20. Janvārī vārda dienu svin


Oļģerts
Orests
Aļģirds
Aļģis

Vārdu skaidrojumi.

Oļģerts – Pirmais tips. Laba gaume, nopietna iedziļināšanās darāmajā. Oļģerts ir godīgs, varbūt mazliet neizlēmīgs, taču viņa rīcība ir liels krājums sirsnības. Otrais tips. Dzīvē izsities tikai pats ar savu darbu, vēlāk tik ļoti apaug ar avantūrām un fantāzijām, ka sapņu būdai vējš norauj jumtu. Ir sabiedrības dvēsele, uzstājīgs, plātīgs, talantīgs „fleitētājs”. Tikpat kā neredz sevī ne kripatiņas egoisma. Neizsamist, ja arī pārrēķinās, jo visos laikmetos prot iekārtoties. No šī Oļģerta tipa der mācīties, cik lielas priekšrocības pašpārliecinātībai: jo nav taču tāda stāvokļa, ko sauc par bezizeju.

Aļģirts – Bez vīrišķīgām virtuozitātēm klusi tver parādības un prot novērtēt, kas viņam pieder.

Orests – Apzinās mirkļa vērtību. Analītiķis, taču nav sausiņš. Izceļas ar smalku izpratni un gaumes izjūtu.

Aļģis – Parasti uzvar ar prātu nevis ar spēku. Nekad neļauj intelektam iesūnot. Dažs romantisks aicinājums tiek atstāts bez atbildes. Viņam veicas, slēdzot līgumus un uzstājoties debatēs.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


20. Janvārī pasaules un Latvijas svētki:

  • 1991. gada barikāžu aizstāvju atceres diena
  • Prezidenta inaugurācijas diena (ASV)
  • Bašķu diena
    Bašķu diena latviešu tautai ir bijusi, diezgan sveša. Tie bija svētki visiem mājlopiem, visvairāk govīm. Lopi šajā dienā bija jākopj un jābaro sevišķi labi. Zirgus vispār nedrīkstēja nodarbināt, tiem bija jādod atpūta. Stendes apvidū šo dienu sauca par govju dienu. Bašķu vakarā jāvāra govs gaļa ar kāpostiem, tad govis paliek ļoti treknas un dod daudz piena.

