3. Februārī vārda dienu svin


Aīda
Ida
Vida

Vārdu skaidrojumi.

Aīda - Praktiska no matiem līdz kāju papēžiem. Ir miesas un gara treniņa fanātiķe. Neurķējas pagātnē un vairāk domā par nākotni. Aīdai raksturīga stabilitātes izjūta. cenšas ar visu tikt galā pati. Kā vājumu, tā spēku izskaidro ar Dieva visvarenumu.

Ida - Enerģiska sieviete, allaž vīriešu uzmanības centrā. Tomēr bieži vien jūtas vientuļa un nesaprasta dažādu konfliktu dēļ. Visgrūtāk Idai saraut attiecības tieši tad, kad abas puses vairs nekas nesaista.

Vida - Vēss prāts un laipns skatiens - tas ir viņas panākumu cēlonis. Iecietīga pret kļūmēm, mīl dabas skaistumu un parasti sajūsminās par dzeju un glez­niecību. Tic savai intuīcijai.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".

Ziemassvētki Nākat iekšā, Ziemassvētki,
Nu mēs jūs gaidīsim;
Nama māte durvis vēra,
Rokā gaiša uguntiņa.
Skumjās Ja tev kādreiz grūti klājas,
Sirsniņa no bēdām stājas,
Atceries uz brīdi mani,
Pasmaidi, un viss būs labi.
Ziemassvētki Noliksim bēdu zem egles zariem.
Aizdegsim sveces, lai mieru sirds rod.
Lūgsim no egles sev zaļo spēku,
Paņemsim spēku, ko svētvakars dod!
Ziemassvētki Ziemassvētku naktī
Zeme un debess vizuļo,
Ziemassvētku naktī
Arī sirdis sarunājas.
Skumjās Es atnācu pateikt,
ka tev viss būs labi.

Nemierinu
un nemāžojos -
"būs labi" ir tas tukšais pūslis,
ar kuru mēs jautrinām
nelaimīgos.

Es zinu -
ap tevi ir tumsa
tā savilkusies,
ka neredzi izstieptu roku.

Man ir ticībai līdzīga
nojauta,
ka viss būs labi.
Pie manis
to pasacīt atnāca stariņš,
kas jau ir pārcirtis
tavu tumsu.

Ar savu ticību
tev ir jāpalīdz viņam
no iekšas
atliekt tās
šausmīgās knaibles.

Stariņš noputas -
tu vairs neticot,
ka ir ticība.

Stariņš sūtīja mani
parādīt tev,
ka ticība
pastāv.
/O. Vācietis/
Ziemassvētki Kā sniegi kalnu galotnēs
Lai mūžam balti būtu mēs.

Pirms saules jau tie iedegas
Un sārtā zelta blāzmojas.

Kad lejas smaga krēsla klāj,
Vēl viņi kvēlot nenostāj.

Kaut bieži viņi dienvidos
Gaist zili baltos debešos,

Drīz tomēr miglas atstās tos
Un viņi sauli atstaros.

Kā sniegi kalnu galotnēs
Lai mūžam balti būtu mēs.

/J. Jaunsudrabiņš/
Valentīndiena / Mīlestība Zinu karstas naktis, kas dvēseli saņem,
Debess zvaigznēm līdzi līdz rītausmai kvēl.
Tādas rokas zinu, kas mani var paņemt,
Bet, kas visu mūžu var paturēt - nē.
Katrai dienai Es ticu, ka ir debesis,
Kur laimes bērni mīt,
Kur saulīte daudz spožāki
Un mīlīgāki spīd.

Es ticu, ka ir brīnumi,
Kas necerēti nāk
Un daiļu sapņu pasauli
Ap sevi radīt sāk.

Es ticu, ka ir laimība,
Kas svētās liesmās mirdz;
Un, ja tā visa nebūtu,
Vai justu mums tad sirds?

