Vārda dienu 4. Decembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Varvara, Vsevolods, Vudis, Vudro
Barbara – Ļoti rets vārds. Ir noteikta un stingra. Barbarai bieži draud vientulība, jo pārāk askētiska ir viņas daba!
Barba – Nu īsts dzīvsudrabs! Lec un spriņģo, lēkā un aizdrāžas. Ej un saķer Barbu pasaules vējos! Ja kādam tas laimējas, to var jau dēvēt par veiksminieku. Barbu nedrīkst aizkavēt. Tad viņa kļūst spītīga kā auns. Tik un tā panāks savu!
1866 - krievu gleznotājs abstrakcionists VASILIJS KANDINSKIS
1875 - rakstnieks un dzejnieks RAINERS MARIJA RILKE
1877 - rakstnieks ANDREJS UPĪTS
1903 - krievu rakstnieks LĀZARS LAGINS
1944 - DENISS VILSONS no BEACH BOYS
1949 - amerikāņu aktieris DŽEFS BRIDŽESS
1963 - ukraiņu kārtslēcējs SERGEJS BUBKA
Vārdu skaidrojumi.
Baiba – Pirmais tips. Suģestējoša un ekstravaganta personība. Baibas vārds gan saistās ar Raiņa klasisko tautasdziesmu sedzacīti, tomēr faktiski Baiba ir krass pretstats. Prot veikli iekārtoties, kā kaķītis ar sirsnību ielīst otra azotē. Necenšas izraisīt konfliktus un labi jūtas draugu lokā. Taču elastība un enerģija ļauj viņai pārvarēt drūmas situācijas. Baibai ir fascinējoša ietekme uz vīriešiem. To viņa labprāt izmanto. Nekad neko nenožēlo, bet tiecas pretī mirklim. Otrais tips Baibai ir tendence vairot mantu, dzīvot šaurā sabiedrībā. Vēlāk, dzīves otrajā pusē, viņai mazliet žēl aizlaisto skaisto mirkļu.Barbara – Ļoti rets vārds. Ir noteikta un stingra. Barbarai bieži draud vientulība, jo pārāk askētiska ir viņas daba!
Barba – Nu īsts dzīvsudrabs! Lec un spriņģo, lēkā un aizdrāžas. Ej un saķer Barbu pasaules vējos! Ja kādam tas laimējas, to var jau dēvēt par veiksminieku. Barbu nedrīkst aizkavēt. Tad viņa kļūst spītīga kā auns. Tik un tā panāks savu!
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
4. Decembrī pasaules un Latvijas svētki:
- Dievmātes Ievešana Templī
Pareizticīgo svētki. - Latvijas romu (čigānu) Otrā pasaules kara represiju upuru piemiņas diena
2006. gadā Latvijas I romu konference vērsās Saeimā un Ministru kabinetā ar lūgumu iekļaut 4. decembri oficiāli atzīmējamo piemiņas (sēru) dienu sarakstā. Datums tika izvēlēts, pamatojoties uz Trešā reiha pavēles izdošanu "rīkoties ar čigāniem tāpat kā ar ebrejiem", kas kļuva pa romu genocīda sākumu.
4. Decembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:
1858 - ausu aizbāžņu izgudrotājs ČESTERS GRĪNVUDS1866 - krievu gleznotājs abstrakcionists VASILIJS KANDINSKIS
1875 - rakstnieks un dzejnieks RAINERS MARIJA RILKE
1877 - rakstnieks ANDREJS UPĪTS
1903 - krievu rakstnieks LĀZARS LAGINS
1944 - DENISS VILSONS no BEACH BOYS
1949 - amerikāņu aktieris DŽEFS BRIDŽESS
1963 - ukraiņu kārtslēcējs SERGEJS BUBKA
Vārda diena
Žēl, ka nevaram tur būt.
Kūkas ēst un šņabi sūkt.
Pastam jāuztic būs teiciens
Vārda dienā kvēls lai sveiciens!
Kūkas ēst un šņabi sūkt.
Pastam jāuztic būs teiciens
Vārda dienā kvēls lai sveiciens!
Draudzība
Darbā ellišķīgu spēku,
Mīlestībā - mazliet grēku,
Mājās mieru turēt svētu
Un par niekiem necelt brēku!
Mīlestībā - mazliet grēku,
Mājās mieru turēt svētu
Un par niekiem necelt brēku!
