18. Maijā vārda dienu svin


Inese
Inesis
Ēriks

Vārdu skaidrojumi.

Inese - vārds nāk no Spānijas un tulkojuma nozī­mē «aita». Bet, tā kā aitas ir svēti dzīvnieki, šis vārds ir jauks. Pirmais tips. Krietna saimniece, kas prot ar mini­māliem līdzekļiem panākt efektu. Māk izveidot pa­matu zem kājām, jo prāts ir pārsvarā pār jūtām. Ap­dāvinātība reizēm kļūst Inesei par šķērsli, ja partne­ris izrādās galvas tiesu zemāks par viņu. Tad rodas plaisa. Jūtu dzīvē izaug bezdibeņi, bet Inese tiem pā­ri tiek ar atziņu, ka jebkurš pārdzīvojums reiz apsūbē un rodas jauni iespaidi. Otrais tips. Nesavaldīga glūniķe, indīgi ņirdzīga (garš­viela, kas nepieciešama dzīves asumam). Lietišķums viņas dzīvē aizsedz poēziju, ikdiena debesis. Šai Ine­sei viss ir skaidrs. Pat greizsirdībā viņa nepaceļas līdz grieķu varoņu līmenim.

Inesis - Nejaušība viņu iemet dzīves straumē, un viņš nepretojas notikumu gaitai. Flegmātiski vēro -kas nu būs tālāk? Ar šo ēzeļa pacietību tomēr izsitas «uz augšu», un tad gan viņš smīkņā par cilvēkiem, kuri grib pasauli pārveidot... Inesis vēlas sasniegt to, kas viņam pašā acu priekšā, nevis tiekties «tālēs zila­jās».

Ēriks - Pirmais tips. Viņā ir šis tas no klīstošā holandieša (visur grib būt un satvert nereālo), no pūcesspieģeļa (oriģinālā uztvere), no Pēra Ginta (pļēgurīgi delverīgā iedaba), no Minhauzena (tic svēti tam, ko stāsta), no Toma Nipernādija (uztur cilvēkiem to ilūziju, kurā paši tos iedzinuši). Ar Ēriku nekad nav garlaicīgi, jo viņā ir liela asprātības deva. Otrais tips. Kluss, mazliet aprobežots, taču praktiski neaizstājams cilvēks un meistars uz visām lietām.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".

Smieklīgie pantiņi Nobēdājās tante Aina
Pīlei atkal vecā vaina;
Ja to tūlīt nenoplūks,
Virsū kritīs,asins sūks.
Vārda diena Vārda dienā neķer mušas,
iedzer vīnu, saņem bučas,
Un, lai sirdij jautrāk kļūtu,
apēd gabaliņu - kūku!
Vārda diena Ja vārda dieniņas nebūtu Tev,
Tad kā gan Tu vārdiņu zinātu sev?
Bet tā kā tas ir un laimi tev nes,
Daudz prieka un saules Tev novēlu es.
Mātes diena Gluži kā sniedziņš, kas ziemu krīt,
Tu esi tik gaiša un maiga,
Māmiņa, mīļā, tev saku labrīt
Un pieglaužu vaigu pie vaiga.
Jaunais gads Uz Jauno gadu dāvināsim
Viens otram labus vārdus mēs,
Lai tie pavisam neizzustu
No steigas pilnās pasaules!
Katrai dienai Es dziedaju visu mūžu
Man dziesmiņa nepatruktu
Kā viena izdziedāta
Jau deviņas padomā
Rupjie pantiņi (18+) Es tevi mīlu kā ceptu pīli,
tavas lūpas kā piparkūkas,
tava dirsa kā tortes virsa
Valsts svētki Mums ticis viszilākais ezers
Un rudākais rudzu lauks.
Visbaltākā bērzu birze,
Vismelnākais rupjmaizes klaips.
Un tieši Latvijai ticis
Vissvētākais debesu jums,
Jo savu visskaistāko zemi
Dievs ir atdevis mums.

