Vārda dienu 4. Decembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Varvara, Vsevolods, Vudis, Vudro
Barbara – Ļoti rets vārds. Ir noteikta un stingra. Barbarai bieži draud vientulība, jo pārāk askētiska ir viņas daba!
Barba – Nu īsts dzīvsudrabs! Lec un spriņģo, lēkā un aizdrāžas. Ej un saķer Barbu pasaules vējos! Ja kādam tas laimējas, to var jau dēvēt par veiksminieku. Barbu nedrīkst aizkavēt. Tad viņa kļūst spītīga kā auns. Tik un tā panāks savu!
1866 - krievu gleznotājs abstrakcionists VASILIJS KANDINSKIS
1875 - rakstnieks un dzejnieks RAINERS MARIJA RILKE
1877 - rakstnieks ANDREJS UPĪTS
1903 - krievu rakstnieks LĀZARS LAGINS
1944 - DENISS VILSONS no BEACH BOYS
1949 - amerikāņu aktieris DŽEFS BRIDŽESS
1963 - ukraiņu kārtslēcējs SERGEJS BUBKA
Vārdu skaidrojumi.
Baiba – Pirmais tips. Suģestējoša un ekstravaganta personība. Baibas vārds gan saistās ar Raiņa klasisko tautasdziesmu sedzacīti, tomēr faktiski Baiba ir krass pretstats. Prot veikli iekārtoties, kā kaķītis ar sirsnību ielīst otra azotē. Necenšas izraisīt konfliktus un labi jūtas draugu lokā. Taču elastība un enerģija ļauj viņai pārvarēt drūmas situācijas. Baibai ir fascinējoša ietekme uz vīriešiem. To viņa labprāt izmanto. Nekad neko nenožēlo, bet tiecas pretī mirklim. Otrais tips Baibai ir tendence vairot mantu, dzīvot šaurā sabiedrībā. Vēlāk, dzīves otrajā pusē, viņai mazliet žēl aizlaisto skaisto mirkļu.Barbara – Ļoti rets vārds. Ir noteikta un stingra. Barbarai bieži draud vientulība, jo pārāk askētiska ir viņas daba!
Barba – Nu īsts dzīvsudrabs! Lec un spriņģo, lēkā un aizdrāžas. Ej un saķer Barbu pasaules vējos! Ja kādam tas laimējas, to var jau dēvēt par veiksminieku. Barbu nedrīkst aizkavēt. Tad viņa kļūst spītīga kā auns. Tik un tā panāks savu!
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
4. Decembrī pasaules un Latvijas svētki:
- Dievmātes Ievešana Templī
Pareizticīgo svētki. - Latvijas romu (čigānu) Otrā pasaules kara represiju upuru piemiņas diena
2006. gadā Latvijas I romu konference vērsās Saeimā un Ministru kabinetā ar lūgumu iekļaut 4. decembri oficiāli atzīmējamo piemiņas (sēru) dienu sarakstā. Datums tika izvēlēts, pamatojoties uz Trešā reiha pavēles izdošanu "rīkoties ar čigāniem tāpat kā ar ebrejiem", kas kļuva pa romu genocīda sākumu.
4. Decembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:
1858 - ausu aizbāžņu izgudrotājs ČESTERS GRĪNVUDS1866 - krievu gleznotājs abstrakcionists VASILIJS KANDINSKIS
1875 - rakstnieks un dzejnieks RAINERS MARIJA RILKE
1877 - rakstnieks ANDREJS UPĪTS
1903 - krievu rakstnieks LĀZARS LAGINS
1944 - DENISS VILSONS no BEACH BOYS
1949 - amerikāņu aktieris DŽEFS BRIDŽESS
1963 - ukraiņu kārtslēcējs SERGEJS BUBKA
Bērniņa piedzimšana
Mans mazais puisītis.
Divas actiņas, kas spoži mirdz,
Mīļas lūpiņas, kas noskūpsta uz nakti,
Divas rociņas, kas cieši mani apskauj -
Tas mans mazais puisītis.
Neviens to neaptvers nekad,
Ko tava atnākšana nozīmēja man,
No debesīm tu nācis,
Un tāpēc mīlu tevi es.
Tu nozīmē man visu.
Tu ierāpies man klēpī.
Un man tu vienmēr paliksi -
Mans mazais puisītis.
(Roberts Volgemuts)
Divas actiņas, kas spoži mirdz,
Mīļas lūpiņas, kas noskūpsta uz nakti,
Divas rociņas, kas cieši mani apskauj -
Tas mans mazais puisītis.
Neviens to neaptvers nekad,
Ko tava atnākšana nozīmēja man,
No debesīm tu nācis,
Un tāpēc mīlu tevi es.
Tu nozīmē man visu.
Tu ierāpies man klēpī.
Un man tu vienmēr paliksi -
Mans mazais puisītis.
(Roberts Volgemuts)
Vēlējumi
Kad galviņu spilvenā liksi,
Tad pie saldiem sapņiem tiksi.
Nu Tev brienot sapņu taku,
Es arlabunakti saku!
Siltu gulēšanu,jauku sapņošanu!
Tad pie saldiem sapņiem tiksi.
Nu Tev brienot sapņu taku,
Es arlabunakti saku!
Siltu gulēšanu,jauku sapņošanu!
Dzimšanas diena
Kā saulespuķe lai tu būtu,
Kam labestības pārpilns smaids.
No kuras aizbēg ne vien grūtums,
Bet arī nediena un naids.
Kam labestības pārpilns smaids.
No kuras aizbēg ne vien grūtums,
Bet arī nediena un naids.
