Jāņi klāt, Jāņi klāt,
Vārda diena nu ir klāt.
Alus mucas jāņu siers,
vēl tik atliek lielais prieks.
Lai līgo lepnā dziesma,
Tev brīva Latvija,
Kā saule uzlecoša,
Sirds tevi sveicina
Lai saulgriežu naktī
Līgotājus silda
Jāņuguns liesmas
Un sirdī ikkatrā
Skan gaismas dziesmas!
Ja tu dzersi vienu šņabi ,
Tev jau būs pavisam labi.
Ja tu otru virsū rausi,
Runāsi pavisam gausi.
Bet ja trešo tu vēl ņemsi,
Tici man, tu smagi vemsi.
Tavs vārds ir tikai ziedlapiņa,
Kas laika vējos plīvo,
Bet lai ar uguns dvēseli
Tas savu mūžu dzīvo!
Lai līst vissiltākais lietus,
Visdzidrāko rasu dod rīts,
Un kaut ko no saulgriežu brīnuma,
Lai katrs paņem sev līdz
Jāņi gada svētki
Domājams arī gada grēki.
Ja ir alus pudele rokā
Tad mašīna nebūs kokā.
Kamēr auga jāņu zāle
Tikmēr Jānis jāņus svin,
Kad ir jāņi nosvinēti,
Tad zālīte novītusi.
Jānīts nāca par gadskārtu,
Savus bērnus apraudzīti,
Vai tie ēda, vai tie dzēra,
Vai Jānīti daudzināja.
Nevienami tāda dzīve,
Kā tam mūsu Jānīšami,
Visapkārti bērzu birzes,
Vidū kupli ozoliņi.
Grezni, grezni Jānīts jāja,
Nopušķotu kumeliņu,
Grezni dzieda mūs māsiņa,
Rožu dārzu laistīdama.
Visiem vārti appušķoti,
Kaimiņiemi nepušķoti,
Kaimiņiemi laiski puiši,
Savus vārtus nepušķoja.
Labvakaru, Jāņa māte,
Vai tu mūsu gaidījusi?
Mīkstu sieru sasējusi,
Saldu alu darījusi.
Jāņu nakti nepazinu,
Kura sieva, kura meita,
I sievāmi, I meitāmi,
Koši ziedu vainadziņi.
Jāņa tēvs ar Jāņa māti,
Abi lieli amatnieki,
Viens bij ķērnes laizītājs,
Otra siera meklētāja.
Dod, Dieviņi, Jāņa tēvam,
Ilgu mūžu nodzīvoti,
Dod tam zeltu, sudrabiņu,
Dod gudraju padomiņu.
Ai, Jānīša vakariņi,
Ozoliņa tērētāji,
Grib dārziņi, tīrumiņi,
Grib meitiņu vainadziņi.
Pa pārami rieksti auga,
Pa pārami āboliņis,
Pa pārami jauni ļaudis,
Jāņu nakti pulcējāsi.
Jāņu nakti muca dega,
Augsta kalna galiņā,
Jāņu bērni sanākuši,
Jāņu nakti priecāties.
Kas tie tādi Jāņu bērni,
Klusu nāca sētiņā,
Klusu dzēra alutiņu,
Vai dziesmiņu nezināja.
Ja būs laba Jāņa māte,
Ar ziediemi kaisīsim,
Ja būs slikta, ja būs barga,
Ar dadžiem badīsim.
Kas mirdzēja, kas spīdēja,
Augsta kalna galiņā,
Jānīts kala kumeliņu,
Ar sidraba pakaviem.
Daiļa bija Jāņa māte,
Glīta Jāņa istabiņa,
Gar griestiemi kuplas rozes,
Visa grīda magonēs.
Tur man tika Jāņos ieti,
Kur priecīga Jāņa māte,
Kur priecīga Jāņa māte,
Tur priecīga dzīvošana.
Pavasari ievas zieda,
Pa visiemi krūmiņiemi,
Jāņu nakti gunis dega,
Pa visāmi sētiņāmi.
Pinat, meitas, vainadziņus,
Jāņu dienas vakarāi,
Kam būs greznis vainadziņis,
Tā Jānīša līgaviņa.
Īsa, īsa Jāņu nakts,
Pār visāmi naksniņāmi,
Te satumsa, te uzausa,
Pie Jānīša uguntiņas.
Jauni puiši, jaunas meitas,
Jāņu nakti neguļati,
Kas gulēja Jāņu nakti,
Gulēs visu vasariņu.
Kā tos Jāņus sagaidīja,
Tā tos Jāņus pavadīja,
Līgodami sagaidīja,
Līgodami pavadīja.
Kad aliņu mēs iedzeram
Un vainagzeļļus pinam,
Tad gatavs ugunskurs
Un gardais Jāņu siers.