Vārda dienu 15. Decembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Hanelita, Hanija, Hannelora, Hannelore, Hannija, Jāna, Janeka, Janija, Janika, Janna, Joana, Joanna, Johana, Jonita, Juanna, Junna, Žuanete
Jana – Sarežģīta personība. Jūtām ļauj vaļu – un iekrīt, tomēr saprot: ar prātu vien arī nebūšu laimīga! Tāpēc Janai ir zināma elastība, kas rada aizvien ellīgāku spriegumu. Jana it kā svārstās pretrunās un , šūpolēs ierāpusies, negrib tik drīz raisīties no tām vaļā. Pa gludu taku ejot, Jana nesastop lielu laimi. Tāpēc viņai nepieciešama mūžīga atjaunotne kā fiziski, tā garīgi. Prot radīt savu mazo paradīzi, kurā tikai retam lemts ielūkoties.
Hanna – Liekas: kaut kas karnevālisks plūst no Hannas spožuma, iluzionistes dabas un biezās grima kārtas! Hanna klausās nakts pūces un rīta cīruļa rožainajās balsīs, tāpēc viss mūžs ir skanošs. Vai tikai tā nav pašas uzliktā rūpju atgaiņāšanas maska – gavilēt, kaut sirds asiņo?!
1852 - franču fiziķis ANTUĀNS ANRĪ BEKERELS
1859 - poļu ārsts un lingvists LUDVIGS LĀCARS ZAMENHOFS
1897 - rakstniece un literatūrkritiķe ZENTA MAURIŅA
1922 - amerikāņu radiodīdžejs ALANS FRĪDS
1955 - THE CLASH basists POLS (Pols Gustavs) SIMONONS
Vārdu skaidrojumi.
Johanna – Ir vajadzīgi pavisam komfortabli apstākļi, lai mūsdienu Johanna justos kaut cik pieklājīgi. Pats vārds uzliek pienākumu mūžīgi pucēties, prasmīgi lietot skaistumkopšanas līdzekļus un cik iespējams būt uzmanības centrā.Jana – Sarežģīta personība. Jūtām ļauj vaļu – un iekrīt, tomēr saprot: ar prātu vien arī nebūšu laimīga! Tāpēc Janai ir zināma elastība, kas rada aizvien ellīgāku spriegumu. Jana it kā svārstās pretrunās un , šūpolēs ierāpusies, negrib tik drīz raisīties no tām vaļā. Pa gludu taku ejot, Jana nesastop lielu laimi. Tāpēc viņai nepieciešama mūžīga atjaunotne kā fiziski, tā garīgi. Prot radīt savu mazo paradīzi, kurā tikai retam lemts ielūkoties.
Hanna – Liekas: kaut kas karnevālisks plūst no Hannas spožuma, iluzionistes dabas un biezās grima kārtas! Hanna klausās nakts pūces un rīta cīruļa rožainajās balsīs, tāpēc viss mūžs ir skanošs. Vai tikai tā nav pašas uzliktā rūpju atgaiņāšanas maska – gavilēt, kaut sirds asiņo?!
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
15. Decembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:
1832 - franču inženieris GUSTAVS ALEKSANDRS EIFELIS1852 - franču fiziķis ANTUĀNS ANRĪ BEKERELS
1859 - poļu ārsts un lingvists LUDVIGS LĀCARS ZAMENHOFS
1897 - rakstniece un literatūrkritiķe ZENTA MAURIŅA
1922 - amerikāņu radiodīdžejs ALANS FRĪDS
1955 - THE CLASH basists POLS (Pols Gustavs) SIMONONS
Valentīndiena / Mīlestība
Ir labu vārdu daudz ikkatram,
Ar tiem var mierināt, var sveikt.
Es gribētu tos vārdus atrast,
Lai pateiktu, cik mīļš tu man.
Ar tiem var mierināt, var sveikt.
Es gribētu tos vārdus atrast,
Lai pateiktu, cik mīļš tu man.
