Vārda dienu 17. Augustā svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Rjuriks, Roalds, Roans, Ruriks, Veneta, Venita, Venjamina, Veņa, Vinete, Vinets, Vinita
Oļegs - Vētraina dzīvesveida piekritējs. Nespriediet par Oļegu pēc ārienes: aiz jaukās ārienes slēpjas tropisks karstums! Ir nepievārējams optimists. Neatzīst kliķes un korupciju aprindas, kuras tiecas viņu ieraut savā lokā.
1890 - amerikāņu izgudrotājs RALFS TĪTORS
1906 - amerikāņu ķīmiķe HAZELE GLEDISA BIŠOPA
1921 - latviešu kordiriģents GIDO KOKARS
1935 - krievu aktieris OĻEGS TABAKOVS
1943 - amerikāņu aktieris ROBERTS DE NIRO
1960 - aktieris ŠONS PENNS
1970 - amerikāņu tenisists DŽIMS KURJĒ
1977 - franču futbolists TJERĪ ANRĪ
Vārdu skaidrojumi.
Vineta - Intelekta un snobisma apvienojums. Ar oriģinālu domāšanu. Ne no kā nebaidās. Tā kā vārds cēlies no itāļu valodas un nozīmē «vīna dziesmiņa», labprāt ielaižas avantūrās un dodas ceļojumā. Sērīgā garastāvoklī nolemj nodoties bohēmai. Bieži vien neapprecas tāpēc, ka atzīst privilēģiju: ja nevar būt par nastu vīra kamiešos un nospiest viņu pie zemes, - nav vērts sevi saistīt! Prot sevi «pasniegt». Viņai raksturīgs agresīvs stils.Oļegs - Vētraina dzīvesveida piekritējs. Nespriediet par Oļegu pēc ārienes: aiz jaukās ārienes slēpjas tropisks karstums! Ir nepievārējams optimists. Neatzīst kliķes un korupciju aprindas, kuras tiecas viņu ieraut savā lokā.
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
17. Augustā pasaules un Latvijas svētki:
- Norvēģijas neatkarības diena
17. Augustā dzimuši slaveni un populāri cilvēki:
1602 - franču matemātiķis PJĒRS FERMĀ1890 - amerikāņu izgudrotājs RALFS TĪTORS
1906 - amerikāņu ķīmiķe HAZELE GLEDISA BIŠOPA
1921 - latviešu kordiriģents GIDO KOKARS
1935 - krievu aktieris OĻEGS TABAKOVS
1943 - amerikāņu aktieris ROBERTS DE NIRO
1960 - aktieris ŠONS PENNS
1970 - amerikāņu tenisists DŽIMS KURJĒ
1977 - franču futbolists TJERĪ ANRĪ
Rupjie pantiņi (18+)
Ak tu kuces līdzeniece,
Kam piedirsi istabiņu?
To darīja cāļu gaļa,
Mani balti kāpostiņi.
Kam piedirsi istabiņu?
To darīja cāļu gaļa,
Mani balti kāpostiņi.
Dzimšanas diena
Nesteidzies ātri nopietna būt,
Bērnību otreiz vairs nevar gūt.
Bērnība tik vienreiz zied,
Pasmaida un projām iet.
Bērnību otreiz vairs nevar gūt.
Bērnība tik vienreiz zied,
Pasmaida un projām iet.
Lieldienas
Svētkos olas katrā stūrī-gultā,
Dārzā, putnu būrī.
Kas mums tās ir atnesis?
Tas jau mūsu garausis!
Dārzā, putnu būrī.
Kas mums tās ir atnesis?
Tas jau mūsu garausis!
Valentīndiena / Mīlestība
Nāc, pasēdesim abi,
Kaut laiks ir projām iet,
Uz citu pusi katram
Liek dzīves ceļš mums skriet.
Nāc, paklusēsim brīdi,
Ir daudz, kas piedzīvots.
Uz mirkli bija brīnums
Mums abiem toreiz dots.
Nāc, pabūsim vēl kopā
Zem zvaigznēm šovakar,
Lai dvesmu jaunai dzivei
Rīt sevī atrast var!
Kaut laiks ir projām iet,
Uz citu pusi katram
Liek dzīves ceļš mums skriet.
Nāc, paklusēsim brīdi,
Ir daudz, kas piedzīvots.
