Labāk ēdu skābus gurķus,
nekā mīlu klases mulķus!
Rūķīts iekrīt akā
Tur kur vardes kakā,
Liela varde bubina
Rūķīts dirsu rubina.
Es mīlu Tevi,
Tu -mani,
Mēs mīlam abi,
Iedzert šņabi.
Kaķīts mans, Kaķīts mans
Balts ar baltām ķepiņām
Galvas nav, acu nav
Tas ir sācis smirdēt jau
Misters Bīns nu ir klāt!
Mazais čibriks-tas tik šņāc...
Ak Tu, velns, un alus kaste,
Bīnam notrūkusi aste!
Kas tur guļ aiz kalniem saldi,
Mētels apvemts, slapjš.
Tas no polšiem daudziem, daudziem,
Atrubijies Jaunais gads.
Aizbraucu uz džungļiem es,
Redzēju tur kaķenes,
Redzēju es ziloņus
Un vēl kokā tukānus
Salavecis stipri ārdās.
Divas egles viņam rādās;
Kamanas tas nodzēris.
Briežus desām nodevis.
Lieli meži, mazi meži
Tajos mežos dzīvo eži
Staigā tie pa taciņām,
Pliki un bez jaciņām!
Ziemassvētki beigušies
Salavecis piedzēries
Guļ zem egles pohas tam
Laikam pārstrādājies ir!
Mazmeitiņa mīļā,jaukā
Lūdzu nespļauj kristāl traukā,
Piesardzības nolūkos
Sūti mammu izlūkos!
Labāk mīli savu ēnu,
Nekā stulbu klases zēnu.
Manu mīļo zaķīti
Pieglaudies pie krūts.
Ieklausies kā vēderā
Klusi cērmes rūc.
Ja Tu gribi dzīvot priekos
Iestājies tad pažarniekos.
Platās biksēs, ķiverē
Tik pa jumtiem šiverē.
Sniegbaltīte iet pie ārsta,
Ginekalogam bēdu stāsta:
salavecis vecais āzis
Eglē pakāries un drāzis,
Čiekuri un skujas bira
Rūķi vai aiz smiekliem mira.
kas tur kliedza, kas tur brēca
grāvī, ceļa maliņā-
salavecis sniegbaltītei
knieba pupa galiņā.
Stāv, stāv nenolaižas,
Saulīt vēlu vakarā.
Ir tik tumš ka nevar iebāst,
Rokas bikšu kabatā.
Kad maziņi mēs bijām
Mēs kukainīšus rijām
Bet tagat lieli esam
Un pārtiekam no desām
Salatēvs ar krutu bembi,
Notēloja baigo lempi.
Bērnim dala mantiņas,
Baida vecas tantiņas..
Makšķernieks ķer sapalu,
Bet izvelk picas gabalu.
Un iznirst vēze vientuļniece,
-Lūdzu lats piecdesmit pieci.
Nevaru brokastot,jo mīlu Tevi,
Nevaru pusdienot,jo mīlu Tevi,
Nevaru vakariņot,jo mīlu Tevi,
Nevaru aizmigt,jo gribas ēst!!!
Kā es gribētu būt tev blakus,
Un pārciest ar tevi laikus trakus.
Bet nebēdā - drīz tiksimies,
Un kopā gultā liksimies.
Sniegbaltīte klusi klusi
Visu piķi nodzērusi.
Bārmens saka maksā ragā,
Sniegbaltīte guļ jau vagā.
Tas nāk no sliktām mājām
Kas lien uz poda abām kājām
Tas sliktā nāvē mirs
Kas nemāk kulturāli dirst!
Kas grib pievilināt brūti,
Izpušķos tas veco kūti,
Lai ir sūdi kur ir sūdi,
Tevi mīlu tu tak jūti!
Zaķīts skrien pa taciņu,
skatās priekšā dīķis,
dīķī iemet akmeni,
augšā uzpeld līķis!
Kartupeļus iekšā lokam,
Mizotus ar pašu rokām.
Tādēļ te nav ceļams tracis,
Redzot viņu melnās acis.
Sprīdītis ar stienīti
Sita māsu Lienīti
Izsita tai divus zobus
Atstādams tai mutē robus
Paķēris ta savu lāpstu
Sāka tēlot baigo ākstu
Ķipa laimi meklēt iešot
Visiem lohiem purnā došot
Ielicis viņš somā graudu
Nost ar Lienes krāto naudu
Viņš mežamāti sit ar vāli
Prasa pīpējamo zāli
Ar lielo milzi dzēra šņabi
Nu abiem pohmaņiem bij labi
viņš nosēdējis ceļa malā
Lēnām strēba Cēsu alu
viņa dzīve ātri beidzās
Asinsrite pārāk steidzās
Mīļo čalīt, ej tu dirst,
Viss kas bijis jāaizmirst.
Jaunība ir tamdēļ dota,
Lai tā tiktu izmantota.
Kad tu būsi večiņa
Nopirksi sev brillītes
Un ar savu večuku
Lasīsi šīs rindiņas