Vārda dienu 18. Decembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Klints, Kriss, Kristafors, Kristans, Kristars, Kristens, Kristo, Kristofors, Kristofs, Kšištofs
Krists – Savrups un lakonisks spriedumos. Nemīl „čupoties”. Taču brīžiem var slīgt arī melanholijā, ja mīlā nerod jēgu
Klinta – Diezgan patstāvīga un lepna būtne, kas necieš iebildumus.
Kristofers – Nolemj dzīvot tikai mirklim, lai kas notiktu, lai cik nežēlīgs aprēķins viņam būtu jāņem vērā, ka šis brīdis paliks neizdzēšams, uz mūžiem ierakstīts viņa prātā un sirdī. Kristofers nekad nenonāk konfliktā ar likuma burtu.
1863 - FRANCIS FERDINANDS
1878 - Tautu Tēvs un Vadonis JOSIFS STAĻINS
1879 - šveiciešu gleznotājs PAULS KLĒ
1890 - inženieris EDVĪNS HOVARDS ĀRMSTRONGS
1921 - krievu aktieris un klauns JURIJS ŅIKUĻINS
1938 - THE ANIMALS basists ČESS ČENDLERS
1943 - KĪTS RIČARDSS no THE ROLLING STONES
1946 - amerikāņu kinorežisors STĪVENS SPĪLBERGS
1953 - THE CARS ģitārists ELIOTS ĪSTONS
1963 - amerikāņu aktieris BREDS PITS
1980 - amerikāņu dziedātāja KRISTĪNA MARIJA AGILERA
Vārdu skaidrojumi.
Kristaps – Viņam piemīt liela atbildības sajūta. Spēj mīlēt un satikt ar saviem tuviniekiem. Cilvēks ar zelta rokām. Veikls, zinošs savas profesijas pārstāvis. Prot konkurēt ar pārējiem. Labprāt ironizē par neveiksminiekiem un slaistiem. Īsts biznesmeņa tips ar goda izpratni. Mūžam neremdināms rosmē un gādībā.Krists – Savrups un lakonisks spriedumos. Nemīl „čupoties”. Taču brīžiem var slīgt arī melanholijā, ja mīlā nerod jēgu
Klinta – Diezgan patstāvīga un lepna būtne, kas necieš iebildumus.
Kristofers – Nolemj dzīvot tikai mirklim, lai kas notiktu, lai cik nežēlīgs aprēķins viņam būtu jāņem vērā, ka šis brīdis paliks neizdzēšams, uz mūžiem ierakstīts viņa prātā un sirdī. Kristofers nekad nenonāk konfliktā ar likuma burtu.
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
18. Decembrī pasaules un Latvijas svētki:
- Starptautiskā migrantu diena
Dienas aizsākums meklējams 1997. gadā, kad Filipīnu un citu Āzijas migrantu organizācijas sāka atzīmēt 18. decembri kā Starptautisko dienu solidaritātei ar migrantiem. Šo datumu izvēlējās tāpēc, ka 1990. gadā tajā ANO pieņēma Starptautisko konvenciju par migrējošo strādnieku un viņu ģimenes locekļu tiesībām. ANO Starptautisko migrantu dienu sāka atzīmēt 2000. gadā. Šajā dienā ANO aicina izplatīt informāciju par cilvēktiesībām un fundamentālajām brīvībām, dalīties pieredzē un veikt pasākumus migrantu aizsardzībai.
18. Decembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:
1856 - angļu fiziķis DŽOZEFS TOMSONS1863 - FRANCIS FERDINANDS
1878 - Tautu Tēvs un Vadonis JOSIFS STAĻINS
1879 - šveiciešu gleznotājs PAULS KLĒ
1890 - inženieris EDVĪNS HOVARDS ĀRMSTRONGS
1921 - krievu aktieris un klauns JURIJS ŅIKUĻINS
1938 - THE ANIMALS basists ČESS ČENDLERS
1943 - KĪTS RIČARDSS no THE ROLLING STONES
1946 - amerikāņu kinorežisors STĪVENS SPĪLBERGS
1953 - THE CARS ģitārists ELIOTS ĪSTONS
1963 - amerikāņu aktieris BREDS PITS
1980 - amerikāņu dziedātāja KRISTĪNA MARIJA AGILERA
Ziemassvētki
Ziemassvētku vakars, kad satumst aiz loga,
Zaigot sāk zvaigznes kā dimanta pogas,
Spīd zelta mēness, mirdz sudraba sniegs,
Ir bagāts ikviens, ja sirdī mīt prieks!