Lieldienas
Garausītis olas svaida,
Visi viņu ciemos gaida,
Cieniet olas tā kā nākas,
Jo no olām dzīve sākas.
Visi viņu ciemos gaida,
Cieniet olas tā kā nākas,
Jo no olām dzīve sākas.
Jāņi / Līgo svētki
Izdzer alu. Izdzer sausu,
Sasit neseeju un kausu!
Sasit neseeju un kausu!
Vēlējumi
Tu neskumsti par to, ka balti
Tev gadi laika dārzā zied.
Tev draugi ir, pie kuriem aiziet,
Kas vienmēr roku pretī sniedz,
Ar kuriem kopā būt ir prieks.
Tev gadi laika dārzā zied.
Tev draugi ir, pie kuriem aiziet,
Kas vienmēr roku pretī sniedz,
Ar kuriem kopā būt ir prieks.
Jaunais gads
Gads ar gadu atkal mijas,
Tā kā košas krāsu dzijas.
Dzīves audums mūsu rokās,
Jaunais gads, lai labi sokas!
Tā kā košas krāsu dzijas.
Dzīves audums mūsu rokās,
Jaunais gads, lai labi sokas!
Kāzas un kāzu jubilejas
Lai dzīvē saules vienmēr gana,
Lai silti tad, kad vēji pāri iet,
Un, lai no pirmās satikšanās,
Jums visu mūžu mīla zied.
Lai silti tad, kad vēji pāri iet,
Un, lai no pirmās satikšanās,
Jums visu mūžu mīla zied.
Vārda diena
Ar elegantu pietupienu,
Atraktīvu palēcienu,
Fantastisku pagriezienu -
Svini savu vārdadienu.
Atraktīvu palēcienu,
Fantastisku pagriezienu -
Svini savu vārdadienu.
Jāņi / Līgo svētki
Kas tos Jāņus ielīgoja?
Mūsu pašu ciema ļaudis-
Pirmie gani, pēc arāji,
Visupēc jaunas meitas.
Mūsu pašu ciema ļaudis-
Pirmie gani, pēc arāji,
Visupēc jaunas meitas.
Vārda diena
Vārds tiek dots, kad dzīvi sākam
Katru dienu daudzināts.
Bet ik gadu vienu dienu
Laimes vārdā sumināts!
Katru dienu daudzināts.
Bet ik gadu vienu dienu
Laimes vārdā sumināts!
Ziemassvētki
Mīļo salavecīti,
Ko tu labu atnesi?
Iekšā nāc, ja mantu daudz,
Bet, ja nav, tad tālāk brauc!
Ko tu labu atnesi?
Iekšā nāc, ja mantu daudz,
Bet, ja nav, tad tālāk brauc!
Ziemassvētki
Siltus vārdus, gaišas domas,
Piparkūkām pilnas somas !
Sirdī mieru, gara spēku,
Visu drūmo prom pār sētu !
Piparkūkām pilnas somas !
Sirdī mieru, gara spēku,
Visu drūmo prom pār sētu !
Valsts svētki
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.
Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
/Alfrēds Krūklis/
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.
Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
/Alfrēds Krūklis/
Rupjie pantiņi (18+)
Tavu bēdu, tavu postu,
valis piedirsis ir ostu,
esam dirsā galīgā,
nav kas atnāk palīgā!
valis piedirsis ir ostu,
esam dirsā galīgā,
nav kas atnāk palīgā!
Ziemassvētki
Ziemassvētku vakars klusi
Panācies uz Tavu pusi -
Atver durvis, iekšā sauc,
Lai Tev panākumu daudz!
Panācies uz Tavu pusi -
Atver durvis, iekšā sauc,
Lai Tev panākumu daudz!
Lieldienas
Sniegi sniga, putināja
Zaķiem, olas kutināja.
Gan bij zilas, gan bij raibas.
Sniegā vienmēr turas svaigas!
Sargi olas tā kā nākas,
Jo no olām dzīve sākas.
Zaķiem, olas kutināja.
Gan bij zilas, gan bij raibas.
Sniegā vienmēr turas svaigas!
Sargi olas tā kā nākas,
Jo no olām dzīve sākas.
Dzimšanas diena
Šajā dienā līksmu prātu,
Konjaciņiem galdu klātu.
Saulainas lai visas dienas,
Mākoņainas nav nevienas.
Konjaciņiem galdu klātu.
Saulainas lai visas dienas,
Mākoņainas nav nevienas.
Rupjie pantiņi (18+)
Sūda rūķis pimpi spaida
Savu mazo bērnu gaida
Sniegbaltīte kājas pleš
Lai tas balto iekšā dveš!
Savu mazo bērnu gaida
Sniegbaltīte kājas pleš
Lai tas balto iekšā dveš!
Smieklīgie pantiņi
Mēs jums vēlam lielas laimes
Ķiplokus ar medu ēst
Mīļāko pie krūtīm spiest
Ienaidniekus gaisā sviest.
Ķiplokus ar medu ēst
Mīļāko pie krūtīm spiest
Ienaidniekus gaisā sviest.
Katrai dienai
Kā rudzu lauks, kam gala nav un malas,
Ir darbs, kas katram dzīvē dots,-
Tas neskaitāmās sirdīs gaismu dala,
Tas mūža stūrakmens un gods.
Ir darbs, kas katram dzīvē dots,-
Tas neskaitāmās sirdīs gaismu dala,
Tas mūža stūrakmens un gods.
Lieldienas
Lecot iekšā upē straujā,
Jātur olas cieši saujā.
Upē dzīvo skaistas nāras,
Kas uz olām makten kāras!
Jātur olas cieši saujā.
Upē dzīvo skaistas nāras,
Kas uz olām makten kāras!