Vārda dienu 15. Decembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Hanelita, Hanija, Hannelora, Hannelore, Hannija, Jāna, Janeka, Janija, Janika, Janna, Joana, Joanna, Johana, Jonita, Juanna, Junna, Žuanete
Jana – Sarežģīta personība. Jūtām ļauj vaļu – un iekrīt, tomēr saprot: ar prātu vien arī nebūšu laimīga! Tāpēc Janai ir zināma elastība, kas rada aizvien ellīgāku spriegumu. Jana it kā svārstās pretrunās un , šūpolēs ierāpusies, negrib tik drīz raisīties no tām vaļā. Pa gludu taku ejot, Jana nesastop lielu laimi. Tāpēc viņai nepieciešama mūžīga atjaunotne kā fiziski, tā garīgi. Prot radīt savu mazo paradīzi, kurā tikai retam lemts ielūkoties.
Hanna – Liekas: kaut kas karnevālisks plūst no Hannas spožuma, iluzionistes dabas un biezās grima kārtas! Hanna klausās nakts pūces un rīta cīruļa rožainajās balsīs, tāpēc viss mūžs ir skanošs. Vai tikai tā nav pašas uzliktā rūpju atgaiņāšanas maska – gavilēt, kaut sirds asiņo?!
1852 - franču fiziķis ANTUĀNS ANRĪ BEKERELS
1859 - poļu ārsts un lingvists LUDVIGS LĀCARS ZAMENHOFS
1897 - rakstniece un literatūrkritiķe ZENTA MAURIŅA
1922 - amerikāņu radiodīdžejs ALANS FRĪDS
1955 - THE CLASH basists POLS (Pols Gustavs) SIMONONS
Vārdu skaidrojumi.
Johanna – Ir vajadzīgi pavisam komfortabli apstākļi, lai mūsdienu Johanna justos kaut cik pieklājīgi. Pats vārds uzliek pienākumu mūžīgi pucēties, prasmīgi lietot skaistumkopšanas līdzekļus un cik iespējams būt uzmanības centrā.Jana – Sarežģīta personība. Jūtām ļauj vaļu – un iekrīt, tomēr saprot: ar prātu vien arī nebūšu laimīga! Tāpēc Janai ir zināma elastība, kas rada aizvien ellīgāku spriegumu. Jana it kā svārstās pretrunās un , šūpolēs ierāpusies, negrib tik drīz raisīties no tām vaļā. Pa gludu taku ejot, Jana nesastop lielu laimi. Tāpēc viņai nepieciešama mūžīga atjaunotne kā fiziski, tā garīgi. Prot radīt savu mazo paradīzi, kurā tikai retam lemts ielūkoties.
Hanna – Liekas: kaut kas karnevālisks plūst no Hannas spožuma, iluzionistes dabas un biezās grima kārtas! Hanna klausās nakts pūces un rīta cīruļa rožainajās balsīs, tāpēc viss mūžs ir skanošs. Vai tikai tā nav pašas uzliktā rūpju atgaiņāšanas maska – gavilēt, kaut sirds asiņo?!
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
15. Decembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:
1832 - franču inženieris GUSTAVS ALEKSANDRS EIFELIS1852 - franču fiziķis ANTUĀNS ANRĪ BEKERELS
1859 - poļu ārsts un lingvists LUDVIGS LĀCARS ZAMENHOFS
1897 - rakstniece un literatūrkritiķe ZENTA MAURIŅA
1922 - amerikāņu radiodīdžejs ALANS FRĪDS
1955 - THE CLASH basists POLS (Pols Gustavs) SIMONONS
Valentīndiena / Mīlestība
Klausies, kā pasaulē klusi
Cilvēks pēc cilvēka sauc.
Dabūt no cilvēka pusi -
Laikam jau tas ir daudz.
Smilšu graudiņu oāzē
Sameklē smilšu grauds,
Puķe pret puķi vāzē zied,
Un vai tas nav daudz?
Tikai negribi visu.
Viss - tas nekad nav viss.
To tu ar vakara dzisu
Lasīsi debesīs
/I.Ziedonis/
Cilvēks pēc cilvēka sauc.
