Vārda dienu 15. Decembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Hanelita, Hanija, Hannelora, Hannelore, Hannija, Jāna, Janeka, Janija, Janika, Janna, Joana, Joanna, Johana, Jonita, Juanna, Junna, Žuanete
Jana – Sarežģīta personība. Jūtām ļauj vaļu – un iekrīt, tomēr saprot: ar prātu vien arī nebūšu laimīga! Tāpēc Janai ir zināma elastība, kas rada aizvien ellīgāku spriegumu. Jana it kā svārstās pretrunās un , šūpolēs ierāpusies, negrib tik drīz raisīties no tām vaļā. Pa gludu taku ejot, Jana nesastop lielu laimi. Tāpēc viņai nepieciešama mūžīga atjaunotne kā fiziski, tā garīgi. Prot radīt savu mazo paradīzi, kurā tikai retam lemts ielūkoties.
Hanna – Liekas: kaut kas karnevālisks plūst no Hannas spožuma, iluzionistes dabas un biezās grima kārtas! Hanna klausās nakts pūces un rīta cīruļa rožainajās balsīs, tāpēc viss mūžs ir skanošs. Vai tikai tā nav pašas uzliktā rūpju atgaiņāšanas maska – gavilēt, kaut sirds asiņo?!
1852 - franču fiziķis ANTUĀNS ANRĪ BEKERELS
1859 - poļu ārsts un lingvists LUDVIGS LĀCARS ZAMENHOFS
1897 - rakstniece un literatūrkritiķe ZENTA MAURIŅA
1922 - amerikāņu radiodīdžejs ALANS FRĪDS
1955 - THE CLASH basists POLS (Pols Gustavs) SIMONONS
Vārdu skaidrojumi.
Johanna – Ir vajadzīgi pavisam komfortabli apstākļi, lai mūsdienu Johanna justos kaut cik pieklājīgi. Pats vārds uzliek pienākumu mūžīgi pucēties, prasmīgi lietot skaistumkopšanas līdzekļus un cik iespējams būt uzmanības centrā.Jana – Sarežģīta personība. Jūtām ļauj vaļu – un iekrīt, tomēr saprot: ar prātu vien arī nebūšu laimīga! Tāpēc Janai ir zināma elastība, kas rada aizvien ellīgāku spriegumu. Jana it kā svārstās pretrunās un , šūpolēs ierāpusies, negrib tik drīz raisīties no tām vaļā. Pa gludu taku ejot, Jana nesastop lielu laimi. Tāpēc viņai nepieciešama mūžīga atjaunotne kā fiziski, tā garīgi. Prot radīt savu mazo paradīzi, kurā tikai retam lemts ielūkoties.
Hanna – Liekas: kaut kas karnevālisks plūst no Hannas spožuma, iluzionistes dabas un biezās grima kārtas! Hanna klausās nakts pūces un rīta cīruļa rožainajās balsīs, tāpēc viss mūžs ir skanošs. Vai tikai tā nav pašas uzliktā rūpju atgaiņāšanas maska – gavilēt, kaut sirds asiņo?!
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
15. Decembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:
1832 - franču inženieris GUSTAVS ALEKSANDRS EIFELIS1852 - franču fiziķis ANTUĀNS ANRĪ BEKERELS
1859 - poļu ārsts un lingvists LUDVIGS LĀCARS ZAMENHOFS
1897 - rakstniece un literatūrkritiķe ZENTA MAURIŅA
1922 - amerikāņu radiodīdžejs ALANS FRĪDS
1955 - THE CLASH basists POLS (Pols Gustavs) SIMONONS
Jaunais gads
Pusnakts stundā — gadu mijā —
Lai jums zvaigznes laimi sijā!
Lai mazs rūķis laimi nes
Līdz malām pilnu maisu,
Un aizkūp visas nelaimes
Kā putekļi pa gaisu!
Lai jums zvaigznes laimi sijā!
