Vārda dienu 30. Augustā svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Alvija, Alvijs, Alvika, Alvita, Alvits, Jalanta, Jolanda, Jolands, Jolants, Jolita, Ruslana, Ruslands, Ruslans, Ruslāns
Jolanta - Iegulda idejas labos darījumos. Stipra savā raksturā. Griba viņai sasprindzināta līdz pēdējai pakāpei. Var ielaisties arī avantūrās. Nepatērētās enerģijas dēļ var rasties konflikti.
Samanta - Kad uzjundi spīts, viņa spēj panākt savu. Taču ikdienā šķietami nieki Samantas acīs izaug par lielu orkānu. Bieži izdara kaut ko tādu, ko vairs nevar atsaukt.
1826 - literatūrkritiķis, publicists JURIS CAUNĪTIS
1926 - latviešu komponists un muzikologs OĻĢERTS GRĀVĪTIS
1937 - F1 pilots BRŪSS LESLIJS MAKLARENS
1939 - britu radio dīdžejs DŽONS PĪLS
1942 - diriģents ALEKSANDRS VIĻUMANIS
1949 - dzejniece MĀRA MISIŅA
1950 - MIKS MŪDIJS no WHITESNAKE
1954 - ALEKSANDRS GRIGORJEVIČS LUKAŠENKO
1972 - amerikāņu aktrise KAMERONA DIAZA
Vārdu skaidrojumi.
Alvis - Talantīgs, taču neatminams. Pats nezina, kurp doties. Ir dziļi vientuļš, jo daudzi viņu nesaprot. Apveltīts ar taktu un eleganci. Iedvesmas mirkļi līdzinās īstai kaislību svētlaimei - gluži kā ēnu un tumšu nojautu stāvoklim. Neizārstējams intelektuālis. Nonākot biznesā, apjūk un nevar atrast īsto āderi. Alvis iet mazliet pa priekšu sabiedrībai, kurā apgrozās.Jolanta - Iegulda idejas labos darījumos. Stipra savā raksturā. Griba viņai sasprindzināta līdz pēdējai pakāpei. Var ielaisties arī avantūrās. Nepatērētās enerģijas dēļ var rasties konflikti.
Samanta - Kad uzjundi spīts, viņa spēj panākt savu. Taču ikdienā šķietami nieki Samantas acīs izaug par lielu orkānu. Bieži izdara kaut ko tādu, ko vairs nevar atsaukt.
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
30. Augustā pasaules un Latvijas svētki:
- Starptautiskā bez vēsts pazudušo cilvēku diena
- Uzvaras diena Turcijā
1922. gads: Grieķijas-Turcijas kara noslēgums.
30. Augustā dzimuši slaveni un populāri cilvēki:
1797 - angļu rakstniece MĒRIJA ŠELLIJA1826 - literatūrkritiķis, publicists JURIS CAUNĪTIS
1926 - latviešu komponists un muzikologs OĻĢERTS GRĀVĪTIS
1937 - F1 pilots BRŪSS LESLIJS MAKLARENS
1939 - britu radio dīdžejs DŽONS PĪLS
1942 - diriģents ALEKSANDRS VIĻUMANIS
1949 - dzejniece MĀRA MISIŅA
1950 - MIKS MŪDIJS no WHITESNAKE
1954 - ALEKSANDRS GRIGORJEVIČS LUKAŠENKO
1972 - amerikāņu aktrise KAMERONA DIAZA
Ziemassvētki
Mēnestiņšs kā podziņa,
Zvaigznītes kā odziņas,
Klusītēm pie lodziņa,
Ziemassvētki zogas.
Zvaigznītes kā odziņas,
Klusītēm pie lodziņa,
Ziemassvētki zogas.
Skumjās
Sirds mana sitas bez mitas
Un tik nežēlīgi kaut kas sāp,
Bet tavā vietā man vairs nebūs cita,
Mana sirds pieder tev un tā būs vienmēr...
Un tik nežēlīgi kaut kas sāp,
Bet tavā vietā man vairs nebūs cita,
Mana sirds pieder tev un tā būs vienmēr...
Jāņi / Līgo svētki
Līgodama upe nesa,
Zaļu zīļu vainadziņu,
Dziedādams Jānīts nesa,
Vainadziņa vijējiņu.
Zaļu zīļu vainadziņu,
Dziedādams Jānīts nesa,
Vainadziņa vijējiņu.
Smieklīgie pantiņi
Pavasarī putni lido,
Jānīts cigareti pīpo.
Šķūnītis jau aizdedzies,
Egils saka pasteidzies.
Jānīts dziļi ievelk dūmu,
Vai kas tā par traku sutu.