/J.Poruks/
Vēlējumi Vienmēr tik smaidīt, kaut asaras birst,
Vienmēr tik smaidīt, kaut sāp arī sirds.
Un, ja no krūtīm izlaužas vaids,
Tomēr no sejas lai nenodziest smaids.
Mātes diena Ir labi kādreiz pateikt.
Es tevi mīlu mamma
vienmēr būšu ar tevi kopā
un mīlēšu tevi.Tu esi mana saule!
Vārda diena Vārda diena vienreiz gadā,
Neļauj draugiem nomirt badā-
Liec uz galda alus kasti
Un pa virsu siļķes asti!
Smieklīgie pantiņi Kad maziņi mēs bijām
Mēs kukainīšus rijām
Bet tagat lieli esam
Un pārtiekam no desām
Izlaidums Kad pēc gadiem tu un es
Būsim tālu svešumā,
Tad no skolas un no manis
Būs tev laba atmiņa.
Jaunais gads Jaunā gadā laimi vēlu,
Dzīves mērķi dižu, cēlu,
Panākt to, kas nokavēts,
Sasniegt to, kas iecerēts.
Ziemassvētki Arvien, arvien vēl sapnis sirdi saista
Un augšā ceļ, kas laiku tumsā rakts:
Cik mīļa bij, cik brīnišķīgi skaista
Reiz bērnu dienās Ziemas svētku nakts!
No tāles šurp pa mēmiem ledus kloniem,
Pa sniega lauku klusi nāca Tā,
Un pāri Tai ar zvaigžņu milijoniem
Kā ziedošs koks bij debess mirdzošā.
Jāņi / Līgo svētki Ziņģei alu, dūšai šņabi,
Grīdā iemin pedāli,
Šmigā gonkot baigi labi,
Kapa krusts par medāli...
Ziemassvētki Kad egles zaros sveces degs
Un teiksmains sapnis zemi segs,
Tad acīs lai Jums laime mirdz
Un visu rūgto aizmirst sirds.
Rupjie pantiņi (18+) Jūrmalā ir ļoti karsts
Vectēvs ienirst tupus
Ūdens smeļas biksiņās
Vecā sauļo pupus
Ziemassvētki Mirdzumu acīs un mirdzumu dvēselē,
Veselību pašam un veselus mīļos,
Laiku zvaigžņu skaitīšanai,
Mazus brīnumus ikdienā
Un lielus brīnumus sirdī,
Eņģeli uz pleca un mīļus cilvēkus blakus,
Mīlestību pret Dievu, sevi pašu
Un mīlestību pret pasauli aiz loga !
Vēlējumi Gavilē, raudi, skūpsti un dziedi
Pie joda, kas līksmību beidz.
Nelaid garām laimīgu brīdi
Izmanto visu, ko dzīve Tev sniedz!
Lieldienas Pūpola maigumā izplaucēt dienu,
Aizņemt no saulītes gaismiņu vienu,
Ielikt to sirdī un izbaudīt dienu,
Kurā nav sāpju, kurā nav naida,
Izbaudīt dienu kā pūpolam maigam,
Izbaudīt dienu, lai atplauksti priekā,
Pūpola maigumā, pūpola laimē,
Saulīte balta, kad skatās tev vaigā!
Katrai dienai Dakteris teica ka varu dzert vienu dienu nedēļā
Bet neteica kuru dienu
Tapēc dzēru katru dienu
Lai nepalaistu garām īsto dienu...!
Rupjie pantiņi (18+) Kamēr meža vecim miegs,
Mežā valda seksa prieks!
Eži pisās ļoti glīti,
Āpsis varo rudmiesīti,
Kamēr zaķis alnim bāž,
Lācis vāverīti drāž.
Citi nepisās nemaz,
Meža cūkai ir par maz.
Lapsai noiet neparasti,
Viņa masturbē ar asti!
Viss kā porno pasakā,
Tikai vilks rauj kulakā...
Valentīndiena / Mīlestība Kad manas rokas tevi skāva,
Tad nojauda, - tas nebij māns,
Jo visu manim sajust ļāva
Tavs apģērbs vaļīgs, viegls un plāns.
Pats nejauši tas risa vaļā,
Kad, kopā saķērušies, mēs
No sola kritām zālē zaļā,
Kur velgums smaržains bij un vēss.
(E. Virza)
Ziemassvētki Sniegmātes maisam vīle ira,
Sniega pārsliņas bira, bira,
Sniegmāte ķēra,
Pārslas bēra
Atpakaļ maisā, - Visas visapkārt izskrēja gaisā.
Ķer! ķer! ķer! ķer!
Ber! ber! ber! ber!
Ak, tas ir grūt'!
Vējiņ, ko pūt?
Kurš sniegmātei palīdzēs tvarstīt?
Kurš vējam pārsliņas bārstīt?

/Rainis/
Ziemassvētki Kā pastkartē senā
Pāri sniegotiem kokiem
Uz mijkrēšļa samta
Spīd pilnmēness,
Un zvaigznes ar ābelēm
Sadodas rokās
Un pasauli debesu
klusumā nes.
Kā pastkartē senā
Viz mirdzošā rotā
Gan smildziņa sīka,
Gan čiekurots zars,
Ak, Ziemassvētki,
Jūs tāpēc mums doti,
Uz labo lai mainītos
Cilvēka gars.
/Kornēlija Apšukrūma/