Vārda dienu 20. Jūlijā svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Platons, Plūdonis, Rada, Radimins, Ramons, Ramuna, Ramune, Ramute, Ritmars, Ritmārs, Rusanda, Ruzanna, Ruze
Ramona - Aiz intelekta pārpilnības viņa slēpj sevi kārdinājumu ļauties neprātīgai kaislībai, jo prāts mūžīgi karo ar jūtām. Ārkārtīgs takts, attapība, uzmanība un mēra sajūta izraisa vīriešos cieņu un apbrīnu. Dažādas jūtu skalas mainās Ramonas dzīvē. Taču laiks Ramonu rauj kā straume uz priekšu - un viņa ieplūst tajā. Plaukstoša sievišķība tāpēc pavada Ramonu itin ilgi...
1847 - latviešu rakstnieks JĒKABS LAUTENBAHS-JŪSMIŅŠ
1927 - latviešu ģeogrāfs, novadpētnieks ROBERTS ZVEJNIEKS
1941 - žurnāliste, rakstniece MONIKA ZĪLE
1947 - meksikāņu mūziķis KARLOSS SANTANA
1968 - kinorežisors ROBERTS RODRIGESS
Vārdu skaidrojumi.
Ritma - Azartiski metas iekšā sadzīvē, laulībā, afērās. Jo pats vārds diktē uzvedības veidu - katru mirkli izjust kā aizejošu vērtību. Lepojas ar savu enerģiju un mātišķo aizstāvības gribu.Ramona - Aiz intelekta pārpilnības viņa slēpj sevi kārdinājumu ļauties neprātīgai kaislībai, jo prāts mūžīgi karo ar jūtām. Ārkārtīgs takts, attapība, uzmanība un mēra sajūta izraisa vīriešos cieņu un apbrīnu. Dažādas jūtu skalas mainās Ramonas dzīvē. Taču laiks Ramonu rauj kā straume uz priekšu - un viņa ieplūst tajā. Plaukstoša sievišķība tāpēc pavada Ramonu itin ilgi...
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
20. Jūlijā pasaules un Latvijas svētki:
- Starptautiskā šaha diena
- Kolumbijas neatkarības diena
20. Jūlijā dzimuši slaveni un populāri cilvēki:
1304 - itāļu dzejnieks FRANČESKO PETRARKA1847 - latviešu rakstnieks JĒKABS LAUTENBAHS-JŪSMIŅŠ
1927 - latviešu ģeogrāfs, novadpētnieks ROBERTS ZVEJNIEKS
1941 - žurnāliste, rakstniece MONIKA ZĪLE
1947 - meksikāņu mūziķis KARLOSS SANTANA
1968 - kinorežisors ROBERTS RODRIGESS
Ziemassvētki
Ziemassvētku rīts jau klāt,
Un jāskaita man pantiņu,
Lai par jauku pantiņu
Dabūtu vien mantiņu.
Un jāskaita man pantiņu,
Lai par jauku pantiņu
Dabūtu vien mantiņu.
Vārda diena
Ņem par labu nedaudz rindu,
kurās ļoti maz var teikt!
Tomēr tavā vārda dienā,
atļauj tevi mīļi sveikt!
kurās ļoti maz var teikt!
Tomēr tavā vārda dienā,
atļauj tevi mīļi sveikt!
Valentīndiena / Mīlestība
Es tevi mīlēšu
dzeltenās madarās,
es tevi paslēpšu
dzeltenās madarās
no meža kaķa
dzeltenām acīm,
no beigtas dzeltenas vālodzes
paslēpšu.
Es tevi paslēpšu, baltā,
no dzeltēšanas
un aiziešanas
ar dzeltenu vēju.
Mīļā,
es tevi mīlēšu
dzeltenās madarās!
/O. Vācietis/
dzeltenās madarās,
es tevi paslēpšu
dzeltenās madarās
no meža kaķa
dzeltenām acīm,
no beigtas dzeltenas vālodzes
paslēpšu.
Es tevi paslēpšu, baltā,
no dzeltēšanas
un aiziešanas
ar dzeltenu vēju.
Mīļā,
es tevi mīlēšu
dzeltenās madarās!
/O. Vācietis/
Smieklīgie pantiņi
Salatēvs ar ziemeļbriedi
Apčuraja mežā priedi:
Mazais ruķis lamājas
Slapš zem priedes vazajas
Apčuraja mežā priedi:
Mazais ruķis lamājas
Slapš zem priedes vazajas
Dzimšanas diena
Atceries to pirmo dienu,
Kad dzēri mātes pienu,
Kad ietīts autos dikti bļāvi,
Un sevi bučot visiem ļāvi!
Kad dzēri mātes pienu,
Kad ietīts autos dikti bļāvi,
Un sevi bučot visiem ļāvi!
Bērniņa piedzimšana
Rokas pārtop par ligzdu,
Tur putnēns izšķilsies drīz.
Vēl brīdis. Putna vārds nolaidīsies
Svēts, laimīgs un tīrs.
Tur putnēns izšķilsies drīz.
Vēl brīdis. Putna vārds nolaidīsies
Svēts, laimīgs un tīrs.
