2. Februārī vārda dienu svin


Spīdola
Sonora

Vārdu skaidrojumi.

Spīdola – Viņai ir ērkšķains ceļš gan ģimene, gan ceļā uz slavu. Spīdolas devīze — teikt taisnību acis. Labāk taču būt diplomātei, jo tikai elastīga poli­tika var ievest saulītē! Jauni apstākļi ļauj Spīdolai noticēt saviem spēkiem. Sīkas aizķeršanās netraucē viņas gaitā uz mērķi. Dažkārt, jo sevišķi laulībā, Spīdolas dod priekšroku aprēķinam.

Sonora - Viņas būtībā viss tik skaisti noapaļots. Panākumus nodrošina fantāzijas un reālās dzīves iz­jūtas harmonisks apvienojums. Sonora modina tūlī­tēju uzticību. Apveltīta ar inteliģenci, jūtīgumu un pār­dzīvojuma dziļumu. Žilbinoši uzsmaida, un tas saval­dzina jebkuru.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


2. Februārī pasaules un Latvijas svētki:

  • Sveču diena
    Latvijā šai dienai dažādi nosaukumi - Svecaine; Grabenīca; Teļu diena, Aizgavēnis (dažviet Ziemas Māra); viena no Vēja dienām.

    Par Vēja dienu:
    Vēja dienā nav brīvu mājās klauvēties, lai vējš jumtus nenogāž, arī sienu un salmus nav brīvu nēsāt, lai vējš vasaru siena un labības tupešus neizputinātu.

    Sveču dienā esot daudz jāēd, daudz jātērē un jālej sveces.
    Sveču dienas tradīcija radusies senos laikos, kad ļaudīm vēl nebija pulksteņu un laiku noteica pēc saules, mēness un zvaigznēm. Tā kā ar galveno gada laika iedalījumu - saulgriežu svētkiem - vien nepietika, precīzākai laika noteikšanai bija vajadzīgs sīkāks iedalījums. Un tā radās dažādas svinamās dienas ziemā - Zvaigznes diena (6.janvāris), Sveču diena (2.februāris), Pelnu diena u.c.
    2.februāris - Sveču diena - ir ziemas vidus un tai bija savas dziesmas, rotaļas, paražas un īpaši ēdieni. Lai gads būtu jautrs, labs un pats cilvēks būtu skaists, sveču dienā jādzer alus, jāēd cūkas gaļa, jāsmejas, jādzied un jābūt jautram. Meitām jāēd dzērvenes, lai būtu sārti vaigi.
    Bet galvenais šai dienā tomēr ir sveču liešana. Sveces lejamas tieši sveču dienā, lai tās jo gaiši un taupīgi degtu. Ja sveču lējējs dusmojas, tad sveces tumši deg un sprakšķ.

    Autori: www.liis.lv
    LETA
  • Jēzus prezentācija templī
    Anglikāņu svētki.
  • Starptautiskā Mitrāju diena
    Kopš 1997. gada, 2.februārī, tiek atzīmēta Starptautiskā mitrāju diena, atzīmējot šīs starpvalstu vienošanās gadskārtu un aktualizējot jautājumus par mitrāju aizsardzību, pievēršot sabiedrības uzmanību kādam no aspektiem, kas veido mitrāju īpašo nozīmību Pasaules ekosistēmu vidū.
Draudzība Ziedi novīst līdz ar laukiem,
Miglā tērpies saules riets,
Tikai atmiņas no draugiem
Mūžam degs kā akmens zieds.
Jaunais gads Ak puteni, ak puteni
Ko pastrādājis esi,
Pie loga šorīt nobēris
Tu sniega padebesi.

Kā cauri tam tiks Jaunais gads,
Kā radi, bērni, draugi,
Ja vēja slotas vicinot
Klāt jaunus sniegus slauki.

Ak, puteni, ak puteni,
Jel rimsti, ko gan ārdies,
Pār, pārēm mūsu zemīte,
Zem tavas baltās bārdas.

Lūdz augšā lielo malēju,
Lai aptur sniega dzirnas,
Lai jauno gadu nosvinēt,
Var zaķi, vilki, stirnas.

