24. Jūnijā vārda dienu svin


Jānis

Vārdu skaidrojumi.

Jānis - Vislatviskākais vārds, un tāpēc ir vislielākā tipu dažādība. Pirmais tips. Vīrišķīgais Jānis. Iejūtīgs kolēģis, pa­sakains bērnu tēvs, labs laulāts draugs. Tomēr arī šis Jānis bieži izstrādā tādus gājienus, par kuriem grūti spriest, - kāpēc? Vīrišķība izpaužas galantumā pret dāmām. Viņš ciena un mīl savu darbu. Nepļēguro un nedauzās pa svešu ģimeņu labirintiem. Otrais tips. Jūtīgais sapņotājs. Piemīt maigums, iek­šējā kautrība, bijība pret sievieti. Arī zināma turē­šanās savrup. Vai sapņotājs vienmēr ir spējīgs visus vest uz priekšu? Šis Jānis reizēm nobaidās no vilinā­juma, stipras kaislības, nobaidās no sevis. Varbūt tās ir tipiskas Jāņa šaubas - vai vispār iespējama miesas un dvēseles tieksmju saskaņa? Trešais tips. Baudītājs, pašapzinīgais un triviālais dzīves tramdītājs, dimdinātājs un ari tukšinieks. To pēdējā laikā saradies ļoti daudz, un par tiem atmiņā iegulst rūgtas mieles. Ceturtais tips. Sarežģītības un daudzplākšņainības paraugs. Šis Jānis iziet garu jo garu nobriešanas ce­ļu. Viņš iesāk ar diezgan naivu artistiskumu, bravūru, kā arī nereti ir anarhists - runā visiem pretī, lai tikai nezaudētu individualitāti. Pa līkumotiem ceļiem (draud arī slīdēšana lejup) Jānis sasniedz īstu spēku atraisītību. Protams, ja viņa ceļā rodas tāda sieviete, kura saprot šo mētāšanos no vienas galējības otrā. Piektais tips. Mīkstmiesis un «caplaks», ārišķīgi teat­rāls pozētājs, nelaimes čupiņa ikdienā. Un tomēr Jāņiem ir gan intuīcija, gan izpalīdzētspēja, gan praktiskuma gars, gan fantāzija, kas ikdienu pārvērš svētkos. Visīsākās nakts burvība dzīvē bieži vien savijas ar dziļu traģismu.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


24. Jūnijā pasaules un Latvijas svētki:

  • Jāņi
    Jāņi ir seni vasaras saulgriežu svētki, ko latvieši svētī visu nakti, pavadot to ar jautrām dziesmām un dejām. Vasaras saulgriežos diena ir visgarākā un nakts - visīsākā. Jāņu pamatā ir zemkopju tautu zemes auglības kults, saules kults un falla kults.
    Līgošana Jāņu dienā saistīta ar auglības veicināšanu un nelaimju novēršanu. Jāņos jālīgo, lai usnes neaugtu tīrumā, lai lini augtu gari un nesakristu veldrē. Jāņu bērni aplīgoja gan tīrumus, māju, gan saimniekus, meitas un puišus. Tādēļ, lai nekristu kaunā, visi jau laikus centās padarīt savus darbus, lai uz Jāņiem viss būtu nevainojamā kārtībā.
    Uz Jāņiem posās un gatavojās jau laikus. Saimnieks ķērās pie alus darīšanas, saimniece savukārt sēja Jāņu sieru. Tika ravēti dārzi, velētas drēbes, postas istabas un klētis, slaucīti pagalmi un ceļi, gatavota malka ugunskuram un cirstas meijas, pļauta zāle govīm un zirgiem.
    Liela loma Jāņos veltīta Jāņu zālēm. Jāņu zāles otrā dienā žāvēja, lai ziemā, pavasarī, kad atnesās govis, tām varētu dot tūliņ pirmajā barības došanas reizē. Arī tad, ja kāda govs saslima, no Zāļu dienā plūktām zālēm tika saplaucēta tēja un dota slimajai govij iedzert.

