Vārda dienu 19. Augustā svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Imanda, Imandra, Malānija, Māle, Malgonija, Malinda, Malle, Meisija, Melanija, Melija, Melinda, Melisandra, Melizanda, Melizande, Rodžers, Roēna, Rogate
Imanta - Sirds viņai cieta kā kalnieša papēdis. Toties ar savu atklātību viņa iekaro autoritāti. Un ir talantīga savas profesijas pārstāve. Kā trauksmaina lode Imanta savās domās lido erotisku sapņu pasaulē.
1882 - modes karaliene KOKO ŠANELE
1871 - amerikāņu izgudrotājs ORVILS RAITS
1945 - rokgrupas DEEP PURPLE vokālists JENS GILANS
1946 - ASV 42. prezidents VILJAMS DŽEFERSONS KLINTONS
1948 - komponists JURIS KARLSONS
1951 - grupas QUEEN basģitārists DŽONS DĪKONS
Vārdu skaidrojumi.
Melānija - Izturīga, nekad nežēlojas, ātri aizraujas. Darbs dzen darbu. Reizēm viņai patīk klusa dzīve. Svilstoša raksturā. Prot panest vislielākos likteņa cirtienus. Filozofē un dabas pētniece. Nemitīgā saskarsmē ar citiem cilvēkiem uzsūc spēkus. Īsti labi jūtas sabiedrībā, kas dzied.Imanta - Sirds viņai cieta kā kalnieša papēdis. Toties ar savu atklātību viņa iekaro autoritāti. Un ir talantīga savas profesijas pārstāve. Kā trauksmaina lode Imanta savās domās lido erotisku sapņu pasaulē.
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
19. Augustā pasaules un Latvijas svētki:
- Kristus Apskaidrošanas svētki
Pareizticīgo svētki. - Afganistānas neatkarības diena
19. Augustā dzimuši slaveni un populāri cilvēki:
1780 - franču dzejnieks PJĒRS ŽANS DE BERANŽĒ1882 - modes karaliene KOKO ŠANELE
1871 - amerikāņu izgudrotājs ORVILS RAITS
1945 - rokgrupas DEEP PURPLE vokālists JENS GILANS
1946 - ASV 42. prezidents VILJAMS DŽEFERSONS KLINTONS
1948 - komponists JURIS KARLSONS
1951 - grupas QUEEN basģitārists DŽONS DĪKONS
Ziemassvētki
Eima bišu klausīties
Ziemassvētku vakarā:
Ja bitītes daiļi dzied,
Tad būs silta vasariņa.
Ziemassvētku vakarā:
Ja bitītes daiļi dzied,
Tad būs silta vasariņa.
Lieldienas
Zaķis raibo vistu pļaukā,
jo tā olu nedēj laukā.
Tupi pats un acis boli,
ne tik visiem olas soli!
jo tā olu nedēj laukā.
Tupi pats un acis boli,
ne tik visiem olas soli!
Vēlējumi
Lai silta vasara, lai ziemā sniegs,
Lai darbos veiksme un pa reizei prieks,
Lai dvēsele var baltu domu dziju vīt,
Lai atnāk tas, ko gribam sagaidīt.
Lai darbos veiksme un pa reizei prieks,
Lai dvēsele var baltu domu dziju vīt,
Lai atnāk tas, ko gribam sagaidīt.
Lieldienas
Pirmie putni mājup trauc.
Tapēc galdā jāliek pauts.
Dienā augstu šūpojies
Un līdz rītam žūpojies.
Galu galā Lieldienas,
Tās ir tavas brīvdienas.
Tapēc galdā jāliek pauts.
Dienā augstu šūpojies
Un līdz rītam žūpojies.
Galu galā Lieldienas,
Tās ir tavas brīvdienas.
Ziemassvētki
Caur dārziem aizmigušiem,
Ko mīkstas pārsalas sedz,
Aiz logiem aizsnigušiem
Kāds gaišas sveces dedz.
Ko mīkstas pārsalas sedz,
Aiz logiem aizsnigušiem
Kāds gaišas sveces dedz.
