Vārda dienu 13. Decembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Lucianna, Lucians, Luciāns, Lucija, Lucijana, Lucijans, Lucijāns, Lusiāna, Lusija, Lūsija, Ļusja, Veldza
Veldze – Mierīgi un klusi nes savas dzīves nopietno nastu.
1816 - “Siemens” dibinātājs ERNESTS VERNERS FON SĪMENSS
1878 - grāmatizdevējs JĀNIS ROZE
1903 - krievu rakstnieks JEVGEŅIJS PETROVS
1928 - baletdejotāja VELTA VILCIŅA
1954 - latviešu aktieris MĀRTIŅŠ VILSONS
1957 - amerikāņu aktieris STĪVS BUŠEMI
1967 - ārzemju aktieris DŽEIMIJS FOKSS
1975 - TOMASS DE LONGS no BLINK 182
Vārdu skaidrojumi.
Lūcija – Praktiska, valdonīga, kaut dzīvē daudz ko nesasniedz, jo tikai mūža beigās apzinās: esmu bijusi pazaudētais posmiņš rožu kronī. Lūcijai ir smags liktenis, un to viņa iztur ar apzinātu noturīgumu. Tagadējo Lūcijas kronēšanas svētku spožums ir krass pretstats ikdienas straumē peldošai Lūcijai.Veldze – Mierīgi un klusi nes savas dzīves nopietno nastu.
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
13. Decembrī pasaules un Latvijas svētki:
- Lūcijas diena
Lūcijas diena tika iedibināta par godu Svētajai Lūcijai, kuru katoļu baznīca ir pasludinājusi par neredzīgo aizbildni.
13. Decembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:
1797 - vācu dzejnieks un rakstnieks HEINRIHS HEINE1816 - “Siemens” dibinātājs ERNESTS VERNERS FON SĪMENSS
1878 - grāmatizdevējs JĀNIS ROZE
1903 - krievu rakstnieks JEVGEŅIJS PETROVS
1928 - baletdejotāja VELTA VILCIŅA
1954 - latviešu aktieris MĀRTIŅŠ VILSONS
1957 - amerikāņu aktieris STĪVS BUŠEMI
1967 - ārzemju aktieris DŽEIMIJS FOKSS
1975 - TOMASS DE LONGS no BLINK 182
Skumjās
Es sapnī redzēju - Tu raudāji
Tu gribēji pie manis būt.
Vai tiešām Tu nesaproti,
Ka mana sirds to jūt?
Tu gribēji pie manis būt.
Vai tiešām Tu nesaproti,
Ka mana sirds to jūt?
Draudzība
Pasmaidi, lai skumjas zūd,
Pasmaidi, lai īgnums rimst,
Pasmaidot tu jutīsi laimi,
Pasmaidot pat draudzība dzimst!
Pasmaidi, lai īgnums rimst,
Pasmaidot tu jutīsi laimi,
Pasmaidot pat draudzība dzimst!
Valentīndiena / Mīlestība
Cik labi, ar tevi var neizlikties,
Es tikai ar tevi gribu tikties,
Es gribu, lai tikai tu manī skaties, -
Kad tu manī skaties, es esmu patiess.
Kad tu manī skaties, es esmu patiess,
Mūsu dzīvē vēl simtiem vilcienu aties
Un tūkstošiem jūdžu būs jāiet vēl kājām
Un varbūt bez ūdens, bez sāls un bez mājām.
Bez ceļa, bez ūdens, bez sāls un bez mājām
Man liekas, mēs tūkstošiem jūdžu jau gājām.
Tavs skatiens bij traks, un tavs skatiens bij prātīgs,
Tavs augums kā rudzu maize bij sātīgs.
Tavs augums kā rudzu maize ir sātīgs,
Ta zeme, ko min tavas kājas, man patiks,
Pat sviedriem un asinīm saindēta
Tā zeme, ko min tavas kājas, būs svēta.
Šī zeme, ko min tavas kājas būs svēta.
Balti ķirši un sarkanas rozes zied sētā.
Kā laiku un telpu, un bezgalību
Es tevi gribu.
/Imants Ziedonis/
Es tikai ar tevi gribu tikties,
Es gribu, lai tikai tu manī skaties, -
Kad tu manī skaties, es esmu patiess.
Kad tu manī skaties, es esmu patiess,
Mūsu dzīvē vēl simtiem vilcienu aties
Un tūkstošiem jūdžu būs jāiet vēl kājām
Un varbūt bez ūdens, bez sāls un bez mājām.
