Caur skaidru ledu skatījos
Es dzelmes tukšumā;
Es skatījos un sabijos
No tāda dziļuma.

Caur klusām acīm skatījos
Tev sirdī-brīnumā;
Es skatījos un sabijos
No tāda dziļuma.
Tu esi tāda, kāda nav neviena,
Tu esi tāda, kādu vēlētos ikviens!
Tu esi mana mūza un mans prieks,
Tu esi mana mīlestība!
Es gribu Tavās acīs skatīties
Kā spogulī tur redzēt sevi!
Un klusi, klusi pateikt Tev
Ka ļoti mīlu Tevi!
Ņem manu prieku un atpakaļ nenes,
Atpakaļ nestais dzīvei ir lieks,
Neņem pa daļai, paņem it visu,
Es būšu stipra, jo tevī mans prieks.
Vakarā, kad saule riet,
Vēlos es pie tevis iet.
Vēlos mīlēt, skūpstīt, glāstīt
Un par sevi blēņas stāstīt.
Un tad vienīgais tu būsi,
Kas par mīļāko man kļūsi!
Es dāvāšu Tev
Salda miega rītu,
Un visu savu
Miesas siltumu,
Tu tikai atbrauc
Dāvaniņai pakaļ,
Un paliec, kamēr tumsīs
Apsolītais vakars...
Man priekš Tevis
Pietaupīts ir kaut kas tāds,
Kas nevienam citam
Nav vēl dāvināts!
Klusi cerībā es gaidu.
Atkal redzet tavu smaidu.
Mīļus skūpstus es tev sūtu.
Kaut nu blakus Tu man būtu.
Kad vakarā pie loga pieej
Un redzi zvaigznīti krītam,
Tad nebīsties bet vēlies sev kaut ko,
Ka kādreiz vēlējos un satiku es tevi
Vai atceries,tā rudens diena bija,
Kad pirmo reizi bijām divatā,
Bij rudens vēss un ārā lietus lija,
Bet mūsu sirdīs plauka pavasaris.
Mīlestībai nav laika mēra.
Tā dīgst un zied
un nogatavojas vienlaicīgi-
vienā skaistā stundā.
/Teodors Korners/
Bijušais tik skaisti šķiet
Gribas atpakaļ vēl iet.
Gribas seno taku mīt,
Nesacīto - pasacīt.
Pāriet krusa, pāriet lietus,
Vēji nāk un projām iet,
Saule bāl un meklē rietus,
Tikai mīla nepāriet.
Mana sirds kā putra vārās,
Tā kā nokauts tītars spārdās
Visas desas riņķī griežas
Mīlestība ārā spiežas
Slidens manā ceļā un dzīvē ir ledus,
Tikai plaukstas tiesa starp dzīvot un mirt.
Es pa ļoti slidenu ceļu tev vedu
To, kas vistrauslākais pasaulē ir.
Zinu karstas naktis, kas dvēseli saņem,
Debess zvaigznēm līdzi līdz rītausmai kvēl.
Tādas rokas zinu, kas mani var paņemt,
Bet, kas visu mūžu var paturēt - nē.
Taču man nav bail no šīs tikšanās dienas,
Ceļš pie tevis bija man grumbains un grūts..
Kāpēc man tev jāteic, ka nebij neviena, -
Jā, es zinu acis, kas mīlē un lūdz.
Tā kā ceļa stabiņi baltie, bez mitas
Mūsu dienu jūdzes un minūtes steidz.
Kā tu vari domāt, ka dodos pie cita,
Ja pie tevis es neesmu ne reiz.
Gribu būt samtains smaidiņš,
kas Tavās lūpās grozīsies.
Gribu būt,mēness stariņš,
Kas Tavās acīs lūkosies.
Gribu būt Tava ēna,
Kas ap Tevi apvīsies.
Valentīndiena par mīlestību vēsta
No sarkanas lapas tiek sirsniņa plēsta.
Sirsniņa ir dāvana šajā mīlas dienā
Drīz tā tiks iegravēta skolas vecajā sienā.

Bet, ja reiz tu saņem sirsniņas daudz
Tad tu zini, ka liels tu audz
Tās apliecina, ka tu esi kādam mīļa.
It īpaši ļoti vajadzīga..

Atceries vienmēr, kad beidzas gads,
Šo īpašo dienu, tev pateiks tuvs rads.
Tad esi gatavs saņemt papīra sirsniņas,
Vai kādu no izlozētās kartiņas.
Tu esi mans cilvēks ar visu,
kas tevī labs ir un ļauns.
Ar to, ko tevī mīlu,
ar to, par ko man ir kauns.

Tu esi mans kopā ar velnu,
kas tev sirds stūrītī sēž
un, izbāzis roķeli melnu,
aiz matiem man dvēseli plēš.

Tu esi mans kopā ar Dievu,
kas baltu ceļu klāj
un, pasakas kaktiņā sēžot,
sargā un neatstāj.

Tu esi mans cilvēks ar visu,
Kas tevī apdziest vai skan,
kas tevī nomirst un piedzimst,-
tu esi un paliec mans.
Ir skaista šī diena,
Un vējš no jūras pūš.
Atsūti man ziņu
ko sirds Tava jūt!!!
Saki puisīt kāpēc tā?
Man par tevi jādomā,
Diena aust un atkal tumst
Mana sirds pēc tevis skumst!
Es rakstīju smiltīs
vārdu pēc vārda-
no katra drauga,
un izdzēsu, lai
sveši skati tos
neierauga.
Es rakstīju smiltīs,
lai Dievs to redz
un pāri jums visiem
savu svētību sedz.
Es rakstīju smiltīs
klusā jūrmalā
un domāju, ko
Jēzus reiz tā
rakstīja smiltīs
ļaužu pūlī pilsētā
Bieži domu viļni virsū nāk,
Sirds par tevi domāt sāk
Neko nevar tagad pateikt tā,
Kamēr neesi vēl manā tuvumā...

Bet cerība mirst pēdējā-
Ja tā sieta jūtu pavadā,
Cerēt vajag ļoti, ļoti,
Lai laimes mirkļi tiktu doti...
Tavas acis pavedina,
Tavi vārdi pamudina,
Tavi glāsti samulsina,
Tavi skūpsti apklusina!
Nav pat jāstāsta nevienam,
Ko es savā sirdī jūtu,
Tavai dvēselei un mieram
Es tev mūžam būtu...
Laiks paiet nemanāmi,
Mīlestība tam visam pāri,
Cerot, gaidot viņu vēl
Sirds tev tikai velti kvēl.
Eņģelis pa gaisu trauc
Visus šodien mīlēt sauc,
Mīlestības bultas saldās,
Lai Tev garām neaiztraucas.
Vakarā kad saule riet
Vēlos es pie Tevis iet,
Skūpstīt,glāstīt un par sevi
blēņas stāstīt,
Tad nu limīgi mēs būsim,
Kad par mīļākajiem kļūsim.
Es mīlu tevi
Kā vilnis jūrmalu,
Kā ziediņš smaržu,
Kā mēness nakti,
Kā rudens sauli mīl!
Es mīlu tevi tā,
Kā vārds mīl ausi,
Kā stars mīl aci,
Kā pukstiens tavu sirdi mīl-
Es mīlu tevi!