Vārda dienu 27. Decembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Elmāra, Elmars, Helmars, Initra
Inita – Salti un lepni iet caur dzīvi. Zina, ko grib panākt, un viņai visi labie garo palīdz radīt saskaņas un labvēlības atmosfēru. Inita zina mēra robežās un nekad neieslīgs banālos strīdos vai neaizrausies ar „netīrās veļas mazgāšanu”. Initai tomēr patīk pavēlēt, un viņa to dara galanti, tā ka pat rūdīts psihologs reizēm neko nepateiks.
1822 - franču bakteriologs LUIJS PASTĒRS
1848 - DŽOVANNI BATISTA PIRELLI
1883 - latviešu rakstnieks EDVARDS VIRZA
1901 - vācu kinodīva MARLĒNA DĪTRIHA
1948 - franču aktieris ŽERĀRS DEPARDJĒ
1952 - britu mūziķis DEIVIDS NOFLERS
1972 - ģitārists METS SLOUKEMS
Vārdu skaidrojumi.
Elmārs – Pirmais tips. Kā atspole maisās visiem pa vidu. Ir asprātīgs, draiskulīgs un atzīst risku. No malas vērojot, šķiet šim Elmāram dzīve ir teātris. Otrais tips. Sausiņš, reālpolitiķis, nesteidzīgas dabas. Tomēr arī šajā Elmārā snauž vieglprātības velns, kas varbūt reizi mūžā pamostas. Jāatzīst, ka Elmārs ir spējīgs arī uz augstsirdīgu rīcību.Inita – Salti un lepni iet caur dzīvi. Zina, ko grib panākt, un viņai visi labie garo palīdz radīt saskaņas un labvēlības atmosfēru. Inita zina mēra robežās un nekad neieslīgs banālos strīdos vai neaizrausies ar „netīrās veļas mazgāšanu”. Initai tomēr patīk pavēlēt, un viņa to dara galanti, tā ka pat rūdīts psihologs reizēm neko nepateiks.
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
27. Decembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:
1571 - vācu astronoms un matemātiķis JOHANS KEPLERS1822 - franču bakteriologs LUIJS PASTĒRS
1848 - DŽOVANNI BATISTA PIRELLI
1883 - latviešu rakstnieks EDVARDS VIRZA
1901 - vācu kinodīva MARLĒNA DĪTRIHA
1948 - franču aktieris ŽERĀRS DEPARDJĒ
1952 - britu mūziķis DEIVIDS NOFLERS
1972 - ģitārists METS SLOUKEMS
Ziemassvētki
Mīļo salavecīti,
Ko tu labu atnesi?
Iekšā nāc, ja mantu daudz,
Bet, ja nav, tad tālāk brauc!
Ko tu labu atnesi?
Iekšā nāc, ja mantu daudz,
Bet, ja nav, tad tālāk brauc!
Vēlējumi
Lai Tavām rokām vienmēr ir ko darīt
Lai Tavā makā vienmēr ir pāris monētu.
Lai saule vienmēr spīd Tavā logā,
Lai lietum vienmēr seko varavīksne,
Lai draugs vienmēr pastiepj palīdzīgu roku
Un lai dievs pilda Tavu sirdi ar prieku.
Lai Tavā makā vienmēr ir pāris monētu.
Lai saule vienmēr spīd Tavā logā,
Lai lietum vienmēr seko varavīksne,
Lai draugs vienmēr pastiepj palīdzīgu roku
Un lai dievs pilda Tavu sirdi ar prieku.
Jāņi / Līgo svētki
Sit Jāniti vara bungas,
Sakur vara uguntiņu.
Lai sanāk Jāņa bērniņi
Jāņa svētkus nosvinēt.
Sakur vara uguntiņu.
Lai sanāk Jāņa bērniņi
Jāņa svētkus nosvinēt.
Dzimšanas diena
Ir aiztraukuši gadu spieti,
Ir ziedu, viršu medus vākts,
Un, pārlūkojot gadu kāres,
"Tīrs dzintars!" varam secināt.
/V.Mežnora/
Ir ziedu, viršu medus vākts,
Un, pārlūkojot gadu kāres,
"Tīrs dzintars!" varam secināt.
/V.Mežnora/
Dzimšanas diena
Gadi nāk un pazūd tālē,
Gadi prom ar vēja spārniem skrien
Un tavā dzīves pavedienā
Mezglu...(gadi) reizes sien!
Gadi prom ar vēja spārniem skrien
Un tavā dzīves pavedienā
Mezglu...(gadi) reizes sien!
Vārda diena
Es Tavu vārdu pierakstīšu laimei līdzās,
Un sauli dāvāšu, kad nomaldījies stars.
Es Tavu vārdu aizsūtīšu priekam matos,
Ar vēju līksmoties, kad esi bēdīgs pats.
Es Tavam vārdam laimi novēlēšu,
Un prieku skanīgo, kad dienu sāc.
Es Tavam vārdam veiksmi līdzi došu,
Lai laimīgs vārds Tavs -
Un Tu arī pats ...
Un sauli dāvāšu, kad nomaldījies stars.
Es Tavu vārdu aizsūtīšu priekam matos,
Ar vēju līksmoties, kad esi bēdīgs pats.
Es Tavam vārdam laimi novēlēšu,
Un prieku skanīgo, kad dienu sāc.
Es Tavam vārdam veiksmi līdzi došu,
Lai laimīgs vārds Tavs -
Un Tu arī pats ...
Valsts svētki
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.
Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
/Alfrēds Krūklis/
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.
Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
/Alfrēds Krūklis/
Valentīndiena / Mīlestība
Cik labi, ar tevi var neizlikties,
Es tikai ar tevi gribu tikties,
Es gribu, lai tikai tu manī skaties, –
Kad tu manī skaties, es esmu patiess.
/I. Ziedonis/
Es tikai ar tevi gribu tikties,
Es gribu, lai tikai tu manī skaties, –
Kad tu manī skaties, es esmu patiess.
/I. Ziedonis/
Kāzas un kāzu jubilejas
Šodien draugi ciešā lokā
Vēlē laimes, ziedus sniedz,
Kad uz mūžu drauga rokā
Savu mazo plaukstu liec.
Vēlē laimes, ziedus sniedz,
Kad uz mūžu drauga rokā
Savu mazo plaukstu liec.
1. septembris
Rudens tas ir skolas laiks
Un viņiem atkal prieki būs
Diena jau galā vakars jau klāt
Es atkal jau ceļos un dodos uz skolu
Nāku uz skolu mācos un rakstu
Sirsnīgs jau bija tas rudens
Un viņiem atkal prieki būs
Diena jau galā vakars jau klāt
Es atkal jau ceļos un dodos uz skolu
Nāku uz skolu mācos un rakstu
Sirsnīgs jau bija tas rudens
Lieldienas
Liela diena nu ir klāt,
Varam olas ripināt
Šūposimies augstu dikti,
Galvenais, lai nekļūst slikti.
Varam olas ripināt
Šūposimies augstu dikti,
Galvenais, lai nekļūst slikti.
Lieldienas
Nepadodies tautu meita,
Vīru svētkus svinēdama.
Sit tautieša olas pušu,
Lai plīst čaula brakšķēdama.
Vīru svētkus svinēdama.
Sit tautieša olas pušu,
Lai plīst čaula brakšķēdama.
Smieklīgie pantiņi
Sniegbaltīte iet pie ārsta,
Ginekalogam bēdu stāsta:
salavecis vecais āzis
Eglē pakāries un drāzis,
Čiekuri un skujas bira
Rūķi vai aiz smiekliem mira.
Ginekalogam bēdu stāsta:
salavecis vecais āzis
Eglē pakāries un drāzis,
Čiekuri un skujas bira
Rūķi vai aiz smiekliem mira.
Smieklīgie pantiņi
Kā es gribētu būt tev blakus,
Un pārciest ar tevi laikus trakus.
Bet nebēdā - drīz tiksimies,
Un kopā gultā liksimies.
Un pārciest ar tevi laikus trakus.
Bet nebēdā - drīz tiksimies,
Un kopā gultā liksimies.
Vēlējumi
Gadu skrējiens nav apturams,
Visu ar laiku klāj sniegs.
Paliek vien citu dvēselēs
Tevis atdotais prieks.
Visu ar laiku klāj sniegs.
Paliek vien citu dvēselēs
Tevis atdotais prieks.
Kāzas un kāzu jubilejas
Pavadi mani no ausmas līdz rietam,
Nezūdi naktī, kas spītīgi tumst.
Paliec pie manis par mūžīgo zvaigzni,
Bezgalīgs plašums ir jāapgūst mums.
Nezūdi naktī, kas spītīgi tumst.
Paliec pie manis par mūžīgo zvaigzni,
Bezgalīgs plašums ir jāapgūst mums.
Jaunais gads
Jaunā gadā jaunu laimi,
Naudu pagrābties ar spaini,
Veselība ar lai tiek,
Draugu pulks lai neizpaliek!
Naudu pagrābties ar spaini,
Veselība ar lai tiek,
Draugu pulks lai neizpaliek!
Draudzība
Darbā ellišķīgu spēku,
Mīlestībā - mazliet grēku,
Mājās mieru turēt svētu
Un par niekiem necelt brēku!
Mīlestībā - mazliet grēku,
Mājās mieru turēt svētu
Un par niekiem necelt brēku!
Kāzas un kāzu jubilejas
Skaists ir mīlestības rīts,
Grūts ir kopīgs dzīves gājums.
Ejiet tā, lai dzīves gājums
Vienmēr kopā vestu Jūs.
Grūts ir kopīgs dzīves gājums.
Ejiet tā, lai dzīves gājums
Vienmēr kopā vestu Jūs.
Jāņi / Līgo svētki
Daiļa bija Jāņa māte,
Glīta Jāņa istabiņa,
Gar griestiemi kuplas rozes,
Visa grīda magonēs.
Glīta Jāņa istabiņa,
Gar griestiemi kuplas rozes,
Visa grīda magonēs.
Lieldienas
Svētkos olas katrā stūrī:
Gultā, dārzā, putnubūrī.
Kas mums tās ir atnesis?
Tas jau mūsu garausis!
Gultā, dārzā, putnubūrī.
Kas mums tās ir atnesis?
Tas jau mūsu garausis!
Valsts svētki
Dievs, svētī Latviju:
Zemi, cilvēkus, valodu,
Dziesmu un ticību,
Godaprātu un darba tikumu;
uzturi mūs dzīvus,
Dari mūs brīvus-
Garā un pateicībā,
Cilvēka vārda cienīgus
Latviešus
Tēvzemē un pasaulē.
/Velta Toma/
Zemi, cilvēkus, valodu,
Dziesmu un ticību,
Godaprātu un darba tikumu;
uzturi mūs dzīvus,
Dari mūs brīvus-
Garā un pateicībā,
Cilvēka vārda cienīgus
Latviešus
Tēvzemē un pasaulē.
/Velta Toma/