    Liela loma Jāņos veltīta Jāņu zālēm. Jāņu zāles otrā dienā žāvēja, lai ziemā, pavasarī, kad atnesās govis, tām varētu dot tūliņ pirmajā barības došanas reizē. Arī tad, ja kāda govs saslima, no Zāļu dienā plūktām zālēm tika saplaucēta tēja un dota slimajai govij iedzert.

    Jāņu zāles pa nakti un nākamo dienu atstāja istabā. Ārā neslaucīja, lai neizslaucītu svētību. Tāpat rīkojās arī ar Jāņu vainagiem. Cilvēki ticēja, ka tikai līdz Jāņiem plūktajām zālēm ir dziedniecisks spēks. Jāņos plūktos pīlādža zariņus sasēja slotiņā, izžāvēja un lietoja bērna apkvēpināšanai, kad tas bija slims vai nobaidījies, kad kāda ļauna acs to bij nolūkojusi.

    Arī vainagu vīšanā izmantoja dažādus ziedus, arī ozolu lapas. Vainags, no trejdeviņām puķēm un zālēm pīts, ir kā maģisks aplis, kas, galvā uzlikts, pasargā no nelaimēm un slimībām, atvaira skauģus un nelabvēļus. Vainags veidoja apli, un tas tāpat kā Jāņu siers un Jāņu uguns simbolizē sauli. Ozolu vainagi tika doti puišiem un saimniekam. Ozolu vainags, ko liek Jāņa tēvam galvā, sola zirgu, arī bišu svētību. Ar vanagu vītnēm izrotāja arī istabas. Gani appušķoja ganāmpulkus - govīm apvija ragus, bullim uzlika ozola vainagu.

    Mājas rotāšanu parasti sāka ar vārtu pušķošanu. Pie tiem piesēja pīlādža, ozola vai bērza meijas. Tāpat arī pie visām durvīm tika pieliktas meijas - gan istabā, gan klētī un kūtī. Aiz griestu sijām aizbāza lauztus ozolu, pīlādžu un liepu zarus. Īpaša uzmanība tika veltīta govju laidara pušķošanai. Tautasdziesmās, dažādu ļaunu garu, īpaši raganu atvairīšanai, min visus dzeloņaugus, ērkšķus, dadžus un nātres, lai raganas uz šo augu adatām sadurtos vai nodurtos.

    Jāņabērni, Jāņa dziesmas dziedādami, staigā no sētas uz sētu, apsveicot ar dziesmām, ziedu un zāļu pušķiem un vainagiem Jāņa tēvu un Jāņa māti (saimnieku pāri). Jāņa bērni nes auglību, ražas svētību saimniecībai, veselību un laimi visai sētas saimei. Jāņabērni maģiskā rituālā darbībā līdzinās ķekatām, budēļiem, mārtiņbērniem citos gadskārtu svētkos. Kā svētības nesēju pienākums Jāņabērniem ir lauku un tīrumu, lopu un sētas aplīgošana. Notika arī savstarpēja apdziedāšanās starp Jāņabērniem un sētas saimi.

