18. Maijā vārda dienu svin


Inese
Inesis
Ēriks

Vārdu skaidrojumi.

Inese - vārds nāk no Spānijas un tulkojuma nozī­mē «aita». Bet, tā kā aitas ir svēti dzīvnieki, šis vārds ir jauks. Pirmais tips. Krietna saimniece, kas prot ar mini­māliem līdzekļiem panākt efektu. Māk izveidot pa­matu zem kājām, jo prāts ir pārsvarā pār jūtām. Ap­dāvinātība reizēm kļūst Inesei par šķērsli, ja partne­ris izrādās galvas tiesu zemāks par viņu. Tad rodas plaisa. Jūtu dzīvē izaug bezdibeņi, bet Inese tiem pā­ri tiek ar atziņu, ka jebkurš pārdzīvojums reiz apsūbē un rodas jauni iespaidi. Otrais tips. Nesavaldīga glūniķe, indīgi ņirdzīga (garš­viela, kas nepieciešama dzīves asumam). Lietišķums viņas dzīvē aizsedz poēziju, ikdiena debesis. Šai Ine­sei viss ir skaidrs. Pat greizsirdībā viņa nepaceļas līdz grieķu varoņu līmenim.

Inesis - Nejaušība viņu iemet dzīves straumē, un viņš nepretojas notikumu gaitai. Flegmātiski vēro -kas nu būs tālāk? Ar šo ēzeļa pacietību tomēr izsitas «uz augšu», un tad gan viņš smīkņā par cilvēkiem, kuri grib pasauli pārveidot... Inesis vēlas sasniegt to, kas viņam pašā acu priekšā, nevis tiekties «tālēs zila­jās».

Ēriks - Pirmais tips. Viņā ir šis tas no klīstošā holandieša (visur grib būt un satvert nereālo), no pūcesspieģeļa (oriģinālā uztvere), no Pēra Ginta (pļēgurīgi delverīgā iedaba), no Minhauzena (tic svēti tam, ko stāsta), no Toma Nipernādija (uztur cilvēkiem to ilūziju, kurā paši tos iedzinuši). Ar Ēriku nekad nav garlaicīgi, jo viņā ir liela asprātības deva. Otrais tips. Kluss, mazliet aprobežots, taču praktiski neaizstājams cilvēks un meistars uz visām lietām.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".

Draudzība Ziemas vakars tērpjas siltā miegā,
Debess telpā reta zvaigzne dziest,
Es pie tevis steidzos sapņu zirgā
Pasacīt par draudzību paldies!
Rupjie pantiņi (18+) Mīļo salavecīti!
Iespraud dirsā svecīti.
Lai ir silti lai ir jauki!
Lai no dirsas netek tauki.
Lieldienas Lieldieniņas sanākušas,
Daudzas olas sadējušas;
Ķeriet Jūs to zaķi ciet,
Lai Jums arī olas tiek!
Skumjās Kā lai sāpes remdē
Kuras tik bieži gremdē
Mani šodien pazudina
Tāds rūktums neapjaustais.
/Līga Spole\
Kāzas un kāzu jubilejas Kāzu diena nu ir klāt,
Jāsāk kurpes,kleita virsū vilkt,
kamēr zeķi, kurpi virsū vel
tikmer viesi gaida braši,
Nu ir klāt līgaviņa
gredzens jāliek pirkstiņā!!!
Kāzas un kāzu jubilejas Lai ceļš, ko ejat jūs pret kalnu, nebeidz vīties,
Lai pietiek spēka, gudrības jums nekļūdīties!
Lai skatiens skaidri redz, ja asāks gadās līkums,
Un to, kas īsti liels, lai neizposta sīkums!
Lai jūtas dziļākās ar gadiem neizzustu
Un cilvēks cilvēkā lai ceļa biedru justu!
Šis ceļš, ko ejat jūs pret kalnu nebeigs vīties,-
Lai pietiek gudrības un spēka nekļūdīties!
Katrai dienai Cik labi sajust brīdi šo
Un neaizmirst no tā neko,
Jo laiks, kas ātri pagājis,
Ir tik daudz laba atstājis.
Kāzas un kāzu jubilejas Viens otru saudzējiet,
Viens otram uzticību dāvājiet,
Tad mēģiniet nu abi kopā
Uz priekšu, plecs pie pleca
Skaisti traukt,
Veidot gaišo sapni,
Ko ļaudis mēdz par dzīvi saukt.
Vēlējumi Lai vienmēr dvēsele tava
Kā brīnumsvecīte zied,
Lai ziedi, zvaigznes un sapņi
Tur savākti vienuviet.
Lai vienmēr ir radoša doma,
Kas apvāršņa tālumos skrien,
Lai esi kā jūra, kā joma,
Kas dzintara pilna arvien!
Jaunais gads Vēl vienu zilu, zilu cerību,
Vēl vienu dzīves uzvinnētu derību
Un kaut vai daļiņu no tā —
Iekārotā, nesasniedzamā!
Vārda diena Žēl, ka nevaram tur būt.
Kūkas ēst un šņabi sūkt.
Pastam jāuztic būs teiciens
Vārda dienā kvēls lai sveiciens!
Rupjie pantiņi (18+) Tautu meita kūsi kasa,
Aiz eglītes stāvēdama;
Noskatās mans bāliņš,
Lādē savu pistolīti.
Dzimšanas diena Dzimšans dienā vēlu Tev
To,ko pati vēlos sev.
Naudu,laimi,puķu vāzi,
Pudeli un lielu glāzi!
Ziemassvētki Kā pastkartē senā
Pāri sniegotiem kokiem
Uz mijkrēšļa samta
Spīd pilnmēness,
Un zvaigznes ar ābelēm
Sadodas rokās
Un pasauli debesu
klusumā nes.
Kā pastkartē senā
Viz mirdzošā rotā
Gan smildziņa sīka,
Gan čiekurots zars,
Ak, Ziemassvētki,
Jūs tāpēc mums doti,
Uz labo lai mainītos
Cilvēka gars.
/Kornēlija Apšukrūma/
1. septembris Uz skolu eju es,
Un somu nesu es,
Un solā apsvēžos,
Un sabiedrībā jūtos!
Bērniņa piedzimšana Saule vēsti atsūtija,
Jauni radi brālīšos;
To vēl labi nezināju,
Vai brālītis, vai māsiņa.
Ziemassvētki Ritini, laimes kamolīti,
Ziemassvētku vakarā,
Satin sāpi, attin prieku
Visa gada garumā!
Valentīndiena / Mīlestība Kā dziesma,
Mana un tava liesma
Tā nedrīkst nodzist,
Jo tad viss nomirst.
Es gribu būt tev blakus,
Un teikt tev mīļus vārdus.
Bet šķēršļu tik daudz
Par meliem ko sauc