Dzimšanas diena
Visskaistākā diena ir no paša rīta,
Visskaistākā dzīve, kad tā nepazīta,
Vēl cerībās kā zilā miglā tīta,
Ne līksmē vēl, ne sāpēs iepazīta.
Visskaistākā dzīve, kad tā nepazīta,
Vēl cerībās kā zilā miglā tīta,
Ne līksmē vēl, ne sāpēs iepazīta.
Ziemassvētki
Mantiņu spīdums,
Egļu smarža,
Un sniegpārsliņu vesels vezums,
Lai kaķītis mīkstās ķepiņās jums laimi Atnestu.
Egļu smarža,
Un sniegpārsliņu vesels vezums,
Lai kaķītis mīkstās ķepiņās jums laimi Atnestu.
Draudzība
Kad vējš uz vakariem pūtīs
Un rožu pumpuri plauks
Pie Tevis daudz sveicienu sūtīs
Tavs bijušais jaunības draugs!
Un rožu pumpuri plauks
Pie Tevis daudz sveicienu sūtīs
Tavs bijušais jaunības draugs!
Valsts svētki
1919 šāvieni pār Rīgu lido
Un tūkstošiem sirdīs sāp.
1919 upuros krīt,
Un naids pret fričiem kāp.
1919 - tur nāve ar dzīvi tiekas
Un reti kurš paliek elpojošs.
1919 -asins un šausmas līst.
Rīga- moku kambaris.
1919 asaras pār Latvju zemi rit.
Par brīvi, kas dvēselēs plīst.
1919 tik maz esam, jā, mēs.
Nezālēs dzīt neviens nespēs!
(L.Bērziņa)
Un tūkstošiem sirdīs sāp.
1919 upuros krīt,
Un naids pret fričiem kāp.
1919 - tur nāve ar dzīvi tiekas
Un reti kurš paliek elpojošs.
1919 -asins un šausmas līst.
Rīga- moku kambaris.
1919 asaras pār Latvju zemi rit.
Par brīvi, kas dvēselēs plīst.
1919 tik maz esam, jā, mēs.
Nezālēs dzīt neviens nespēs!
(L.Bērziņa)
Jāņi / Līgo svētki
Ai, māmiņa, ai, māmiņa,
Tavs Jānīt’s nebēdnieks:
Vakar dzina blusai pēdas
Pār meitiņas vēdergalu.
Tavs Jānīt’s nebēdnieks:
Vakar dzina blusai pēdas
Pār meitiņas vēdergalu.
Dzimšanas diena
Nav nozīmes kāds galds ir klāts
Tu vienmēr tiksi sumināts!
Jo jauku draugu tā kā tu
Ik vienam dzīvē novēlu.
Tu vienmēr tiksi sumināts!
Jo jauku draugu tā kā tu
Ik vienam dzīvē novēlu.
Dzimšanas diena
Gadus neaizputina sniegi,
Cauri puteņiem gadi iet -
Brīžiem skaudri un brīžiem liegi,
Reizēm nosarmo, reizēm zied.
Cauri puteņiem gadi iet -
Brīžiem skaudri un brīžiem liegi,
Reizēm nosarmo, reizēm zied.
Rupjie pantiņi (18+)
Gāju meklēt ziemeļmeitu,
Atradu to krūmos beigtu.
Apkārt tai bij zelta rota,
Pati vidū izvarota.
Atradu to krūmos beigtu.
Apkārt tai bij zelta rota,
Pati vidū izvarota.
Ziemassvētki
Jaunas meitas kaķi svēra
Ziemassvētku vakarā:
Ja svērs kaķis puspodiņa,
Vedīs meitas šoruden.
Ziemassvētku vakarā:
Ja svērs kaķis puspodiņa,
Vedīs meitas šoruden.
Valsts svētki
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.
Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
/Alfrēds Krūklis/
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.
Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
/Alfrēds Krūklis/
Dzimšanas diena
Acis platas rītā agrā,
Nemiers manu sirdi sagrābj.
Skaļi saucu - Velns ar ārā!
Dzimšanas diena šodien TEV.
Nemiers manu sirdi sagrābj.
Skaļi saucu - Velns ar ārā!
Dzimšanas diena šodien TEV.
Draudzība
Un mūsu draudzības takas
Neļausim nezālēm augt.
Laime un prieks lai staro,
Lai sirsnība plaukst.
Neļausim nezālēm augt.
Laime un prieks lai staro,
Lai sirsnība plaukst.
Vārda diena
Lai Tev ceļš starp rozēm iet,
Lakstīgala dziesmu dzied.
Dienas vadīt laimē vienā,
Sveiciens Tavā vārda dienā!
Lakstīgala dziesmu dzied.
Dienas vadīt laimē vienā,
Sveiciens Tavā vārda dienā!
Vārda diena
Ar elegantu pietupienu,
Atraktīvu palēcienu,
Fantastisku pagriezienu -
Svini savu vārdadienu.
Atraktīvu palēcienu,
Fantastisku pagriezienu -
Svini savu vārdadienu.
Jāņi / Līgo svētki
Nevienam tāda "boze"
Kā tam mūsu Jānīšam:
Liela galva,ruda spalva;
Allaž stalta stāvēšana.
Kā tam mūsu Jānīšam:
Liela galva,ruda spalva;
Allaž stalta stāvēšana.