20. Septembrī vārda dienu svin


Guntra
Ginters
Marianna

Vārdu skaidrojumi.

Guntra - Labprāt atrod partneros viņu vājo vie­tu un spēlē uz to. Kaislība cīnās ar īslaicīgiem god­prātības un saprāta uzplūdiem, kaut pasaulē Guntra ir nevis aicināta meklēt laimi, bet gan apliecināt va­ras apmātību. Labprāt dzīvotu ar plašu vērienu, taču dzīve viņu iedzen slazdā. Ir karstgalve un «fisku» ideju autore.

Marianna - Ekstravaganta, uzlādēta būtne, fanā­tiķe, nekad nenolaiž nespēkā rokas. Kā elektrizēta tic savai misijai. Tāla plašuma izjūta un ikdienības rēgs ir tie kontrasti, starp kuriem svārstās Mariannas spontānā daba. Viņai raksturīga oriģināla gaume un dīvaina svaidīšanās starp pretstatiem. Mariannas raksturs pagrūti iekļaujas mērenas izpratnes metros.

Ginters - Ass, šķautņains, atskabargains tips. Maz pazīst reālo dzīvi. Vairāk ir teorētiķis. Tikai ar ga­diem veidojas īstais priekšstats par dzīves sakarī­bām.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


20. Septembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

356 - Maķedonijas valdnieks un karavadonis ALEKSANDRS LIELAIS
1925 - latviešu gleznotāja DŽEMMA SKULME
1934 - aktrise SOFIJA LORĒNA
1968 - grupas SOUNDGARDEN basģitārists BENS ŠEPARDS
Rupjie pantiņi (18+) Sisties pisties tas nav grēks,
Tas it mīlestības spēks,
Bet tā bērna dzemdēšana,
Tīrā pīzdas bendēšana!
Valentīndiena / Mīlestība Kā dziesma,
Mana un tava liesma
Tā nedrīkst nodzist,
Jo tad viss nomirst.
Es gribu būt tev blakus,
Un teikt tev mīļus vārdus.
Bet šķēršļu tik daudz
Par meliem ko sauc

Tas neļauj mums kopā būt
Un laimi no mīlas gūt
Valentīndiena / Mīlestība Tā kā ceļa stabiņi baltie, bez mitas
Mūsu dienu jūdzes un minūtes steidz.
Kā tu vari domāt, ka dodos pie cita,
Ja pie tevis es neesmu ne reiz.
Jāņi / Līgo svētki Ne mušiņas bērniņš biju,
Nenoslīku pieniņā;
Lielu ļaužu, gudra tēva,
No godīgas māmuliņas.
Valentīndiena / Mīlestība Es brokastis neēdu, jo mīlu tevi!
Es pusdienas neēdu, jo mīlu tevi!
Es vakariņas neēdu, jo mīlu tevi!
Es naktīs neguļu, jo gribu ēst.
Ziemassvētki Vai tu dzirdi, vai tu mani?
Skan jau Ziemassvētku zvani.
Laižas tie pa zvaigžņu āri
Vienās gavilēs tev pāri.
Lieldienas Lieldienās lai saule silda,
Olas Jūsu punčus pilda.
Kad no šūpolēm būs miers,
Kārosies jau Jāņu siers.
Dzimšanas diena Tik labam būt kā sniegam –
Apsegt, sildīt un mierināt.
Dienu ceļus, rūpju izdangātus,
Ar baltu mīlestību klāt.
Dzimšanas diena Visskaistākais ir patiesība;
Vislabākais - veselība,
Visjaukākais ir sasniegt to,
Ko tu vēlies!
Dzimšanas diena Gadi nāk un pazūd tālē,
Gadi prom ar vēja spārniem skrien
Un tavā dzīves pavedienā
Mezglu...(gadi) reizes sien!
Jāņi / Līgo svētki Jānīts savu Līgu sēja
Pie akmeņa sētiņā.
Pats Jānītis tautās ies,
Papardes ziedu lūkoties.
Jaunais gads Lūk sagaidīts ir jaunais gads
Vēl vakar likās tas kā sapnis tāls
Un atplauks mūsus sejās smaids
Jo ticam mēs ka gads būs labs