Zaigot sāk zvaigznes kā dimanta pogas,
Spīd zelta mēness, mirdz sudraba sniegs,
Ir bagāts ikviens, ja sirdī mīt prieks!
Jāņi / Līgo svētki
Visa laba Jāņu zāle,
Ko plūc Jāņu vakarā.
Jāņu nakti zelta rasa
Katrā zāles galiņā.
Ko plūc Jāņu vakarā.
Jāņu nakti zelta rasa
Katrā zāles galiņā.
Vēlējumi
Lai atnāk, lai krāsni kāds iekur,
Ar priecīgu dzirksteļu sietu,
Lai atnāk, lai apsēžas blakām
Un aizved pa pasaku takām,
Un palīdz būt stiprai un lielai,
Kad jāpāriet pāri tai ielai,
Ko saucam par dzīvi.
Ar priecīgu dzirksteļu sietu,
Lai atnāk, lai apsēžas blakām
Un aizved pa pasaku takām,
Un palīdz būt stiprai un lielai,
Kad jāpāriet pāri tai ielai,
Ko saucam par dzīvi.
Vēlējumi
Kādu laimi, lai mēs Tev vēlam,
Lai tā spoži viz un mirdz?
Ne no vārdu plūdiem cēliem,
Tik no mūsu siltās sirds.
Lai tā spoži viz un mirdz?
Ne no vārdu plūdiem cēliem,
Tik no mūsu siltās sirds.
Valentīndiena / Mīlestība
Vakarā, kad jūra šalko
Un, kad saule zemē riet
Manas domas klusi, klusi
Tālumā pie Tevis iet.
Un, kad saule zemē riet
Manas domas klusi, klusi
Tālumā pie Tevis iet.
Dzimšanas diena
Daudz laimes Tev dzimšanas dienā
Bet Tu tikai nelec sienā,
Lai mēs varam Tevi sveikt
Un vēl mīļus vārdus teikt.
Bet Tu tikai nelec sienā,
Lai mēs varam Tevi sveikt
Un vēl mīļus vārdus teikt.
Bērniņa piedzimšana
Kā ozoliņš, kas piedzimis no zīles,
Un savās saknēs zemes spēku smeļ,
Tā jūsu sirdis, pilnas svētas mīlas,
Pret sauli savu mazo bērnu ceļ.
Lai puisēns aug, lai vārdu nēsā godam,
Lai mūža kalvē pats sev laimi kaļ.
Lai visur viņa gaišās pēdas rodam,
Lai viņa prieks kā rudzu asni zeļ.
Un savās saknēs zemes spēku smeļ,
Tā jūsu sirdis, pilnas svētas mīlas,
Pret sauli savu mazo bērnu ceļ.
Lai puisēns aug, lai vārdu nēsā godam,
Lai mūža kalvē pats sev laimi kaļ.
Lai visur viņa gaišās pēdas rodam,
Lai viņa prieks kā rudzu asni zeļ.
Skumjās
Manas sāpes ir neciešamas,
Tu par to pat nenojaut.
Ap sirdi man tik smagi,
Ja Tu zinātu ko es jūtu...
Negribu zaudēt Tevi.
Kā lai zinu, ko dari?
Kā lai zinu, kur esi?
Mani nemiers pārņem.
Mani maldina viss iespējamais,
Kādas sāpes jāizciš?
Lai Tevi satikt varētu...
Ko gan tālāk darītu,
Ja nezinātu neko?
Man šausmīgi sāp,
Viss ko esmu darijusi.
Man sāp visi vārdi,
Kurus esmu teikusi.
/Līga Spole\
Tu par to pat nenojaut.
Ap sirdi man tik smagi,
Ja Tu zinātu ko es jūtu...
Negribu zaudēt Tevi.