Plaušas tam vai pušu plīst,
Lietus tikai līst un līst.
Jānīts cigareti pīpo.
Šķūnītis jau aizdedzies,
Egils saka pasteidzies.
Jānīts dziļi ievelk dūmu,
Vai kas tā par traku sutu.
Plaušas tam vai pušu plīst,
Lietus tikai līst un līst.
Lieldienas
Zaķis raibo vistu pļaukā,
jo tā olu nedēj laukā.
Tupi pats un acis boli,
ne tik visiem olas soli!
jo tā olu nedēj laukā.
Tupi pats un acis boli,
ne tik visiem olas soli!
Ziemassvētki
Arvien, arvien vēl sapnis sirdi saista
Un augšā ceļ, kas laiku tumsā rakts:
Cik mīļa bij, cik brīnišķīgi skaista
Reiz bērnu dienās Ziemas svētku nakts!
No tāles šurp pa mēmiem ledus kloniem,
Pa sniega lauku klusi nāca Tā,
Un pāri Tai ar zvaigžņu milijoniem
Kā ziedošs koks bij debess mirdzošā.
Un augšā ceļ, kas laiku tumsā rakts:
Cik mīļa bij, cik brīnišķīgi skaista
Reiz bērnu dienās Ziemas svētku nakts!
No tāles šurp pa mēmiem ledus kloniem,
Pa sniega lauku klusi nāca Tā,
Un pāri Tai ar zvaigžņu milijoniem
Kā ziedošs koks bij debess mirdzošā.
Jaunais gads
Ar lielu laimi, spožām zvaigznēm,
Ar dziļu mīlu, labu dziesmu,
Ar zaļu, kuplu egles zaru
Lai apveltī Jūs Jaunais gads.
Ar dziļu mīlu, labu dziesmu,
Ar zaļu, kuplu egles zaru
Lai apveltī Jūs Jaunais gads.
Izlaidums
Skolas gadus vērā liec,
Vējam līdzi nelaid tos.
Lai nav vēlāk jānožēlo -
Atpakaļ tie nenāks vairs!
Vējam līdzi nelaid tos.
Lai nav vēlāk jānožēlo -
Atpakaļ tie nenāks vairs!
Lieldienas
Gailis lielās acis bola,
Dot pa purnu trusim sola,
Vista, grēciniece, pukst:
Olās truša bērni klukst!
Dot pa purnu trusim sola,
Vista, grēciniece, pukst:
Olās truša bērni klukst!
Lieldienas
Zaķīts jūdzās kamanās,
Olas krāva vezumā.
Nu, zaķīti, skriešus skrien
Pie bērniem mājiņā.
Olas krāva vezumā.
Nu, zaķīti, skriešus skrien
Pie bērniem mājiņā.
Ziemassvētki
Tik ļoti gribas gaismu saskatīt,
Kad spožas ugunis garām spīd.
To kluso gaismu, ko Ziemassvētki nes,
Kas atspīd dvēselēs.
Gaismu un mieru no debesu ārēm
Ielej man sirdī pār pārēm,
Lai tā top dziļa kā aka,
Kas sevī uzņem un uzglabā vārdus,
Ko mīlestība tai saka...
Iededz sveces savā logā vienkārši tāpat,
Varbūt gribēs kāds ar tevi šonakt parunāt...
Iededz gaismu savā sirdī, lai tā spīd.
Katram spēsi labus vārdus pasacīt...
Kad spožas ugunis garām spīd.
To kluso gaismu, ko Ziemassvētki nes,
Kas atspīd dvēselēs.
Gaismu un mieru no debesu ārēm
Ielej man sirdī pār pārēm,
Lai tā top dziļa kā aka,
Kas sevī uzņem un uzglabā vārdus,
Ko mīlestība tai saka...
Iededz sveces savā logā vienkārši tāpat,
Varbūt gribēs kāds ar tevi šonakt parunāt...
Iededz gaismu savā sirdī, lai tā spīd.
Katram spēsi labus vārdus pasacīt...
Valsts svētki
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.
Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
/Alfrēds Krūklis/
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.
Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
/Alfrēds Krūklis/
Valentīndiena / Mīlestība
Miglā asaro logs. Ko tur liegties, nav vērts:
Tikai tevi es mīlējis esmu.
Kādā dīvainā sulā savas lūpas tu mērc,
Ka tās kvēl ar tik sarkanu dvesmu?
Vai tā diena vai nakts, ielās klīstu viens pats,
Rauju lapas no kokiem un ceru,
Ka uz kādas no tām būs tavs skūpsts vai tavs mats,
Bet - tās tukšas es notekās beru.
