Bitītei meitiņai
Abām viens labumiņš,
Bitītei skriet ziediņos,
Meitiņai darbiņos.
Nesteidzies ātri nopietna būt,
Bērnību otreiz vairs nevar gūt.
Bērnība tik vienreiz zied,
Pasmaida un projām iet.
Viegla tec celiņā,
Čakla ej darbiņā,
Tad iedos laimes māte
Pašas laimes atslēdziņu.
Brīnumiem rozes zied,
Brīnumiem magonīts,
Par brīnumu es izaugu
skaista meita māmiņai.
Kad maziņi mēs bijām
Tad kukainīšus rijām
Un tagat lieli esam
Un pārtiekam no desām!
Mazs pumpurs dzīves dārzā plaukst
Un izplaukst mazā sārti baltā ziedā,
Mums visiem gribas zināt, kāds viņš augs,
Būs vēja zieds,vai briedīs augļu briedā.
Kā saulespuķe lai tu būtu,
Kam labestības pārpilns smaids.
No kuras aizbēg ne vien grūtums,
Bet arī nediena un naids.
Es nevaru Tev dāvāt rožu smaržu,
Un nevaru Tev laimi plaukstās likt.
Jo katram sava roze jāizsmaržo,
Un katram sava laime jāatrod.
Lai tev veselība stipra
Nesāp kauli, neķer griba
Latiņi lai makā krīt
Laimes smaidi katru rīt!
Vai tu atceries to dienu,
Kad tu gultā sūci pienu,
Kājām spārdijies un bļāvi,
Visiem sevi skūpstīt ļāvi!
Visi vel tev šo un to,
Mēs tev vēlam visu labāko,
Ar torti pieesties,
Un ar šņabi piedzerties!!!
Dzīve gluži kā milzīga jūra,
lejup un augšup pa viļņiem mūs sviež.
Esi kā laiva, kam ir sava bura,
Kura zin straumi, pret mērķi kas griež.
Esi kā laiva, kas nebaidās vētras,
Tālumā prieku sevī, kas jūt,
nevar bez bangu un negaisu ceļiem,
Braucējs neviens, laimes dzintaru gūt!
Vēlu laimi, vēlu prieku,
Mīļa zēna sirdī vietu!
Gudrību un atjautību,
Dzīvē labu izdevību!
Simtiem paziņu un draugu,
Nekad nebēdāt par naudu!
Nu Tu vari pirkstā kost,
Gadiņš klāt, nevis nost
Lec uz augšu, lec uz leju,
Grumbiņas Tev bojā seju.
Tu esi kā ziedoša liepa,
Kas neraud, ka liktenis grūts,
Bet cerību ūdensrozi
Vismelnākā pusnaktī plūc !
Tu šajā dienā dzimi
Kā maziņš kamolīts,
Bet šodien pāri visiem,
Tu starus maigi sneidz!
Un visiem priecīgs prāts,
Šai Tavā dienā arī mums,
Bet atceries, ka pāri visam,
Ir laiks, ko pavadi ar mums!
Tie gadiņi,tie gadiņi,
Nāk nelūgti kā radiņi.
Viens projām, otrs klātu jau,
Pat atvadīties neatļauj.
Bet tas nekas, lai gadi nāk,
Tie nekait tam, kas dzīvot māk!
Lai tev veselība stipra,
nesāp kauli, oma ņipra,
simtnieki lai makā krīt,
laime smaida katru rīt!
Maz enģelīts man priekšā teic,
Ka Tevi šodien jāapsveic!
Lai mīlestība apkart valda,
Un nedienas ar bultām skalda!
Kal laimi klintī cietajā,
Kal tā lai stāv tā mūžīgi,
Bet bēdas raksti smiltājā,
Lai vējš tās aiznes tālumā.
Atnāk dienas,
Aiziet dienas
Gadi vijas gredzenā
Balti sniegi,
Zelta sapņi
Satin dzīvi kamolā.
Lai tavs pavards dvēseli silda
Gadi sudraba ledos kaut iet.
Vēl tavā dārzā puķu ir gana,
vēl kā dārzs tava dvēsele zied!
Ar tālēm tāles sarunājas,
Aiz gada nāk un aiziet gads.
Var nogurt kājas, nogurt rokas,
Bet sirds lai nenogurst nekad.
Atceries to pirmo dienu,
Kad dzēri mātes pienu,
Kad ietīts autos dikti bļāvi,
Un sevi bučot visiem ļāvi!
Šodien atkal ir tā diena,
Kad Tev jāiet ir pēc viena.
Un, ja Tev nav skopa sirds,
Paskaties, kas plauktos mirdz!!!
Prieku, laimi, puķu vāzi,
Un lielu, lielu šņabja glāzi.
Priekos traki piedzerties
Un uz poda aizsnausties.
Tādā omā pamosties,
Lai var atkal piedzerties!
Dzīve ir kā svārki šauri.
Grūti ir, bet jātiek cauri.
Alus, vīns, lai galdā plūst,
Jubilārs, lai pirmais lūst.
Mājās baigais baļļuks bija,
Visu ledusskapi man izrija.
Saki vēl,ka labi draugi,
Sadauzīti visi trauki.
Dzēram ar mēs baigi, dikti
Tā ka senči tagad pikti.
Lai dzimumdienas kūka
ir mīksta tā kā pūka!
Tik nepārēdies dikti,
lai nepaliek Tev slikti!
Laimi ar kaudzēm,
Prieku ar pūriem,
nauda lai ienāk
No visiem stūriem.