18. Maijā vārda dienu svin


Inese
Inesis
Ēriks

Vārdu skaidrojumi.

Inese - vārds nāk no Spānijas un tulkojuma nozī­mē «aita». Bet, tā kā aitas ir svēti dzīvnieki, šis vārds ir jauks. Pirmais tips. Krietna saimniece, kas prot ar mini­māliem līdzekļiem panākt efektu. Māk izveidot pa­matu zem kājām, jo prāts ir pārsvarā pār jūtām. Ap­dāvinātība reizēm kļūst Inesei par šķērsli, ja partne­ris izrādās galvas tiesu zemāks par viņu. Tad rodas plaisa. Jūtu dzīvē izaug bezdibeņi, bet Inese tiem pā­ri tiek ar atziņu, ka jebkurš pārdzīvojums reiz apsūbē un rodas jauni iespaidi. Otrais tips. Nesavaldīga glūniķe, indīgi ņirdzīga (garš­viela, kas nepieciešama dzīves asumam). Lietišķums viņas dzīvē aizsedz poēziju, ikdiena debesis. Šai Ine­sei viss ir skaidrs. Pat greizsirdībā viņa nepaceļas līdz grieķu varoņu līmenim.

Inesis - Nejaušība viņu iemet dzīves straumē, un viņš nepretojas notikumu gaitai. Flegmātiski vēro -kas nu būs tālāk? Ar šo ēzeļa pacietību tomēr izsitas «uz augšu», un tad gan viņš smīkņā par cilvēkiem, kuri grib pasauli pārveidot... Inesis vēlas sasniegt to, kas viņam pašā acu priekšā, nevis tiekties «tālēs zila­jās».

Ēriks - Pirmais tips. Viņā ir šis tas no klīstošā holandieša (visur grib būt un satvert nereālo), no pūcesspieģeļa (oriģinālā uztvere), no Pēra Ginta (pļēgurīgi delverīgā iedaba), no Minhauzena (tic svēti tam, ko stāsta), no Toma Nipernādija (uztur cilvēkiem to ilūziju, kurā paši tos iedzinuši). Ar Ēriku nekad nav garlaicīgi, jo viņā ir liela asprātības deva. Otrais tips. Kluss, mazliet aprobežots, taču praktiski neaizstājams cilvēks un meistars uz visām lietām.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".

Lieldienas Zaķim šodien liela diena,
olas jāstiepj simts un viena.
Tiks tās krāsotas un sistas,
Tā kā bālēs ciema vistas !
Lieldienas Lieldienās Jēzus kad ceļas,
Sadzirdot Dieva balsi,
Man ,pat Lieldienu olas,
Netraucē dejot valsi!
Katrai dienai Dzīvo dzīvē dzīvu dzīvi,
dzīvam dzīvē dzīva dzīve!!!
1. septembris Dar` man, tēvis, pastaliņas,
Pērc man staltu cepurīt`,
Šuj man svārkus, māmuliņa,
Skolā iet(i) man gribas!

Pieloc, māsiņ, skolas somu
Bagātiem(i) gabaliem:
Vidū maizes riecentiņu,
Apkārt dziesmas, pasakas!

Bāliņ, še tev gana taure,
Tautas dziesmu vācele,
Eji tur, kur Meža māte
Lakstīgalai dziesmas māc`.

Man jāiet(i) skoliņā(i),
Gudras ziņas iekrāties,
Pieaugt tautas mīlestībā,
Īstā gara brīvībā.

Lielis tapšu, tad es būšu
Tautas zemes arājiņš,
Tālas jūras braucējiņis,
Kara zirga jājējiņš.
Lieldienas Zaķim šodien botas kājās,
Iegriežas viņš visās mājās
Dala pūpolus un olas,
Lai ir galvā labas domas.
Izlaidums Beidzām skolu beidzām skolu,
Lieli esam izauguši,
Skolotāja galvu ķer,
Kā šie gudri palikuši!
Smieklīgie pantiņi Huligāns pie suņa astes
Piesien divas koka kastes
Suns nu rej un suns nu rājas
Nokož huligānam kājas.
Ziemassvētki Te viņš bija, te viņš zuda,
Sidrabkaltais mēnestiņš;
Un te atkal spožs no jauna
Parādās pie debess viņš.

Miglas tēli mēnestiņam
Viegli, balti garām slīd:
Brīžam aizsedz seju viņam,
Brīžam ļauj tam pasmaidīt.

