Vārda dienu 4. Decembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Varvara, Vsevolods, Vudis, Vudro
Barbara – Ļoti rets vārds. Ir noteikta un stingra. Barbarai bieži draud vientulība, jo pārāk askētiska ir viņas daba!
Barba – Nu īsts dzīvsudrabs! Lec un spriņģo, lēkā un aizdrāžas. Ej un saķer Barbu pasaules vējos! Ja kādam tas laimējas, to var jau dēvēt par veiksminieku. Barbu nedrīkst aizkavēt. Tad viņa kļūst spītīga kā auns. Tik un tā panāks savu!
1866 - krievu gleznotājs abstrakcionists VASILIJS KANDINSKIS
1875 - rakstnieks un dzejnieks RAINERS MARIJA RILKE
1877 - rakstnieks ANDREJS UPĪTS
1903 - krievu rakstnieks LĀZARS LAGINS
1944 - DENISS VILSONS no BEACH BOYS
1949 - amerikāņu aktieris DŽEFS BRIDŽESS
1963 - ukraiņu kārtslēcējs SERGEJS BUBKA
Vārdu skaidrojumi.
Baiba – Pirmais tips. Suģestējoša un ekstravaganta personība. Baibas vārds gan saistās ar Raiņa klasisko tautasdziesmu sedzacīti, tomēr faktiski Baiba ir krass pretstats. Prot veikli iekārtoties, kā kaķītis ar sirsnību ielīst otra azotē. Necenšas izraisīt konfliktus un labi jūtas draugu lokā. Taču elastība un enerģija ļauj viņai pārvarēt drūmas situācijas. Baibai ir fascinējoša ietekme uz vīriešiem. To viņa labprāt izmanto. Nekad neko nenožēlo, bet tiecas pretī mirklim. Otrais tips Baibai ir tendence vairot mantu, dzīvot šaurā sabiedrībā. Vēlāk, dzīves otrajā pusē, viņai mazliet žēl aizlaisto skaisto mirkļu.Barbara – Ļoti rets vārds. Ir noteikta un stingra. Barbarai bieži draud vientulība, jo pārāk askētiska ir viņas daba!
Barba – Nu īsts dzīvsudrabs! Lec un spriņģo, lēkā un aizdrāžas. Ej un saķer Barbu pasaules vējos! Ja kādam tas laimējas, to var jau dēvēt par veiksminieku. Barbu nedrīkst aizkavēt. Tad viņa kļūst spītīga kā auns. Tik un tā panāks savu!
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
4. Decembrī pasaules un Latvijas svētki:
- Dievmātes Ievešana Templī
Pareizticīgo svētki. - Latvijas romu (čigānu) Otrā pasaules kara represiju upuru piemiņas diena
2006. gadā Latvijas I romu konference vērsās Saeimā un Ministru kabinetā ar lūgumu iekļaut 4. decembri oficiāli atzīmējamo piemiņas (sēru) dienu sarakstā. Datums tika izvēlēts, pamatojoties uz Trešā reiha pavēles izdošanu "rīkoties ar čigāniem tāpat kā ar ebrejiem", kas kļuva pa romu genocīda sākumu.
4. Decembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:
1858 - ausu aizbāžņu izgudrotājs ČESTERS GRĪNVUDS1866 - krievu gleznotājs abstrakcionists VASILIJS KANDINSKIS
1875 - rakstnieks un dzejnieks RAINERS MARIJA RILKE
1877 - rakstnieks ANDREJS UPĪTS
1903 - krievu rakstnieks LĀZARS LAGINS
1944 - DENISS VILSONS no BEACH BOYS
1949 - amerikāņu aktieris DŽEFS BRIDŽESS
1963 - ukraiņu kārtslēcējs SERGEJS BUBKA
Lieldienas
Ļipatu ļepatu, ļipatu ļepatu,
Kas tam zaķim groziņā?
Tur bij olas - raibaliņas,
Zaķu mātes krāsojums!
Kas tam zaķim groziņā?
Tur bij olas - raibaliņas,
Zaķu mātes krāsojums!
Dzimšanas diena
Pēc veciem seņču tikumiem,
šņabi dzer bez likumiem,
lai galva zin cik dibens sver,
uz to mums atkal, jāiedzer!
