29. Jūnijā vārda dienu svin


Pēteris
Pāvils
Pauls
Paulis

Vārdu skaidrojumi.

Pēteris - Pirmais tips. Enerģisks, ar plašu vērie­nu apveltīts. Kā jūras viļņi - tik skaļi un vareni pie­aug Pētera dievišķīgā prasme uzvarēt. Otrais tips. Nosvērts, taču pārāk pedantisks cilvēks. Dzīvi veido plānveidīgi un neatzīst improvizāciju. Iz­turība, neatlaidība un ellišķīga pacietība pavada viņu visu mūžu. Sievietēm šis Pēteris ir labākais atbalsts. Trešais tips. Bezrakstura gļēvulis, kas sola daudz, bet puse paliek nerealizēta. Vientiesīgs egoisms un naiva ticība savam pārākumam šo Pētera tipu ierin­do svārstīgo pulkā. Afektēta vīrišķība un vaļība piepulcē slīmestu kategorijai. Ceturtais tips. Romantiķis. Nemierīgas jutekļu kvē­les pārņemts, var ari zaudēt. Bailes no vecuma un pamestības šo Pēteri dažkārt padara komisku. Viņš cieš neveiksmi ar dievinātu sievieti. Tad vienīgais lī­dzeklis - izvēlēties padzīvojušu dāmu. Taču arī ne­veiksmē Pēteris ir apburošs un atklāts.

Pāvils - Intelektuāls brunču mednieks. Tomēr zina, kā veidot karjeru un ar ko draudzēties; prot ieklau­sīties ari otrā. Brīvs, pašpārliecināts cilvēks.

Pauls (ari Paulis) - Racionāls un koncentrēts. Neatzīst liekvārdību un tukšu ākstīšanos. Var nonākt konfliktā ar vidi, ģimeni, kolēģiem. Ir nepiekāpīgs un lepns. Talantīgs. Otrais tips (ap 60%). Pauls ir sabiedrības dvēsele un netiek vaļā no savām vājībām. Labsirdības dēļ izdara arī daudz kļūdu. Tam ilgi saglabājas neiedragāta ner­vu sistēma. Šo aktīvo Paulu smacē ilgas pēc nesa­sniegtas laimes.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


29. Jūnijā pasaules un Latvijas svētki:

  • Pētera diena
    Pētera diena, agrāk bijusi Pērkona diena.
    Arī latviešu tautas tradicijas šo dienu parasti min sakarā ar pērkonu, tā ka dažos novados to sauc pat par pērkona dienu. Tāpēc parasti šai dienā baidījās strādāt. Citur šo dienu sauc par zibens dienu.

    Autors: www.liis.lv
  • sv. Pētera un sv. Pāvila, apustuļu, svētki

29. Jūnijā dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

1900 - lidotājs un rakstnieks ANTUĀNS DE SENT-EKZIPERĪ
1935 - ērģelnieks OĻĢERTS CINTIŅŠ
1948 - IANS PEISS
1953 - skotu mūziķis KOLINS DŽEIMSS HEJS
1962 - dziedātājs IGO
1963 – vācu vijolniece ANNA SOFIJA MUTERE
Dzimšanas diena Novēlu tev kāļus mizot,
Negaisā ar teļiem bizot
Un daudz vitamīnu ēst,
Visiem kaķiem ādu plēst.
Lieldienas Auksi šūpo, zemu krīt
Sargi tikai olas nesasit.
Sargi olas tākā nākas,
Jo no olām dzīve sākas!
Mātes diena Pasniedz savas rokas pretī,
raupjās saujās sauli sniedz
un, ar savu gaišo smaidu,
vēlreiz bērnam justies liec

Ļauj man vēlreiz iegrimt miegā,
galvu Tavā klēpī likt
un pie seno dienu sapņiem,
tā kā bērnībā, reiz tikt

Ļauj man atcerēties vārdus,
kurus sirdī spēju rast,
tikai, diemžēl, tajās dienās
pateikt nespēju Tev prast

Vēlreiz bērnību ļauj meklēt,
vēlreiz Tavā sirdī smelt,
lai es smago dzīves nastu
spētu viegli plecos celt

Ja man ļautu vēlreiz dzīvot,
vēlreiz mīlestību krāt,
kā visdārgāko no rotām,
Tevi sargātu es, māt!
Dzimšanas diena Simtu jaunu domu dod viens mirklis,
Visu dzīvi ietvert spēj viens mirklis,
Tūkstots mirkļu ir ikkatrā dienā-
Vai tu radzi, cik tu bagāts esi!
Valentīndiena / Mīlestība Paņem mani maigi, maigi
Velc sev tuvu klāt,
Apskauj mani bieži
Un lūdzu neatstāj.
Tavi apskāvieni
Man kā sapņi šķiet,
Neļauj man tiem garām iet.
Valentīndiena / Mīlestība Tavas acis vienmēr
Kārdinās manējās,
Tavas lūpas vienmēr
Uzsmaida manējām,
Bet mana sirds,
Alkst pēc tavējās!
Dzimšanas diena Es jau sen šo dienu gaidu
Lai ar vienu platu smaidu,
Teiktu vienā peņēmienā,
Sveicu tevi dzimšanas diena!
Bērniņa piedzimšana Mazais pērļu gliemezīt,
Vai tu vari pasacīt,
Kāpēc balss, kas naktī skan,
Ir tik ļoti mīļa man.

