28. Martā vārda dienu svin


Gunta
Ginta
Gunda

Vārdu skaidrojumi.

Gunta - Viņai raksturīgs gribasspēka pārsvars pār jebkurām jūtām. Ar fanātisku izturību Gunta iet pretī jebkuram uzdevumam. Pamodināt dvēselē ilgas - tā ir tikai viena sievietes dziņa. Otra - būt drošai par sevi. Pāraugt sev pāri un piedzimt katru dienu no jauna. Viņā mājo ari sātans, kas vilina un plosa, ārda un liek auļot. Baidīdamās zaudēt, Gunta spēj ielais­ties arī viltībā, jo citādi jau viņa nebūtu sieviete!

Ginta - Iedveš skaidrības un uzticības sajūtu. Sprie­dumos šauj pār svītru. Jūsmo par mirkļa vērtībām.

Gunda - Dzīvo tā, kā grib. Ar ērtu nobraucienu bez tramplīna panāk savu. Tomēr ir asu izjūtu dievi­nātāja. Jo bezdibeņa rotaļas Gundas dzīvi dara daudz­šķautņainu.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


28. Martā pasaules un Latvijas svētki:

  • Pūpolu svētdiena*
    Pūpolu svētdiena jeb Pūpolnīca ir svētdienā pirms Lieldienām. Pēc latviešu tautas tradīcijām kaut vienam no mājas ļaudīm agri no paša rīta jāpieceļas un jānoper ar pūpolu žagariņiem pārējie mājas ļaudis, skaitot:
    Pūpols, pūpols - apaļš kā pūpols,
    Vesels kā rutks, lunkans kā žagars,
    Sarkans kā ābols, zaļš kā zars,
    Drošs kā lauva, veikls kā vāvere.
    Veselība iekšā, slimība ārā.
Ziemassvētki Svētvakars stāv nama logā
pārslām apadīts.
Sakopts, kur bij steigā kaisīts,
laiks, māt, lampu degt.
Mēness jumta korē stājies,
tumsības nekur.
Diestēs mūsu tēva mājas
elkonī sev tur.
/E. Mārtuža/
Ziemassvētki Caur dārziem aizmigušiem,
Ko mīkstas pārsalas sedz,
Aiz logiem aizsnigušiem
Kāds gaišas sveces dedz.
Skumjās Tā gaisma, ko izstaro svece,
Tas gaišums, kas liesmiņā plīvo,
Tas izplēn un pazūd, un gaist,
Bet gaisma, kas cilvēkā dzīvo,
Un siltums, ko izstaro sirds,
Tas nezūd, tas paliek. Un mirdz.
Smieklīgie pantiņi Teroristi sadomāja!
Tēju padzert vakarā,
Nekas viņiem nesanāca
Sprāga bumba čaiņikā!
Dzimšanas diena Prieku, laimi veselību,
Visu draugu uzmanību,
Lai tu tortē ieveltos
Un ar krēmu aizrītos!
Smieklīgie pantiņi Kabatā, ja eiro nauda,
Neizpaliek šņabja bauda.
Dažus polšus dzersim mēs,
Mājās iesim apenēs!
Ziemassvētki Gada visgarākā naktī,
Zeme kad tumsā grimst,
Nokāpj no debesīm zvaigzne,
Tevī gaisma lai dzimst!
Katrai dienai Ja dzīve būtu tik skaista,
Kā ziedoš ceriņu krūms.
Tad nebūtu sirdī skumju,
Un acīs asaru!
Izlaidums Pa zaļiem vārtiem ar vasaras puķēm
Un spožu zvaigzni, ar aci kas miedz,
Nāk jaunība tava ar rasas veltēm
Un dimantus nober: Ņem, salasi sev!
/V.Mežnora/
Jāņi / Līgo svētki Danco, puika, cik tu gribi,
Neplēs manu lindraciņu;
Es tev došu, cik gribēsi,
Kad māmiņa neredzēs.
Vēlējumi Lai tev laime,
Lai tev prieks,
Lai no rītiem nenāk miegs!
Skumjās Es alku atgūties, lai varu tālāk iet -
Tik daudz ir velti cerēts, sāpēts.
Ar varu pie šīs dzīves neturiet.
Man citur jābūt. Nevaicājiet - "kāpēc?".
Ziemassvētki Viens zelta stars no zvaigžņu sieta
Mums katram tieši sirdī krīt,
Jo tieši sirdī ir tā vieta,
Kur ziemassvētku brīnums mīt.
Ziemassvētki Gan ar sniegiem, gan ar saliem,
gan ar lauskiem skaļš —
gads ir balts no abiem galiem
un pa vidu zaļš.

