8. Oktobrī vārda dienu svin


Aina
Anete

Vārdu skaidrojumi.

Aina - Ainu raksturo neremdināmas alkas redzēt, baudīt, dzīvot. Nerimtīga kustība, nemitīga aizraušanās. Dzīvotgribas pārkairinātība. Labsirdība, devīgums un pat izšķērdība. Viņu saista oriģinālas izprie­cas. Aina visu dara it kā rotaļādamās. Kaut liktenis viņai uzbūvē nepārejamus šķēršļus, aina nemet «plinti krūmos». Viņu urda nesātīga ziņkāre. Vienmēr ap ainu ir draugu loks un nenorimst rosīgas pār­runas. Ir gardēdi. Ņipra, nepiespiesti brīva. Un prot veidot ap sevi arī neparastības oreolu.

Anete - Ņem, ko dod iespējas. Jūsmīgas aizgrāb­tības laiku viņas dzīvē nomaina pretējais - izmisums un depresija. Augstprātīgu labvēlību dāvā saviem el­kiem. Var sevi ari bezprātīgi izšķērdēt.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


8. Oktobrī pasaules un Latvijas svētki:

  • Ražas svētki
    Anglikāņu svētki.

8. Oktobrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

1892 - krievu dzejniece MARINA CVETAJEVA
1928 - brazīļu futbolists DIDI jeb VALDIRS PEREIRA
1936 - krievu aktieris LEONĪDS KURAVĻOVS
1939 - aktieris “KROKODILS DANDIJS” POLS HOGANS
1939 - latviešu šķēpmetēja ELVĪRA OZOLIŅA
1945 - latviešu komponists ULDIS STABULNIEKS
1949 - amerikāņu aktrise SIGURNIJA VĪVERE
1970 - aktieris METS DEIMONS
Kāzas un kāzu jubilejas Vēl tikai nedaudz atpakaļ
Jūs meklējāt viens otru.
Nu divas sirdis sastapās,
Lai kopā laimi izdzīvotu.

/S.Vorslava/
Vēlējumi Ļauj lai Laime
Atļauj Tev brīvi
Skaistāko sapni
Pārvērst par dzīvi!
Dzimšanas diena Gadiņš atkal uzkrīt plecam,
Bet vai tādēļ jākļust vecam,
Ja tev sirdī dzīvesprieks,
Gadu skaits ir tīrais nieks.
Jaunais gads Kad pārtop par dzejoli eglīte sniegā
Un dziesma jau lāstekās spēlē,
Uz brīdi piestāsim darbdienas steigā,
Balts miers, lai mums cerēt un ilgoties liek.
Ziemassvētki Es palūgšu baltajam eņģelim,
Kurš man tik pazīstams šķiet,
Lai aiziet pie Tevis un palūko
Kā Tev šajos Ziemsvētkos iet.
Lai uzliek roku uz pleca
Un nekad to nenoņem nost,
Lai likteņa asie zobi
Brūces Tev nespēj kost !
Vēlējumi 1 gadu laimes;
12 mēnešus veiksmes;
53 nedēļas saules;
365 dienas veselības;
8766 stundas mīlestības;
525600 minūtes labu garastāvokli!!!
Vēlējumi Ja kļūst skumji, uzsien mezglu
Saules stara galā
Un, ja nelīdz, zīmē zvaigzni
Zilā jūras malā,
Bet, ja auksti, paņem liesmu,
Iededz pļavā zaļā
Saķer visus siltos vējus
Un tad palaid vaļā,
Lai ir jautri, paņem smaidu,
Iepin vārdā galā,
Tad Tev katrs dzīves brīdis
Būs uz zaļā zara!
Mātes diena Skaista roze mirdz man logā
Kā puķīte, māmulīte
Tā kā liela zvaigznīte
Tā kā liela puķīte!
Ziemassvētki Man šie svētki šķiet kā flirts,
Bet apsveikums man nāk no sirds,
Lai jums mazais prieka stariņš
Nenolūst kā salā zariņš!
Kāzas un kāzu jubilejas Tiem gariem gadiem,
Ko par mūžu sauc,
Tu lemta man, es tev,
Un tas ir ļoti daudz.
Lieldienas Lieldienās šūpoties,
Lieldienās priecāties
Par pirmiem ziediņiem
Par raibām oliņām.
Skumjās Ejam nu mēs ceļus šķirtus
Jūtas mūs vairs nevieno
Daudz no tevis esmu cietis
Ienīsts esmu nicināts
Raisos es no tevis vaļā
Sūtu skūpstus pēdējos
Tikai lasot pirmos burtus sapratīsi pārējos!
Kāzas un kāzu jubilejas Ar gadiem mainās viss uz zemes,
Tas savādāks un skaistāks kļūst.
Vērš visu apkārt laika lemess,
Tik mīlestība ir un būs.
Draudzība Draudzība ir svēta lieta.
Draudzība ir mīlas lieta.
Draudzību mēs saglabāsim.
Cieši cieši noturēsim.
1. septembris Jaunajiem skolotājiem un skolotājām...