Smieklīgie pantiņi
Sprīdītis ar stienīti
Sita māsu Lienīti
Izsita tai divus zobus
Atstādams tai mutē robus
Paķēris ta savu lāpstu
Sāka tēlot baigo ākstu
Ķipa laimi meklēt iešot
Visiem lohiem purnā došot
Ielicis viņš somā graudu
Nost ar Lienes krāto naudu
Viņš mežamāti sit ar vāli
Prasa pīpējamo zāli
Ar lielo milzi dzēra šņabi
Nu abiem pohmaņiem bij labi
viņš nosēdējis ceļa malā
Lēnām strēba Cēsu alu
viņa dzīve ātri beidzās
Asinsrite pārāk steidzās
Sita māsu Lienīti
Izsita tai divus zobus
Atstādams tai mutē robus
Paķēris ta savu lāpstu
Sāka tēlot baigo ākstu
Ķipa laimi meklēt iešot
Visiem lohiem purnā došot
Ielicis viņš somā graudu
Nost ar Lienes krāto naudu
Viņš mežamāti sit ar vāli
Prasa pīpējamo zāli
Ar lielo milzi dzēra šņabi
Nu abiem pohmaņiem bij labi
viņš nosēdējis ceļa malā
Lēnām strēba Cēsu alu
viņa dzīve ātri beidzās
Asinsrite pārāk steidzās
Ziemassvētki
Sniega māte pūkas mētā
Svētki ienāk katrā sētā
Galdā karsti pīrādziņi
Zirnīši un kāpostiņi
Svētki ienāk katrā sētā
Galdā karsti pīrādziņi
Zirnīši un kāpostiņi
Vēlējumi
Aiz kalniņa dzīvodama
Aiz liela ezeriņa
Skaista bija pilsētiņa
Skaistas bija vietiņas
Uz kalniņa drupas bija
Zem drupami mājiņas
Tālu, tālu dzīvodama
Pilsētiņu mīledama
(Inta Kovolāne)
Aiz liela ezeriņa
Skaista bija pilsētiņa
Skaistas bija vietiņas
Uz kalniņa drupas bija
Zem drupami mājiņas
Tālu, tālu dzīvodama
Pilsētiņu mīledama
(Inta Kovolāne)
Lieldienas
Lieldienās Jēzus kad ceļas,
Sadzirdot Dieva balsi,
Man ,pat Lieldienu olas,
Netraucē dejot valsi!
Sadzirdot Dieva balsi,
Man ,pat Lieldienu olas,
Netraucē dejot valsi!
Ziemassvētki
Ziemassvētku zvaigzne
Lai pār visiem mirdz,
Miers lai ir virs zemes,
Miers iekš katras sirds!
Lai pār visiem mirdz,
Miers lai ir virs zemes,
Miers iekš katras sirds!
Dzimšanas diena
Lai pagātne ar vēja spārniem aizplūst
Un tagadne kā zelta stariņš mirdz,
Bet nākotne, lai atnes visu,
It visu to, ko ilgojas Tev sirds.
Un tagadne kā zelta stariņš mirdz,
Bet nākotne, lai atnes visu,
It visu to, ko ilgojas Tev sirds.
Vēlējumi
Lai atnāk, lai krāsni kāds iekur,
Ar priecīgu dzirksteļu sietu,
Lai atnāk, lai apsēžas blakām
Un aizved pa pasaku takām,
Un palīdz būt stiprai un lielai,
Kad jāpāriet pāri tai ielai,
Ko saucam par dzīvi.
Ar priecīgu dzirksteļu sietu,
Lai atnāk, lai apsēžas blakām
Un aizved pa pasaku takām,
Un palīdz būt stiprai un lielai,
Kad jāpāriet pāri tai ielai,
Ko saucam par dzīvi.
