Vārda dienu 10. Augustā svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Auda, Audars, Brenda, Brendons, Breta, Brets, Brina, Brinda, Labrencis, Lars, Larss, Laurentijs, Lavrentijs
Inuta - Zina, ka dzīvē viss ir atkarīgs no niansēm. Alkst izmeklētas sabiedrības.
Audris - Reibst no savu iedomu pārpilnības. Ikdienā labi prot uzminēt partnera vājības un spēlēt uz tām.
1960 - aktieris ANTONIO BANDERASS
1972 - lietuviešu aktrise AURĒLIJA ANUŽĪTE
Vārdu skaidrojumi.
Brencis - nemiers viņu grauž, ja nav mantas pieauguma! Maz interesējas par garīgo. Negrib piekāpties, taču dzīve ar Brenci labprāt izspēlē negaidītu joku. Sievietes noteic Brenča dzīves stilu.Inuta - Zina, ka dzīvē viss ir atkarīgs no niansēm. Alkst izmeklētas sabiedrības.
Audris - Reibst no savu iedomu pārpilnības. Ikdienā labi prot uzminēt partnera vājības un spēlēt uz tām.
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
10. Augustā pasaules un Latvijas svētki:
- Labrenča diena
Labrenča dienu bieži sauc tās senajā vārdā par Uguns dienu. Pats Labrencis latviešu tradīcijās saukts par ugunsnēsātāju. Ticējumi Labrenča dienā saistīti galvenokārt ar uguni un ugunsnelaimēm. Laika pareģojumi pārsvarā saistīti ar lietu - nodrošinājumu pret ugunsgrēkiem.
Autors: www.liis.lv - Ekvadortas neatkarības diena
10. Augustā dzimuši slaveni un populāri cilvēki:
1959 - amerikāņu aktrise ROZANNA ĀRKETE1960 - aktieris ANTONIO BANDERASS
1972 - lietuviešu aktrise AURĒLIJA ANUŽĪTE
Rupjie pantiņi (18+)
Kaķīts mans, kaķīts mans,
Melns, ar trijām kajiņām,
Galvas nav, astes nav,
Kaķits, nevar pateikt ŅAU.
Melns, ar trijām kajiņām,
Galvas nav, astes nav,
Kaķits, nevar pateikt ŅAU.
Lieldienas
Olas krāsojam mēs labi,
Galdā liksim lielu krabi,
Šūpoles jau pakārām,
Lielās sienas apkārām.
Galdā liksim lielu krabi,
Šūpoles jau pakārām,
Lielās sienas apkārām.
Vārda diena
Žēl, ka nevaram tur būt.
Kūkas ēst un šņabi sūkt.
Pastam jāuztic būs teiciens
Vārda dienā kvēls lai sveiciens!
Kūkas ēst un šņabi sūkt.
Pastam jāuztic būs teiciens
Vārda dienā kvēls lai sveiciens!
Dzimšanas diena
Daudz skaistu dienu gaidīt un sveikt.
Daudz labu darbu plānot un veikt!
Daudz labu darbu plānot un veikt!
Jaunais gads
Kad pienāk vakars, apklust vēji kokā,
Nāk sētā rūķīši, tie turas roku rokā.
Tiem rozā vaigi, dāvaniņas plecā.
Viens tērpts ir jaunā, otrs mētelītī vecā.
Tos nerej suņi, neredz ļauna acs,
Jo tur nāk kopā – Vecs un Jaunais gads!
Nāk sētā rūķīši, tie turas roku rokā.
Tiem rozā vaigi, dāvaniņas plecā.
Viens tērpts ir jaunā, otrs mētelītī vecā.
Tos nerej suņi, neredz ļauna acs,
Jo tur nāk kopā – Vecs un Jaunais gads!
Dzimšanas diena
Mājās baigais baļļuks bija,
Visu ledusskapi man izrija.
Saki vēl,ka labi draugi,
Sadauzīti visi trauki.
Dzēram ar mēs baigi, dikti
Tā ka senči tagad pikti.
Visu ledusskapi man izrija.
Saki vēl,ka labi draugi,
Sadauzīti visi trauki.