Jāņi / Līgo svētki
Jāņu diena, Jāņu diena,
Nu pats Jāņu vakariņš;
Pats Jānīts zābakos,
Jāņa sieva kurpītēs.
Nu pats Jāņu vakariņš;
Pats Jānīts zābakos,
Jāņa sieva kurpītēs.
Mātes diena
Ai māmiņa, cik laba Tu,
Tu mani baltu mazgāji.
No acīm skūpstot asaras
Man svētku drānas uztērpi.
Tu mani baltu mazgāji.
No acīm skūpstot asaras
Man svētku drānas uztērpi.
Vārda diena
Brīžiem liekas - dzīve ir bez vainas,
Brīžiem šķiet, ka tikai krāpties prot.
Starp šiem dzirnakmeņiem allaž maļas (vārds),
Kā nu katru reizi spēj un prot.
Brīžiem šķiet, ka tikai krāpties prot.
Starp šiem dzirnakmeņiem allaž maļas (vārds),
Kā nu katru reizi spēj un prot.
Ziemassvētki
Ai, bagati ziemas svētki,
Apaviņa plēsejiņi:
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Man kājiņas nenoautas.
Apaviņa plēsejiņi:
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Man kājiņas nenoautas.
Valentīndiena / Mīlestība
Kā lai zinu, ka tie nav meli
To, ko stāsti tu
Bet es zinu,, ka mīlu tevi
Un to no tevis neslēpšu
To, ko stāsti tu
Bet es zinu,, ka mīlu tevi
Un to no tevis neslēpšu
Bērniņa piedzimšana
Kā ozoliņš, kas piedzimis no zīles,
Un savās saknēs zemes spēku smeļ,
Tā jūsu sirdis, pilnas svētas mīlas,
Pret sauli savu mazo bērnu ceļ.
Lai puisēns aug, lai vārdu nēsā godam,
Lai mūža kalvē pats sev laimi kaļ.
Lai visur viņa gaišās pēdas rodam,
Lai viņa prieks kā rudzu asni zeļ.
Un savās saknēs zemes spēku smeļ,
Tā jūsu sirdis, pilnas svētas mīlas,
Pret sauli savu mazo bērnu ceļ.
Lai puisēns aug, lai vārdu nēsā godam,
Lai mūža kalvē pats sev laimi kaļ.
Lai visur viņa gaišās pēdas rodam,
Lai viņa prieks kā rudzu asni zeļ.
Vārda diena
Katram ir savs vārdiņš dots
Un vārda dienā rādīts gods.
Arī mēs no savas saimes novēlam
Tev daudz, daudz laimes.
Bet aiz sārto rožu vāzes,
Pielej pilnas arī glāzes.
Un vārda dienā rādīts gods.
Arī mēs no savas saimes novēlam
Tev daudz, daudz laimes.
Bet aiz sārto rožu vāzes,
Pielej pilnas arī glāzes.
Vārda diena
Ar elegantu pietupienu,
Atraktīvu palēcienu,
Fantastisku pagriezienu -
Svini savu vārdadienu.
Atraktīvu palēcienu,
Fantastisku pagriezienu -
Svini savu vārdadienu.
Mātes diena
Es vēlos, māt, tev paldies pasacīt
par rūpju sudrabu ap manu mūžu,
par asaru, kas tev uz vaiga spīd,
ko varbūt steigā bieži nepamanu.
Par guni pavardā, ko siltu kūri,
par to, ka mūs ap sevi kopā turi,
ka bēdu proti klusi salocīt
un gaišu smaidu dienai apkārt vīt.
par rūpju sudrabu ap manu mūžu,
par asaru, kas tev uz vaiga spīd,
ko varbūt steigā bieži nepamanu.
Par guni pavardā, ko siltu kūri,
par to, ka mūs ap sevi kopā turi,
ka bēdu proti klusi salocīt
un gaišu smaidu dienai apkārt vīt.
Ziemassvētki
Velk ragaviņas bēris,
Un to viņš dara klusi,
Jo vecīts atkal dzēris,
Un brauc uz citu pusi.
Un to viņš dara klusi,
Jo vecīts atkal dzēris,
Un brauc uz citu pusi.
Mātes diena
No saknītes lazda zieda,
Sarkaniem ziediņiem.
No sirsniņas es mīlēju-
Savu tēvu māmuliņ!
Sarkaniem ziediņiem.
No sirsniņas es mīlēju-
Savu tēvu māmuliņ!