Dzimšanas diena
Tavos svētkos vēlu tev
To, ko vēlējos es sev:
Prieku, naudu, puķu vāzi,
Pudeli un lielu glāzi.
To, ko vēlējos es sev:
Prieku, naudu, puķu vāzi,
Pudeli un lielu glāzi.
Dzimšanas diena
Veselību stipru, Allaž gaitu ņipru,
Brīnišķīgu omu, tūkstoš labu domu.
Garlaicību nepazīt, visus darbus padarīt,
Izklaidēties arī prast, visur dzīvē prieku rast.
Brīnišķīgu omu, tūkstoš labu domu.
Garlaicību nepazīt, visus darbus padarīt,
Izklaidēties arī prast, visur dzīvē prieku rast.
Valentīndiena / Mīlestība
Miglā asaro logs. Ko tur liegties, nav vērts:
Tikai tevi es mīlējis esmu.
Kādā dīvainā sulā savas lūpas tu mērc,
Ka tās kvēl ar tik sarkanu dvesmu?
Vai tā diena vai nakts, ielās klīstu viens pats,
Rauju lapas no kokiem un ceru,
Ka uz kādas no tām būs tavs skūpsts vai tavs mats,
Bet - tās tukšas es notekās beru.
Miglā asaro logs. Ko tur liegties, nav vērts:
Tikai tevi es mīlējis esmu.
Laikam asinīs manās savas lūpas tu mērc,
Ka tās deg ar tik sarkanu dvesmu?...
/A. Čaks/
Tikai tevi es mīlējis esmu.
Kādā dīvainā sulā savas lūpas tu mērc,
Ka tās kvēl ar tik sarkanu dvesmu?
Vai tā diena vai nakts, ielās klīstu viens pats,
Rauju lapas no kokiem un ceru,
Ka uz kādas no tām būs tavs skūpsts vai tavs mats,
Bet - tās tukšas es notekās beru.
Miglā asaro logs. Ko tur liegties, nav vērts:
Tikai tevi es mīlējis esmu.
Laikam asinīs manās savas lūpas tu mērc,
Ka tās deg ar tik sarkanu dvesmu?...
/A. Čaks/
Jāņi / Līgo svētki
Ja vien paši jautri būsim,
Papardītē laimi gūsim,
Galu galā varam mēs,
Ērces dabūt papardēs.
Papardītē laimi gūsim,
Galu galā varam mēs,
Ērces dabūt papardēs.
Kāzas un kāzu jubilejas
Lai dzīvei kopā tāles zilas,
Lai apsolījums nepieviļ,
Lai jūsu sirdis pilnas mīlas,
Un uzticība - avots dziļš.
Lai apsolījums nepieviļ,
Lai jūsu sirdis pilnas mīlas,
Un uzticība - avots dziļš.
Ziemassvētki
Salavecis pieri kasa,
Dāvanas pa zemi lasa,
Tālāk tikt nevarēja,
Jo viņa briedis avarēja.
Dāvanas pa zemi lasa,
Tālāk tikt nevarēja,
Jo viņa briedis avarēja.
Ziemassvētki
Tik ļoti gribas gaismu saskatīt,
Kad spožas ugunis garām spīd.
To kluso gaismu, ko Ziemassvētki nes,
Kas atspīd dvēselēs.
Gaismu un mieru no debesu ārēm
Ielej man sirdī pār pārēm,
Lai tā top dziļa kā aka,
Kas sevī uzņem un uzglabā vārdus,
Ko mīlestība tai saka...
Iededz sveces savā logā vienkārši tāpat,
Varbūt gribēs kāds ar tevi šonakt parunāt...
Iededz gaismu savā sirdī, lai tā spīd.
Katram spēsi labus vārdus pasacīt...
Kad spožas ugunis garām spīd.
To kluso gaismu, ko Ziemassvētki nes,
Kas atspīd dvēselēs.
Gaismu un mieru no debesu ārēm
Ielej man sirdī pār pārēm,
Lai tā top dziļa kā aka,
Kas sevī uzņem un uzglabā vārdus,
Ko mīlestība tai saka...