    Jāņuguns kā vasaras saulgriežu senā rituāla neatņemama sastāvdaļa ir bijusi plaši pazīstama Austrumeiropā un citās Eiropas daļās - no skandināvu zemēm līdz Francijai, Spānijai, Itālijai, Īrijai un Grieķijai - tādēļ to var uzskatīt par ļoti senu, no indoeiropiešu tautu kopienas laikiem mantotu tradīciju.
    Jāņuguns simbolika ir galvenokārt saistīta ar saules aizstāšanu, pēc tam, kad tā norietējusi, lai ne mirkli nepaliktu bez gaismas līdz saules atnākšanai. Jāņuguns šķīsta, veicina veselību un auglību.
    Jāņugunis sauktas arī par pundelēm, pūdelēm, raganām, Jāņu lampām, Jāņu svecēm. Ugunskura vieta tiek izvēlēta augstākajā kalnā. Tika dedzināts vai nu ugunskurs, vai garas kārts galā uzvilkta darvas muca vai darvots ritenis.
    Jāņu gaismā pabijušie cilvēki, tāpat kā apspīdētie lauki un tīrumi iegūst spēku un auglību. Ja kāds bijis slims, to nesuši pie Jāņuguns, lai arī to apspīdētu dzīvinošās liesmas.
    Pēc tautas ticējumiem, Jāņugunij piemīt sevišķs noslēpumains spēks, tāpēc latvieši to izmantoja dažādiem nākotnes zīlējumiem.
    Jāņu nakts ir maģijas un brīnumu pilna. Paaudžu paaudzēm tautā klīst nostāsti par papardes ziedu, ko tikai retajam laimējies ieraudzīt. Šo ziedu, kas zied sidraba, zelta, dimanta ziediņiem, meklēt gājuši daudzi, cerot iegūt bagātību un laimi, izzināt pagātnes un nākotnes noslēpumus. Papardes ziedu sargā ļauni gari un zvēri, kas, papardes ziedam plaukstot, kauks un biedēs.

    Nākotnes zīlēšanai Jāņos kā maģijas pārpilnā laikā piešķirta liela nozīme. Īpaša bija mīlestības maģija, kas saistīta galvenokārt ar precībām:
    Jāņa naktī meitas skatījušās ezerā, tad ezera ūdenī redzot brūtgānu nākam. (LTT: J. Eniķis jun., Jaunlaicene.)

    Jāņu naktī vajaga nopīt divus vainadziņus un pusnaktī aiziet uz upi un iemest; ja vainadziņi saplūst kopā, tad izved tautās, ja nesaplūst, tad neizved. (LTT: A. Lazdāne, Kalupe.)