Dabūt no cilvēka pusi -
Laikam jau tas ir daudz.
Smilšu graudiņu oāzē
Sameklē smilšu grauds,
Puķe pret puķi vāzē zied,
Un vai tas nav daudz?
Tikai negribi visu.
Viss - tas nekad nav viss.
To tu ar vakara dzisu
Lasīsi debesīs
/I.Ziedonis/
1. septembris
Dar` man, tēvis, pastaliņas,
Pērc man staltu cepurīt`,
Šuj man svārkus, māmuliņa,
Skolā iet(i) man gribas!
Pieloc, māsiņ, skolas somu
Bagātiem(i) gabaliem:
Vidū maizes riecentiņu,
Apkārt dziesmas, pasakas!
Bāliņ, še tev gana taure,
Tautas dziesmu vācele,
Eji tur, kur Meža māte
Lakstīgalai dziesmas māc`.
Man jāiet(i) skoliņā(i),
Gudras ziņas iekrāties,
Pieaugt tautas mīlestībā,
Īstā gara brīvībā.
Lielis tapšu, tad es būšu
Tautas zemes arājiņš,
Tālas jūras braucējiņis,
Kara zirga jājējiņš.
Pērc man staltu cepurīt`,
Šuj man svārkus, māmuliņa,
Skolā iet(i) man gribas!
Pieloc, māsiņ, skolas somu
Bagātiem(i) gabaliem:
Vidū maizes riecentiņu,
Apkārt dziesmas, pasakas!
Bāliņ, še tev gana taure,
Tautas dziesmu vācele,
Eji tur, kur Meža māte
Lakstīgalai dziesmas māc`.
Man jāiet(i) skoliņā(i),
Gudras ziņas iekrāties,
Pieaugt tautas mīlestībā,
Īstā gara brīvībā.
Lielis tapšu, tad es būšu
Tautas zemes arājiņš,
Tālas jūras braucējiņis,
Kara zirga jājējiņš.
Jaunais gads
Jaungada vēji, kad klauvēt sāk logā,
Vecais, kad jaunajam atskaiti dod,
Lai arī Tavi vecgada sapņi,
Jaunajā gadā piepildi rod!
Vecais, kad jaunajam atskaiti dod,
Lai arī Tavi vecgada sapņi,
Jaunajā gadā piepildi rod!
Draudzība
Nejauši mēs tikāmies,
Nejauši mēs šķīrāmies,
Nejauši var gadīties,
Ka mēs atkal tiekamies!
Nejauši mēs šķīrāmies,
Nejauši var gadīties,
Ka mēs atkal tiekamies!
Ziemassvētki
Pīrāgus un medus rausi,
Sivēnu ar lielu ausi.
Veselību, laimi, prieku,
Možu garu, rulli lieku.
Sivēnu ar lielu ausi.
Veselību, laimi, prieku,
Možu garu, rulli lieku.
Dzimšanas diena
Kad maziņi mēs bijām
Tad kukainīšus rijām
Un tagat lieli esam
Un pārtiekam no desām!
Tad kukainīšus rijām
Un tagat lieli esam
Un pārtiekam no desām!
Jāņi / Līgo svētki
Kas tie tādi Jāņu bērni,
Klusu nāca sētiņā,
Klusu dzēra alutiņu,
Vai dziesmiņu nezināja.
Klusu nāca sētiņā,
Klusu dzēra alutiņu,
Vai dziesmiņu nezināja.
Valsts svētki
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.
Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
/Alfrēds Krūklis/
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.
Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
/Alfrēds Krūklis/
Ziemassvētki
Sniedziņš tumšas egles sedz,
Smagi noslīgst zari.
Katrā zarā sveces dedz
Zelta mēness stari.
Smagi noslīgst zari.
Katrā zarā sveces dedz
Zelta mēness stari.
Skumjās
Mīļotais cilvēks neaiziet,
tikai pārstāj līdzās būt.
tikai pārstāj līdzās būt.
Izlaidums
Putniņš pārlidoja, vakars nolaidās, visos ciema logos sveces iedegās. tie bija ziemassvētk,i kas tur ieradās, un ar savu gaismu namos apmetās.