Uz mirkli bija brīnums
Mums abiem toreiz dots.
Nāc, pabūsim vēl kopā
Zem zvaigznēm šovakar,
Lai dvesmu jaunai dzivei
Rīt sevī atrast var!
Dzimšanas diena
Un kas par to, ka gadu vesels klēpi,
Kā pļavu ziedi laika vāzēs mirdz,
Gan sūrumu, gan prieku katrs slēpis,
Bet viss ir bijis vajadzīgs priekš sirds.
Lai sajustu- cik dzīve tomēr skaists,
Kur tā kā darba bite vari būt,
To sudrabu no mirkļa kārēm vācot,
Kas neapsūb un vējos nepazūd!
/K.Apšukrūma/
Kā pļavu ziedi laika vāzēs mirdz,
Gan sūrumu, gan prieku katrs slēpis,
Bet viss ir bijis vajadzīgs priekš sirds.
Lai sajustu- cik dzīve tomēr skaists,
Kur tā kā darba bite vari būt,
To sudrabu no mirkļa kārēm vācot,
Kas neapsūb un vējos nepazūd!
/K.Apšukrūma/
Rupjie pantiņi (18+)
Ko lai vēlam
Mūsu brašam tautu dēlam?
Pimpi augšā vienmēr staltu,
Autiņu ar šipiem kaltu,
Un vēl tautu meitu baltu,
Kuru citi nesauktu par mauku.
Mūsu brašam tautu dēlam?
Pimpi augšā vienmēr staltu,
Autiņu ar šipiem kaltu,
Un vēl tautu meitu baltu,
Kuru citi nesauktu par mauku.
Valentīndiena / Mīlestība
Nav mīla jāmeklē, tā atnāks pati,
Un visām durvīm droši cauri ies,
Jo mīlestība - tā ir dzīve pati,
No kuras cilvēks nevar noslēpties.
Un visām durvīm droši cauri ies,
Jo mīlestība - tā ir dzīve pati,
No kuras cilvēks nevar noslēpties.
Ziemassvētki
Kad svētvakars pār zemi staigā,
Tik tīrs un gaišs top tevī viss -
Kā asara un Dieva vaiga,
Ko viņš par tevi raudājis.
Tik tīrs un gaišs top tevī viss -
Kā asara un Dieva vaiga,
Ko viņš par tevi raudājis.
Jāņi / Līgo svētki
Lai ir daiļa Jāņa sēta,
Kupla saime, bagāts galds,
Krievs ir krievs, bet latvis - latvis,
Vodka sīva, alus salds!
Kupla saime, bagāts galds,
Krievs ir krievs, bet latvis - latvis,
Vodka sīva, alus salds!
Ziemassvētki
Sniegmātes maisam vīle ira,
Sniega pārsliņas bira, bira,
Sniegmāte ķēra,
Pārslas bēra
Atpakaļ maisā, - Visas visapkārt izskrēja gaisā.
Ķer! ķer! ķer! ķer!
Ber! ber! ber! ber!
Ak, tas ir grūt'!
Vējiņ, ko pūt?
Kurš sniegmātei palīdzēs tvarstīt?
Kurš vējam pārsliņas bārstīt?
/Rainis/
Sniega pārsliņas bira, bira,
Sniegmāte ķēra,
Pārslas bēra
Atpakaļ maisā, - Visas visapkārt izskrēja gaisā.
Ķer! ķer! ķer! ķer!
Ber! ber! ber! ber!
Ak, tas ir grūt'!
Vējiņ, ko pūt?
Kurš sniegmātei palīdzēs tvarstīt?
Kurš vējam pārsliņas bārstīt?
/Rainis/
Smieklīgie pantiņi
Kaut uz melna āža jāšu,
Tomēr Tevi neatstāšu,
Un kad ziedēs upes krasti,
Apskaušu kā teļa asti.
Tomēr Tevi neatstāšu,
Un kad ziedēs upes krasti,
Apskaušu kā teļa asti.
Draudzība
Ai, dvēsele brīnišķā tava,
Esi svētīts, ka man ir tāds draugs!
Es jūtu - no nicības skavas
Mums gars arvien brīvāks nu augs.
Esi svētīts, ka man ir tāds draugs!
Es jūtu - no nicības skavas
Mums gars arvien brīvāks nu augs.