Ja kļudījāmies vecā gadā
Tas likās nemaināms nekad
Tad ticēsim ka jaunā gadā
Mēs bēdu apiesim vienmēr

Lūk pirmā gada diena cauri
Un jāuzsāk mums garais ceļš
Kad varēsim mēs vēlēt laimi
Lai jaunais gads mums būtu labs
Dzimšanas diena savos gados tu vari atļauties-
iedzert mazliet vairāk nekā drīkst,
dejot mazliet nerātnāk nekā pieklājas,
dziedāt mazliet skaļāk nekā citi,
un, ja kļūst karstāk nekā vari izturēt,
droši izģērbies mazliet vairāk nekā vajag.
Vārda diena Vārda dienā lielu prieku
Dabūt dāvanā kaut nieku
Lai tik sirdī dzīvesprieks
Un viss pārējais būs nieks!
Vārda diena Katram ir savs vārdiņš dots
Un vārda dienā rādīts gods.
Arī mēs no savas saimes novēlam
Tev daudz, daudz laimes.
Bet aiz sārto rožu vāzes,
Pielej pilnas arī glāzes.
Kāzas un kāzu jubilejas Laime toreiz vārtus vēra
Kad jums kāra šūpulīti
Ver, Laimīte, šodien vārtus
Kopā dzīvi iesākot.
Ziemassvētki Salatēvs kā kazanova
rāpjas augšā labā omā
maiss par smagu-leja krīt...
piedod, mīļo sniegbaltīt.
Ziemassvētki Cik koši svētku egle laistās
Kā mirdz tā sveču spožumā!
Nu svētku jūtas sirdī mostas
Un klusi pieaug cerība.
Jāņi / Līgo svētki Ai, jauko Jāņu nakti,
It ne mirkli negulēju.-
Gar ausīm odi sīca,
Kas tur velns par gulēšanu.
Draudzība Ej dzīvē ar smaidu,
Jo smaids uzvar naidu.
Smejies vai raudi,
Vienmēr būsim draugi!
Vēlējumi Dzīvo dzīvi vienos priekos
Apenēs un gumijniekos!
Katrai dienai Par to, ko zvaigznes cita citai saka -
Vai starp tām ir arī kāda mana?
Par to kā rodas Piena Ceļš -
Varbūt tas nav Piena, bet gan sapņu ceļš?
Par to, kā lapas dzenā rudens vējš,
Par to, kā salnas sirdi nesaplēš,
Par sapņiem un ilgām,
Par sauli un mājām siltām,
Par zvaigznēm un debesīm zilām.
Pa svaigu rīta rasu
Tā lēni nāks uz pusi manu,
Ne jautās man, ne prasīs,
Esmu klāt! tā klusi sacīs.
Valsts svētki Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.

Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.

Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.

Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.

/Alfrēds Krūklis/
Bērniņa piedzimšana Mazais pērļu gliemezīt,
Vai tu vari pasacīt,
Kāpēc balss, kas naktī skan,
Ir tik ļoti mīļa man.

Nez no kurienes uzradies tas-
Klēpī ievēlies kamolīts mazs.
Saulē sārti vaidziņi tvīkst,
Vai lielāku laimi maz vēlēties drīkst!
Ziemassvētki Ne sniegputeņi,nedz ar' aukstie vēji,
Lai nespēj tavu smaidu sejā dzēst.
Jo visam, kam tu prieku sirdī sēji,
Pat leduspuķei, ziedos uzziedēt.
Dzimšanas diena Daudz, daudz laim un lustīg prāt,
Lai Tev nauda čupēm nāk,
Lai Tu vinnē Volg vai Čaik,
Lai Tev netrūkst šnabs un paik!