Kā lai zinu, ko dari?
Kā lai zinu, kur esi?
Mani nemiers pārņem.
Mani maldina viss iespējamais,
Kādas sāpes jāizciš?
Lai Tevi satikt varētu...
Ko gan tālāk darītu,
Ja nezinātu neko?
Man šausmīgi sāp,
Viss ko esmu darijusi.
Man sāp visi vārdi,
Kurus esmu teikusi.
/Līga Spole\
Rupjie pantiņi (18+)
Rudenī kad lapas birst,
Nāc uz mana kapa dirst,
Ja tev` kāds tur ieraudzīs,
Krustu dirsā iespraudīs.
Nāc uz mana kapa dirst,
Ja tev` kāds tur ieraudzīs,
Krustu dirsā iespraudīs.
Izlaidums
Ir mātes, tēva vārds mums visiem svēts,
Bet skolotāja vārds tiem līdzās staro,
Jo mūs dvēselēs vislabākais ir sēts,
No sēklām pirmajām nu birzs un druva zaro.
Bet skolotāja vārds tiem līdzās staro,
Jo mūs dvēselēs vislabākais ir sēts,
No sēklām pirmajām nu birzs un druva zaro.
Ziemassvētki
Lai baltas sveces logā midz
Un pavasaris atnāk vēss,
Jo Ziemassvētki jānosvin
Un Jaunais gads ir jāapdzied!
Un pavasaris atnāk vēss,
Jo Ziemassvētki jānosvin
Un Jaunais gads ir jāapdzied!
Smieklīgie pantiņi
Ja Tu dzersi vienu šņabi- Tad būs pavisam labi,
Bet ja otru virsu rausi- Tad Tu runāsi jau gausi,
Un ja trešo virsū ņemsi- Tad nu gan Tu, draudziņ, vemsi!
Bet ja otru virsu rausi- Tad Tu runāsi jau gausi,
Un ja trešo virsū ņemsi- Tad nu gan Tu, draudziņ, vemsi!
Ziemassvētki
Paskaties uz eglīti-
Redzi bumbas deglīti?
Nu ir tagad klusi, klusi
Tava dzīve pagājusi!
Redzi bumbas deglīti?
Nu ir tagad klusi, klusi
Tava dzīve pagājusi!
Smieklīgie pantiņi
Nevaru brokastot,jo mīlu Tevi,
Nevaru pusdienot,jo mīlu Tevi,
Nevaru vakariņot,jo mīlu Tevi,
Nevaru aizmigt,jo gribas ēst!!!
Nevaru pusdienot,jo mīlu Tevi,
Nevaru vakariņot,jo mīlu Tevi,
Nevaru aizmigt,jo gribas ēst!!!
Vārda diena
Pašķir kalendāra lapiņ,
Brīnos laiks tik makten skrien.
Ak, tu mīļais debess papiņ,
Tev tak šodien vārda dien!
Brīnos laiks tik makten skrien.
Ak, tu mīļais debess papiņ,
Tev tak šodien vārda dien!
Jaunais gads
Kad pusnakts stunda zvaigznēs pārvērš pārslas
Un namu dzegās smaidošs kļuvis sniegs,
Kāds sirdī iemet sauju baltu zvaigžņu,
Un tas ir Jaunais gads!
Un tas ir svētku prieks!
Un namu dzegās smaidošs kļuvis sniegs,
Kāds sirdī iemet sauju baltu zvaigžņu,
Un tas ir Jaunais gads!
Un tas ir svētku prieks!
Lieldienas
Lieldienās Jēzus kad ceļas,
Sadzirdot Dieva balsi,
Man ,pat Lieldienu olas,
Netraucē dejot valsi!
Sadzirdot Dieva balsi,
Man ,pat Lieldienu olas,
Netraucē dejot valsi!
Jāņi / Līgo svētki
Kas mirdzēja, kas spīdēja,
Augsta kalna galiņā,
Jānīts kala kumeliņu,
Ar sidraba pakaviem.
Augsta kalna galiņā,
Jānīts kala kumeliņu,
Ar sidraba pakaviem.