/L. Vāczemnieks/
Vēlējumi Ļauj lai Laime
Atļauj Tev brīvi
Skaistāko sapni
Pārvērst par dzīvi!
Jāņi / Līgo svētki Dod, Dieviņi, Jāņa tēvam,
Ilgu mūžu nodzīvoti,
Dod tam zeltu, sudrabiņu,
Dod gudraju padomiņu.
Smieklīgie pantiņi Dzīvi dzīvo,
Vienos prekos,
Trusikos un gumijniekos
Bērniņa piedzimšana Lai Jūsu mazā meitenīte
Ir kā saules purenīte.
Izaugs liela, tad būs viņa
Saules takas mijējiņa.
9 mēneši nu jau aiz kalniem
maziņš un mīļš duss bēbītis plaukstās
paskries laiks kā vējš gar ausīm
un mazulītis staigāt sāks.
Jāņi / Līgo svētki Jāņu nakti muca dega,
Augsta kalna galiņā,
Jāņu bērni sanākuši,
Jāņu nakti priecāties.
Smieklīgie pantiņi Še kur līgo priežu meži!
Jūras malā četri eži.
Skatos es un brīnos plaši,
kur ir palikuši laši!
Smieklīgie pantiņi Stāv, stāv nenolaižas,
Saulīt vēlu vakarā.
Ir tik tumš ka nevar iebāst,
Rokas bikšu kabatā.
1. septembris Jaunajiem skolotājiem un skolotājām...

Kad pirmo reizi Tu klases durvis vērsi,
Tad bērnu pulks Tev pretim pavērsies
Kā tīrums jauns, kur pirmos graudus bērsi,
Kam pāri gadskārtas ar sauli, sniegiem ies.

Tad zini, - liela liela Tava atbildība,
Kā lauku kopt šo dzīvo pienāktos,
Tur palīgs īsts būs darba mīlestība,
Un Dzimtene Tev allaž spēku dos.

Kā deva to, kad pats vēl skolā gāji,-
Ko guvi, ieguvi,- bez mitas tālāk dod
Kā gaismas ieroci, ko spožu asināji,
Jo dodot cilvēks aug un tā tik laimi rod.

Tu pirmo reizi klases durvis vērsi
Kā gaismas vēstnesis, kas tikko gaitas sāks,
Ja bieži bērnu acīs prieku saredzēsi,
Tad pašam blakus gaišas stundas nāks.

Tad strādā tā ar rītdienīgu mēru,
Lai vari teikt kopš dienas pirmās tās:
- Kā brīnums dzīvs, kad klases durvis vēru,
Jau pati nākotne man pretī piecēlās!
Vēlējumi Kāp kalnā, nepaliec lejā,
Ja dzīve Tevi sauc.
Un smaidi laimei sejā,
Kaut šķēršļu ir tik daudz.
Rupjie pantiņi (18+) Kas pisās Jāņu nakti,
Mūžam pisti nedabūs:
Nogriež pautus, aizšuj pežu,
Lai tie vairs nepisās.
Lieldienas Auksti vēji norimuši,
Mākulīši izgaisuši.
Veras plaša debestiņa,
Atnāk gaiša Lieldieniņa.
Draudzība Tev netrūkst smaidu, labestības siltas,
Ko katrai dienai proti iedot līdz.
Tu māki uzcelt mīlestības tiltu,
Kam, pāri ejot, sirdī ienāk rīts.
Valentīndiena / Mīlestība Ja mīli,tad mīli vienu
Bet pārējos līmē gar sienu
Ja mīlēsi simtu vienu
Tad nedabūsi ne vienu.
Ziemassvētki Jaunas meitas kaķi svēra
Ziemassvētku vakarā:
Ja svērs kaķis puspodiņa,
Vedīs meitas šoruden.
Dzimšanas diena Ja prieku, tad stipru kā pērkona lietu,
Ja bēdas - kā dzērvenes purvā,
Bet enerģiju un spēku ikdienas rūpēm,
Pāri kā varaviksni!
Dzimšanas diena Gadi ir dīvaini dārgumi,
Birst tie kā ziedi no ābeles salnām.
Un šķiet,Tev sētuvē viņu tik daudz,
Ka vari tos kaisīt bez skaita.
Jāņi / Līgo svētki Kas tur nāk pār laukiem, grāvjiem,
Kam tāds kažoks balts un plats?
Tas ir Jāņu tēvs zem grādiem,
Nospriedis, ka Jaunais gads!
Katrai dienai Kad galviņu uz spilventiņa liksi,
Tad pie saldiem sapņiem tiksi.
Un tev brienot sapņu taku,
Es ar LABUNAKTI saku...