Lai Tavām rokām vienmēr ir ko darīt
Lai Tavā makā vienmēr ir pāris monētu.
Lai saule vienmēr spīd Tavā logā,
Lai lietum vienmēr seko varavīksne,
Lai draugs vienmēr pastiepj palīdzīgu roku
Un lai dievs pilda Tavu sirdi ar prieku.
Lai mērķus tādus sev spraužam,
Ko sasniegt bez mūžības spēj.
Lai dzīvojot rozes tik laužam,
Ko palīdz, kad asaras sēj?
Lai Tev veiksme pasniedz roku,
Prieks lai vienmēr durvis ver,
Lai Tev gaišus saules starus,
Katra jauna diena sniedz.
Lai piepildās tās cerības,
Kas Tavā sirdī viļņojas,
Lai Laimes māte ziedus lauž
Un Tev dzīves ceļu sprauž!
Lai Tavām dienām rožu smarža,
Kas dzīves steigā nepazūd.
Un arī rūgtos brīžos proti
Ar rožu dvesmu kopā būt.
Dzīvē ir bezgala daudz laimes,
Un vajag tikai pastiept rokas,
Lai viss, ko Tu vēlies -
Mīla, Draudzība un Prieks,
Sabirtu tajās kā zvaigznes
No zaļganām vasasras debesīm!
Kaut kur ir pļava -
Viena vienīgā pasaulē- Tava!
Naktīs viņa Tev sapņos smaržo
Un rītos vēl ilgi uz lūpām
Jūti medus garšu
Lai arī Tev pieder pļava,
Kurā tikai atliek ieiet
Un kur Tu būsi laimīga.
Novēlu Tev smilšu graudā ieraudzīt pasauli,
Pļavu puķēs - sakatīt debesis,
Plaukstās - noturēt bezgalību
Un ticēt mūžībai!
Gribas, lai baltā pasaulē
Balti sniegi snieg.
Un uz baltiem lielceļiem
Balti cilvēki iet. Un lai baltos cilvēkos
Baltas domas dzimst,
Un lai baltās darbdienās
Balti svētki ir.
/I.Ziedonis/
Lai pie tavas pieres egle
Zaļu roku liek.
Lai neviena rūpe šonakt
Tevi nesatiek.

Lai Tev drošu ceļu rādīt
Liela zvaigzne krīt.
Lai ikvienu sapni vari
Plaukstā pasvārstīt.

Lai tu vari katram vienam
Abas rokas dot.
Un kā zelta mežābele
Sniegā salapot.

/K.Skujenieks/
Trīs baltas patiesības nemanāmas
iet pa gadu takām.
Ir pirmā Labestība-
katrā vārdā, ko viens otram sakām,
Tai blakus Godīgums-
kam jāvalda starp mums,
Un ja vēl Pienākums
šiem diviem mērķiem līdzi iet-
tad citas laimes nevajag!
Lai zem tava loga
Rožu krūmiņš zied
Un lai rožu krūmā
Lakstīgala dzied.
Tev kalnu augstās smailes
Tev jūras plašums māj
Ne mirkli nepagursti
Ne mirkli neapstāj
Lai tev zirga veselība
Oda dūša, izturība
Mušas lai tev mieru liek
Dundurs mūžam neaiztiek.
Pie bērnības ezera krastiem
Tev laiviņa piesieta stāv,
Pa dzīves ceļu braucot,
Tev novēlam laimīgai būt.
Lai laime stāv uz katra stūra
Un tavu atnākšanu gaida,
Lai katrs cilvēks, kas ir burvis,
Tev pretī nāk un smaida!
Kādu laimi, lai mēs Tev vēlam,
Lai tā spoži viz un mirdz?
Ne no vārdu plūdiem cēliem,
Tik no mūsu siltās sirds.
Un ja cerēto prieku
Nenesa ceriņu ziedi,
Nav taču sacīts, ka laime
Nevar atbrist pa stiegu.
Dievs lai piedod visus grēkus,
organismam jaunus spēkus,
vairāk naudas, vairāk baudas,
lieliem darbiem vairāk jaudas!
Es nesolu vienmēr aiziet pie tevis,
Ik nastu tev palidzēt nest;
Pa retam es gribētu apciemot tevi,
Pa retam tev pavardu aizdegtu es.
Bet nesolu nenest tev pelēkas dienas,
To katram ir sakrājies daudz, ļoti daudz.
Vienalga, vai sauc tās par nespēka brīžiem
Vai tikai par vientuļo ikdienu sauc...
Es apsolu vasarā asteres aiznest,
Bet ziemā trīs čiekurus- vairāk nekā,
Un aprīlī-vēstuli ķīvītes ligzdā
Tev atstāsu pelekā atmata.
(Sk.Kaldupe)
Kaut reizi dzīvē, lai tavs sapnis,
Kļūst par īstenību!
Kaut reizi dzīvē, lai tava viskvēlākā
Vēlēšanās piepildās!
Kaut reizi dzīvē, lai tu patiešām
Būtu tā pa īstam laimīga
Un tomēr ir kas tāds, kam jāpavada
Tevi visi tavu dzīvi...
Tā ir ticība!
Ticība sev un saviem spēkiem...
Tā ir cerība!
Cerība, ka viss izdosies...
Tas ir spēks!
Spēks, kas uzveic it visu...
Bet pāri visam – tā ir mīlestība!
Mīlestība, kas nekad nezudīs...
Cik saulītei mirdzošu staru,
Tik sveicienu sūtu es Jums!
Cik avotam tekošu viļņu,
Tik laimītes novēlu Jums!
Lai Tev būtu darbs, kas iepriecina,
Draugi, kuriem vari uzticēties,
Domas, kas nes gaismu
Un nemiers, kas spārno!
Veselību - stipru kā riekstu!
Laimi - saldu kā medu!
Mīlestību - kā tikko plūktu ābolu!
Prieku - krāsainu, daudzveidīgu kā zvaigzni!
Pārticību - tik daudz naudiņas, cik eglītei skujas!
Draudzību - noturīgu kā citrona garša!
Mieru - gaišu kā svecītes!
Novēlu Karlisona apetīti.
Uz dzivi Pepijas Garzeķes fantāziju,
Un Vinija Pūka neatlaidību!
Lai ir ko mīlēt un ir kas mīl.
Lai ir ko gaidīt un ir kas gaida.
Lai ir ko darīt un ir kas novērtē.
Lai sniegs nav melns un prieks ir balts...
Visi vēl tev šo un to,
Es tev pašu labāko,
Pilnu laivu puišu vest
Un palēnām ārā mest.
Pa rozēm tumši sarkanām
Lai iet Jums dzīves ceļš
Un sārtos rožu pumpuros
Lai Jums laime plaukst!
Aiz kalniņa dzīvodama
Aiz liela ezeriņa
Skaista bija pilsētiņa
Skaistas bija vietiņas

Uz kalniņa drupas bija
Zem drupami mājiņas
Tālu, tālu dzīvodama
Pilsētiņu mīledama
(Inta Kovolāne)
Laimi kā zilu pasaku,
Smieklus kā pavasara lietutiņu,
Spītību kā ūdens burbuli,
Savaldību kā akmens krūzi,
Burvību kā pasakās,
Bet pāri visam mīlestību kā varavīksni!