Miglā asaro logs. Ko tur liegties, nav vērts:
Tikai tevi es mīlējis esmu.
Laikam asinīs manās savas lūpas tu mērc,
Ka tās deg ar tik sarkanu dvesmu?...
/A. Čaks/
Tikai tevi es mīlējis esmu.
Kādā dīvainā sulā savas lūpas tu mērc,
Ka tās kvēl ar tik sarkanu dvesmu?
Vai tā diena vai nakts, ielās klīstu viens pats,
Rauju lapas no kokiem un ceru,
Ka uz kādas no tām būs tavs skūpsts vai tavs mats,
Bet - tās tukšas es notekās beru.
Miglā asaro logs. Ko tur liegties, nav vērts:
Tikai tevi es mīlējis esmu.
Laikam asinīs manās savas lūpas tu mērc,
Ka tās deg ar tik sarkanu dvesmu?...
/A. Čaks/
Smieklīgie pantiņi
Šodien Tava diena pāri visam mirdz,
Šodien Tevi vienu apsveicu no sirds.
Baudi dzīvi vienos priekos,
Trusikos un gumijniekos!
Šodien Tevi vienu apsveicu no sirds.
Baudi dzīvi vienos priekos,
Trusikos un gumijniekos!
Ziemassvētki
Nav bijis vēl neviens gads,
Kas tikai laimi nestu.
No bēdām, rūpēm sargātu
Un laimes kalnā nestu,
Bet laimīgs tas, kas smaidīt prot,
Ņemt to, ko dzīve dod.
Kas tikai laimi nestu.
No bēdām, rūpēm sargātu
Un laimes kalnā nestu,
Bet laimīgs tas, kas smaidīt prot,
Ņemt to, ko dzīve dod.
Dzimšanas diena
Lai tavā mūžā saules daudz,
Lai tavā sirdī prieks,
Lai nākotne vēl ilgi var,
Tev daudz ko skaistu sniegt.
Lai tavā sirdī prieks,
Lai nākotne vēl ilgi var,
Tev daudz ko skaistu sniegt.
Jāņi / Līgo svētki
Lai tad puto Jāņu alus,
Jāņu siers lai zobos drūp,
Un no kontrabandas gaļas,
Šašliks cepinoties kūp!
Jāņu siers lai zobos drūp,
Un no kontrabandas gaļas,
Šašliks cepinoties kūp!
Kāzas un kāzu jubilejas
Neteic man, ka skaisti vārdi lieki,
Nāc, lai vieglāk visās kraujās kāpt,
Iesim tā, lai dalīti ir prieki,
Un, lai sāpes abiem vienlīdz sāp.
Nāc, lai vieglāk visās kraujās kāpt,
Iesim tā, lai dalīti ir prieki,
Un, lai sāpes abiem vienlīdz sāp.
Smieklīgie pantiņi
Misters Bīns nu ir klāt!
Mazais čibriks-tas tik šņāc...
Ak Tu, velns, un alus kaste,
Bīnam notrūkusi aste!
Mazais čibriks-tas tik šņāc...
Ak Tu, velns, un alus kaste,
Bīnam notrūkusi aste!
Smieklīgie pantiņi
Drošiem soļiem dzīvē ej.
Un par visu tikai smej,
Bet zini - vēro labi,
Kur robežas un stabi.
Un par visu tikai smej,
Bet zini - vēro labi,
Kur robežas un stabi.
Vārda diena
Šķība nāca vārda diena,
Kā no vēja saliekusies.
Nav no vēja saliekusies,
Bet gan šņabi sadzērusies.
Kā no vēja saliekusies.
Nav no vēja saliekusies,
Bet gan šņabi sadzērusies.
Kāzas un kāzu jubilejas
Lai saulīte nenoriet,
Savus ceļus staigājot.
Mīļu vārdu nepietrūkst,
Ilgu mūžu dzīvojot.
Savus ceļus staigājot.
Mīļu vārdu nepietrūkst,
Ilgu mūžu dzīvojot.
Ziemassvētki
Mirdz zvaigznes pusnaktī vēlā,
Šalc eglēs puteņa vējš,
Un sīksīkiem soļiem pa taciņu šauru
Pie jums atnāk svētku prieks.
Šalc eglēs puteņa vējš,
Un sīksīkiem soļiem pa taciņu šauru
Pie jums atnāk svētku prieks.
Rupjie pantiņi (18+)
Salavecis plikiem pautiem
Laižas pāri visiem laukiem
Mazus bērnus biedēdams
Mečām pupus spaidīdams
Laižas pāri visiem laukiem
Mazus bērnus biedēdams
Mečām pupus spaidīdams