Iededz sveces savā logā vienkārši tāpat,
Varbūt gribēs kāds ar tevi šonakt parunāt...
Iededz gaismu savā sirdī, lai tā spīd.
Katram spēsi labus vārdus pasacīt...
Lieldienas
Olas krāsojam mēs abi.
Kopā iznāk ļoti labi.
Viesi ātri šurpu sanāk,
Lieldienas nu ir kā senāk.
Kopā iznāk ļoti labi.
Viesi ātri šurpu sanāk,
Lieldienas nu ir kā senāk.
Bērniņa piedzimšana
Palaid mani, māmuliņa,
Brūklenīšu palasīt,
Lai es augu tik sarkana,
Cik sarkana brūklenīte.
Brūklenīšu palasīt,
Lai es augu tik sarkana,
Cik sarkana brūklenīte.
Ziemassvētki
Ļuj sirdij klusi saprast-
Cik Dieva laiks šis svēts,
Kad atkal ejam atrast,
Kas bija pazaudēts.
No bērna dienu miņām
Kāds spožums iemirdzas!
Ja atcerē pie viņām
Sirds kādreiz kavējas.
Jau plivo sveču liesmās
Zaļš egles svinīgums.
Sirds augšup ceļas dziesmās:
"Ir dzimis glābējs mums!"
Cik Dieva laiks šis svēts,
Kad atkal ejam atrast,
Kas bija pazaudēts.
No bērna dienu miņām
Kāds spožums iemirdzas!
Ja atcerē pie viņām
Sirds kādreiz kavējas.
Jau plivo sveču liesmās
Zaļš egles svinīgums.
Sirds augšup ceļas dziesmās:
"Ir dzimis glābējs mums!"
Katrai dienai
Katra diena ir kustības daļa,
Katra diena ir tieksme pēc labā,
Pasaule mūsu ir bezgala zaļa,
Zaļā krāsā tā dzīvību glabā.
Katra diena ir tieksme pēc labā,
Pasaule mūsu ir bezgala zaļa,
Zaļā krāsā tā dzīvību glabā.
Ziemassvētki
Ai, bagati ziemas svētki,
Apaviņa plēsejiņi:
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Man kājiņas nenoautas.
Apaviņa plēsejiņi:
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Man kājiņas nenoautas.
Jāņi / Līgo svētki
Alu, alu, zivi, zivi,
Jāņu māte nelecies!
Kad mēs beidzot būsim divi,
Tad tu baigi norausies!
Jāņu māte nelecies!
Kad mēs beidzot būsim divi,
Tad tu baigi norausies!
Rupjie pantiņi (18+)
Sniegbaltīte klusi, klusi
Vienu rūķi nošpērusi.
Visu šņabi izdzērusi
Un zem egles nosprāgusi.
Vienu rūķi nošpērusi.
Visu šņabi izdzērusi
Un zem egles nosprāgusi.
Vēlējumi
Dāvinu tev svaigu jūras gaisu,
Lai nekad, nekad tā nepietrūkst,
Lai ar vieglo vēsmu spēki raisās
Un lai pastāvīgi jauni rūgst.
Lai nekad, nekad tā nepietrūkst,
Lai ar vieglo vēsmu spēki raisās
Un lai pastāvīgi jauni rūgst.
Jāņi / Līgo svētki
Kas tie tādi līgotāji,
Sila peku lauzējiņi!
Nav neviena lāga puiša,
Kas ar mani parunātu.
Sila peku lauzējiņi!
Nav neviena lāga puiša,
Kas ar mani parunātu.
Ziemassvētki
Ziemassvētki nāca aši,
Piedzērāmies visi braši;
Piparkūkas noēdām,
Un vēl rūķi noskuvām!
Piedzērāmies visi braši;
Piparkūkas noēdām,
Un vēl rūķi noskuvām!