20. Janvārī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

1878 - jurists, rakstnieks Kārlis Dišlers

Ziemassvētki Šai Ziemassvētku naktī,
Kad svecītes mirdz,
Sakiet visu, kas sakāms,
Sakiet no sirds.
Tas palīdzēs ielīksmot,
Piedot un lūgt,
Tas palīdzēs visiem
Daudz labākiem kļūt.
Kāzas un kāzu jubilejas Sakļaujas priedes un vējā šalc:-
Esiet laimīgi abi!
Jūrā atsaucas vilnis balts:
Diviem kopā būt labi.
Dzimšanas diena Lai visi sapņi piepildās,
Un visas domas saverās.
Ir diena pienākusi tava,
Un bučiņa tev mana.
Dzimšanas diena Tas vēl nav vecums,
Tie tik ir gadi.
Ja iedzert var šņabi,
Tad viss vēl ir labi.
Izlaidums Apsveicu ar skolu beigtu,
Bet ar visu vēl nepaveiktu,
Cik ilgi vēl bus jāgaida,
Vai tomēr vēlreiz jāuzsmaida?
Lieldienas Zaķītis Mīļš, zaķītis, labs,
Zaķītis ir tik kluss kā kaps,
Zaķītis sēž un cītīgi domā,
Ko likt savā lielajā somā!
Dzimšanas diena Novēlu tev kāļus mizot,
Negaisā ar teļiem bizot
Un daudz vitamīnu ēst,
Visiem kaķiem ādu plēst.
Vēlējumi Lai laimes māte Jūs palutina,
Un prieka vectētiņš pakutina,
Lai smaidu feja ko uzdāvina,
Un veiksmes vērdiņš lai aizkustina,
Lai mīlas amors Jūs apdullina,
Un dabas māte lai atdzīvina,
Lai veselības gariņš Jūs uzmundrina,
Un mājas gariņš lai nomierina.
Lai Dieviņš sargā no debesīm,
Un cilvēki saprot uz zemes!
8. marts Sieviete - dieviete
Vīrietis - velns
Vīrietis bez sievietes
Maziņš un melns.
Ziemassvētki Salatēvs ar garo bārdu,
Apdzēries un egli spārda!
Egle saka - kas tad tas,
Man tak zaros mantiņas.
Ej tu stulbā egle dirst,
Patīk man kad skujas birst!
Jāņi / Līgo svētki Prieku, līksmi Līgo svētkos
Veiksmi saldos papardgrēkos
Tad vēl šasliks, uguns liesmas -
Draugu pulkā līksmas dziesmas!
Valentīndiena / Mīlestība Es brokastis neēdu, jo mīlu tevi!
Es pusdienas neēdu, jo mīlu tevi!
Es vakariņas neēdu, jo mīlu tevi!
Es naktīs neguļu, jo gribu ēst.
Smieklīgie pantiņi Sprīdītis ar stienīti
Sita māsu Lienīti
Izsita tai divus zobus
Atstādams tai mutē robus
Paķēris ta savu lāpstu
Sāka tēlot baigo ākstu
Ķipa laimi meklēt iešot
Visiem lohiem purnā došot
Ielicis viņš somā graudu
Nost ar Lienes krāto naudu
Viņš mežamāti sit ar vāli
Prasa pīpējamo zāli
Ar lielo milzi dzēra šņabi
Nu abiem pohmaņiem bij labi
viņš nosēdējis ceļa malā
Lēnām strēba Cēsu alu
viņa dzīve ātri beidzās
Asinsrite pārāk steidzās!
Vēlējumi Tūkstoš dzidru saules staru
Lai vēl ilgi dzīvē mirdz.
Prieku, laimi, veselību
Vēlējām no visas sirds!
Mātes diena Ak,māmiņ,ciksimtiem solīšu
Tu dienām,pat naktīm skrēji,
Līdz mani,tādu nerātni,
Tik lielu uzaudzināji!
Vārda diena Katram cilvēkam ir vārds,
Tas ir ļoti, ļoti mīļš.
Katram vārdam vārda diena,
Tā ir gadā tikai viena!
Vārda diena Ir katrs dzimis savā dienā!
Cits gultiņā, cits svaigā sienā.
Un katram ir savs vārdiņš dots:
Lai šodien slava tam un gods!!!
Jaunais gads Veselību, jautru omu,
Panākumiem pilnu somu.
Visu gadu gaišu skatu
Un pie Laimes mātes blatu!
Kāzas un kāzu jubilejas Nav jau viegli kopā veidot dzīvi,
Divas takas vienā takā siet;
Nav jau viegli veidot kopā dzīvi,
Tomēr diviem kaut kā labāk iet!
Valsts svētki Nāk rudens apgleznot Latviju,
Bet necenties, nepūlies tā,
Man viņa ir visskaistākā,
Tik un tā.
1. septembris Lai Tev katra skolas diena
Ir vienmēr īpaša un viena.
Lai Tev prātā jauna doma
Un ik rītu laba oma.
Lai Tevi klasē visi ciena
Un Tu nepaliktu viena.
Lai Tev skolā labi iet,
Desmitnieki somā lien.
Zināšanas galvā liec,
Slinkumu gan laukā triec!
Ziemassvētki Cik koši svētku egle laistās
Kā mirdz tā sveču spožumā!
Nu svētku jūtas sirdī mostas
Un klusi pieaug cerība.
Valsts svētki Uz šīs planētas maz mums ir dots-
tāda sērīte vien gar krastu,
un tomēr pat debesīs, brāli latvieti,
mēs neko labāku neatrastu.
Uz šīs sērītes daudz mums ir dots -
Daugava, Gaiziņš un jūra...
Nē, pasaules drūzmā mēs nestāvam
ar cepuri rokās aiz stūra.
Kamēr idejai vajadzēs strēlniekus,
kamēr zeme pēc arāja tieksies,
tikmēr ne grasim, ne pātagai
latvietis nenolieksies.
Uz šauras piejūras sērītes
stipras rudzu dvēseles sēsim
un mūžu pa mūžam - latvieti!-
uz šīs sērītes iesērēsim.
Vārda diena Brīžiem liekas - dzīve ir bez vainas,
Brīžiem šķiet, ka tikai krāpties prot.
Starp šiem dzirnakmeņiem allaž maļas (vārds),
Kā nu katru reizi spēj un prot.
Valsts svētki Sēsties, saulīte, dimanta krēslā,
Valdi pār Latvijas pakalniem brīviem.
Sēsties, saulīte, skaidrības kalnā,
Aizdzen miglu no birzīm un druvām,
Susini purvus, susini dangas,
Rādi tautai skaidrības ceļu.

/Kārlis Skalbe/
Mātes diena Cik pasaulē māmiņas skaistas ir daudzas
Ar sirsnīgu skatienu, saulainu smaidu-
Par skaitāko savējo katrs mēs saucam
Kas ceļā mūs pavada, mājās mūs gaida
Cik reti mēs māmiņām dāvājam ziedus
Cik bieži mēs māmiņām nodarām gauži,
Bet māmiņas labās it visu prot piedot
Vien sirmāks kāds pavedien deniņos aužas...
To maigumu jūtot ,ko bērnībā guvām
Mēs lielāki augsim un gudrāki kļūsim -
Vien nebēdā ,māmiņ, ka vecums nāk tuvāk
Tu mūžam man pati visskaistākā būsi!