Dzimšanas diena
Lai tavā mūžā saules daudz,
Lai tavā sirdī prieks,
Lai nākotne vēl ilgi var,
Tev daudz ko skaistu sniegt.
Lai tavā sirdī prieks,
Lai nākotne vēl ilgi var,
Tev daudz ko skaistu sniegt.
Jāņi / Līgo svētki
Lai līst vissiltākais lietus,
Visdzidrāko rasu dod rīts,
Un kaut ko no saulgriežu brīnuma,
Lai katrs paņem sev līdz
Visdzidrāko rasu dod rīts,
Un kaut ko no saulgriežu brīnuma,
Lai katrs paņem sev līdz
Jaunais gads
Lai Jaunais gads jums laimi nes
Līdz augšai pilnu maisu,
Un aizdzen visas nelaimes
Kā putekļus pa gaisu!
Līdz augšai pilnu maisu,
Un aizdzen visas nelaimes
Kā putekļus pa gaisu!
Ziemassvētki
Arvien, arvien vēl sapnis sirdi saista
Un augšā ceļ, kas laiku tumsā rakts,
Cik mīļa bij’, cik brīnišķīgi skaista
Reiz bērnu dienās Ziemassvētku nakts!
Un augšā ceļ, kas laiku tumsā rakts,
Cik mīļa bij’, cik brīnišķīgi skaista
Reiz bērnu dienās Ziemassvētku nakts!
Draudzība
Būt laimīgam izdodas reti,
Par likteņa veiksmi to sauc,
Tev laime ir nākusi pretī,
Jo draugu ir bezgala daudz.
Par likteņa veiksmi to sauc,
Tev laime ir nākusi pretī,
Jo draugu ir bezgala daudz.
Vēlējumi
Kad galviņu spilvenā liksi,
Tad pie saldiem sapņiem tiksi.
Nu Tev brienot sapņu taku,
Es arlabunakti saku!
Siltu gulēšanu,jauku sapņošanu!
Tad pie saldiem sapņiem tiksi.
Nu Tev brienot sapņu taku,
Es arlabunakti saku!
Siltu gulēšanu,jauku sapņošanu!
Ziemassvētki
Ziemassvētkos viss ir skaists,
Viss ir krāsains, viss ir raibs
Visur smaida cilvēki,
Līksmi tie kā enģeļi.
Viss ir krāsains, viss ir raibs
Visur smaida cilvēki,
Līksmi tie kā enģeļi.
Jāņi / Līgo svētki
Vēl šodien tas ir jāatzīst-
Tev gudri senči bija,
Kas mazu, guļot šūpulī,
Par Jāni nokristīja.
Jo nu, kad Jāņu vakars klāt,
Tev klājas ļoti labi,
Liek galvā ozolvainagu,
Dod alu dzert un šņabi.
Sauc mīlīgi par Jānīti,
Gan aplīgo, gan cienā,
Cik labi, kas var latvieši
Sveikt Jāņus Jāņu dienā!
Tev gudri senči bija,
Kas mazu, guļot šūpulī,
Par Jāni nokristīja.
Jo nu, kad Jāņu vakars klāt,
Tev klājas ļoti labi,
Liek galvā ozolvainagu,
Dod alu dzert un šņabi.
Sauc mīlīgi par Jānīti,
Gan aplīgo, gan cienā,
Cik labi, kas var latvieši
Sveikt Jāņus Jāņu dienā!
Kāzas un kāzu jubilejas
Liec savas pagales manās liesmās,
Es savas metīšu tavā gunī,-
Mēs kļūsim viena uguns dziesma
Vasaras svelmē un rudenī vēlā.
Es savas metīšu tavā gunī,-
Mēs kļūsim viena uguns dziesma
Vasaras svelmē un rudenī vēlā.
Valentīndiena / Mīlestība
mana mute izveido vārdus
klusi klusiņām čukstu
lai neizbiedētu tevi
ar skaļajiem sirds pukstiem
mani pirksti noglāsta tevi
maigi liegi un viegli
kā zvaniņš skan mani smiekli
tevī saredzu pati sevi
klusi klusiņām čukstu
lai neizbiedētu tevi
ar skaļajiem sirds pukstiem
mani pirksti noglāsta tevi
maigi liegi un viegli
kā zvaniņš skan mani smiekli
tevī saredzu pati sevi
Valentīndiena / Mīlestība
No olas piedzimst cālīts,
no mīlestības pārīts!
no mīlestības pārīts!