18. Maijā vārda dienu svin


Inese
Inesis
Ēriks

Vārdu skaidrojumi.

Inese - vārds nāk no Spānijas un tulkojuma nozī­mē «aita». Bet, tā kā aitas ir svēti dzīvnieki, šis vārds ir jauks. Pirmais tips. Krietna saimniece, kas prot ar mini­māliem līdzekļiem panākt efektu. Māk izveidot pa­matu zem kājām, jo prāts ir pārsvarā pār jūtām. Ap­dāvinātība reizēm kļūst Inesei par šķērsli, ja partne­ris izrādās galvas tiesu zemāks par viņu. Tad rodas plaisa. Jūtu dzīvē izaug bezdibeņi, bet Inese tiem pā­ri tiek ar atziņu, ka jebkurš pārdzīvojums reiz apsūbē un rodas jauni iespaidi. Otrais tips. Nesavaldīga glūniķe, indīgi ņirdzīga (garš­viela, kas nepieciešama dzīves asumam). Lietišķums viņas dzīvē aizsedz poēziju, ikdiena debesis. Šai Ine­sei viss ir skaidrs. Pat greizsirdībā viņa nepaceļas līdz grieķu varoņu līmenim.

Inesis - Nejaušība viņu iemet dzīves straumē, un viņš nepretojas notikumu gaitai. Flegmātiski vēro -kas nu būs tālāk? Ar šo ēzeļa pacietību tomēr izsitas «uz augšu», un tad gan viņš smīkņā par cilvēkiem, kuri grib pasauli pārveidot... Inesis vēlas sasniegt to, kas viņam pašā acu priekšā, nevis tiekties «tālēs zila­jās».

Ēriks - Pirmais tips. Viņā ir šis tas no klīstošā holandieša (visur grib būt un satvert nereālo), no pūcesspieģeļa (oriģinālā uztvere), no Pēra Ginta (pļēgurīgi delverīgā iedaba), no Minhauzena (tic svēti tam, ko stāsta), no Toma Nipernādija (uztur cilvēkiem to ilūziju, kurā paši tos iedzinuši). Ar Ēriku nekad nav garlaicīgi, jo viņā ir liela asprātības deva. Otrais tips. Kluss, mazliet aprobežots, taču praktiski neaizstājams cilvēks un meistars uz visām lietām.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".

Ziemassvētki Deg četras sveces...
Viss apkārt apklust
Brīnumu gaidot -
Pavisam drīz
Jau Dieva dēls nāks...
Tad ilgi gaidītais miers
Mūs pārklās
Un cilvēkiem būs labs prāts
Jaunais gads salavecis briedi spārda
saulspuķsēklām pilna bārda.
laikam čalis pārdzēries-
šim uz svētkiem nospļauties....
Ziemassvētki Aiz kalniņa dūmi kūp,
Kas tos dūmus kūpināja?
Salavecis briedi cepa,
Ar rūķiem šņabi dzēra.
Vēlējumi Lai pati Laime vada
Un asiem ragiem bada,
Jo Laimes badījums
ir laimīgs gadījums.
Jāņi / Līgo svētki Jānīts sēd kalniņā,
Mētelītis mugurā;
Lasāt, meitas, Jāņu zāli,
Dāviniet Jānītim.
Jāņi / Līgo svētki Katru gadu Jānīts nāca,
Nu atnāca šo gadiņu;
Nu atnāca šo gadiņu,
Zāļu pušķi rociņās.
Lieldienas Olas krāsojam mēs labi,
Galdā liksim lielu krabi,
Šūpoles jau pakārām,
Lielās sienas apkārām.
Ziemassvētki Caur dārziem aizmigušiem,
Ko mīkstas pārsalas sedz,
Aiz logiem aizsnigušiem
Kāds gaišas sveces dedz.
Lieldienas Zaķis zilus dūmus pūta,
Sveicienus no manis sūta,
Otrs tikai acis bola,
Esot nospertas tam olas!
Zaķis vakar piedzērās,
Vairāk neko neatcerās,
Kam tās olas krāsoja,
Paslēpa un dāvāja.
Jāņi / Līgo svētki Kas gulēja Jāņunakti,
tas par velti negulēja.
Tas taisīja cilvēciņu
ar visiem zābakiem!
Jāņi / Līgo svētki Kamēr auga jāņu zāle
Tikmēr Jānis jāņus svin,
Kad ir jāņi nosvinēti,
Tad zālīte novītusi.
Vēlējumi Vienmēr tik smaidīt, kaut asaras birst,
Vienmēr tik smaidīt, kaut sāp arī sirds.
Un, ja no krūtīm izlaužas vaids,
Tomēr no sejas lai nenodziest smaids.
Draudzība Ne vien tad, kad sirds lūzt sāpēs,
Vajag kādu, kas glāstīs un skaus.
Reizēm,kad cilvēks grib klusēt,
Līdzās ir vajadzīgs draugs.
Ziemassvētki Kā sniegi kalnu galotnēs
Lai mūžam balti būtu mēs.

