Vārda dienu 27. Aprīlī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Ingolfs, Inolds, Klemans, Klemens, Klemenss, Klementijs, Klementina, Klementīna, Klementine, Klementīns, Klements, Klimans, Klimentijs, Klimentina, Klimentīna, Raima, Raimija, Raimona, Rimona, Rimonda, Tāla
Raiņa - Karjeras kāpnes pašas nāk viņai pretī, jo viņa ir talantīga!
Klementīne - diplomāte. Ir viegli būt drosmīgai vārdos, ja negrasās teikt visu patiesību. Klementīnei allaž šķiet, ka noslēpumi ir kaitīgi viņas veselībai. Savas intīmās vēstulītes cenšas glabāt ļoti slepenā stūrītī. Dievina savu vīru par to, ka viņš nekad neizturas pret viņu kā pret precētu sievu.
Tāle - Atzīst, ka viss šajā dzīvē ir relatīvs. Grasoties izdarīt krasu pavērsienu, vispirms atrod šim manevram piemērotu vietu un laiku.
Vārdu skaidrojumi.
Raimonda - Kaislību rotaļa ieguvusi formu un meistarību. Pakļauj sev citus, pati būdama savas gribas valdniece. Laimīga, jo atzīst riska vilinājumu. Raimonda necenšas būt piesardzīga, tāpēc laimē. Jo kaislība taču ir stiprāka par mīlu. Kaut īslaicīgāka.Raiņa - Karjeras kāpnes pašas nāk viņai pretī, jo viņa ir talantīga!
Klementīne - diplomāte. Ir viegli būt drosmīgai vārdos, ja negrasās teikt visu patiesību. Klementīnei allaž šķiet, ka noslēpumi ir kaitīgi viņas veselībai. Savas intīmās vēstulītes cenšas glabāt ļoti slepenā stūrītī. Dievina savu vīru par to, ka viņš nekad neizturas pret viņu kā pret precētu sievu.
Tāle - Atzīst, ka viss šajā dzīvē ir relatīvs. Grasoties izdarīt krasu pavērsienu, vispirms atrod šim manevram piemērotu vietu un laiku.
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
Jaunais gads
Uz Jauno gadu dāvināsim
Viens otram labus vārdus mēs,
Lai tie pavisam neizzustu
No steigas pilnās pasaules!
Viens otram labus vārdus mēs,
Lai tie pavisam neizzustu
No steigas pilnās pasaules!
Dzimšanas diena
Tev vēlam soļot skaistu taku,
Lai tajā šķēršļu nebūtu nekad,
Mēs vēlam prieku,laimi,ziedus,
Bet skumjas,vilšanos Tev nepazīt nekad.
Lai tajā šķēršļu nebūtu nekad,
Mēs vēlam prieku,laimi,ziedus,
Bet skumjas,vilšanos Tev nepazīt nekad.
Valentīndiena / Mīlestība
Miglā asaro logs. Ko tur liegties, nav vērts:
Tikai tevi es mīlējis esmu.
Kādā dīvainā sulā savas lūpas tu mērc,
Ka tās kvēl ar tik sarkanu dvesmu?
Vai tā diena vai nakts, ielās klīstu viens pats,
Rauju lapas no kokiem un ceru,
Ka uz kādas no tām būs tavs skūpsts vai tavs mats,
Bet - tās tukšas es notekās beru.
Miglā asaro logs. Ko tur liegties, nav vērts:
Tikai tevi es mīlējis esmu.
Laikam asinīs manās savas lūpas tu mērc,
Ka tās deg ar tik sarkanu dvesmu?...
/A. Čaks/
Tikai tevi es mīlējis esmu.
Kādā dīvainā sulā savas lūpas tu mērc,
Ka tās kvēl ar tik sarkanu dvesmu?
Vai tā diena vai nakts, ielās klīstu viens pats,
Rauju lapas no kokiem un ceru,
Ka uz kādas no tām būs tavs skūpsts vai tavs mats,
Bet - tās tukšas es notekās beru.
Miglā asaro logs. Ko tur liegties, nav vērts:
Tikai tevi es mīlējis esmu.
Laikam asinīs manās savas lūpas tu mērc,
Ka tās deg ar tik sarkanu dvesmu?...
/A. Čaks/
Izlaidums
Skola ir otrās mājas
Tur mums galvā zināšanas krājās,
Tur skolotājas mūs audzina.
Gandrīz kā katra māmiņa.
Skolotājas cenšas mums sniegt to,
Ko pašas uzskata par nepieciešamāko.
Viņas ved mūs pa to taku,
Kur redzam uz dzīvi skatu!
Skolotājiem paldies par to,
ka sniedza mums visu gaišāko.
Paldies par sirds siltumu,
Un par vislielāko izpalīdzību!
Mārtiņš Muhins.
Tur mums galvā zināšanas krājās,
Tur skolotājas mūs audzina.
Gandrīz kā katra māmiņa.
Skolotājas cenšas mums sniegt to,
Ko pašas uzskata par nepieciešamāko.
Viņas ved mūs pa to taku,
Kur redzam uz dzīvi skatu!