Dzēram ar mēs baigi, dikti
Tā ka senči tagad pikti.
Ziemassvētki
Mīļo salavecīti,
Ko tu labu atnesi?
Iekšā nāc, ja mantu daudz,
Bet, ja nav, tad tālāk brauc!
Ko tu labu atnesi?
Iekšā nāc, ja mantu daudz,
Bet, ja nav, tad tālāk brauc!
Vēlējumi
Lai vienmēr ir ko citiem dot,
Lai vienmēr ir ko samīļot,
Lai vienmēr ir kāds, kura dēļ
Nav it nekā no sevis žēl.
Lai vienmēr ir ko samīļot,
Lai vienmēr ir kāds, kura dēļ
Nav it nekā no sevis žēl.
Izlaidums
Beidzām skolu beidzām skolu,
Lieli esam izauguši,
Skolotāja galvu ķer,
Kā šie gudri palikuši!
Lieli esam izauguši,
Skolotāja galvu ķer,
Kā šie gudri palikuši!
Dzimšanas diena
Rīta rasā smeltas krāsas,
Varavīkšņu celtas sētas.
Pāri tikt un neapstāties,
Paveikt visu, pilnveidoties!
Varavīkšņu celtas sētas.
Pāri tikt un neapstāties,
Paveikt visu, pilnveidoties!
Smieklīgie pantiņi
Vienā zābakā bez zoles,
Šis uz moča taisa spoles.
Liedagā ja viņš tāds brauktu,
Visi viņam "URRĀ! "sauktu
Šis uz moča taisa spoles.
Liedagā ja viņš tāds brauktu,
Visi viņam "URRĀ! "sauktu
Bērniņa piedzimšana
Ir pilna lielā pasaule
Ar lieliem brīnumiem,
Un arī mēs, tie maziņie,
Nu piederam pie tiem.
Ar lieliem brīnumiem,
Un arī mēs, tie maziņie,
Nu piederam pie tiem.
Ziemassvētki
Šovakar, kad klusi, klusi
Sniega pārslas logā krīt,
Novēlu tev līksmi, gaiši
Ziemassvētkus sagaidīt!
Sniega pārslas logā krīt,
Novēlu tev līksmi, gaiši
Ziemassvētkus sagaidīt!
Dzimšanas diena
Lai ir kāda zeltaina kļava arvien,
Kam galotnē sirdi Tu rudeņos sien,
Un pāri takām, kad sniegpārslas krīt,
Lai ir kāda roze, kas dvēselē mīt.
Kam galotnē sirdi Tu rudeņos sien,
Un pāri takām, kad sniegpārslas krīt,
Lai ir kāda roze, kas dvēselē mīt.
Izlaidums
Ir mātes, tēva vārds mums visiem svēts,
Bet skolotāja vārds tiem līdzās staro,
Jo mūs dvēselēs vislabākais ir sēts,
No sēklām pirmajām nu birzs un druva zaro.
Bet skolotāja vārds tiem līdzās staro,
Jo mūs dvēselēs vislabākais ir sēts,
No sēklām pirmajām nu birzs un druva zaro.
Ziemassvētki
nekā, nekā nav šorīt cita,
tikai baltais, baltais puteņa sniegs,
un baltajai pasaulei galvā saule
mirdzošu kroni liek.
nekā, nekā nav dvēselē cita,
tikai gaisma, gaisma aug un viz,
un mežmalas priedē vientuļa vārna
sargā lielas debesis.
viss labais, kas sapņots pirms
Ziemassvētkiem,
nu mirdzošā gaismā pārvērties šķiet,
un žubītes dvaša kā cerība gaiša
loga rūtī rakstaini zied.
/U. Auseklis/
tikai baltais, baltais puteņa sniegs,
un baltajai pasaulei galvā saule
mirdzošu kroni liek.
nekā, nekā nav dvēselē cita,
tikai gaisma, gaisma aug un viz,
un mežmalas priedē vientuļa vārna
sargā lielas debesis.
viss labais, kas sapņots pirms
Ziemassvētkiem,
nu mirdzošā gaismā pārvērties šķiet,
un žubītes dvaša kā cerība gaiša
loga rūtī rakstaini zied.