Ziemassvētki
Ar gaišām domām Ziemassvētki nāk,
Lai tumsas kupenas mēs izbrist spētu,
Lai saprastu - vien mīlestība māk
Ar sauli sirdi piestarot un sētu.
Lai tumsas kupenas mēs izbrist spētu,
Lai saprastu - vien mīlestība māk
Ar sauli sirdi piestarot un sētu.
Draudzība
Draudzība sākas kā pasaka,
Kā krāšņu ziedu vija,
Un beidzas arī kā pasaka
Ar diviem vārdiem Reiz bija...
Kā krāšņu ziedu vija,
Un beidzas arī kā pasaka
Ar diviem vārdiem Reiz bija...
Vārda diena
Ir katrs taisīts savā dienā
Cits palagos, cits svaigā sienā
Bet katram ir savs vārdiņš dots
Tas jāapsveic lai ir tam gods!
Cits palagos, cits svaigā sienā
Bet katram ir savs vārdiņš dots
Tas jāapsveic lai ir tam gods!
Jaunais gads
Gads ar gadu atkal mijas,
Tā kā košas krāsu dzijas.
Dzīves audums mūsu rokās,
Jaunais gads, lai labi sokas!
Tā kā košas krāsu dzijas.
Dzīves audums mūsu rokās,
Jaunais gads, lai labi sokas!
Rupjie pantiņi (18+)
Salatēvs ar Ziemeļbriedi,
Apčurāja mežā egli.
Mazais rūķis lamājās,
Slapš zem egles vazājās.
Apčurāja mežā egli.
Mazais rūķis lamājās,
Slapš zem egles vazājās.
Valsts svētki
Dievs, svētī Latviju:
Zemi, cilvēkus, valodu,
Dziesmu un ticību,
Godaprātu un darba tikumu;
uzturi mūs dzīvus,
Dari mūs brīvus-
Garā un pateicībā,
Cilvēka vārda cienīgus
Latviešus
Tēvzemē un pasaulē.
/Velta Toma/
Zemi, cilvēkus, valodu,
Dziesmu un ticību,
Godaprātu un darba tikumu;
uzturi mūs dzīvus,
Dari mūs brīvus-
Garā un pateicībā,
Cilvēka vārda cienīgus
Latviešus
Tēvzemē un pasaulē.
/Velta Toma/
Izlaidums
Ir jau grūti skolā sēdēt,
Savu laiku velti tērēt.
Bet, ko tālak iesāksim,
Kad mēs skolu pabeigsim?
Savu laiku velti tērēt.
Bet, ko tālak iesāksim,
Kad mēs skolu pabeigsim?
Ziemassvētki
Nosūnojušu jumta rindu
Lejā redz jau pavizot,
Vēja liektas akas vindu
Pārnācēju sveicinot.
Mājas krēslu zeltīdama,
Iekšā jautri sprēgā guns,
Tuvu laimi veltīdama,
Līksmas rejas raida suns.
Vecu dūmu smaržas vijas
Še ap tumšām palodām.
Skūpsti, apkampieni mijas
Nu ar smiekliem, valodām.
Lejā redz jau pavizot,
Vēja liektas akas vindu
Pārnācēju sveicinot.
Mājas krēslu zeltīdama,
Iekšā jautri sprēgā guns,
Tuvu laimi veltīdama,
Līksmas rejas raida suns.
Vecu dūmu smaržas vijas
Še ap tumšām palodām.
Skūpsti, apkampieni mijas
Nu ar smiekliem, valodām.
Dzimšanas diena
Cik maz mums pieder mūsu laiks!
Vēl gribas pagulēt, bet pulksten’s zvana.
Vēl gribas pasēdēt, bet darbs liek celties.
vēl gribas ciemoties, bet vilciens aiziet…
Vien šūpulī un agrās bērnu dienās
Mēs varam laiku saukt par savu.
Vēl gribas pagulēt, bet pulksten’s zvana.
