Klāt Līgo svētki,
daba kā bez prāta,
gan vībotnes,
gan baltais āboliņš
ir smaržu važas
uzlikuši prātam
un sirds ir kļuvusi
kā dievkociņš.
kur saule novakarā
apmetīsies.
/Kornēlija Apškrūma/
Klusi klusi līga visu alu nodzerusi.
Desmit jaņus nodevusi.
Jāņa sieru pardevusi.
Desmit latus ieguvusi.
Sit Jāniti vara bungas,
Sakur vara uguntiņu.
Lai sanāk Jāņa bērniņi
Jāņa svētkus nosvinēt.
Bērzu un ozolu polonēze,
Vīgriežu, pīpeņu deja,
Liesmu un pusnkats dziesma -
Tā ir Līgo nakts seja .
Vēl šodien tas ir jāatzīst-
Tev gudri senči bija,
Kas mazu, guļot šūpulī,
Par Jāni nokristīja.

Jo nu, kad Jāņu vakars klāt,
Tev klājas ļoti labi,
Liek galvā ozolvainagu,
Dod alu dzert un šņabi.

Sauc mīlīgi par Jānīti,
Gan aplīgo, gan cienā,
Cik labi, kas var latvieši
Sveikt Jāņus Jāņu dienā!
Trīs dieniņas mazgājos,
Jāņu nakti gaidīdama;
Kad atnāca Jāņu nakts
Tad varēju draiskoties.
Visu gadu Jānīts jāja,
"Mynthon" bija vienmēr klāt.
Tagad šim tik svaiga elpa-
Dāmas nelaiž citur jāt.
Pār gadskārtu Jānīts nāca,
Raudzīt,vai tiek ēsts un dzerts.
Šašliks sacepts,brendijs ieliets-
Tad var arī uzdejot.
Visas naktis-skaistas naktis,
Jāņu nakts-vēl jo skaista:
Tad satiku savu puisi,
Kam atdevu vainadziņu.
Nevienam tāda "boze"
Kā tam mūsu Jānīšam:
Liela galva,ruda spalva;
Allaž stalta stāvēšana.
Līgo, Līgo Līga,
Līgo, Līgo Jāni,
Laiks cienāties ar alu un sieru,
Kopā riņķa dancī laist!
Alu, alu, sieru, sieru,
Jāņa māte nelecies!
Kad mēs beidzot būsim divi,
Tad tu baigi norausies!
Mūs Jānītis klēti taisa,
grib rudeni sievu ņemt.
Ne jumtiņa,ne spārĪtes,
Jau gultiņa apakšā.
Visa laba Jāņa zāle,
Ko rauj Jāņa vakarā:
Elkšņa lapa, dadža lapa,
Cerā rauta papardīte.
Kas to zeltu izlaistīja
Pa Jānīša rudzu lauku?
Dieviņš zeltu izlaistīja,
Tiru maizi gribēdams.
Jāņa māte izpušķoja
Ar apsēm istabiņu.
Vai tev trūka bērzu,kļavu
Vai kuplā ozoliņa?
Lai ir daiļa Jāņa sēta,
Kupla saime, bagāts galds,
Krievs ir krievs, bet latvis - latvis,
Vodka sīva, alus salds!
Ai vasara, ai vasara,
Tavu lielu bagātību:
Dravā kupli rudzi auga,
Pļavā balts āboliņš
Ai, jauko Jāņu nakti,
It ne mirkli negulēju.-
Gar ausīm odi sīca,
Kas tur velns par gulēšanu.
Ar kauniņu vakar biju,
Ar kauniņu rītā būšu.
Bez kauniņa vien tik biju
Pašā Jāņu naksniņā.
Lai visu uzplaukušo puķu melodijas
Ar dzimtās puses vasarlaika gaismu
Jums uzdāvā to brīnumaino ziedu,
Ko tikai reizi gadā atrast var.
Papardēs pa Jāņu nakti
Notiek neplānoti akti
Jānim knišļi uzbrukuši
Visu seksu izjaukuši!
Es savai Jāņa mātei
Došu ziedu vainadziņu,
Lai tai aug labas govis
Ziedainām kājiņām.
Es jums saku, Jāņa bērni,
Metat kokus no celiņa;
Jās Dieviņis, brauks Laimīte,
kritīs Laimes kumeliņis.
Ņem, Jānīti, melnu zirgu,
Apjāj mūsu tīrumiņus:
Izmin usnes, izmin zāles,
lai aug tīra labībiņa.
Es nopinu ganīdama
Debestiņu vainadziņu.
Nu ap mani bites dūca,
Nu ap mani tautu dēls.
Kas gulēja Jāņunakti,
tas par velti negulēja.
Tas taisīja cilvēciņu
ar visiem zābakiem!
Lēni, lēni Jānīts brauca
No kalniņa lejiņā...
Līgo dziesmas salonā,
Pats pie stūres reibumā!
Visa laba Jāņu zāle,
Ko plūc Jāņu vakarā.
Jāņu nakti zelta rasa
Katrā zāles galiņā.
Nafig man tie Līgo svētki,
Vienu reizi vasarā!!!
Kad es gribu. Tad es dzeru,
Kaut vai rītā vakarā!!