    Autors: www.liis.lv
  • Jāņa Kristītāja svētki
  • Izgudrotāja diena (Krievija)
    Atzīmē pēdējā jūnija sestdienā.
  • Rasas un Jonas diena (Lietuva)
Dzimšanas diena Tev vēlam soļot skaistu taku,
Lai tajā šķēršļu nebūtu nekad,
Mēs vēlam prieku,laimi,ziedus,
Bet skumjas,vilšanos Tev nepazīt nekad.
Kāzas un kāzu jubilejas Tā esot teicis pats Dievs,
Nav labi tas, ka cilvēks viens,
Diviem vieglāk velnu dzīt,
Dzīves džungļos taku mīt.
Kāzas un kāzu jubilejas Jums pirkstā šodien
Uzlikts zelta gredzens
Tas nav tik vienkārši,
Kā dažbrīd šķiet,
Jo gadās-zelta gredzens nospiež,
Kad pienākas ar to diendienā iet.
Lai domas nerodas
To noņemt, noslēpt
Un tālāk ceļu nostaigāt bez tā,
Lai gredzens paliek pirkstā visu mūžu
Un mirdzēt spēj pat dzīves vakarā.
Ziemassvētki Ak tas salatētis,
Pilnu maisu dāvanu
Atnesis un nolicis,
Katram sirdī salicis.
Ziemassvētki Salaveci ko tu skaties
atdod dāvanas un lasies.
Mātes diena māmiņa mīļā
tu esi kā saule
tava mīlestība sasilda mani
saule vai silts kažociņš.
Smieklīgie pantiņi Vienā zābakā bez zoles,
Šis uz moča taisa spoles.
Liedagā ja viņš tāds brauktu,
Visi viņam "URRĀ! "sauktu
Ziemassvētki Šai naktī svētajā
No debesīm krīt, zvaigzne kāda
Un mūsu sirdīm klusi
Mīlestības ceļu rāda.
Vēlējumi Lai Tavām rokām vienmēr ir ko darīt
Lai Tavā makā vienmēr ir pāris monētu.
Lai saule vienmēr spīd Tavā logā,
Lai lietum vienmēr seko varavīksne,
Lai draugs vienmēr pastiepj palīdzīgu roku
Un lai dievs pilda Tavu sirdi ar prieku.
Jāņi / Līgo svētki Viena pate Jāņa zāle
Brīžam gulu, brīžam stāvu;
Kad ierauga jaunas meitas,
Stāvu vien slaistijās.
Valentīndiena / Mīlestība Un ne jau tam ka skaisti
Un ne jau tam ka liek
Bet tikai vienai sirdij
Ar sevi nepietiek.
/K. Skujenieks/
Vēlējumi Kā varavīksni sevi veido,
No vienas krāsas otrā ej.
Un nesavtīgi tūkstoš veidos
Ir mirkli rādies pasaulei.
Vēlējumi Kā rīta rasa dzīve šķiet.
Kā spoža rīta rasa.
Kā sapnis jauks,kas neaiziet.
Kā grāmata, ko never ciet.
Ko mūžam neizlasa.
Dzimšanas diena Prieks par maiju,
Prieks par pavasari,
Kas ar ziediem
Nāk mūs sveicināt.
Savukārt, mēs sveicam
Tevi arī,
Jo Tava
Jubileja klāt.
Smieklīgie pantiņi Manu mīļo zaķīti
Pieglaudies pie krūts.
Ieklausies kā vēderā
Klusi cērmes rūc.
Vēlējumi Pie bērnības ezera krastiem
Tev laiviņa piesieta stāv,
Pa dzīves ceļu braucot,
Tev novēlam laimīgai būt.
Dzimšanas diena Šodien atkal ir tā diena,
Kad Tev jāiet ir pēc viena.
Un, ja Tev nav skopa sirds,
Paskaties, kas plauktos mirdz!!!
Skumjās Tik ļoti sāp, ja tevis nav man blakus
Un zinu, ka nekas vairs nebūs tā, kā agrāk,
Es vēlos satikt tevi, ko lai vēl es saku
Bet zinu - sniegs jau aizpūtis ir taku...
Draudzība Dzer mīlu kā vīnu,
Par asarām smej,
Bet nepievil draugu,
Kurš uzticīgs Tev.
Jaunais gads Sniega pārslas lido lēni,
Veco gadu aizvadot,
Daudz jums prieka,
Daudz jums laimes,
Jauno gadu sagaidot.
Ziemassvētki Caur Ziemassvētku puteņiem saltiem,
Kur sniegi kā dimanti mirdz,
Pāri klajumiem vizošiem baltiem,
Mīļus sveicienus sūtu no sirds!

Mirdz svecītes un lēnām dziest,
Bet krūtīs siltas jūtas briest.
Trīs klusā laimē mūsu sirds,
Šai pasaulē viss kluss un tīrs.
Vārda diena Veselība prieka tilts
Lai ataust Tev vārdadienas rīts!
Un galvu nenoliekt par niekiem,
Lai domas paliek tikai priekiem!
Ziemassvētki Balts klusums no debesīm snieg un snieg,
Un piesnieg ar klusumu egles,
Pat krūtīs balts vainags tiek.
Bet vidū maza liesmiņa mirdz -
Kā būtu svecīte degoša,
Kā būtu degoša sirds.
Valentīndiena / Mīlestība Divas lietas notiek maijā,
Tad kad ziedos bites aijā!
Ķegums ražo elektrību,
Divas sirdis mīlestību!
Dzimšanas diena Šodien atkal gads tev galā,
Ilgu un cerību tev vēl ir daudz,
Vēlu nepalikt ceļa malā,
Vēlu laimi tev ļoti daudz!
Ziemassvētki Arvien, arvien vēl sapnis sirdi saista
Un augšā ceļ, kas laiku tumsā rakts:
Cik mīļa bij, cik brīnišķīgi skaista
Reiz bērnu dienās Ziemas svētku nakts!
No tāles šurp pa mēmiem ledus kloniem,
Pa sniega lauku klusi nāca Tā,
Un pāri Tai ar zvaigžņu milijoniem
Kā ziedošs koks bij debess mirdzošā.