Skolotājiem paldies par to,
ka sniedza mums visu gaišāko.
Paldies par sirds siltumu,
Un par vislielāko izpalīdzību!
Mārtiņš Muhins.
Katrai dienai
Ja tev dzīvē klājas grūti,
tad pie velna visus sūti,
paņem glāzi,
iedzer šņabi,
gan jau atkal viss būs labi!
tad pie velna visus sūti,
paņem glāzi,
iedzer šņabi,
gan jau atkal viss būs labi!
Ziemassvētki
Aiz logiem visas zvaigznes klusē,
Jo Ziemassvētki mūsu pusē.
Šajā naktī visu slikto piedosim,
Un viens otram lielu laimi vēlēsim.
Jo Ziemassvētki mūsu pusē.
Šajā naktī visu slikto piedosim,
Un viens otram lielu laimi vēlēsim.
Jaunais gads
Lai jaunā gada plāni štimmē,
Un mīlestībā labi iet.
Un sirds, lai klapē valša ritmā,
Un naudas maks, lai neiet ciet!
Un mīlestībā labi iet.
Un sirds, lai klapē valša ritmā,
Un naudas maks, lai neiet ciet!
Rupjie pantiņi (18+)
Gāju meklēt ziemeļmeitu,
Atradu to krūmos beigtu.
Apkārt tai bij zelta rota,
Pati vidū izvarota.
Atradu to krūmos beigtu.
Apkārt tai bij zelta rota,
Pati vidū izvarota.
Kāzas un kāzu jubilejas
Lai saulīte nenoriet,
Ceļu kopā staigājot.
Mīļu vārdu nepietrūkst,
Visu mūžu dzīvojot.
Ceļu kopā staigājot.
Mīļu vārdu nepietrūkst,
Visu mūžu dzīvojot.
Katrai dienai
Es baidos apmaldīties vārdos,
Ja man tos skaļi izteikt nāktos,
Es vēlos tikai brīdi klusēt,
Jo vārdi neizteic neko.
Ja man tos skaļi izteikt nāktos,
Es vēlos tikai brīdi klusēt,
Jo vārdi neizteic neko.
Ziemassvētki
Ziemas un Saulgriežu kalnā
Saule un cilvēki kāpj -
Pārlūkot darbus, kas veikti,
Sagaidīt jaunos, kas nāk…
Saule un cilvēki kāpj -
Pārlūkot darbus, kas veikti,
Sagaidīt jaunos, kas nāk…
Valentīndiena / Mīlestība
Caur skaidru ledu skatījos
Es dzelmes tukšumā;
Es skatījos un sabijos
No tāda dziļuma.
Caur klusām acīm skatījos
Tev sirdī-brīnumā;
Es skatījos un sabijos
No tāda dziļuma.
Es dzelmes tukšumā;
Es skatījos un sabijos
No tāda dziļuma.
Caur klusām acīm skatījos
Tev sirdī-brīnumā;
Es skatījos un sabijos
No tāda dziļuma.
Skumjās
Ir sāpes, ko nevar dalīt uz pusēm,
Nav tādu vārdu, kas mierināt spētu…
Nostājas blakus Tev draugi un klusē
Kaut vai tā, lai Tev palīdzētu.
Nav tādu vārdu, kas mierināt spētu…
Nostājas blakus Tev draugi un klusē
Kaut vai tā, lai Tev palīdzētu.
Jāņi / Līgo svētki
Ozoliņi, ozoliņi,
Tavu lielu vecumiņu:
Es piedzimu, tev atradu,
Es nomiršu tu paliksi.
Tavu lielu vecumiņu:
Es piedzimu, tev atradu,
Es nomiršu tu paliksi.
Ziemassvētki
Ir pārtraukts garais tumsas pakāpiens,
Lūk, Saulgrieži jau atver vārtus,
Lai katrā Jūsu dvēselē
Nāk saule rādīt ceļa vārtus!
Lūk, Saulgrieži jau atver vārtus,
Lai katrā Jūsu dvēselē
Nāk saule rādīt ceļa vārtus!
Valentīndiena / Mīlestība
Kad laimi tumšā rozes ziedā
Kāds cits tev kādreiz steigsies nest,
Varbūt vēl kaut kur dziesmu dziedās
Kā dziedu šovakar tev es.
/Alfrēds Krūklis/
Kāds cits tev kādreiz steigsies nest,
Varbūt vēl kaut kur dziesmu dziedās
Kā dziedu šovakar tev es.
/Alfrēds Krūklis/
Jaunais gads
Jauno gadu svinēt prieks
Ja uz galda trīsgraudnieks,
Rosolu un torti nost
Tikai kost un kost un kost.
Ja uz galda trīsgraudnieks,
Rosolu un torti nost
Tikai kost un kost un kost.
Kāzas un kāzu jubilejas
Mātes paspārne ir kļuvusi par šauru.
Tavai ligzdai pirmais salms jau vīts.
Atrasts draugs, kur balstīt savu plecu.
Sācies lielais dzīves gaišais rīts.