Apsveicu dzimšanas dienā!
šņabi dzer bez likumiem,
lai galva zin cik dibens sver,
uz to mums atkal, jāiedzer!
Apsveicu dzimšanas dienā!
Valentīndiena / Mīlestība
Nav pat jāstāsta nevienam,
Ko es savā sirdī jūtu,
Tavai dvēselei un mieram
Es tev mūžam būtu...
Ko es savā sirdī jūtu,
Tavai dvēselei un mieram
Es tev mūžam būtu...
Ziemassvētki
Sniegbaltīte rūķus meklē,
rūķi egles galā sēž.
Piedzēruši sarkanvīnu,
domā eglē iemest mīnu!
rūķi egles galā sēž.
Piedzēruši sarkanvīnu,
domā eglē iemest mīnu!
Rupjie pantiņi (18+)
Klusa nakts, svēta nakts,
kūtī notiek dzimumakts.
kūtī notiek dzimumakts.
Dzimšanas diena
Vēl ausīs šūpļa dziesma skan
Un rokas maigi lelli glauž.
Un tālāk dzīves prievi man
Būs pašai vien tik jānoauž.
Un rokas maigi lelli glauž.
Un tālāk dzīves prievi man
Būs pašai vien tik jānoauž.
Smieklīgie pantiņi
Zvaniņš skan,zvaniņš skan
Valūt fondiņš brauc,
Algas mēs Jums apcirpsim
Deputāti sauc.
Zvaniņš skan,zvaniņš skan
Ak,cik labi būs!
Mazāk desas ēdīsiet,
Iepirksieties Jūs!
Zvaniņš skan,zvaniņš skan,
Nodokļi vēl būs.
Pazudīs Jums liekais svars,
Labums ar kāds gūts!
Zvaniņš skan,zvaniņš skan,
Elpojiet cik var.
Varbūt uzliks nodokli,
Svaigam gaisam ar!
Zvaniņš skan,zvaniņš skan,
Priecājies cik var.
Nevar zināt kā būs rīt,
Vai būs darbiņš ar!
Zvaniņš skan,zvaniņš skan,
Ciešak spiežaties.
Esiet tā kā pingvīni,
Un kopā sildaties!
Zvaniņš skan,zvaniņš skan,
Lai Jums labi iet!
Lai Jums veiksmīgs Tīģer gads,
Un lai nav jācieš bads!
Valūt fondiņš brauc,
Algas mēs Jums apcirpsim
Deputāti sauc.
Zvaniņš skan,zvaniņš skan
Ak,cik labi būs!
Mazāk desas ēdīsiet,
Iepirksieties Jūs!
Zvaniņš skan,zvaniņš skan,
Nodokļi vēl būs.
Pazudīs Jums liekais svars,
Labums ar kāds gūts!
Zvaniņš skan,zvaniņš skan,
Elpojiet cik var.
Varbūt uzliks nodokli,
Svaigam gaisam ar!
Zvaniņš skan,zvaniņš skan,
Priecājies cik var.
Nevar zināt kā būs rīt,
Vai būs darbiņš ar!
Zvaniņš skan,zvaniņš skan,
Ciešak spiežaties.
Esiet tā kā pingvīni,
Un kopā sildaties!
Zvaniņš skan,zvaniņš skan,
Lai Jums labi iet!
Lai Jums veiksmīgs Tīģer gads,
Un lai nav jācieš bads!
Valentīndiena / Mīlestība
Tā traucam
Un skrienam,
Un laimīgi esam,
Jo sapni par debesīm krūtīs sev nesam.
Un skrienam,
Un laimīgi esam,
Jo sapni par debesīm krūtīs sev nesam.
Izlaidums
Zem rudens zeltītiem zariem
Ceļš iesākās brīnumu gaidās,
Caur plaukstošiem pavasariem
Tas aizvijies gadu klaidā.
Bet liekas, ka kļavas vēl šūpo
Bērnības priekus un bēdas,-
Šķiet ceļa putekļiem kūpot,
Vēl redzēt var mazās pēdas...
Ceļš iesākās brīnumu gaidās,
Caur plaukstošiem pavasariem
Tas aizvijies gadu klaidā.
