MĪLESTĪBA mīt.
1. septembris
Dar` man, tēvis, pastaliņas,
Pērc man staltu cepurīt`,
Šuj man svārkus, māmuliņa,
Skolā iet(i) man gribas!
Pieloc, māsiņ, skolas somu
Bagātiem(i) gabaliem:
Vidū maizes riecentiņu,
Apkārt dziesmas, pasakas!
Bāliņ, še tev gana taure,
Tautas dziesmu vācele,
Eji tur, kur Meža māte
Lakstīgalai dziesmas māc`.
Man jāiet(i) skoliņā(i),
Gudras ziņas iekrāties,
Pieaugt tautas mīlestībā,
Īstā gara brīvībā.
Lielis tapšu, tad es būšu
Tautas zemes arājiņš,
Tālas jūras braucējiņis,
Kara zirga jājējiņš.
Pērc man staltu cepurīt`,
Šuj man svārkus, māmuliņa,
Skolā iet(i) man gribas!
Pieloc, māsiņ, skolas somu
Bagātiem(i) gabaliem:
Vidū maizes riecentiņu,
Apkārt dziesmas, pasakas!
Bāliņ, še tev gana taure,
Tautas dziesmu vācele,
Eji tur, kur Meža māte
Lakstīgalai dziesmas māc`.
Man jāiet(i) skoliņā(i),
Gudras ziņas iekrāties,
Pieaugt tautas mīlestībā,
Īstā gara brīvībā.
Lielis tapšu, tad es būšu
Tautas zemes arājiņš,
Tālas jūras braucējiņis,
Kara zirga jājējiņš.
Katrai dienai
Cik labi sajust brīdi šo
Un neaizmirst no tā neko,
Jo laiks, kas ātri pagājis,
Ir tik daudz laba atstājis.
Un neaizmirst no tā neko,
Jo laiks, kas ātri pagājis,
Ir tik daudz laba atstājis.
Mātes diena
Ai māmiņa, cik laba Tu,
Tu mani baltu mazgāji.
No acīm skūpstot asaras
Man svētku drānas uztērpi.
Tu mani baltu mazgāji.
No acīm skūpstot asaras
Man svētku drānas uztērpi.
Ziemassvētki
Ziemassvētkos viss ir skaists,
Viss ir krāsains, viss ir raibs
Visur smaida cilvēki,
Līksmi tie kā enģeļi.
Viss ir krāsains, viss ir raibs
Visur smaida cilvēki,
Līksmi tie kā enģeļi.
Lieldienas
Zeme klāta baltiem autiem,
Garausītis raibiem pautiem.
Lec pa sniegu, olas svaida,
Zin jau, ka to ciemos gaida!
Garausītis raibiem pautiem.
Lec pa sniegu, olas svaida,
Zin jau, ka to ciemos gaida!
Ziemassvētki
Gan ar sniegiem, gan ar saliem,
gan ar lauskiem skaļš —
gads ir balts no abiem galiem
un pa vidu zaļš.
Zaļi balti strīpains pīrāgs —
tāds ir katrs gads.
Bet ir diena, kurā tīrāks
vēlies būt tu pats.
Visu atceries, kas bija
un — kā tālāk ies.
Visiem vajag gadu mijā
kaut ko vēlēties.
Augstu zvaigzni, tālu ceļu
tālu pasaulē,
lai nav Jaunā gada meļu,
arī sliņķu nē.
Tik daudz ābolu lai sārto,
ka vairs nav kur bāzt,
un lai saldējumu pārdot
dubultporcijās.
Un lai. . . Par to labāk klusēt:
gan jau dzirdēs gads. . .
Vēlēšanās — tā ir puse,
otra puse — pats.
Tas viss paša ziņā paliek —
prieks būs kluss vai skaļš.
Gads ir balts no abiem galiem
un pa vidu zaļš.
/O. Vācietis/
gan ar lauskiem skaļš —
gads ir balts no abiem galiem
un pa vidu zaļš.
Zaļi balti strīpains pīrāgs —
tāds ir katrs gads.
Bet ir diena, kurā tīrāks
vēlies būt tu pats.
Visu atceries, kas bija
un — kā tālāk ies.
Visiem vajag gadu mijā
kaut ko vēlēties.
Augstu zvaigzni, tālu ceļu
tālu pasaulē,
lai nav Jaunā gada meļu,
arī sliņķu nē.
Tik daudz ābolu lai sārto,
ka vairs nav kur bāzt,
un lai saldējumu pārdot
dubultporcijās.
Un lai. . . Par to labāk klusēt:
gan jau dzirdēs gads. . .
Vēlēšanās — tā ir puse,
otra puse — pats.
Tas viss paša ziņā paliek —
prieks būs kluss vai skaļš.
Gads ir balts no abiem galiem
un pa vidu zaļš.
/O. Vācietis/
Rupjie pantiņi (18+)
Auksti vēji, sniegi pūta,
Salatētis šņabi sūta.
Kā mēs bērni rīkosimies?
Laikam atkal pierīsimies.
Salatētis šņabi sūta.
Kā mēs bērni rīkosimies?
Laikam atkal pierīsimies.
Valentīndiena / Mīlestība
Lai ķildu sūrās zāles paglābj mūs,
Pirms nelabi no saldās mīlas kļūs.
(V. Šekspīrs)
Pirms nelabi no saldās mīlas kļūs.
(V. Šekspīrs)
Ziemassvētki
Salatētim četri vaigi
Divi maigi,divi baigi
Maigos vaigos sārtums iekšā
Baigiem vaigiembikses priekšā.
Divi maigi,divi baigi
Maigos vaigos sārtums iekšā
Baigiem vaigiembikses priekšā.