Lai mazs rūķis laimi nes
Līdz malām pilnu maisu,
Un aizkūp visas nelaimes
Kā putekļi pa gaisu!
Dzimšanas diena
Brīnumiem rozes zied,
Brīnumiem magonīts,
Par brīnumu es izaugu
skaista meita māmiņai.
Brīnumiem magonīts,
Par brīnumu es izaugu
skaista meita māmiņai.
Skumjās
Kad vēji skaļi sāk ārā pūst
Un mīlas upe projām plūst
Tad zinu tikai to ka tu
Mani aizmirst nespētu..
Un mīlas upe projām plūst
Tad zinu tikai to ka tu
Mani aizmirst nespētu..
Lieldienas
Sniegi snigi,putināja,
Zaķim olas kutināja.
Viena zila,otra raiba
Ilgi sniegā paliek svaiga,
Cieniet olas tā ka nākas,
Jo no tām tak dzīve sākās!
Zaķim olas kutināja.
Viena zila,otra raiba
Ilgi sniegā paliek svaiga,
Cieniet olas tā ka nākas,
Jo no tām tak dzīve sākās!
Dzimšanas diena
Lai tavas dienas nākamās
Ar jauniem sapņiem nāk,
Ar nebijušām takām, ceļiem,
Kas rītos tev vēl jāuzsāk.
Ar jauniem sapņiem nāk,
Ar nebijušām takām, ceļiem,
Kas rītos tev vēl jāuzsāk.
Ziemassvētki
Piedzēries mēnestiņš veļas pa gaisu,
Sētās nāk Binladens ar granātu maisu;
Atnāca, uzlika taimeri klusi,
Aizgāja spridzināt uz tavu pusi!
Sētās nāk Binladens ar granātu maisu;
Atnāca, uzlika taimeri klusi,
Aizgāja spridzināt uz tavu pusi!
Kāzas un kāzu jubilejas
Liec savas pagales manās liesmās,
Es savas metīšu tavā gunī,-
Mēs kļūsim viena uguns dziesma
Vasaras svelmē un rudenī vēlā.
Es savas metīšu tavā gunī,-
Mēs kļūsim viena uguns dziesma
Vasaras svelmē un rudenī vēlā.
Izlaidums
Tālāk jaunība un ceļš pret kalnu būs,
Un ne vienmēr tur būs gluda iela.
Šodien Tu kā strauts, kas šalcot plūst
Izej straumē varenā un lielā
Tālāk - jaunība un ceļš pret kalnu būs!
Un ne vienmēr tur būs gluda iela.
Šodien Tu kā strauts, kas šalcot plūst
Izej straumē varenā un lielā
Tālāk - jaunība un ceļš pret kalnu būs!
Lieldienas
Olas, olas, oliņas
Raibas tās kā podziņas.
Beidzot Lieldienas ir klāt,
Zaķis olas dalīt sāk.
Raibas tās kā podziņas.
Beidzot Lieldienas ir klāt,
Zaķis olas dalīt sāk.
Dzimšanas diena
Kaut klusiem soļiem iesi tu,
Tavs enģels viegli pieskarsies.
Kas šajā dienā gaida Tevi?
Daudz gaviļu un
zvanu saka- SVEIKS!
/I.Beijere/
Tavs enģels viegli pieskarsies.
Kas šajā dienā gaida Tevi?
Daudz gaviļu un
zvanu saka- SVEIKS!
/I.Beijere/
Draudzība
Atceries, kad skolā gājām,
Formuliņas nezinājām,
Kad pēc stundām palikām,
Tad pa logu izlēcām!
Formuliņas nezinājām,
Kad pēc stundām palikām,
Tad pa logu izlēcām!
Jāņi / Līgo svētki
Īsa, īsa Jāņu nakts,
Par visām naksniņām:
Vienā malā saule gāja,
Otrā saule uzlīgoja
Par visām naksniņām:
Vienā malā saule gāja,
Otrā saule uzlīgoja
Dzimšanas diena
Pēc veciem seņču tikumiem,
šņabi dzer bez likumiem,
lai galva zin cik dibens sver,
uz to mums atkal, jāiedzer!