Tavai ligzdai pirmais salms jau vīts.
Atrasts draugs, kur balstīt savu plecu.
Sācies lielais dzīves gaišais rīts.
Dzimšanas diena
Es jau sen šo dienu gaidu
Lai ar vienu platu smaidu,
Teiktu vienā paņēmienā,
Sveicu tevi dzimšanas dienā!
Lai ar vienu platu smaidu,
Teiktu vienā paņēmienā,
Sveicu tevi dzimšanas dienā!
Dzimšanas diena
Es nevaru Tev dāvāt rožu smaržu,
Un nevaru Tev laimi plaukstās likt.
Jo katram sava roze jāizsmaržo,
Un katram sava laime jāatrod.
Un nevaru Tev laimi plaukstās likt.
Jo katram sava roze jāizsmaržo,
Un katram sava laime jāatrod.
Ziemassvētki
Balts sniedziņš snieg uz skujiņām,
Un, maigi dziedot, pulksten's skan;
Mirdz šur tur ciemos ugunis,
Un sirds tā laimīgi pukst man.
Man ir, it kā kad paceltos
Gars augstumos, kur debess telts
Ir pulcējusi eņģeļus,
Kur āres spīd kā spožais zelts.
Es saprotu, es sajūtu,
Ka šeit uz zemes spodrība –
Tas augstākais, ko mums var dot,
Un skaidram būt ir godība.
Ai, māmiņa, cik laba tu,
Tu mani baltu mazgāji,
No acīm skūpstot asaras,
Man svētku drānas uztērpi.
Ai, māmiņa, vai mūžīgi
Es varēšu tāds skaidr(i)s būt,
Jeb vai būs likten's nolēmis
Man citādam virs zemes kļūt?
Balts sniedziņš snieg uz skujiņam,
Un, maigi dziedot, pulksten's skan;
Mirdz šur tur ciemos ugunis,
Un sirds pukst aplaimota man.
/J.Poruks/
Un, maigi dziedot, pulksten's skan;
Mirdz šur tur ciemos ugunis,
Un sirds tā laimīgi pukst man.
Man ir, it kā kad paceltos
Gars augstumos, kur debess telts
Ir pulcējusi eņģeļus,
Kur āres spīd kā spožais zelts.
Es saprotu, es sajūtu,
Ka šeit uz zemes spodrība –
Tas augstākais, ko mums var dot,
Un skaidram būt ir godība.
Ai, māmiņa, cik laba tu,
Tu mani baltu mazgāji,
No acīm skūpstot asaras,
Man svētku drānas uztērpi.
Ai, māmiņa, vai mūžīgi
Es varēšu tāds skaidr(i)s būt,
Jeb vai būs likten's nolēmis
Man citādam virs zemes kļūt?
Balts sniedziņš snieg uz skujiņam,
Un, maigi dziedot, pulksten's skan;
Mirdz šur tur ciemos ugunis,
Un sirds pukst aplaimota man.
/J.Poruks/
Ziemassvētki
Debesu velvei piekalts,
Greznojas Mēness siers.
Adventes sveces spīgo-
Dvēselē miers.
Paņemsim liesmu līdz,
Tumsa pa gabalu liegs.
Gaismu uz veselu gadu
Savos atstaros slēgs.
/M. Bārbele/
Greznojas Mēness siers.
Adventes sveces spīgo-
Dvēselē miers.
Paņemsim liesmu līdz,
Tumsa pa gabalu liegs.
Gaismu uz veselu gadu
Savos atstaros slēgs.
/M. Bārbele/
Ziemassvētki
nekā, nekā nav šorīt cita,
tikai baltais, baltais puteņa sniegs,
un baltajai pasaulei galvā saule
mirdzošu kroni liek.
nekā, nekā nav dvēselē cita,
tikai gaisma, gaisma aug un viz,
un mežmalas priedē vientuļa vārna
sargā lielas debesis.
viss labais, kas sapņots pirms
Ziemassvētkiem,
nu mirdzošā gaismā pārvērties šķiet,
un žubītes dvaša kā cerība gaiša
loga rūtī rakstaini zied.
/U. Auseklis/
tikai baltais, baltais puteņa sniegs,
un baltajai pasaulei galvā saule
mirdzošu kroni liek.
nekā, nekā nav dvēselē cita,
tikai gaisma, gaisma aug un viz,
un mežmalas priedē vientuļa vārna
sargā lielas debesis.
viss labais, kas sapņots pirms
Ziemassvētkiem,
nu mirdzošā gaismā pārvērties šķiet,
un žubītes dvaša kā cerība gaiša
loga rūtī rakstaini zied.
/U. Auseklis/
Ziemassvētki
Bērni, lieciet to aiz auss -
Šogad nenāks Santaklauss:
Ziemeļbriedis, nelietis,
Ņēmis šo un uzmetis!
Šogad nenāks Santaklauss:
Ziemeļbriedis, nelietis,
Ņēmis šo un uzmetis!
Valsts svētki
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.
Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
/Alfrēds Krūklis/
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.
Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
/Alfrēds Krūklis/