2. Februārī vārda dienu svin


Spīdola
Sonora

Vārdu skaidrojumi.

Spīdola – Viņai ir ērkšķains ceļš gan ģimene, gan ceļā uz slavu. Spīdolas devīze — teikt taisnību acis. Labāk taču būt diplomātei, jo tikai elastīga poli­tika var ievest saulītē! Jauni apstākļi ļauj Spīdolai noticēt saviem spēkiem. Sīkas aizķeršanās netraucē viņas gaitā uz mērķi. Dažkārt, jo sevišķi laulībā, Spīdolas dod priekšroku aprēķinam.

Sonora - Viņas būtībā viss tik skaisti noapaļots. Panākumus nodrošina fantāzijas un reālās dzīves iz­jūtas harmonisks apvienojums. Sonora modina tūlī­tēju uzticību. Apveltīta ar inteliģenci, jūtīgumu un pār­dzīvojuma dziļumu. Žilbinoši uzsmaida, un tas saval­dzina jebkuru.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


2. Februārī pasaules un Latvijas svētki:

  • Sveču diena
    Latvijā šai dienai dažādi nosaukumi - Svecaine; Grabenīca; Teļu diena, Aizgavēnis (dažviet Ziemas Māra); viena no Vēja dienām.

    Par Vēja dienu:
    Vēja dienā nav brīvu mājās klauvēties, lai vējš jumtus nenogāž, arī sienu un salmus nav brīvu nēsāt, lai vējš vasaru siena un labības tupešus neizputinātu.

    Sveču dienā esot daudz jāēd, daudz jātērē un jālej sveces.
    Sveču dienas tradīcija radusies senos laikos, kad ļaudīm vēl nebija pulksteņu un laiku noteica pēc saules, mēness un zvaigznēm. Tā kā ar galveno gada laika iedalījumu - saulgriežu svētkiem - vien nepietika, precīzākai laika noteikšanai bija vajadzīgs sīkāks iedalījums. Un tā radās dažādas svinamās dienas ziemā - Zvaigznes diena (6.janvāris), Sveču diena (2.februāris), Pelnu diena u.c.
    2.februāris - Sveču diena - ir ziemas vidus un tai bija savas dziesmas, rotaļas, paražas un īpaši ēdieni. Lai gads būtu jautrs, labs un pats cilvēks būtu skaists, sveču dienā jādzer alus, jāēd cūkas gaļa, jāsmejas, jādzied un jābūt jautram. Meitām jāēd dzērvenes, lai būtu sārti vaigi.
    Bet galvenais šai dienā tomēr ir sveču liešana. Sveces lejamas tieši sveču dienā, lai tās jo gaiši un taupīgi degtu. Ja sveču lējējs dusmojas, tad sveces tumši deg un sprakšķ.

    Autori: www.liis.lv
    LETA
  • Jēzus prezentācija templī
    Anglikāņu svētki.
  • Starptautiskā Mitrāju diena
    Kopš 1997. gada, 2.februārī, tiek atzīmēta Starptautiskā mitrāju diena, atzīmējot šīs starpvalstu vienošanās gadskārtu un aktualizējot jautājumus par mitrāju aizsardzību, pievēršot sabiedrības uzmanību kādam no aspektiem, kas veido mitrāju īpašo nozīmību Pasaules ekosistēmu vidū.
Jāņi / Līgo svētki Smaržos zāle,glāstīs vējš,
Dabu pāršalks lietus spējš.
Vienreiz gadā varam mēs
Ziedu meklēt papardēs!!!
Smieklīgie pantiņi Tas nāk no sliktām mājām
Kas lien uz poda abām kājām
Tas sliktā nāvē mirs
Kas nemāk kulturāli dirst!
Ziemassvētki Dus egles zarā ietvēries
Kluss sveces mirdzums maigs,
Jauž sirds: iet tuvu garām Dievs,
Mums pievērsts Viņa vaigs.

Gar tavām durvīm kad Viņš ies,
Tās plaši atvērt steidz,
Lūdz savā namā iegriezties,
To siltā priekā sveic.