Zaļi balti strīpains pīrāgs —
tāds ir katrs gads.
Bet ir diena, kurā tīrāks
vēlies būt tu pats.

Visu atceries, kas bija
un — kā tālāk ies.
Visiem vajag gadu mijā
kaut ko vēlēties.

Augstu zvaigzni, tālu ceļu
tālu pasaulē,
lai nav Jaunā gada meļu,
arī sliņķu nē.

Tik daudz ābolu lai sārto,
ka vairs nav kur bāzt,
un lai saldējumu pārdot
dubultporcijās.

Un lai. . . Par to labāk klusēt:
gan jau dzirdēs gads. . .
Vēlēšanās — tā ir puse,
otra puse — pats.

Tas viss paša ziņā paliek —
prieks būs kluss vai skaļš.
Gads ir balts no abiem galiem
un pa vidu zaļš.

/O. Vācietis/
Skumjās Paskaties, kā garām aiziet dzīve,
Kā garām aizslīd tas, kas bijis skaists.
Paskaties, un nesaki nevienam,
Kā sāp, kad projām aiziet draugs...
Ziemassvētki Salatēvs pa lauku brien,
Krievu kedas kājās.
Skriesim visi skatīties,
Vai tam visi mājās
Ziemassvētki Ziemeļbrieži šodien streiko,
Vārtās, lamājās un breiko!
Kāpēc dzēru es to krutku,
Paģiras jau trešo sutku.
Dzimšanas diena Kas bijis, tas jau aizgājis,
Ne velti gadiņš jau pagājis.
Bet ko lai dara tālāk?
Tas tev pašam jāizlemj.
Mātes diena Es vēlos, māt, tev paldies pasacīt
par rūpju sudrabu ap manu mūžu,
par asaru, kas tev uz vaiga spīd,
ko varbūt steigā bieži nepamanu.
Par guni pavardā, ko siltu kūri,
par to, ka mūs ap sevi kopā turi,
ka bēdu proti klusi salocīt
un gaišu smaidu dienai apkārt vīt.
Vārda diena Ilgus, ilgus skaistus gadus
Tev dzīvot, priecāties un smiet!
Vel daudzas, daudzas vardadienas
Tev saldu vīnu glāzēs liet!
Ziemassvētki Sidraba mēnestiņš
Veļas pa gaisu,
Sētā nāk rūķīt's
Ar dāvanu maisu.

Atnāca, nolika
Priekšnamā klusi
Un aizgāja tālāk
Uz kaimiņu pusi.

Ne manīja sētnieks,
Ne ierējās suns,
Bet kur bija tas bijis,
Gaiši iedegās guns.

/V.Plūdonis/
Dzimšanas diena Es palūdzu saulīti
pavest mazu gabaliņu.
iegriezties un sveicināt
Šīs dienas gaviļnieku.
Jaunais gads Kāds iemet sirdī
Klēpi baltu zvaigžņu
Un tas ir Jaunais gads
Un tas ir prieks.
Dzimšanas diena Ik katru gadu datumiņš
Un mierā neliks viņš.
To varam mēs atcerēties
Un itin jauki pasmieties.
Valentīndiena / Mīlestība Kur divas sirdis satiekas
Mazs kalējiņš tur ierodas
Tas kaļ un kaļ un nerimstas
Līdz kamēr abas vienojas
Bērniņa piedzimšana Vecmāmiņa mazdēlu auklēja,
Mazmeitiņu atskrejam gaidīja.
Dieviņš nodomu mainīja
Un atkal mazdēlu raidīja.