Kad pirmo reizi Tu klases durvis vērsi,
Tad bērnu pulks Tev pretim pavērsies
Kā tīrums jauns, kur pirmos graudus bērsi,
Kam pāri gadskārtas ar sauli, sniegiem ies.

Tad zini, - liela liela Tava atbildība,
Kā lauku kopt šo dzīvo pienāktos,
Tur palīgs īsts būs darba mīlestība,
Un Dzimtene Tev allaž spēku dos.

Kā deva to, kad pats vēl skolā gāji,-
Ko guvi, ieguvi,- bez mitas tālāk dod
Kā gaismas ieroci, ko spožu asināji,
Jo dodot cilvēks aug un tā tik laimi rod.

Tu pirmo reizi klases durvis vērsi
Kā gaismas vēstnesis, kas tikko gaitas sāks,
Ja bieži bērnu acīs prieku saredzēsi,
Tad pašam blakus gaišas stundas nāks.

Tad strādā tā ar rītdienīgu mēru,
Lai vari teikt kopš dienas pirmās tās:
- Kā brīnums dzīvs, kad klases durvis vēru,
Jau pati nākotne man pretī piecēlās!
Mātes diena Pasniedz savas rokas pretī,
raupjās saujās sauli sniedz
un, ar savu gaišo smaidu,
vēlreiz bērnam justies liec

Ļauj man vēlreiz iegrimt miegā,
galvu Tavā klēpī likt
un pie seno dienu sapņiem,
tā kā bērnībā, reiz tikt

Ļauj man atcerēties vārdus,
kurus sirdī spēju rast,
tikai, diemžēl, tajās dienās
pateikt nespēju Tev prast

Vēlreiz bērnību ļauj meklēt,
vēlreiz Tavā sirdī smelt,
lai es smago dzīves nastu
spētu viegli plecos celt

Ja man ļautu vēlreiz dzīvot,
vēlreiz mīlestību krāt,
kā visdārgāko no rotām,
Tevi sargātu es, māt!
Rupjie pantiņi (18+) Kas ta, velns, par puķi auga
Jāņa tēva dārziņā:
Kāts pipeles resnumā,
Lapa pežas platumā.
Ziemassvētki Kas deva gaļiņu,
Tam auga cūciņas;
Kas deva siļķīti,
Tam auga kaķītis.
Izlaidums Ej, nešaubies, ceļš labi sācies,
No Tevis dzīve prasīs daudz.
Ej, mūžu dzīvo, mūžu mācies,
Un visu mūžu audz.
Vārda diena Ir katrs dzimis savā dienā!
Cits gultiņā, cits svaigā sienā.
Un katram ir savs vārdiņš dots:
Lai šodien slava tam un gods!!!
Jaunais gads Kad pienāk vakars, apklust vēji kokā,
Nāk sētā rūķīši, tie turas roku rokā.
Tiem rozā vaigi, dāvaniņas plecā.
Viens tērpts ir jaunā, otrs mētelītī vecā.
Tos nerej suņi, neredz ļauna acs,
Jo tur nāk kopā – Vecs un Jaunais gads!
Draudzība Būsim šai pašā vietā,
Virs galvas būs tas pats jumts.
Mēs piesiesim mūžibas govi,
Lai ganās tepat, starp mums.
/M. Zālīte/
Kāzas un kāzu jubilejas Neteic man, ka skaisti vārdi lieki,
Nāc, lai vieglāk visās kraujās kāpt,
Iesim tā, lai dalīti ir prieki,
Un, lai sāpes abiem vienlīdz sāp.
Ziemassvētki Salavecim sāpes gurnā,
Jānītis tam iedod purnā.
Salavecis guļ un raustās,
Jānītis tik skaļi bļaustās.
Mēģina tas celties kājās,
Tikmēr Jānītis jau mājās.
Atbrauc ātrie, savāc veci,
Un par godu iededz sveci.
Valentīndiena / Mīlestība Visiem manas lūpas smaida,
Visiem manas acis mirdz,
Bet es mīlu tikai Tevi,
Jo tev pieder mana sirds.
Valentīndiena / Mīlestība Kad manas rokas tevi skāva,
Tad nojauda, - tas nebij māns,
Jo visu manim sajust ļāva
Tavs apģērbs vaļīgs, viegls un plāns.
Pats nejauši tas risa vaļā,
Kad, kopā saķērušies, mēs
No sola kritām zālē zaļā,
Kur velgums smaržains bij un vēss.
(E. Virza)