Valentīndiena / Mīlestība
Man ir tikai viena sirds
Divas acis kuras mirdz
Dvēsele, kas mīlēt lik
Vai ar to Tev nepietiek?
Divas acis kuras mirdz
Dvēsele, kas mīlēt lik
Vai ar to Tev nepietiek?
Dzimšanas diena
Novēlu tev medu ēst,
Ābolu uz pusēm plēst,
Ienaidniekiem gaisā sviest,
Mīļāko pie krūtīm spiest!
Ābolu uz pusēm plēst,
Ienaidniekiem gaisā sviest,
Mīļāko pie krūtīm spiest!
Dzimšanas diena
Ar labu vārdu sauli vadi,
Ar mīļu smaidu rītam pretī ej,
Un visi tavi lieliskie gadi,
Kā labi vārdi skanēs pasaulei.
Ar mīļu smaidu rītam pretī ej,
Un visi tavi lieliskie gadi,
Kā labi vārdi skanēs pasaulei.
Ziemassvētki
Kad egles zaros sveces degs,
un tīksmi sapņi zemi segs,
lai Tavās acīs laime mirdz
un visu skumjo aizmirst sirds!
un tīksmi sapņi zemi segs,
lai Tavās acīs laime mirdz
un visu skumjo aizmirst sirds!
Mātes diena
Tavas rokas vēju glāsta,
Tavas rokas sauli nes,
Nav par tavām rokām labām
Siltākas uz pasaules.
Tavas rokas sauli nes,
Nav par tavām rokām labām
Siltākas uz pasaules.
Smieklīgie pantiņi
Sprīdītis ar stienīti
Sita māsu Lienīti
Izsita tai divus zobus
Atstādams tai mutē robus
Paķēris ta savu lāpstu
Sāka tēlot baigo ākstu
Ķipa laimi meklēt iešot
Visiem lohiem purnā došot
Ielicis viņš somā graudu
Nost ar Lienes krāto naudu
Viņš mežamāti sit ar vāli
Prasa pīpējamo zāli
Ar lielo milzi dzēra šņabi
Nu abiem pohmaņiem bij labi
viņš nosēdējis ceļa malā
Lēnām strēba Cēsu alu
viņa dzīve ātri beidzās
Asinsrite pārāk steidzās
Sita māsu Lienīti
Izsita tai divus zobus
Atstādams tai mutē robus
Paķēris ta savu lāpstu
Sāka tēlot baigo ākstu
Ķipa laimi meklēt iešot
Visiem lohiem purnā došot
Ielicis viņš somā graudu
Nost ar Lienes krāto naudu
Viņš mežamāti sit ar vāli
Prasa pīpējamo zāli
Ar lielo milzi dzēra šņabi
Nu abiem pohmaņiem bij labi
viņš nosēdējis ceļa malā
Lēnām strēba Cēsu alu
viņa dzīve ātri beidzās
Asinsrite pārāk steidzās
Lieldienas
Nepadodies tautu meita,
Vīru svētkus svinēdama.
Sit tautieša olas pušu,
Lai plīst čaula brakšķēdama.
Vīru svētkus svinēdama.
Sit tautieša olas pušu,
Lai plīst čaula brakšķēdama.
Jāņi / Līgo svētki
Klusi klusi līga visu alu nodzerusi.
Desmit jaņus nodevusi.
Jāņa sieru pardevusi.
Desmit latus ieguvusi.
Desmit jaņus nodevusi.
Jāņa sieru pardevusi.
Desmit latus ieguvusi.
Kāzas un kāzu jubilejas
Es piedzimu pasaulē, lai kopā ar Tevi satiktu ik rītu,
Es pidzimu pasaulē, lai Tavas rokas sasildītu-
Ne tikai dienu zem debesīm zilgām,-
Divus mūžus, trīs mūžus, daudz ilgāk...
Es pidzimu pasaulē, lai Tavas rokas sasildītu-
Ne tikai dienu zem debesīm zilgām,-
Divus mūžus, trīs mūžus, daudz ilgāk...