Vēl gribas pasēdēt, bet darbs liek celties.
vēl gribas ciemoties, bet vilciens aiziet…
Vien šūpulī un agrās bērnu dienās
Mēs varam laiku saukt par savu.
Vārda diena
Nekas uz šīs zemes nav vienāds
ne upe, ne jūra, ne krasts.
Katram mirklim, stundai un dienai
piemīt kas savs un neparasts.
Katrs smilšu graudiņš, katrs gliemežvāks
vētru un viļņu glaudīts
Katrs cilvēks pasaulē plašā
ir tik dažāds, kā cits neviens.
/A. Krūklis /
ne upe, ne jūra, ne krasts.
Katram mirklim, stundai un dienai
piemīt kas savs un neparasts.
Katrs smilšu graudiņš, katrs gliemežvāks
vētru un viļņu glaudīts
Katrs cilvēks pasaulē plašā
ir tik dažāds, kā cits neviens.
/A. Krūklis /
Jaunais gads
Jaunā gadā možu garu,
Spēku kaulos, darba sparu.
Tam, kas pats ir vienmēr kustīgs,
Arī Jaunais gads būs lustīgs!
Spēku kaulos, darba sparu.
Tam, kas pats ir vienmēr kustīgs,
Arī Jaunais gads būs lustīgs!
Ziemassvētki
Kā ēņģeļu asaras baltas,
Sniegs pasaules acīs kad kūst,
Lai ziemas saulgriežu zvaigznes,
Ikvienam nes debesu gaismu,
Pār nedienu rūgtuma ēnām,
Lai rītausmas svētība plūst.
Sniegs pasaules acīs kad kūst,
Lai ziemas saulgriežu zvaigznes,
Ikvienam nes debesu gaismu,
Pār nedienu rūgtuma ēnām,
Lai rītausmas svētība plūst.
Mātes diena
Gluži kā sniedziņš, kas ziemu krīt,
Tu esi tik gaiša un maiga,
Māmiņa, mīļā, tev saku labrīt
Un pieglaužu vaigu pie vaiga.
Tu esi tik gaiša un maiga,
Māmiņa, mīļā, tev saku labrīt
Un pieglaužu vaigu pie vaiga.
Lieldienas
Cālis saka čiep, čiep, čiep,
Man šī ola nepatīk.
Ož pēc krāsas, ož pēc lakas
Un no vistas nav ne smakas!
Man šī ola nepatīk.
Ož pēc krāsas, ož pēc lakas
Un no vistas nav ne smakas!
Vārda diena
Lai Tev ceļš starp rozēm iet,
Lakstīgala dziesmu dzied.
Dienas vadīt laimē vienā,
Sveiciens Tavā vārda dienā!
Lakstīgala dziesmu dzied.
Dienas vadīt laimē vienā,
Sveiciens Tavā vārda dienā!
Ziemassvētki
Kā gribas ko skaistu un vērtīgu -
Garāku egli, lielāku dāvanu
Un Ziemsvētku vecīti - vīrieti īstu.
Kā gribas ko gaišu un burvīgu -
Dziļāku sniegu, glaunāku mašīnu
Un ūdeļu kažoku mīkstu.
Bet Ziemsvētku vecītis - glups kā arvien -
Liek pantiņus skaitīt un dumji smaida.
Viņš nejēdz, ko sieviete gaida.
Garāku egli, lielāku dāvanu
Un Ziemsvētku vecīti - vīrieti īstu.
Kā gribas ko gaišu un burvīgu -
Dziļāku sniegu, glaunāku mašīnu
Un ūdeļu kažoku mīkstu.
Bet Ziemsvētku vecītis - glups kā arvien -
Liek pantiņus skaitīt un dumji smaida.
Viņš nejēdz, ko sieviete gaida.
Dzimšanas diena
Ja es būtu puntiņš mazs,
Kas uz zara karājas,
Dzimšansdienā tev par prieku,
Dāvinātu treknu slieku.
Kas uz zara karājas,
Dzimšansdienā tev par prieku,
Dāvinātu treknu slieku.