Lai Jaunais gads nāk katrā sētā,
Lai Latviju un cilvēkus
Gan dievs, gan Laima svēta!
Dzimšanas diena Dzīvo un ceri,
Lai dzīvē kam deri,
Ēd un dzeri,
Lai vairāk sveri.
Ziemassvētki Lauz saule ziemas bardzību,
Gūst gaisma jaunu uzvaru;
Kur gaisma, tur ir Dieva gars,
Jel tici - atnāks pavasars.
Dzimšanas diena Ja nav ne zvaigznītes, kas gaismu dod,
Var pasaule bez ziediem un bez skaņām būt –
Likt visam gavilēt un vizuļot
Var maza, sīka cilvēkbērna sirds,
Ja viņa prieku jūt.

(E.Zālīte)
Rupjie pantiņi (18+) Es brienu straujā Gaujā
Un olas turu saujā.
Un priecājos pie sevis,
Ka Dievs man tādas devis!
Lieldienas Lecot iekšā upē straujā,
Jātur olas cieši saujā.
Upē dzīvo skaistas nāras,
Kas uz olām makten kāras!
Smieklīgie pantiņi Sniegbaltīte iet pie ārsta,
Ginekalogam bēdu stāsta:
salavecis vecais āzis
Eglē pakāries un drāzis,
Čiekuri un skujas bira
Rūķi vai aiz smiekliem mira.
Dzimšanas diena Vai tu atceries to dienu,
Kad tu gultā sūci pienu,
Kājām spārdijies un bļāvi,
Visiem sevi skūpstīt ļāvi!
Vēlējumi Tu aizej... bet pēdas paliek.
Neskaties atpakaļ.
Nākotne. Nezināmais. Tev viss ir priekšā.
Un viss tas, kas tevī iekšā
Lai nepazūd, lai tikai aug!
Jāņi / Līgo svētki Grezni, grezni Jānīts jāja,
Nopušķotu kumeliņu,
Grezni dzieda mūs māsiņa,
Rožu dārzu laistīdama.
Jāņi / Līgo svētki Jāņu diena, Jāņu diena,
Nu pats Jāņu vakariņš;
Pats Jānīts zābakos,
Jāņa sieva kurpītēs.
Vārda diena Šodien tava vārdadiena-
ciemiņa vēl nav ne viena.
Tad tev vienam baigais rauts
nekļūsti tik alkonauts!
Ziemassvētki Visu gadu naudu krāju,
Ziemassvētkus gaidīdama;
Nu atnāca Ziemassvētki,
Nu naudiņa jātērē.
Jāņi / Līgo svētki Devu, devu Jānītim,
Ko es biju solījusi:
Cepli maizes, mucu alus,
Nobarotu sivēniņu.
Rupjie pantiņi (18+) Velk ragaviņas Salatēvs,
Sēž iekšā maita zirgs,
Tas eglīti ir apgrauzis
Un tagad skaļi pirž!
Valsts svētki Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.

Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.

Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.

Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.

/Alfrēds Krūklis/
Skumjās Pasaki čalīt, kāpēc tas tā
Kāpēc par Tevi man jādomā?
Saule aust un pēc tam tumst
Mana sirds pēc Tevis skumst.
Vārda diena Nekas uz šīs zemes nav vienāds
ne upe, ne jūra, ne krasts.
Katram mirklim, stundai un dienai
piemīt kas savs un neparasts.
Katrs smilšu graudiņš, katrs gliemežvāks
vētru un viļņu glaudīts
Katrs cilvēks pasaulē plašā
ir tik dažāds, kā cits neviens.
/A. Krūklis /
Katrai dienai Ja ir grūti vajag spēt
Peļķē sēžot gavilēt!!!
Ziemassvētki Eglītē mirdz spožas sveces.
Priekā līksmi dejo večas.
Bērni sēž un gavilē,
Ai! Kā līksmi skandilē.
Rupjie pantiņi (18+) Auksti vēji, sniegi pūta,
Salatētis šņabi sūta.
Kā mēs bērni rīkosimies?
Laikam atkal pierīsimies.
Dzimšanas diena Ņem par labu nedaudz rindu,
Kuras ļoti maz var teikt,
Tomēr tavā dzimšanas dienā
Atļauj visiem tev sveikt.
Katrai dienai Nav ko vairāk tinti smērēt,
Tevi mīlu varu derēt!
Jāņi / Līgo svētki Stalti vectēvi, skaistas vecmammas
Mūsu ciema lepnumiņš.
Ekstāzē dziesmas skandināja
Jāņu dienu gaidīdami.
Valentīndiena / Mīlestība Paņem mani maigi, maigi
Velc sev tuvu klāt,
Apskauj mani bieži
Un lūdzu neatstāj.
Tavi apskāvieni
Man kā sapņi šķiet,
Neļauj man tiem garām iet.