/U. Auseklis/
Jāņi / Līgo svētki
Tās vien bija Jāņu zāles,
Ko plūc jāņu vakarā;
Plūks rīta, saulītē,
Nebūs vairs Jāņu zāles.
Ko plūc jāņu vakarā;
Plūks rīta, saulītē,
Nebūs vairs Jāņu zāles.
Vārda diena
Tavs vārdiņš tik mīligs un jauks
Par to nav skaistāks pat rozu lauks
vai esi redzējusi/is kā ezers atspidot saulei
kā milijoniem dimantos spīd?
Ieskaties, šis skaistums Tevi mīt!
Daudz mīļu vardu Tev šodien veltu
jo vardadiena Tev vairs nebūs rīt!
Par to nav skaistāks pat rozu lauks
vai esi redzējusi/is kā ezers atspidot saulei
kā milijoniem dimantos spīd?
Ieskaties, šis skaistums Tevi mīt!
Daudz mīļu vardu Tev šodien veltu
jo vardadiena Tev vairs nebūs rīt!
Ziemassvētki
Svētki atnāk un aiziet, bet paliek prieks
Par svecēm, egli un dāvanām,
par sirdi, ko cilvēks neaizliedz,
dvēselei mācot būt baltai.
Un tad nav svarīgi:
Ir vai nav sniegs,
Jo ceļš atvērts gaišākām domām...
/M.Svīķe/
Par svecēm, egli un dāvanām,
par sirdi, ko cilvēks neaizliedz,
dvēselei mācot būt baltai.
Un tad nav svarīgi:
Ir vai nav sniegs,
Jo ceļš atvērts gaišākām domām...
/M.Svīķe/
Smieklīgie pantiņi
Salavecis apkodies,
un zem egles pamodies,
Domā maisu vaļā vērt,
Tukšo taru ārā bērt.
un zem egles pamodies,
Domā maisu vaļā vērt,
Tukšo taru ārā bērt.
Kāzas un kāzu jubilejas
Patiesu draugu meklē un skaties
Pelēkās, drūmās ,lietainās dienās,
Skaties un redzēsi - liels un patiess
Viņš no pagalma puses ienāks.
Pelēkās, drūmās ,lietainās dienās,
Skaties un redzēsi - liels un patiess
Viņš no pagalma puses ienāks.
Valentīndiena / Mīlestība
Piespied mani kā zīmogu pie savas sirds
Un ļauj, lai es uzspiežos kā zīmoggredzens uz tavas rokas!
Lieli ūdeņi nevar apdzēst mīlestību,
Nedz arī ūdens straumes to apslīcināt un nomākt...
Un ļauj, lai es uzspiežos kā zīmoggredzens uz tavas rokas!
Lieli ūdeņi nevar apdzēst mīlestību,
Nedz arī ūdens straumes to apslīcināt un nomākt...
Jāņi / Līgo svētki
Lai līst vissiltākais lietus,
Visdzidrāko rasu dod rīts,
Un kaut ko no saulgriežu brīnuma,
Lai katrs paņem sev līdz
Visdzidrāko rasu dod rīts,
Un kaut ko no saulgriežu brīnuma,
Lai katrs paņem sev līdz
Valentīndiena / Mīlestība
Tavas acis pavedina,
Tavi vārdi pamudina,
Tavi glāsti samulsina,
Tavi skūpsti apklusina!
Tavi vārdi pamudina,
Tavi glāsti samulsina,
Tavi skūpsti apklusina!
Skumjās
Tu aizgāji gar kokiem sarmā klātiem.
Šie soļi gaistošie man mūžam ausīs skan.
Bet gribu, lai tu nekad nezinātu,
Cik grūti tajā brīdī bija man!
Šie soļi gaistošie man mūžam ausīs skan.
Bet gribu, lai tu nekad nezinātu,
Cik grūti tajā brīdī bija man!
Vēlējumi
Sivēnu - ar lielu ausi,
Pīrāgu un rudzu rausi,
Veselību, laimi prieku;
Mūžu - garu, latu - lieku!
Pīrāgu un rudzu rausi,
Veselību, laimi prieku;
Mūžu - garu, latu - lieku!