Rupjie pantiņi (18+)
Klusa nakts, svēta nakts,
kūtī notiek dzimumakts.
kūtī notiek dzimumakts.
Skumjās
Manas lūpas piekusušas
Bez Taviem skūpstiem...
Man ķermenis atdzisis
Bez Taviem apskāvieniem un glāstiem...
Manas acis aizvērās,
Neredzot Tevi -
Es skumstu bez Tevis!
Bez Taviem skūpstiem...
Man ķermenis atdzisis
Bez Taviem apskāvieniem un glāstiem...
Manas acis aizvērās,
Neredzot Tevi -
Es skumstu bez Tevis!
Jāņi / Līgo svētki
Lēni, lēni Jānīts brauca
No kalniņa lejiņā...
Līgo dziesmas salonā,
Pats pie stūres reibumā!
No kalniņa lejiņā...
Līgo dziesmas salonā,
Pats pie stūres reibumā!
Kāzas un kāzu jubilejas
Šodien draugi ciešā lokā
Vēlē laimes, ziedus sniedz,
Kad uz mūžu drauga rokā
Savu mazo plaukstu liec.
Vēlē laimes, ziedus sniedz,
Kad uz mūžu drauga rokā
Savu mazo plaukstu liec.
Kāzas un kāzu jubilejas
Lai saulīte nenoriet,
Ceļu kopā staigājot.
Mīļu vārdu nepietrūkst,
Visu mūžu dzīvojot.
Ceļu kopā staigājot.
Mīļu vārdu nepietrūkst,
Visu mūžu dzīvojot.
Rupjie pantiņi (18+)
Man pie Tevis patīk viss kas,
Mati, pupi arī ciskas.
Vai Tu smejies vai Tu pirdi,
Tas man nekustina sirdi.
Mati, pupi arī ciskas.
Vai Tu smejies vai Tu pirdi,
Tas man nekustina sirdi.
Lieldienas
Cālis saka čiep, čiep, čiep,
Man šī ola nepatīk.
Ož pēc krāsas, ož pēc lakas
Un no vistas nav ne smakas!
Man šī ola nepatīk.
Ož pēc krāsas, ož pēc lakas
Un no vistas nav ne smakas!
Jāņi / Līgo svētki
Ja būs laba Jāņa māte,
Ar ziediemi kaisīsim,
Ja būs slikta, ja būs barga,
Ar dadžiem badīsim.
Ar ziediemi kaisīsim,
Ja būs slikta, ja būs barga,
Ar dadžiem badīsim.
Ziemassvētki
Ziemelis pār laukiem skrien,
Salatēvs pa dubļiem brien,
Elsdams nes tas dāvanmaisu
Un sviedri pludina tam miesu.
Acis aukšup zibšņus raida,
Parādamies sniegu gaida,
Bet lietus mākonis tam sauc-
Jaunaisgads ar sniegu brauc!
Salatēvs pa dubļiem brien,
Elsdams nes tas dāvanmaisu
Un sviedri pludina tam miesu.
Acis aukšup zibšņus raida,
Parādamies sniegu gaida,
Bet lietus mākonis tam sauc-
Jaunaisgads ar sniegu brauc!
Draudzība
Lai tev ir draugi sirsnīgi un mīļi,
Kurus varbūt tu pat neapjaut.
Lai sirdī ir cilvēki dziļi, dziļi
Kas smejas ar tevi, ar tevi raud.
Kurus varbūt tu pat neapjaut.
Lai sirdī ir cilvēki dziļi, dziļi
Kas smejas ar tevi, ar tevi raud.
Jāņi / Līgo svētki
Jāņa tēvs ar Jāņa māti,
Abi lieli amatnieki,
Viens bij ķērnes laizītājs,
Otra siera meklētāja.
Abi lieli amatnieki,
Viens bij ķērnes laizītājs,
Otra siera meklētāja.
Smieklīgie pantiņi
Šodien ziņu kādam rakstu
Datoram pa pogām bakstu.
Gribu Vārda dienā sveikt,
Kaut ko foršu arī teikt.
Domāt, darīt, dzīvot, spēt,
Un pār polinomu lēkt!
Datoram pa pogām bakstu.
Gribu Vārda dienā sveikt,
Kaut ko foršu arī teikt.
Domāt, darīt, dzīvot, spēt,
Un pār polinomu lēkt!