Tas neļauj mums kopā būt
Un laimi no mīlas gūt
Vēlējumi Dāvinu tev svaigu jūras gaisu,
Lai nekad, nekad tā nepietrūkst,
Lai ar vieglo vēsmu spēki raisās
Un lai pastāvīgi jauni rūgst.
Katrai dienai Kad liesma dziest, kad smiekli rimst,
Kad liekas, ka visa pasaule grimst.
Tu celies un ej, kaut apkārt tik tumšs,
Tu nebaidies ļauna, Tu nebaidies sāpju,
Jo tevī ir spēks, kas uzvar it visu...
Tu dāvā smaidu, kas palīdz ikvienam,
Pārvarēt sāpes, pārvarēt skumjas, pārvarēt sevi...
Tu esi tik stipra, kad pati to gribi,
Tu spēj mainīt to, ko nespēj neviens,
Tevī ir tas ko sauc par - gribasspēku...
Tevī ir tas, ko mēs visi mīlam,
Tu esi pelnījusi mīlestību, prieku un laimi.
Saņem šo visu, dodot mums pretī tik savu smaidu....
Kāzas un kāzu jubilejas Nu kopā dzīvē divi aiziet,
Un sākas vēl viens senais stāsts -
Par to, kā bēdas, rūpes, raizes
Var kliedēt mīļu roku glāsts.
Jāņi / Līgo svētki Jāņu naktī es Jums vēlu
Atrast skaistu tautu dēlu,
Lai tas ņēmējs būtu gruntīgs
Un lai izskats ar nav štruntīgs.
Ziemassvētki Ir īpaša elpa šai naktij,
Kas prieku un cerības savij.
Un svētību no Ziemassvētku zvaigznes
Uz spārniem mazs eņģelis nes!
Valentīndiena / Mīlestība Dzer mīlu kā vīnu,
Par asarām smej,
Tik nepievil zēnu,
Kas uzticas tev.
Mātes diena Es savai māmiņai
Magonīšu vietu taisu;
Magonīšu vietu taisu,
Rožu klāju paladziņu.
Ziemassvētki Debesu velvei piekalts,
Greznojas Mēness siers.
Adventes sveces spīgo-
Dvēselē miers.

Paņemsim liesmu līdz,
Tumsa pa gabalu liegs.
Gaismu uz veselu gadu
Savos atstaros slēgs.
/M. Bārbele/