Ietīts sidrabsarmas tvaikā,
Daiļi, daiļi viz viss ārs,
Tā kā daždien ziedu laikā
Baltos ziedos ābeļdārzs.

Eju, eju, lūkodamies
Āra ainā brīnišķā,
Un kā ziemas pasaciņa
Manām acīm liekas tā.

/V. Plūdonis/
Jaunais gads Jaunā gadā tādu sparu,
kas uz priekšu rauj ar varu,
Darba lai ir daudz un spēka,
Mīlestības, mazliet grēka!
Vecā gadā jautram būt,
Jauna gadā laimi gūt!
Skumjās Kad vēji skaļi sāk ārā pūst
Un mīlas upe projām plūst
Tad zinu tikai to ka tu
Mani aizmirst nespētu..
Vārda diena Uz gaismas pusi ziedi veras,
Uz gaismas pusi putni trauc,
Uz gaismas pusi arī tevi
Lai ilgas aicina un sauc.
Tur draudzīgs miers tev pretī nāks!
Ziemassvētki Kad Ziemassvētku miers,
Lai dvēselē mājo prieks;
Kad klāt ir Jaunais gads,
Lai esi laimīgs pats!
Balti nāca Ziemassvētki,
Dimantiņus kaisīdami;
Lai tā nāktu katra diena,
Sudrabā vizēdama.
Lieldienas Var vista olai lepoties:
Nu uzzināju cepoties,
Ko nezināju dēdama -
Es arī esmu ēdama!
Jaunais gads Dedzi, dedzi, svecīte,
Sadegdama kūpi.
Izkūpini šovakar
Vecā gada rūpi!
Kāzas un kāzu jubilejas Lai jums jauno dzīvi sākot,
Mīlestības nepietrūkst,
Saticības - vētrām nākot,
Pacietības - diendienā!
Draudzība Draugs tu esi labākais,
Humorā visforšākais!
Draugi būsim mūžu ilgu,
Nebūs mūsu starpā ķildu!
Lieldienas Svētkos olas katrā stūrī:
Gultā, dārzā, putnubūrī.
Kas mums tās ir atnesis?
Tas jau mūsu garausis!
Kāzas un kāzu jubilejas Sakas liktas labprātīgi,
Vezums jāvelk saskanīgi,
Kas pār ilksi kāju liks
Tam ar pātadziņu tiks!
Smieklīgie pantiņi Ja Tu dzersi vienu šņabi- Tad būs pavisam labi,
Bet ja otru virsu rausi- Tad Tu runāsi jau gausi,
Un ja trešo virsū ņemsi- Tad nu gan Tu, draudziņ, vemsi!
Skumjās Cik skaisti mākoņi pār jūru.
Es ilgi skatos. Man ir kauns.
Jo mana māte šajā brīdi,
Uz kūti ejot, kājas aun.

Cik skaisti mākoņi pār jūru.
Es smagu sirdi noskatos.
Kam man tie mākoņi pār jūru,
Ja mana māte neredz tos.

Bet zinu - savu dzīvi māte
Nemūžam nenosauks par sūru
Tik tādēļ vien, ka skatos es,
Cik skaisti mākoņi pār jūru.
Bērniņa piedzimšana Tā kā saule ābeļziedam
Esiet savam bērnam klāt,
Lai no jūsu mīlestības
Viņš var mūžu darināt!
/K. Apškrūma/
Lieldienas Gailis zaķim virsū lēca,
Mīcīja un ausī brēca:
Šonakt Tu tās olas dēsi,
Un pa ciņiem, krūmiem slēpsi,
Jo manas vistas spalvu met,
Tās grib ilgāk pagulēt!
Lieldienas Kalna galā balts un tīrs,
Lieldienās stāv sniegavīrs.
Acu vietā olas baltas,
Bet uz galvas ausis staltas!
Jaunais gads Vienu gaišu saules staru,
Vienu zaļu egles zaru,
Mīļus sveicienus no manis
Jaunais gads lai aiznes tev!
Ziemassvētki Ziemassvētki sabraukuši Rakstītam kamanam Ejiet bērni skatīties Ar basām kajīņam
Bērniņa piedzimšana Tā sacīja meža māte,
Par siliņu tecēdama:
Pūt, vējiņ, nelauz koku,
Mans bērniņš šūpulī.