26. Jūnijā vārda dienu svin


Ausma
Inguna
Ingūna
Inguns
Ausmis

Vārdu skaidrojumi.

Ausma - Pirmais tips. Mūžīgās sievišķības pa­raugs. Māk cilvēkiem palīdzēt jebkurā situācijā, jo zina, ka labie darbi atmaksājas. Ir nenogurdināma mīles­tībā un uzticībā. Harmoniska un skaidra. Prot pakār­tot dzīvi sev, neieslīgst ikdienībā, neļauj uzmākties žēlumam vai nepanesamam naidam. Ausma uzbur ilūziju žogu ari tad, ja neslavas cēlāji vai neģēļi grib izārdīt viņas viengabalaino izjūtu kompleksu. Viņa instinktīvi nojauš, kad pretī nāk cilvēks ar tīriem no­domiem, kad viltnieks ar glaimiem vai pārgudri lie­kulīgiem priekšlikumiem. Otrais tips (ap 10%). Šai Ausmai nāk līdzi pašpār­liecinātības un uzpūtības tieksme. Kašķīgums atbai­da. Tad grūti rast kontaktu.

Inguna - Pirmais tips. Jutekliski sarežģīta būt­ne - un brīžiem viņai uzmācas arī mazdūšība. Vēlāk gan nāk gaišs izlīdzinājums un viņa meklē glābiņu kādā nopietnā misijā. Otrais tips. Praktiķe, diplomāte, analītiķe, ar savu rī­cību izraisa citos cieņu un apbrīnu.

Inguns - drosme un riskēttieksme Ingunu iesviež visdažādākajās situācijās.

Ausmis - Viņš lielākoties noguļ lielo izdevību. Tā­pēc ar ausmas iestāšanos rītā tam nav nekāda sa­kara. Samākslots vārds, un vārda nesējs vēlāk tikai pukosies par vecāku fantāzijas nabadzību.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


26. Jūnijā pasaules un Latvijas svētki:

  • Starptautiskā diena cīņai pret narkotikām un cilvēktirdzniecību
  • Prokuroru diena (Baltkrievija)
    Šajā datumā 1984. gadā stājās spēkā ANO konvencija pret spīdzināšanu, kā arī citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu izturēšanos vai sodu.
  • ANO Starptautiskā diena spīdzināšanas upuru atbalstam
    Šajā datumā 1984. gadā stājās spēkā ANO konvencija pret spīdzināšanu, kā arī citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu izturēšanos vai sodu.

26. Jūnijā dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

1877 - karavadonis JANS FABRICIUSS
1898 - vācu aviācijas konstruktors VILLIJS MESERŠMITS
1902 – amerikāņu inženieris VILJAMS LĪRS
1910 – fiziķis ROJS PLANKETS
1927 – krievu kinorežisors VLADIMIRS MOTIĻS
1931 - farmaceits JUKIO KOBAJASI
1956 – amerikāņu mūziķis KRISS AIZAKS
1970 - amerikāņu aktieris KRISS O’DONELS
Ziemassvētki Ziemassvētki nāk pār kalniem-
Prieki veciem, prieki jauniem!
Salavecis smagi elš -
Tāls no Ziemeļpola ceļš.
Vārda diena Pašķir kalendāra lapiņ,
Brīnos laiks tik makten skrien.
Ak, tu mīļais debess papiņ,
Tev tak šodien vārda dien!
Ziemassvētki Eglītē mantiņa,
Glāzītē nieks,
Drīz arī sirsniņā
Iemājos prieks!
Dzimšanas diena Tavā tuvumā sīkais pļavas zieds
Vairāk uzsmaržo,vairāk krāsu sniedz.
Tavā tuvumā dienas straujāk iet,
Pat vistumšākā-saules pilna šķiet!
Ziemassvētki Salatēvs kā kazanova
rāpjas augšā labā omā
maiss par smagu-leja krīt...
piedod, mīļo sniegbaltīt.
Ziemassvētki Ziema klāt ar lielu sniegu,
Ielas pilnas skaņu liegu.
Esi nu pret visiem labs -
Mīlēt sāks pat sētas stabs.
Atnāks Salatēvs ar maisu,
Sajauks visu svētku gaisu.
Steidzat viņam dziesmas spēlēt,
Vēlējumus daudz, daudz vēlēt,
Ēdamo uz galda celt,
Tīrus sniegavīrus velt.
Rupjie pantiņi (18+) nez kas tas par salaveci
kule platāka kā pleci.
salavecis ielien alā
kule paliek alas malā...
Rupjie pantiņi (18+) Sniegbaltīte ar resnām kājām.
Čaka ielu sauc par mājām.
Staigā pa stroiku suņus baida.
Salatētim pimpi spaida.
Ziemassvētki Lai zaļās egles sīkstums cerībām
Un sirdīm miers, ko Ziemassvētki dod.
Bet vērtības priekš dienām nākamām
Mums pašiem sūrā darbā jāatrod.
Dzimšanas diena Būt vienmēr veselai un jaunai,
Un just ka spēks pār malām iet,
Aiz spēka pārpilnības raudāt,
Aiz spēka pārpilnības smiet.
Zvaigznes izdejot no grīdas,
No griestiem sauli izdziedāt.
Un magonīšu gultu taisīt,
Un rožu paladziņu klāt.
No rītiem pamosties aiz laimes,
ar basām kājām dārzā skriet.
Būt vienmēr veselai un jaunai,
kad pašas sirds Tev zied.