Bez ceļa, bez ūdens, bez sāls un bez mājām
Man liekas, mēs tūkstošiem jūdžu jau gājām.
Tavs skatiens bij traks, un tavs skatiens bij prātīgs,
Tavs augums kā rudzu maize bij sātīgs.
Tavs augums kā rudzu maize ir sātīgs,
Ta zeme, ko min tavas kājas, man patiks,
Pat sviedriem un asinīm saindēta
Tā zeme, ko min tavas kājas, būs svēta.
Šī zeme, ko min tavas kājas būs svēta.
Balti ķirši un sarkanas rozes zied sētā.
Kā laiku un telpu, un bezgalību
Es tevi gribu.
/Imants Ziedonis/
Vārda diena
Met projām šodien rūpes,
Kā vīns, lai dzirkstī
Vārda dienas prieks!
Lai dziesmas plūst
No draugu lūpām
Un līdz pat rītam
Nenāk miegs!
Kā vīns, lai dzirkstī
Vārda dienas prieks!
Lai dziesmas plūst
No draugu lūpām
Un līdz pat rītam
Nenāk miegs!
Draudzība
Iet dienas, steigsies gadi,
Kas zin, vai ceļi šķirsies mums,
Vienalga, kur mums saule dienas zeltīs,
Tik gaišs lai paliek tas, kas kopā pavadīts!
Kas zin, vai ceļi šķirsies mums,
Vienalga, kur mums saule dienas zeltīs,
Tik gaišs lai paliek tas, kas kopā pavadīts!
Draudzība
Pūš vēji salti,
Un manāms nav nekas,
Guļ sniega kalni balti,
Dzeļ ziemas mēness ass,
Krīt sniegs kā pelnu putekļi,
Un brienot kājas gurst,
Vējš nikns pretī lēkšo,
Bet jāiztur ir mums
Un manāms nav nekas,
Guļ sniega kalni balti,
Dzeļ ziemas mēness ass,
Krīt sniegs kā pelnu putekļi,
Un brienot kājas gurst,
Vējš nikns pretī lēkšo,
Bet jāiztur ir mums
Smieklīgie pantiņi
Kas tur guļ aiz kalniem saldi,
Mētels apvemts, slapjš.
Tas no polšiem daudziem, daudziem,
Atrubijies Jaunais gads.
Mētels apvemts, slapjš.
Tas no polšiem daudziem, daudziem,
Atrubijies Jaunais gads.
Skumjās
Es atnācu pateikt,
ka tev viss būs labi.
Nemierinu
un nemāžojos -
"būs labi" ir tas tukšais pūslis,
ar kuru mēs jautrinām
nelaimīgos.
Es zinu -
ap tevi ir tumsa
tā savilkusies,
ka neredzi izstieptu roku.
Man ir ticībai līdzīga
nojauta,
ka viss būs labi.
Pie manis
to pasacīt atnāca stariņš,
kas jau ir pārcirtis
tavu tumsu.
Ar savu ticību
tev ir jāpalīdz viņam
no iekšas
atliekt tās
šausmīgās knaibles.
Stariņš noputas -
tu vairs neticot,
ka ir ticība.
Stariņš sūtīja mani
parādīt tev,
ka ticība
pastāv.
/O. Vācietis/
ka tev viss būs labi.
Nemierinu
un nemāžojos -
"būs labi" ir tas tukšais pūslis,
ar kuru mēs jautrinām
nelaimīgos.
Es zinu -
ap tevi ir tumsa
tā savilkusies,
ka neredzi izstieptu roku.
Man ir ticībai līdzīga
nojauta,
ka viss būs labi.
Pie manis
to pasacīt atnāca stariņš,
kas jau ir pārcirtis
tavu tumsu.
Ar savu ticību
tev ir jāpalīdz viņam
no iekšas
atliekt tās
šausmīgās knaibles.
Stariņš noputas -
tu vairs neticot,
ka ir ticība.
Stariņš sūtīja mani
parādīt tev,
ka ticība
pastāv.
/O. Vācietis/
Ziemassvētki
Kad zemi apmirdz Ziemassvētku zvaigznes,
Lai mūsu sirdīs iemājo balts prieks,
Lai vēji visas bēdas projām aiznes
Un pats sev nejūties kā parādnieks.
Lai mūžam staro Ziemassvētku zvaigznes
Un zemei pāri baltu mieru lej,
Ar klusinātu dziesmu gaismu atnes
Un visās sirdīs mīlestību sēj.
Lai mūsu sirdīs iemājo balts prieks,
Lai vēji visas bēdas projām aiznes
Un pats sev nejūties kā parādnieks.