Nez no kurienes uzradies tas-
Klēpī ievēlies kamolīts mazs.
Saulē sārti vaidziņi tvīkst,
Vai lielāku laimi maz vēlēties drīkst!
Vēlējumi Šo kausu celsim par sniegiem,
Ko vēji pār laukiem sēj,
Par draugiem, cilvēkiem mīļiem,
Kas nedienā blakus stāt spēj.
Vārda diena Ir vārdu pasaulē tik daudz,
Bet vienu visu mūžu nesam.
Un labi just,kad paguruši esam,
Kad Tevi atceras,kāds vārdā sauc!
Jāņi / Līgo svētki Nāc Jānīti kalniņā,
Kurināšu uguntiņu,
Lai sildās Jāņa bērni,
Jāņa naktī līgodami.
Valentīndiena / Mīlestība Skaists ir plūkts lotosa zieds,
Skaistāks šūpojas atvarā;
Skaists ir izrunāts vārds,
Skaistāks viņš manos sapņos.
Tādēļ tik grūti runāt
Un tik saldi klusu ciest.
Sniedz man roku,
Lai runā saule un sirds.
(K. Skalbe)
Katrai dienai Kā jau vienmēr zilās tālēs
debesis tik mirks un bālēs
zaļie apmetņi lietu kavēs
debesīs putni gavēs
Dzimšanas diena Un kas par to, ka gadu vesels klēpi,
Kā pļavu ziedi laika vāzēs mirdz,
Gan sūrumu, gan prieku katrs slēpis,
Bet viss ir bijis vajadzīgs priekš sirds.
Lai sajustu- cik dzīve tomēr skaists,
Kur tā kā darba bite vari būt,
To sudrabu no mirkļa kārēm vācot,
Kas neapsūb un vējos nepazūd!
/K.Apšukrūma/
Rupjie pantiņi (18+) Rudens nāk,
Lapas birst,
Krūmi ir,
Bet nav kur dirst.
Katrai dienai Tu noteikti tad uzvarēsi,
Ja, cietis sakāvi, tu nezaudēsi,
Ja pašlabumam pāri celties spēsi
Un spēku savā sirdī saredzēsi.
Ziemassvētki Tik ļoti gribas gaismu saskatīt,
Kad spožas ugunis garām spīd.
To kluso gaismu, ko Ziemassvētki nes,
Kas atspīd dvēselēs.
Gaismu un mieru no debesu ārēm
Ielej man sirdī pār pārēm,
Lai tā top dziļa kā aka,
Kas sevī uzņem un uzglabā vārdus,
Ko mīlestība tai saka...
Iededz sveces savā logā vienkārši tāpat,
Varbūt gribēs kāds ar tevi šonakt parunāt...
Iededz gaismu savā sirdī, lai tā spīd.
Katram spēsi labus vārdus pasacīt...
Katrai dienai Mums pieder pasaule,
Mēs piederam viņai,
Tu - man, es - Tev,
Tā līdz bezgalībai.
Kāzas un kāzu jubilejas Viens otru saudzējiet,
Viens otram uzticību dāvājiet,
Tad mēģiniet nu abi kopā
Uz priekšu, plecs pie pleca
Skaisti traukt,
Veidot gaišo sapni,
Ko ļaudis mēdz par dzīvi saukt.
Vārda diena Kad uz visas Zemeslodes
Tavu Vārdadienu svin,
Tad lai slimo tas ar gripu,
Kas šo dienu nepiemin!
Kāzas un kāzu jubilejas Ilgu mūžu nodzīvot,
Gredzentiņus valkājot
Laimes mātei nepagurt,
Jūsu laimi sargājot.
Skumjās Paskaties, kā garām aiziet dzīve,
Kā garām aizslīd tas, kas bijis skaists.
Paskaties, un nesaki nevienam,
Kā sāp, kad projām aiziet draugs...
Jaunais gads Ar Jauno gadu
Sāksim Jaunu dzīvi
Kā baltu linu dvieli aust,
Ar darbu izrakstīsim dienas
Lai ir ko parādīt,
Ko izvērtēt un just.
/V. Kokle-Līviņa/
Smieklīgie pantiņi Es mīlēju reiz puisīti,
Kurš meta man ar puķīti-
Bet tagad viņu gaida sods,
Jo puķei līdzi bija pods.
Ziemassvētki Siltus vārdus, gaišas domas,
Piparkūkām pilnas somas !
Sirdī mieru, gara spēku,
Visu drūmo prom pār sētu !
Ziemassvētki Salavecim sāpes gurnā,
Jānītis tam iedod purnā.
Salavecis guļ un raustās,
Jānītis tik skaļi bļaustās.
Mēģina tas celties kājās,
Tikmēr Jānītis jau mājās.
Atbrauc ātrie, savāc veci,
Un par godu iededz sveci.