(A.Elksne)
Dzimšanas diena Lai Tev ir tāds spēks, lai Tev ir tāda vara,
Likt šūpoties savam mūžam pašā visgaišākajā starā,
Lai skatiens skaidri redz, ja dzīvē gadās līkums,
Un to, kas īsti liels, lai neizposta sīkums!
Lai nekad Tev netrūkst spēka, visu veikt un izturēt,
Arī tad, kad melnais mākon’s aizsedz gaišās debesis!
Skumjās Vismelnākais brīdis kļūs balts,
Vistumšākā stunda staros,
Ja labestībā Tavs gars,
Uz sauli kā ābele zaros.
Jaunais gads Kad pusnakts stunda zvaigznēs pārvērš pārslas
Un namu dzegās smaidošs kļuvis sniegs,
Kāds sirdī iemet sauju baltu zvaigžņu,
Un tas ir Jaunais gads!
Un tas ir svētku prieks!
Valentīndiena / Mīlestība Ņemam vienu sniega pārslu,
Pievienojam burvju lāstu,
Bišķiņ skūpstu, bišķiņ glāstu,
Bišķiņ mīlestības stāstu;
Nu to visu kopā maisam,
Izredzēta sirdī kaisam...
Amoram nu tīrais prieks šajās dienās atpūsties...!
Ziemassvētki Ai, bagāti Ziemassvētki,
Lejiņā nogājuši!
Tekam, veci, tekam, jauni,
Velkam svētkus kalniņā.
Jāņi / Līgo svētki Lai līst vissiltākais lietus,
Visdzidrāko rasu dod rīts,
Un kaut ko no saulgriežu brīnuma,
Lai katrs paņem sev līdz
Jaunais gads Paturi sniegpārslu plaukstā,
Paskaties kā tā mirdz.
Nesaki ka tā auksta,
Varbūt tai silta ir sirds!
Katrai dienai Šodien ziņu kādam rakstu
Datoram pa pogām bakstu.
Gribu Lielā dienā sveikt,
Kaut ko foršu arī teikt-
Dzīvo dzīvi zili,zaļi
Kamēr biksēm noplīst gali!
Dzimšanas diena Lai tev veicas visi darbi
Un nav jādzird vārdi skarbi,
Lai tev veselība turas,
Mājās pavards silti kuras,
Lai tev mīlestības pietiek
Un pie algas drusku pieliek!
Dzimšanas diena Visi vēlē šo un to,
Es to pašu labāko,
Pilnu punci piēdies,
Tortes kastē ievelies!
Izlaidums Šeit mēs atnācām sen,
Vēji lapas, kad dzen
Šeit mēs sapņus par nākotni vijām.
Taču sirdis varbūt tikai šķiroties jūt,
To, cik dārgi viens otram mēs bijām!!!
Valsts svētki Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.

Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.

Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.

Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.

/Alfrēds Krūklis/
Valentīndiena / Mīlestība Kad Tevi satiku -
pats nezinu, ko daru:
Ne laipni pasmaidīt,
Ne kaut ko runāt varu.
Prom, garām aizsteidzos
pilns nevaldāmām liesmām
Un ilgi drebu vēl,
kā izbēdzis no briesmām.
/J. Ziemeļnieks/
Dzimšanas diena Lai ceļš, ko sāc Tu
Pret kalnu nebeidz vīties.
Un dzīvē pietiek spēka-
Nekļūdīties!
Ziemassvētki Kad Ziemassvētku miers,
Lai dvēselē mājo prieks;
Kad klāt ir Jaunais gads,
Lai esi laimīgs pats!
Balti nāca Ziemassvētki,
Dimantiņus kaisīdami;
Lai tā nāktu katra diena,
Sudrabā vizēdama.
Dzimšanas diena Gadi ir dīvaini dārgumi,
Birst tie kā ziedi no ābeles salnām.
Un šķiet,Tev sētuvē viņu tik daudz,
Ka vari tos kaisīt bez skaita.