Vārda dienu 10. Augustā svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Auda, Audars, Brenda, Brendons, Breta, Brets, Brina, Brinda, Labrencis, Lars, Larss, Laurentijs, Lavrentijs
Inuta - Zina, ka dzīvē viss ir atkarīgs no niansēm. Alkst izmeklētas sabiedrības.
Audris - Reibst no savu iedomu pārpilnības. Ikdienā labi prot uzminēt partnera vājības un spēlēt uz tām.
1960 - aktieris ANTONIO BANDERASS
1972 - lietuviešu aktrise AURĒLIJA ANUŽĪTE
Vārdu skaidrojumi.
Brencis - nemiers viņu grauž, ja nav mantas pieauguma! Maz interesējas par garīgo. Negrib piekāpties, taču dzīve ar Brenci labprāt izspēlē negaidītu joku. Sievietes noteic Brenča dzīves stilu.Inuta - Zina, ka dzīvē viss ir atkarīgs no niansēm. Alkst izmeklētas sabiedrības.
Audris - Reibst no savu iedomu pārpilnības. Ikdienā labi prot uzminēt partnera vājības un spēlēt uz tām.
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
10. Augustā pasaules un Latvijas svētki:
- Labrenča diena
Labrenča dienu bieži sauc tās senajā vārdā par Uguns dienu. Pats Labrencis latviešu tradīcijās saukts par ugunsnēsātāju. Ticējumi Labrenča dienā saistīti galvenokārt ar uguni un ugunsnelaimēm. Laika pareģojumi pārsvarā saistīti ar lietu - nodrošinājumu pret ugunsgrēkiem.
Autors: www.liis.lv - Ekvadortas neatkarības diena
10. Augustā dzimuši slaveni un populāri cilvēki:
1959 - amerikāņu aktrise ROZANNA ĀRKETE1960 - aktieris ANTONIO BANDERASS
1972 - lietuviešu aktrise AURĒLIJA ANUŽĪTE
Lieldienas
Garausītis olas svaida,
Visi viņu ciemos gaida,
Cieniet olas tā kā nākas,
Jo no olām dzīve sākas.
Visi viņu ciemos gaida,
Cieniet olas tā kā nākas,
Jo no olām dzīve sākas.
Katrai dienai
Ja dzīve būtu tik skaista,
Kā ziedoš ceriņu krūms.
Tad nebūtu sirdī skumju,
Un acīs asaru!
Kā ziedoš ceriņu krūms.
Tad nebūtu sirdī skumju,
Un acīs asaru!
Smieklīgie pantiņi
Sniegi, sniga putināja
Zaķim olas kutināja
Viena zila, otra raiba
Sniega ilgi paliek svaigas
Zaķim olas kutināja
Viena zila, otra raiba
Sniega ilgi paliek svaigas
Kāzas un kāzu jubilejas
Jel dod man roku - iesim dzīvi kopā;
Un solīsim viens otram uzticīgi būt.
Būs laime dubultā un nelaime vien puse,
Ja divi likteņi spēs vienā taktī iet.
/S.Vorslava/
Un solīsim viens otram uzticīgi būt.
Būs laime dubultā un nelaime vien puse,
Ja divi likteņi spēs vienā taktī iet.
/S.Vorslava/
Vēlējumi
Lai pie tavas pieres egle
Zaļu roku liek.
Lai neviena rūpe šonakt
Tevi nesatiek.
Lai Tev drošu ceļu rādīt
Liela zvaigzne krīt.
Lai ikvienu sapni vari
Plaukstā pasvārstīt.
Lai tu vari katram vienam
Abas rokas dot.
Un kā zelta mežābele
Sniegā salapot.
/K.Skujenieks/
Zaļu roku liek.
Lai neviena rūpe šonakt
Tevi nesatiek.
Lai Tev drošu ceļu rādīt
Liela zvaigzne krīt.
Lai ikvienu sapni vari
Plaukstā pasvārstīt.
Lai tu vari katram vienam
Abas rokas dot.
Un kā zelta mežābele
Sniegā salapot.
/K.Skujenieks/
Vēlējumi
No rasas izaug saule,
No sēkliņas krāšņākais zieds.
Tā es Tev novēlu izaugt,
Par viss krāšņāko cilvēku.
No sēkliņas krāšņākais zieds.
Tā es Tev novēlu izaugt,
Par viss krāšņāko cilvēku.
Valsts svētki
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.
Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
/Alfrēds Krūklis/
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.
Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
/Alfrēds Krūklis/
Vārda diena
Vārda dienā strādāts gana,
Jāsāk jautra svinēšana.
Iedzer, uzkod, jūties brīvi,
Kritizē vai slavē dzīvi!
Jāsāk jautra svinēšana.
Iedzer, uzkod, jūties brīvi,
Kritizē vai slavē dzīvi!
Vārda diena
Visas puķes šodien dārzā,
Tevi apsveikt pulkā iet.
Dziesmu skaistāko Tev vienai
Gailis līdz ar vistām dzied!
Tevi apsveikt pulkā iet.
Dziesmu skaistāko Tev vienai
Gailis līdz ar vistām dzied!
Vārda diena
Prieks nāca pa debesu taciņu
Un atnesa siltuma daudz.
Es zinu šo ziedoņa actiņu -
Par..(vārds) cilvēki sauc!
Un atnesa siltuma daudz.