Pirms saules jau tie iedegas
Un sārtā zelta blāzmojas.

Kad lejas smaga krēsla klāj,
Vēl viņi kvēlot nenostāj.

Kaut bieži viņi dienvidos
Gaist zili baltos debešos,

Drīz tomēr miglas atstās tos
Un viņi sauli atstaros.

Kā sniegi kalnu galotnēs
Lai mūžam balti būtu mēs.

/J. Jaunsudrabiņš/
Valentīndiena / Mīlestība Es no tevis neaiziešu
Tevi projām nelaidīšu
Dziļi tevī saknes dzīšu
Tavai sirdij apkārt vīšu
Ciešām stiprām saitēm siešu
Neaiziešu...nelaidīšu
Paliec mans es tava būšu
Visu mūsu abu mūžu.
Ziemassvētki Tek rūķim siekala gar kāju,
Un Salatētis rokas priekā trin,
Kad Sniegbaltīte gandrīz kaila
Ap egli draiski svētkus svin.
Vēlējumi Pa rozēm tumši sarkanām
Lai iet Jums dzīves ceļš
Un sārtos rožu pumpuros
Lai Jums laime plaukst!
Valentīndiena / Mīlestība Man tev jāsaka tik milzīgs mīļums,
ka man kauns par viņa milzīgumu.
Es nevaru pierunāt lūpas,
lai viņas to pasaka.

Es nevaru salīgt ar papīru,
lai tas viņu paņem.

Un neizsacīts
tas nevar palikt.

Ar katru sekundi
vairāk plīst kapilāri,
kamēr saplīsīs pavisam.

Laikam tas viss
mēmi krājies pa gadiem,
apvārtījies ziedputekšņos
pa priekiem un bēdām
un tagad pieprasa
savu reizi un tiesu.

Un stāv tā reize
pār mani kā šķīlies
un tagad vairs nedziestošs
zibens.

Cik negaisiem bija jānāk,
cik zibeņiem bija jāšķiļas,
lai beidzot tie kļūtu
nedziestoši!
/Ojārs Vācietis/
Vārda diena Lai pa visu zemes virsu,
Tavu vārda dienu svin.
Un lai saslimst tas ar gripu,
Kas šo dienu neatmin.
Rupjie pantiņi (18+) Jūrmalā ir ļoti karsts
Vectēvs ienirst tupus
Ūdens smeļas biksiņās
Vecā sauļo pupus
Dzimšanas diena Es palūdzu saulīti
pavest mazu gabaliņu.
iegriezties un sveicināt
Šīs dienas gaviļnieku.
Katrai dienai Es ticu, ka ir debesis,
Kur laimes bērni mīt,
Kur saulīte daudz spožāki
Un mīlīgāki spīd.

Es ticu, ka ir brīnumi,
Kas necerēti nāk
Un daiļu sapņu pasauli
Ap sevi radīt sāk.

Es ticu, ka ir laimība,
Kas svētās liesmās mirdz;
Un, ja tā visa nebūtu,
Vai justu mums tad sirds?

/J.Poruks/
Smieklīgie pantiņi Makšķernieks ķer sapalu,
Bet izvelk picas gabalu.
Un iznirst vēze vientuļniece,
-Lūdzu lats piecdesmit pieci.
Lieldienas Šorīt rīta agrumā,
Vistas leca Daugavā,
Nevar pierast tās pie domas
Atkal raibas ir tās olas.
Vārda diena Kad uz visas Zemeslodes
Tavu Vārdadienu svin,
Tad lai slimo tas ar gripu,
Kas šo dienu nepiemin!
Jaunais gads Zaķīts priecīgs lien no krūma,
Līdz pat ļipai sniegos stieg.
Tomēr dūšīgs cilpo ciemos:
Jaunsgads līksmi jāsatiek!