Un tumsas smagumu, kas spiež,
Pie Viņa kājām liec,
Lai gaismas ceļos tevi griež,
Lai pats tu gaismā tiec!
Jaunais gads Sniedziņš viegli pārklāj zemi
Vecam gadam aizejot,
Lai ir skaisti dzīves ceļi
Jauno gadu iesākot.
Kāzas un kāzu jubilejas Dzīves straumē upe garām tecēs,
Tā Jums abiem tikai viena būs.
Jūsu laime - gaišu ziedu svece,
Un Jums abiem jāsargā tās mūžs.
Dzimšanas diena Vēlu mazas laimītes,
Lielu nav ko vēlēt.
Liela laime lieliski
Paslēpes prot spēlēt.
Ziemassvētki Cik rāmi, cik brīvi un lēnām
Pār pasauli pārslas laižas!
Un vietas vairs nepaliek ēnām,
Un takas un domas ir gaišas.
Ziemassvētki Salavecis eglē sēž,
Bail tam kāpt ir lejā,
Apkārt eglei bērni stāv,
Grib tam sadot sejā.
Lieldienas Zaķītis uz svētkiem jaukiem,
Olas dēj pa visiem plauktiem.
Vistas auro: Konkurents!
Visai bīstams elements!
Ko tas greizais ir ēdis?
Zilas olas kakā blēdis!
Ziemassvētki Noliksim bēdu zem egles zariem.
Aizdegsim sveces, lai mieru sirds rod.
Lūgsim no egles sev zaļo spēku,
Paņemsim spēku, ko svētvakars dod!
Ziemassvētki Dzīvoja reiz Sniegbaltīte
Kurai bija apetīte-
Ziemassvētkos klusi klusi
Visus rūķus apēdusi!
Mātes diena Gluži kā sniedziņš, kas ziemu krīt,
Tu esi tik gaiša un maiga,
Māmiņa, mīļā, tev saku labrīt
Un pieglaužu vaigu pie vaiga.
Valsts svētki Dievs, svētī Latviju:
Zemi, cilvēkus, valodu,
Dziesmu un ticību,
Godaprātu un darba tikumu;
uzturi mūs dzīvus,
Dari mūs brīvus-
Garā un pateicībā,
Cilvēka vārda cienīgus
Latviešus
Tēvzemē un pasaulē.

/Velta Toma/
Dzimšanas diena Tavā tuvumā sīkais pļavas zieds
Vairāk uzsmaržo,vairāk krāsu sniedz.
Tavā tuvumā dienas straujāk iet,
Pat vistumšākā-saules pilna šķiet!
Vārda diena Kalendārs ir ļoti pļāpīgs
Jaunas ziņas vēstīt steidz,
Tāpēc šodien, tieši šodien,
Tevi vārdadienā sveic...
Jāņi / Līgo svētki Jāņu nakti mucas dega
Augsta kalna galiņā;
Ciema puiši sanākuši
Jāņu nakti priecāties.
Dzimšanas diena Ko Laimiņa vēlēt grib,
Gadiņiem mijoties?
Mazu rūpi, izturību,
Mīļu vārdu siltumam.
Lieldienas No zemes spraucas ziediņš mazs
Pret salnām liels tam spīts.
Tver skopos saules starus tas
Grib uzplaukt Lieldienu rītā!
Katrai dienai Cik labi sajust brīdi šo
Un neaizmirst no tā neko,
Jo laiks, kas ātri pagājis,
Ir tik daudz laba atstājis.
Jāņi / Līgo svētki Līgojati, līgojati
Nav vairs tālu Jāņa diena,
Šī dieniņa, rītdieniņa,
Parīt pati Jāņa diena.
Ziemassvētki Mirdzumu acīs un mirdzumu dvēselē,
Veselību pašam un veselus mīļos,
Laiku zvaigžņu skaitīšanai,
Mazus brīnumus ikdienā
Un lielus brīnumus sirdī,
Eņģeli uz pleca un mīļus cilvēkus blakus,
Mīlestību pret Dievu, sevi pašu
Un mīlestību pret pasauli aiz loga !
Vēlējumi Cik saulītei mirdzošu staru,
Tik sveicienu sūtu es Jums!
Cik avotam tekošu viļņu,
Tik laimītes novēlu Jums!
Jāņi / Līgo svētki Jāņu naktī es Jums vēlu
Atrast skaistu tautu dēlu,
Lai tas ņēmējs būtu gruntīgs
Un lai izskats ar nav štruntīgs.
Vārda diena No bērna pirmās dienas,
Kad šūpulis tam kārts,
Tiek cilvēkam ikvienam
Uz mūžu iedots vārds.
Ziemassvētki Kluss ka vieglas rokas mājiens
Svētvakars par zemi nāk,
Pāri visām dienas rūpēm
Neredzamu gaismu auz!
Ziemassvētki Nav bijis vēl neviens gads,
Kas tikai laimi nestu.
No bēdām, rūpēm sargātu
Un laimes kalnā nestu,
Bet laimīgs tas, kas smaidīt prot,
Ņemt to, ko dzīve dod.