Ziemassvētki
Atkal svecīšu liesmas
Adventa vainagā plīvo,
Un Ziemassvētku dziesmas
Mūsu lūpās dzīvo.
Četras gaišas dvēselītes
Ar mums sarunājas,
Četras baltas dvēselītes
Jautā- kā mums klājas?
Vai patiesā ticībā esam,
Ziemassvētkus gaidot,
Vai mīlu sev sirdīs nesam,
Tuvāko neatraidot,
Vai varam tiešām no sirds
Lūgt Dievam piedot grēkus,
Vai acīs mums mīļums mirdz,
Uzveicot tumšos spēkus?
Četras gaišas dvēselītes
Silda mūs putenī bargā,
Četras baltas dvēselītes
Mūsu cerības sargā.
Sarma Upesleja
Adventa vainagā plīvo,
Un Ziemassvētku dziesmas
Mūsu lūpās dzīvo.
Četras gaišas dvēselītes
Ar mums sarunājas,
Četras baltas dvēselītes
Jautā- kā mums klājas?
Vai patiesā ticībā esam,
Ziemassvētkus gaidot,
Vai mīlu sev sirdīs nesam,
Tuvāko neatraidot,
Vai varam tiešām no sirds
Lūgt Dievam piedot grēkus,
Vai acīs mums mīļums mirdz,
Uzveicot tumšos spēkus?
Četras gaišas dvēselītes
Silda mūs putenī bargā,
Četras baltas dvēselītes
Mūsu cerības sargā.
Sarma Upesleja
Vēlējumi
Dāvinu tev svaigu jūras gaisu,
Lai nekad, nekad tā nepietrūkst,
Lai ar vieglo vēsmu spēki raisās
Un lai pastāvīgi jauni rūgst.
Lai nekad, nekad tā nepietrūkst,
Lai ar vieglo vēsmu spēki raisās
Un lai pastāvīgi jauni rūgst.
Ziemassvētki
Nav bijis vēl neviens gads,
Kas tikai laimi nestu.
No bēdām, rūpēm sargātu
Un laimes kalnā nestu,
Bet laimīgs tas, kas smaidīt prot,
Ņemt to, ko dzīve dod.
Kas tikai laimi nestu.
No bēdām, rūpēm sargātu
Un laimes kalnā nestu,
Bet laimīgs tas, kas smaidīt prot,
Ņemt to, ko dzīve dod.
Ziemassvētki
Nāk baltā nakts ar maigumu un rotām,
Un ledus prizmās zvaigžņu stari lūst,
Pa baznīcām un zālēm izgaismotām
Kā šalcošs ūdens ļaužu straumes plūst.
Un ledus prizmās zvaigžņu stari lūst,
Pa baznīcām un zālēm izgaismotām
Kā šalcošs ūdens ļaužu straumes plūst.
Ziemassvētki
Mežā auga eglīte
Citam eglēm blakus.
Tur mēs viņu atradām,
Brienot sniega taku.
Jauka bija eglīte,
Baltā sagšā tīta.
Zara galā šūpojās
Brūna vāverīte.
Egli līdz ar vāveri
Dzīrāmies nest mājas.
Kuplaste — žēl! — aizskrēja
Vieglām, žiglām kājām.
Ko var darīt — pārnesām
Eglīti vien mājās.
Izrotājām svecītēm,
Jaungadā kā klājas.
Tagad viss te jauks un skaists —
Skujas smaržo, sveces laistās.
Tikai vienu teikšu es:
Žēl, ka nav še vāveres!
/P. Sils/
Citam eglēm blakus.
Tur mēs viņu atradām,
Brienot sniega taku.
Jauka bija eglīte,
Baltā sagšā tīta.
Zara galā šūpojās
Brūna vāverīte.
Egli līdz ar vāveri
Dzīrāmies nest mājas.
Kuplaste — žēl! — aizskrēja
Vieglām, žiglām kājām.
Ko var darīt — pārnesām
Eglīti vien mājās.
Izrotājām svecītēm,
Jaungadā kā klājas.
Tagad viss te jauks un skaists —
Skujas smaržo, sveces laistās.
Tikai vienu teikšu es:
Žēl, ka nav še vāveres!
/P. Sils/