29. Jūlijā vārda dienu svin


Edmunds
Edžus
Vidmants

Vārdu skaidrojumi.

Edmunds - Izsmalcināts, rotaļīgs cilvēks ar vieglu skumju pieskaņu, labu gaumi un veikla darboņa īpašībām. Nekad otram neuzbrūk, jo saprot dzīves paradoksalitāti. Cenšas būt taisnīgs pret vi­siem un tāpēc gūst cieņu. Smalkjūtīgs. Ironisks. Zi­nošs. Dvēselē ari kāda nepiepildīta stīga, jo viņš gai­da laimi. Ir daļa Edmundu, kuri kalkulē, būvē; tie ir reālpolitiķi, kas zina naudas vērtību.

Edžus - Lāga vīrs. Praktiķis. Finansists. Necen­šas samezglot attiecības, bet izmantot visas priekš­rocības, ko sniedz šis laiks.

Vidmants - Veselā saprāta cilvēks ar fantastisku humora izjūtu. Ņem no dzīves, ko var.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


29. Jūlijā dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

1883 - itāliešu fašistu vadonis DUČE BENITO MUSOLĪNI
1981 - F1 pilots FERNANDO ALONSO
Lieldienas Šūpojies Lieldienās,
Priecājies Lieldienās -
Par baltiem pūpoliem,
Par raibām oliņām.
Smieklīgie pantiņi Bākuguņu vietā sveces,
Zižļa vietā egles zars.
Zūd ar manu pieclatnieku
Naktī tālu svētku gars.
Kāzas un kāzu jubilejas Bij divas sirdis reiz...
Un līksmē tās
kā divas dziesmas pēkšņi satikās...
Viens otrā toreiz pavērāties klusi
un sapratāt, ka laime atnākusi.
Bij divas takas reiz...
Bet tagad tās
iet kopā gadu tālēs saulainās.
/L.Vāczemnieks/
Jaunais gads No tālā krievu ciema,
kur valda aukstums, bads,
Šurp atvilkusies ziema,
tai līdzi Jaunais gads.
Ziemassvētki Jaunas meitas kaķi svēra
Ziemassvētku vakarā:
Ja svērs kaķis puspodiņa,
Vedīs meitas šoruden.
Lieldienas Zaķis tup un acis bola,
Viņam nenāk laukā ola:
Apzvēru pie savu ausu,
Neielaisties vairs ar strausu!
Vēlējumi Vēlam laimi spīdošu,
Zaļu, kuplu, ziedošu!
Sirdī mieru, dzīvesprieku,
Nebēdāt par katru nieku.
Ziemassvētki Kā egles zaļumu - veselību,
Kā eglesmirdzumu - mīlestību,
Kā egles gaismu -dzīvesprieku.
Jāņi / Līgo svētki Kas tie tādi Jāņu bērni,
Klusu nāca sētiņā,
Klusu dzēra alutiņu,
Vai dziesmiņu nezināja.
Lieldienas Lieldienas rītā, kad saulīte aust,
Zaķīts gar mežmalu priecīgi trauc.
Ķepās tam groziņš tīri glīts,
Groziņā olas un kortelīts.
Skumjās Bij par agru iet prom,
bet dzīve jau galā
bez Tevis man jādodas,
nu ir uz mājām
Rupjie pantiņi (18+) Ja nav ko ēst, tad nav ko dirst. Ja nav ko dirst tad jānomirst.
Vārda diena Uz gaismas pusi ziedi veras,
Uz gaismas pusi putni trauc,
Uz gaismas pusi arī tevi
Lai ilgas aicina un sauc.
Tur draudzīgs miers tev pretī nāks!
Skumjās Sirds mana sitas bez mitas
Un tik nežēlīgi kaut kas sāp,
Bet tavā vietā man vairs nebūs cita,
Mana sirds pieder tev un tā būs vienmēr...
Mātes diena Ai māmiņa, cik laba Tu,
Tu mani baltu mazgāji.
No acīm skūpstot asaras
Man svētku drānas uztērpi.
Dzimšanas diena Aiz muguras jaunības trakums,
Vēl tālu vecuma miers
Bet vidū tie trakākie gadi,
Kā kaklā iesprūdis siers...
Un vidū tie aplamie gadi,
Kad vieglums sāk sirdi spiest,
Kad gribas par kādu rūpēties,
Kad gribas par kādu ciest..
/A.Skalbe/
Valentīndiena / Mīlestība Nedod savus skūpstus visiem,
Paturi priekš tā,
Kas prasa visu vai nekā!
Jaunais gads Ir atkal svētku vakars
Un gadu mija nāk,
Cik daudz ir jaunu ceļu
Pēc pusnakts jauzsāk.
Kāzas un kāzu jubilejas Kur draudzība sākas, to neteic neviens,
Un kādēļ lai vārdos to saka?
Bij gājēji divi, bet lielceļš bij viens,
Un pēkšņi tie atrodas blakus.
Ziemassvētki Lai Ziemassvētki sirdi vij ar prieku,
Ar cerībām, ka rīt viss labāk būs!
Lai aiziet prom pa tīru, baltu sniegu,
Tās rūpes, kuras nomākušas mūs!
Ziemassvētki Salaveci ko tu skaties
atdod dāvanas un lasies.
Lieldienas Cērtiet, brāļi, oša kārtis,
Vitējiet saulītē:
Še teicās tautu meita
Lieldien nākt šūpoties.
Smieklīgie pantiņi Zaķīts skrien pa taciņu,
skatās priekšā dīķis,
dīķī iemet akmeni,
augšā uzpeld līķis!
Valentīndiena / Mīlestība Ir valentīndiena...
Visi putniņi darīs TO,
Visas bizbizmārītes darīs TO,
Pat tauriņi darīs TO..
Tu arī gribi darīt TO?
Aizmirsti! Tu nemāki lidot!
Izlaidums Sanācām, kad rudens lietus lija,
Aiziesim, kad druvas briest jau sāks.
Un tāpat, kā vecs ar jaunu mijas,
Mūsu vietā citi putni nāks.
Lieldienas Svētkos olas katrā stūrī:
Gultā, dārzā, putnubūrī.
Kas mums tās ir atnesis?
Tas jau mūsu garausis!