Bet liekas, ka kļavas vēl šūpo
Bērnības priekus un bēdas,-
Šķiet ceļa putekļiem kūpot,
Vēl redzēt var mazās pēdas...
Ziemassvētki
Ziemassvētki naudu skaita
Ledus kalna galiņā;
Tekat, bērni, kalniņā,
Vedat viņus lejiņā.
Ledus kalna galiņā;
Tekat, bērni, kalniņā,
Vedat viņus lejiņā.
Jaunais gads
Pa dubļu peļķēm Vecgads kāto,
Un fiļčiem mirkstos sērīgs prāto,
Nav sniga Jaungadā ne pūkas,
Tas laikam prezentiņš no cūkas.
Un fiļčiem mirkstos sērīgs prāto,
Nav sniga Jaungadā ne pūkas,
Tas laikam prezentiņš no cūkas.
Vārda diena
Sveicu tevi vārdadienā.
Tikai neslīcinies pienā,
Lai varu tevi apsveikt
Un daudz laimes pateikt.
Tikai neslīcinies pienā,
Lai varu tevi apsveikt
Un daudz laimes pateikt.
Vārda diena
Vārda dienā saki tā:
"Tā ir tikai manējā!"
Lai šai dienā jautri iet -
Vajag glāzē šampi liet!
"Tā ir tikai manējā!"
Lai šai dienā jautri iet -
Vajag glāzē šampi liet!
Dzimšanas diena
Tai laimei tici, ko tev draugi vēl,
Lai dzīves dārzā tu vēl ilgi ziedi.
Lai gadu nodzīvoto tev nav žēl,
Bet nākamie lai deg kā krāšņi rieti!
Lai dzīves dārzā tu vēl ilgi ziedi.
Lai gadu nodzīvoto tev nav žēl,
Bet nākamie lai deg kā krāšņi rieti!
Jaunais gads
Lai jaunā gadā darbi sokas
Un tālu gaišas domas trauc,
Lai nogurumu nezin rokas,
Bet sirdī — prieka, laimes daudz.
Un tālu gaišas domas trauc,
Lai nogurumu nezin rokas,
Bet sirdī — prieka, laimes daudz.
Mātes diena
Nu apkārt šalc jau lieli vēji,
sāk Saule jaunas tekas tīt,-
Paldies tev, māt, ka izauklēji
to garu, kas man krūtīs mīt!
sāk Saule jaunas tekas tīt,-
Paldies tev, māt, ka izauklēji
to garu, kas man krūtīs mīt!
Jāņi / Līgo svētki
Jānīts savu Līgu nesa
Līdz kalna galiņam;
Jo tai grozā siers un desa,
Un pa kādam aliņam.
Līdz kalna galiņam;
Jo tai grozā siers un desa,
Un pa kādam aliņam.
Vārda diena
Vārda dienā lielu prieku
Dabūt dāvanā kaut nieku
Lai tik sirdī dzīvesprieks
Un viss pārējais būs nieks!
Dabūt dāvanā kaut nieku
Lai tik sirdī dzīvesprieks
Un viss pārējais būs nieks!
Ziemassvētki
Lai baltas sveces logā midz
Un pavasaris atnāk vēss,
Jo Ziemassvētki jānosvin
Un Jaunais gads ir jāapdzied!
Un pavasaris atnāk vēss,
Jo Ziemassvētki jānosvin
Un Jaunais gads ir jāapdzied!
Valsts svētki
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.
Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
/Alfrēds Krūklis/
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.
Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
/Alfrēds Krūklis/
Dzimšanas diena
Pat odiņš, kas pie loga rūts
Nemitīgi sīc un dūc,
Kā nu prot un kā nu māk
Ar sveicieniem pie tevis nāk.
Nemitīgi sīc un dūc,
Kā nu prot un kā nu māk
Ar sveicieniem pie tevis nāk.
Kāzas un kāzu jubilejas
Pavadi mani no ausmas līdz rietam,
Nezūdi naktī, kas spītīgi tumst.
Paliec pie manis par mūžīgo zvaigzni,
Bezgalīgs plašums ir jāapgūst mums.
Nezūdi naktī, kas spītīgi tumst.
Paliec pie manis par mūžīgo zvaigzni,
Bezgalīgs plašums ir jāapgūst mums.