Lai mūžam staro Ziemassvētku zvaigznes
Un zemei pāri baltu mieru lej,
Ar klusinātu dziesmu gaismu atnes
Un visās sirdīs mīlestību sēj.
Valentīndiena / Mīlestība
Lai modina rīts Tevi ļoti mīļi,
Un noliek uz gultas saules šķīvi,
Kas smaržo pēc sapņa un iedomu vīna,
Un arī pēc mīlas vitamīna!
Un noliek uz gultas saules šķīvi,
Kas smaržo pēc sapņa un iedomu vīna,
Un arī pēc mīlas vitamīna!
Bērniņa piedzimšana
Cilvēciņš, ļaužu bērns,
Gadu rāpus vazājas.
Kumeliņš - dzīvnieciņš,
Ātri tek kājiņām!
Gadu rāpus vazājas.
Kumeliņš - dzīvnieciņš,
Ātri tek kājiņām!
Valentīndiena / Mīlestība
Ceriņi smaržo caur stiklu,
un es tevi mīlu - tevi aiz stikla.
Ne es esmu iestiklojis šo stiklu,
Ne es esmu izdomājis to lietu,
Kas izšķiedies violets krāso rūti.
Ne es esmu izdomājis šos ceriņus,
Ne es esmu izdomājis mīlestību.
Viss ir atnācis pats no sevis -
Ceriņi, lietus, tu
Un stikls tam visam priekšā,
caurspīdīgs, tomēr - stikls, stikls, stikls.
Stikls, caur kuru ceriņi smaržo.
/Māris Čaklais/
un es tevi mīlu - tevi aiz stikla.
Ne es esmu iestiklojis šo stiklu,
Ne es esmu izdomājis to lietu,
Kas izšķiedies violets krāso rūti.
Ne es esmu izdomājis šos ceriņus,
Ne es esmu izdomājis mīlestību.
Viss ir atnācis pats no sevis -
Ceriņi, lietus, tu
Un stikls tam visam priekšā,
caurspīdīgs, tomēr - stikls, stikls, stikls.
Stikls, caur kuru ceriņi smaržo.
/Māris Čaklais/
Vārda diena
Ir katrs taisīts savā dienā.
Viens palagos, cits - svaigā sienā
Un katram ir savs vārdiņš dots,
Tas jāapsveic, lai ir tam gods!
Viens palagos, cits - svaigā sienā
Un katram ir savs vārdiņš dots,
Tas jāapsveic, lai ir tam gods!
Jāņi / Līgo svētki
Sarijušies riepu dūmus,
līgotāji meklē krūmus,
rītam austot Jānis klusi,
streipuļoja uz māju pusi!!!
līgotāji meklē krūmus,
rītam austot Jānis klusi,
streipuļoja uz māju pusi!!!
Rupjie pantiņi (18+)
Ai, āziti murmuliti,
Nepis kazu vakarā,
Pis rītā saulitē,
Tad būs balti kazlēniņi.
Nepis kazu vakarā,
Pis rītā saulitē,
Tad būs balti kazlēniņi.
Smieklīgie pantiņi
Kaut uz melna āža jāšu,
Tomēr Tevi neatstāšu,
Un kad ziedēs upes krasti,
Apskaušu kā teļa asti.
Tomēr Tevi neatstāšu,
Un kad ziedēs upes krasti,
Apskaušu kā teļa asti.
Jaunais gads
Kaut mazliet žēl,
Ka gads ir atkal galā,
Tu tomēr smaidi-
Jaunais nāk.
Lai laimes daudz,
Lai bēdas garām,
Ar prieku sirdī gadu sāc!
/Knuts Skujenieks/
Ka gads ir atkal galā,
Tu tomēr smaidi-
Jaunais nāk.
Lai laimes daudz,
Lai bēdas garām,
Ar prieku sirdī gadu sāc!
/Knuts Skujenieks/
Ziemassvētki
Laime nāk ar zvaigzni rokā
Tiem, kam laba, silta sirds,
Viņas maigā staru lokā
Dzīves ceļi gaiši mirdz.
Tiem, kam laba, silta sirds,
Viņas maigā staru lokā
Dzīves ceļi gaiši mirdz.
Ziemassvētki
Šai svētā naktī zem un debess zvīļo,
Šai naktī sirds ar zvaigznēm sarunājas,
Viss ienaids rimst, cits citu atkal mīļo,
Pār visu miera siltie spārni klājas.