Es zinu šo ziedoņa actiņu -
Par..(vārds) cilvēki sauc!
Ziemassvētki
Kristus bērns lai pār mums staro,
Saldi, saldi skujas garo —
It kā sveiciens tas no dabas,
Lai mums sirdis tīras, labas!
Saldi, saldi skujas garo —
It kā sveiciens tas no dabas,
Lai mums sirdis tīras, labas!
Ziemassvētki
Eglītē mirdz spožas sveces.
Priekā līksmi dejo večas.
Bērni sēž un gavilē,
Ai! Kā līksmi skandilē.
Priekā līksmi dejo večas.
Bērni sēž un gavilē,
Ai! Kā līksmi skandilē.
Vārda diena
Pāri kalniem, pāri lejām,
Triecas doma, kurā teikts,
Tas, kam šodien vārda diena,
Tiek no manis mīļi sveikts.
Triecas doma, kurā teikts,
Tas, kam šodien vārda diena,
Tiek no manis mīļi sveikts.
Vārda diena
Acis platas rītā agrā,
Nemiers manu sirdi sagrābj.
Skaļi saucu - velns ar ārā
..... vārds ir kalendārā!
Nemiers manu sirdi sagrābj.
Skaļi saucu - velns ar ārā
..... vārds ir kalendārā!
Rupjie pantiņi (18+)
Mīļo salavecīti!
Iespraud dirsā svecīti.
Lai ir silti lai ir jauki!
Lai no dirsas netek tauki.
Iespraud dirsā svecīti.
Lai ir silti lai ir jauki!
Lai no dirsas netek tauki.
Valsts svētki
Sveiksim savu prezidentu,
Robežnieku, pārkāpēju
Visiem šodien labs ir prāts
Jo šajā valstī...visi krāc
Robežnieku, pārkāpēju
Visiem šodien labs ir prāts
Jo šajā valstī...visi krāc
Kāzas un kāzu jubilejas
Ar gadiem mainās viss uz zemes,
Tas savādāks un skaistāks kļūst.
Vērš visu apkārt laika lemess,
Tik mīlestība ir un būs.
Tas savādāks un skaistāks kļūst.
Vērš visu apkārt laika lemess,
Tik mīlestība ir un būs.
Dzimšanas diena
Brīnumiem rozes zied,
Brīnumiem magonīts,
Par brīnumu es izaugu
skaista meita māmiņai.
Brīnumiem magonīts,
Par brīnumu es izaugu
skaista meita māmiņai.
Katrai dienai
Atmiņas
nav atvilkšanās atpakaļ,
atmiņas ir-
atvēršanās
tikšanai uz priekšu,
glāstam,
sitienam
un visam kam.
cik stipras atmiņas,
tik stipra saredzēšana,
cik tās dziļas,
tik ir asa paredzēšana.
/O. Vācietis/
nav atvilkšanās atpakaļ,
atmiņas ir-
atvēršanās
tikšanai uz priekšu,
glāstam,
sitienam
un visam kam.
cik stipras atmiņas,
tik stipra saredzēšana,
cik tās dziļas,
tik ir asa paredzēšana.
/O. Vācietis/
Vēlējumi
Lai sapņi saplaukst zilgi,
Lai dvēselē plaukst prieks,
Lai veselība turas ilgi,
Un visi darbi- nieks!
Lai dvēselē plaukst prieks,
Lai veselība turas ilgi,
Un visi darbi- nieks!
Dzimšanas diena
Lai tu visu mūžu saglabātu
Dzidra maija rīta možumu,
Asu domu, nerimtīgu prātu,
Dzīves prieku, degsmi, maigumu!
Dzidra maija rīta možumu,
Asu domu, nerimtīgu prātu,
Dzīves prieku, degsmi, maigumu!
Ziemassvētki
Kā gribas ko skaistu un vērtīgu -
Garāku egli, lielāku dāvanu
Un Ziemsvētku vecīti - vīrieti īstu.
Kā gribas ko gaišu un burvīgu -
Dziļāku sniegu, glaunāku mašīnu
Un ūdeļu kažoku mīkstu.
Bet Ziemsvētku vecītis - glups kā arvien -
Liek pantiņus skaitīt un dumji smaida.
Viņš nejēdz, ko sieviete gaida.
Garāku egli, lielāku dāvanu
Un Ziemsvētku vecīti - vīrieti īstu.
Kā gribas ko gaišu un burvīgu -
Dziļāku sniegu, glaunāku mašīnu
Un ūdeļu kažoku mīkstu.
Bet Ziemsvētku vecītis - glups kā arvien -
Liek pantiņus skaitīt un dumji smaida.
Viņš nejēdz, ko sieviete gaida.
Vārda diena
Tavos svētkos novēlu Tev,
To ko savos vēlējos sev!
Prieku, naudu, puķu vāzi,
Pudeli un lielu glāzi!
To ko savos vēlējos sev!
Prieku, naudu, puķu vāzi,
Pudeli un lielu glāzi!
Vēlējumi
Laimi, lai tā soļo blakus.
Sauli, lai tā vienmēr spīd,
Veselību, kas ir visa mīla,
Dzīvesprieks, lai garam neaizslīd!
Sauli, lai tā vienmēr spīd,
Veselību, kas ir visa mīla,
Dzīvesprieks, lai garam neaizslīd!