Apsveicu dzimšanas dienā!
šņabi dzer bez likumiem,
lai galva zin cik dibens sver,
uz to mums atkal, jāiedzer!
Apsveicu dzimšanas dienā!
Jaunais gads
Ir dīvaina sajūta gadu mijā,
Kad zvaigžņotā debess sudrabu sijā,
Tad zogas gan prieks, gan neziņa krūtīs,
Ko nākamā gada puteņi sūtīs!
Ir dīvaina sajūta tādā brīdī,
Kad satiekas gadi uz īsu brīdi:
Jau pats it kā stāvi vēl durvju priekšā,
Bet domas sen jau atrodas iekšā.
Kad zvaigžņotā debess sudrabu sijā,
Tad zogas gan prieks, gan neziņa krūtīs,
Ko nākamā gada puteņi sūtīs!
Ir dīvaina sajūta tādā brīdī,
Kad satiekas gadi uz īsu brīdi:
Jau pats it kā stāvi vēl durvju priekšā,
Bet domas sen jau atrodas iekšā.
Ziemassvētki
Kas čigānam alu deva,
Lai aug mieži tīrumā;
Kas čigānam gaļu deva,
Lai aug balti sivēniņi.
Lai aug mieži tīrumā;
Kas čigānam gaļu deva,
Lai aug balti sivēniņi.
Dzimšanas diena
Lai tev veicas visi darbi
Un nav jādzird vārdi skarbi,
Lai tev veselība turas,
Mājās pavards silti kuras,
Lai tev mīlestības pietiek
Un pie algas drusku pieliek!
Un nav jādzird vārdi skarbi,
Lai tev veselība turas,
Mājās pavards silti kuras,
Lai tev mīlestības pietiek
Un pie algas drusku pieliek!
Ziemassvētki
Viens zelta stars no zvaigžņu sieta
Mums katram tieši sirdī krīt,
Jo tieši sirdī ir tā vieta,
Kur ziemassvētku brīnums mīt.
Mums katram tieši sirdī krīt,
Jo tieši sirdī ir tā vieta,
Kur ziemassvētku brīnums mīt.
Lieldienas
Mazs zaķīts sēž zem vannas
Tam bail, ka olas neuzliek uz pannas.
Zem vannas tumsā acis zib,
Jo vēl kāds nokrāsot tās grib!
Tam bail, ka olas neuzliek uz pannas.
Zem vannas tumsā acis zib,
Jo vēl kāds nokrāsot tās grib!
Katrai dienai
Ja Tev dzīvē slikti klājas,
Sirsniņa uz bēdām stājas,
Atceries uz brīdi mani,
Pasmaidi un viss būs labi.
Sirsniņa uz bēdām stājas,
Atceries uz brīdi mani,
Pasmaidi un viss būs labi.
Kāzas un kāzu jubilejas
Solījums, ko kādreiz devāt mīlai,
Visu mūžu, lai Jums paliek svēts,
Draudzība ir pamati lielai mīlai,
Mīlestība – uzticības vērta!
Visu mūžu, lai Jums paliek svēts,
Draudzība ir pamati lielai mīlai,
Mīlestība – uzticības vērta!
Katrai dienai
Lai sūrums sirdi nenomāc,
Atminies kā dzēram senāk-
Kreiso aci cieti miedz
Koteilīti galdā liec.
Atminies kā dzēram senāk-
Kreiso aci cieti miedz
Koteilīti galdā liec.
Lieldienas
Gailim šodien skumīgs prāts,
Nestrādā tam aparāts,
Vistiņas tik saldi smēja,
Zaķis krūmos olu dēja!
Nestrādā tam aparāts,
Vistiņas tik saldi smēja,
Zaķis krūmos olu dēja!
Valsts svētki
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.
Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
/Alfrēds Krūklis/
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.
Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
/Alfrēds Krūklis/