Šai naktī ejot zaigo tavas pēdas,
Šī nakts spēj šaubās cerību tev iedot,
Šī nakts ļauj aizmirst visas,visas bēdas
Un māca tevi mīlot visu piedot.
Šī nakts ir debess vārtus atvērusi,
Pār zemes tumsu dedz tā zvaigžņu loku,
Un naktī šai uz katra galvas klusi
Dievs svētot uzliek savu mīļo roku.
/V.Mora/
Šai naktī sirds ar zvaigznēm sarunājas,
Viss ienaids rimst, cits citu atkal mīļo,
Pār visu miera siltie spārni klājas.
Šai naktī ejot zaigo tavas pēdas,
Šī nakts spēj šaubās cerību tev iedot,
Šī nakts ļauj aizmirst visas,visas bēdas
Un māca tevi mīlot visu piedot.
Šī nakts ir debess vārtus atvērusi,
Pār zemes tumsu dedz tā zvaigžņu loku,
Un naktī šai uz katra galvas klusi
Dievs svētot uzliek savu mīļo roku.
/V.Mora/
Lieldienas
Zaķīts nāca olas krāsot,
Olas bija saplīsušas.
Zaķītim bij ļoti skumji,
Olas nav ko krāsot tam.
Olas bija saplīsušas.
Zaķītim bij ļoti skumji,
Olas nav ko krāsot tam.
Smieklīgie pantiņi
Zvaniņš bļauj ,zvaniņš bļauj,
Terminators brauc.
Nazis nierē ,lode pierē,
Visi bērni kauc.
Terminators brauc.
Nazis nierē ,lode pierē,
Visi bērni kauc.
Katrai dienai
Debesīs daudz zvaigžņu,
Mēness tikai viens.
Uz pasaules daudz zēnu,
Priekš tevis tikai viens!
Mēness tikai viens.
Uz pasaules daudz zēnu,
Priekš tevis tikai viens!
Ziemassvētki
Vai tu zini, eglīte,
Cik tu tagad skaista?
Spožas, spožas liesmiņas
Tavos zaros laistās.
Vai tu zini, eglīte,
Cik mums līksmas sirdis?
Tev mēs dziedam dziesmiņas,
Tu jau viņas dzirdi.
Vai tu zini, eglīte,
Kāpēc mēs tā smaidām?
Pašu Sala tētiņu
Šodien ciemos gaidām.
/Dz. Rinkule—Zemzare/
Cik tu tagad skaista?
Spožas, spožas liesmiņas
Tavos zaros laistās.
Vai tu zini, eglīte,
Cik mums līksmas sirdis?
Tev mēs dziedam dziesmiņas,
Tu jau viņas dzirdi.
Vai tu zini, eglīte,
Kāpēc mēs tā smaidām?
Pašu Sala tētiņu
Šodien ciemos gaidām.
/Dz. Rinkule—Zemzare/
Ziemassvētki
To Ziemsvētku zvaigzni,
Kas šonakt debesīs mirdz,
To noplūc kā puķi
Un nēsā pie sirds!
Šo ziedu trauslo
No sīkas saknītes,
Kas ticību un mieru nes
No Tēva pajumtes.
Kas šonakt debesīs mirdz,
To noplūc kā puķi
Un nēsā pie sirds!
Šo ziedu trauslo
No sīkas saknītes,
Kas ticību un mieru nes
No Tēva pajumtes.
Ziemassvētki
Klusi kokli spēlē vēji,
Mostas mežs un atkal dus,
Dieviņ, tu pār zemi sēji
Ziemassvētku brīnumus.
Spoža, spoža zvaigžņu dzija,
rokas, kuras visu prot,-
pašu Laimu ieraudzīju,
gaismas cimdus uzadot.
Un es zinu, ka tā bija,
Un es atkal saku tā:
“Sidrabiņa lietiņš lija
Ziemassvētku vakarā.”
/V.Ļūdēns/
Mostas mežs un atkal dus,
Dieviņ, tu pār zemi sēji
Ziemassvētku brīnumus.
Spoža, spoža zvaigžņu dzija,
rokas, kuras visu prot,-
pašu Laimu ieraudzīju,
gaismas cimdus uzadot.
Un es zinu, ka tā bija,
Un es atkal saku tā:
“Sidrabiņa lietiņš lija
Ziemassvētku vakarā.”
/V.Ļūdēns/
Ziemassvētki
Ziemassvētki nu ir klāt,
Dāvanas kā gribas man!
Citas lielas,citas mazas
Tomēr visas mīļas,labas.
Dāvanas kā gribas man!
Citas lielas,citas mazas
Tomēr visas mīļas,labas.