1. Februārī vārda dienu svin


Brigita
Indra
Indris
Indars

Vārda dienu 1. Februārī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Inda, Birgita, Briāna, Bridžeta, Bridžita, Brikena, Brita, Britānija

Vārdu skaidrojumi.

Indra - Pirmais tips. Fascinējoša būtne. Viss, ko Indra dara, ir darīts ar simtprocentīgu atdevi, neno­virzoties no mērķa. Viņa nomierina, uzbrūk, glāsta, ar plašu vērienu kārto darba un mājas dzīves jautāju­mus. Indrai piemīt skaidrs saprāts, stingra apņēmī­ba, tieksme pēc neparastā. Spuraini izturēsies pret tiem, kuri necienīs spēka triumfu. Otrais tips. Mazliet rezignētāka būtne, kura var pat ap­raudāties, ja kas neizdodas. Taču arī šī Indra neizrāda gurdumu vai apātiju. Viņai nepieciešams vairāk paļā­vības un atbalsta. Tāpēc Indra baidās no agresivitātes.

Indris - Mīl deklamēt, it kā dzīve visos tās reibi­nošajos pagriezienos būtu komēdija. Var būt arī skep­tiķis pēc pirmās neveiksmes ar sievieti. Taču zināms romantisms vijas ap Indra vārdu.

Brigita - Pirmais tips. Viņai raksturīga cenša­nās pēc iespējas sekmīgāk veidot ģimeni; ar roman­tisku noslieci Brigita labprāt brīvos brīžus vada māk­slas sfērās, neprasot par to pat mantisku labumu. Otrais tips. Lepna, valdonīga, kaprīza būtne, kas ne­cieš konkurenci un ļoti alkst greznības. Varbūt šai Brigitai dzīve atmet ari pa godkārības druskai. Taču vecumā viņa kļūst morāliste. Brigita var paveikt visu un nekad nelūst.

Indars - Nolien kaktiņā, līdz norimst dzīves vēt­ras. Meklē patvērumu četrās sienās. Klusie ūdeņi ir dziļi. Pie tādiem pieder Indars.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


1. Februārī pasaules un Latvijas svētki:

  • Nikaragvas gaisa spēku diena
  • Imbolc (Irija)
    Pirmā pavasara diena pēc īru kalendāra.

1. Februārī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

1900. – Žanis Lipke, ebreju glābējs Latvijā (miris 1987.)
1901. – Klārks Geibls (Clark Gable), ASV aktieris (miris 1960.)
1902. – Lengstons Hjūzs (Langston Hughes), ASV rakstnieks (miris 1967.)
Jāņi / Līgo svētki Līgo skaņi, līgo saldi,
Līgo karotes un galdi,
Priecīgi, lai svētki Jums,
Galdam īstais servējums. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Mucu tapas, gurķu lapas ,
Lai tev sirdi priecina,
Un ja paliek skumjāks prāts,
Lai tev palīdz slotas kāts. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Lai laime Jūsu dzīves ceļam cauri vijās,
Un nelaime Jums garām pazib vien.
Jo gredzeni, kas cieši savieno un mijās,
Tic nakotnē, kas abiem pretī skrien.
/S.Vorslava/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Skumjās Vismelnākais brīdis kļūs balts,
Vistumšākā stunda staros,
Ja labestībā Tavs gars,
Uz sauli kā ābele zaros. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Mātes diena Nevienam es nesaku
Savu lielu žēlabiņu,
Māmiņai tai pasaku,
Ta nesaka nevienam. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Ar vēlējumu draudzīgu un gaišu
Mēs nākam tevi jubilejā sveikt.
Lai dzīves dienas nepazīstu raižu,
Lai dvēsele sirdsmierā gavilē! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Kā egles zaļumu - veselību,
Kā eglesmirdzumu - mīlestību,
Kā egles gaismu -dzīvesprieku. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
8. marts Kad es Tevi ieraudzīju,
Tavu maigo seju noglāstīju,
Tad Tu jauki pasmaidīji,
Un uz lūpām noskūpstīji. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Mīļo salavecīti,
Iespraud dirsā svecīti.
Lai es redzu gaismiņā,
Kas ir tavā liesiņā. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Brīžiem liekas - dzīve ir bez vainas,
Brīžiem šķiet, ka tikai krāpties prot.
Starp šiem dzirnakmeņiem allaž maļas (vārds),
Kā nu katru reizi spēj un prot. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Visu labo un skaisto,
Ko tikai vēlies sev!
Tavā vārda dienā
Sirsnīgi novēlu tev! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Lai pagātne ar vējiem aizplūst tālēs,
Tagadne kā saules stars lai mirdz,
Bet nākotne lai atnes visu tādu,
Pēc kā tik ļoti ilgojas Tev sirds! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki nekā, nekā nav šorīt cita,
tikai baltais, baltais puteņa sniegs,
un baltajai pasaulei galvā saule
mirdzošu kroni liek.

nekā, nekā nav dvēselē cita,
tikai gaisma, gaisma aug un viz,
un mežmalas priedē vientuļa vārna
sargā lielas debesis.

viss labais, kas sapņots pirms
Ziemassvētkiem,
nu mirdzošā gaismā pārvērties šķiet,
un žubītes dvaša kā cerība gaiša
loga rūtī rakstaini zied.
/U. Auseklis/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Viegla tec celiņā,
Čakla ej darbiņā,
Tad iedos laimes māte
Pašas laimes atslēdziņu. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Ar skanīgu līgo
Lai Jāņunakts zied.
Lai uguns uz sauli
Un vasaru iet. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Novēlu tev kāļus mizot,
Negaisā ar teļiem bizot
Un daudz vitamīnu ēst,
Visiem kaķiem ādu plēst. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Simtu jaunu domu dod viens mirklis,
Visu dzīvi ietvert spēj viens mirklis,
Tūkstots mirkļu ir ikkatrā dienā-
Vai tu radzi, cik tu bagāts esi! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Bērniņa piedzimšana Lai aug mazais puisēniņš
Tā kā stalts ozoliņš;
Paaugsies, tad būs viņš
Meitām siržu lauzējiņš. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Vai atceries to dienu?
Kad caur sosku dzēri pienu.
Tu spārdijies un bļāvi,
Visiem sevi bučot ļavi. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Pār visiem sniegiem mirdz pirmais sniegs,
Pār citām dzērvēm - pirmā kliegs,
Jo ilgāk par mirkli nekas nespēj būt,
Un vairāk par mirkli mums neiegūt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Zirneklis ar pliku dirsu;
Staigāja pa zemes virsu.
Milicis to redzēdams-
Skrēja kastēs bezdēdams! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Laime nav zvaniņš, kas zvana,
Laime nav dimants, kas mirdz.
Laime ir nezūdošs sapnis,
Patiesa cilvēka sirds. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Attālināts darbs ir norma,
Sēžot mājās noplok forma. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Draudzība Būsim šai pašā vietā,
Virs galvas būs tas pats jumts.
Mēs piesiesim mūžibas govi,
Lai ganās tepat, starp mums.
/M. Zālīte/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Ik katram dzīvē ir savs stikla kalns,
Kāds sapnis, kuram visu mūžu velta,
Spožs vara zirgs, vai sudrabaini salns,
No īsta - vai no izdomāta zelta... Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valsts svētki Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.

Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.

Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.

Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.

/Alfrēds Krūklis/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu